Kā labāk dzīvot

Kā jau pirmsvētku laikā ierasts, valsts un pašvaldību institūcijas izsūta krietnu daudzumu personalizētu ielūgumu un sveicienu. Apskatot publiski pieejamos paraugus, rodas iespaids, ka valstī nav vienotu standartu, kā pareizi uzrunāt personu, kam atdresēts ielūgums vai apsveikums. Piemēram, augsti godātais vai vienkārši - godātais? Kā ir pareizi, skaidrojam latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz un uz klausītāju jautājumiem atbild filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa un Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs.

Indijā viņu ir 9% no kopējās populācijas. Un tas ir augstākais rādītājs pasaulē. Eiropā gandrīz 2% cilvēku sevi sauc par vegāniem. Kas īsti ir vegānisms - domāšanas veids, modes lieta vai nākotnes nepieciešamība, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uztura speciāliste Guna Bīlande un vegāns, zvērināts dzīvnieku advokāts Sandris Ādminis.

Guna Bīlande skaidro, ka vegānisms ir radies 20. gadsimta vidū un saistīts jautājumiem par dzīvnieku brīvību un dažādiem vides aspektiem. Pirmkārt, tā ir pārliecība, kurai sekojot, arī mainās diētas vai uztura paradumi, atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas mūsdienās kļūst arvien populārāk, jo apzināmies, cik daudz mēs ar to, ko uzliekam uz šķīvja, varam ietekmēt gan savu, gan vides veselību.

Vegāns nelieto uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus, nebūs ne tikai gaļa, zivs, olas un piena produktu, nebūs arī medus. Īstenam vegāna nebūs arī ādas maciņa un ādas jostas. Tas ir viss ar skaidru definīciju sev un izpratni par planētas kopējo ilgtspēju.

Sandris Ādminis piekrīt, ka vegānisma uzmanības centrā ir uzturs, jo "lielākā daļa dzīvnieku, ar kuriem mēs mijiedarbojamies un kuriem arī nodarām pāri un ko audzējam nogalināšanai, ir tieši pārtikai audzētie dzīvnieki".

Viņš min, ka katru gadu pasaulē pārtikai audzē un nogalina 75 miljardus sauszemes dzīvnieku vien. 

"Salīdzinot ar tiem, visi pārējie eksperimentos izmantotie, kažokādām un izklaidei cirkā un tā tālāk, ko arī cilvēki saista ar vegānismu, tas ir salīdzinoši mazs, niecīgs procents. Ir saprotams, ka mūsu priekšstatā un ikdienā lielākā uzmanība ir tieši uz pārtikas daļu, jo mēs pieņemam vismaz trīs reizes dienā izvēles par to, ko ēdīsim. Līdz ar to biežāk vegānisma sakarā par to runā," atzīst Sandris Ādminis.

Tāpat Sandris Ādminis norāda, ka arvien vairāk cilvēki apzinās, ka dzīvnieki cieš un vēlams viņus nogalināt mazāk, ka tas var arī palīdzēt videi un pašu veselībai. Viņi varbūt sevi par vegāniem nesauc, bet rezultātā kopējais izmantoto un nogalināto dzīvnieku skaits samazinās, pateicoties "pusvegāniem".

Sandris Ādminis atzīst, ka mūsdienas ir daudz vieglāk kļūt par vegānu, jo pieejamais pārtikas klāsts ir daudz plašāks.

"Ir nesalīdzināmi vieglāk veikt šīs pārmaiņas, nekā bija pirms 10, 20, kur nu vēl vairāk gadiem. Es domāju, ar katru gadu šis vieglums un pieejamība pieaug, gan produkti ir aizvien vairāk plašāk pieejami, gan sapratne," vērtē Sandris Ādminis.

"Uztura speciālisti aizvien labāk to saprot, ģimenes ārstiem arī tā nav ķīniešu ābece, viņi orientējas tēmā. Līdz ar to sabiedrība kopumā mazāk vadās pēc kādiem aizspriedumiem, pārmetumiem un cilvēkiem ir vieglāk domāt par šo tēmu, saprast, ka viņiem tiešām ir izvēle."

Guna Bīlande arī atzīst, ka izvēlēties būt vegānam vai iekļaut augu valsts uzturu savā ikdienā ir krietni vieglāk mūsdienās.

"Vienīgi jāmin par veikala produktiem, neaizmirstam to, ka

vegāna desiņa vai vegāns cīsiņš, ja mēs no veselības viedokļa skatāmies, nebūs stipri veselīgāka par to, kas būs sarkanās gaļas pārstrādes produkts. Tāpēc, ka tur joprojām būs piesātinātās taukskābes, tieši tāpēc, ka tur būs palielināts sāls daudzums," norāda Guna Bīlande.

"Industrija jau arī nav muļķi, viņi skaidri redz tendences attiecībā uz pieprasījumu un to liek pretī tirgū."

Sandris Ādmins ieskicē savu ēdienkarti:

Brokastīs man patīk iepriekšējā vakarā aplietās auzu pārslas ar rozīnēm un kādām sēkliņām samaltām - linsēklas un saulespuķu sēklas, magoņu sēkliņas. Klāt kāds auglis,, svaigs vai varbūt no mammas ievārījuma burciņām, kas nav varbūt labākais augļu avots. Man patīk putras, mušļi, var kakao vēl pielikt klāt citādākai garšai. 

Man ļoti patīk visādas uzkodu maizītes ar kabača šķēlīti, kad ir sezona, apceptu vai svaigu tomātu un zaļumiem pa virsu. Un, protams, jā, neaizmirst visdažādākos pākšaugu avotus. Man liekas, ka to vajag biežāk arī pieminēt tā saukto šķīvja principu, kas  ir tāda elementāra pamatdoma, kā uzturu sabalansēt. 

(..) Man ļoti patīk zupas, visvisādas, it īpaši aukstajā gadalaikā un visādi griķu, rīsu ēdieni ar ar dārzeņu mērcītēm. Esmu minimālā, vienkāršota dzīvesveida dzīvotājs, līdz ar to es labprātāk pats gatavoju un paralēli domāju par saviem nākamajiem darbiem, nevis eju ārpus mājas un ceru, ka tur kaut kas būs.

Neierasti siltais novembris liek nogaidīt ar dārzu ieziemošanu, bet paver iespējas paveikt iekavētos dārza darbus. Par tuvāko nedēļu dārza darbiem saruna ar dārzkopēm Viju Rožukalni un Marutu Kaminsku raidījumā Kā labāk dzīvot.

Atzīmējot Pasaules diabēta dienu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizējam mītus par cukura diabētu un skaidrojam, kā izvairīties no šīs slimības, kā arī to, ko darīt, ja tomēr cilvēks ir kļuvis par diabēta pacientu. Ieteikumus sniedz profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Konrāde, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, psiholoģijas un sociālo zinātņu maģistre Gunta Freimane un "Mēness aptiekas" farmaceite Juta Namsone.

Ilze Konrāde skaidro, ka diabētu ir 54 dažādi tipi, bet sabiedrībā vairāk runā par pirmā un otrā tipa diabētu. Kad cilvēkam nosaka diagnozi cukura diabēts, 92% gadījumu runa ir par 2.tipa diabētu. Tas nozīmē insulīna nejūtību audos, ko ārsti sauc par insulīna rezistenci.

"Ja jūs jautātu, kā es redzu Diabēta dienu, lai arī oficiālie lozungi ir piekļuve speciālistiem utt., mans aicinājums un es apsolos arī radio ēterā, ka arī pati to beidzot izdarīšu, aiziet visiem, kuriem nav diagnozes, uz laboratoriju tukšā dūšā un nodot analīzes," mudina Ilze Konrāde. "Pēc rekomendācijām tas būtu jādara no 45 gadiem, šobrīd tas ir 40 gadi. Kas liecina par to, ka tas, kā mēs dzīvojam, mūsu stress, mūsu neizgulēšanās, relatīva mazkustība un uztura īpatnības, ir mainījušas mūsu vielmaiņas procesu un diabēts kļūst arvien jaunāks. 

Diabēta dienu varētu pārvērst par Pretdiabēta dienu un katrs, kurš sen nav bijis un nodevis analīzes, lūdzu, tukšā dūšā vajadzētu aiziet uz laboratoriju un noteikt cukura līmeni asinīs."

Gunta Freimane atzīst, ka daudziem ir grūti saņemties aiziet nodot analīzes un pārbaudīt cukura līmeni. Bieži vien pat cilvēkam ārsti jau iesaka lietot medikamentus cukura līmeņa pazemināšanai, bet viņš turas pretī un saka, ka mainīs dzīvesveidu, mainīs uztura paradumus. Cilvēkam parādās vainas apziņa, ka nav bijis vērīgs pret savu veselību. Viņa uzskata, ka nevajag sev pārmest un mocīties vainas apziņā, bet doties uz laboratoriju un veikt pirmo soli.

Grūti saskaitīt, cik daudz reižu mūsu raidījumā ārsti un uztura speciālisti ir uzsvēruši, ka labākā izvēle no augu eļļām, ko lietot uzturā, ir auksti spiesta olīveļļa. Kāpēc tā ir tik būtiska cilvēku diētā un labas veselības nodrošināšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro kardioloģe profesore Iveta Mintāle un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore.

Iveta Mintāle norāda, ka olīveļļa ir viens no visvecākajiem produktiem un tai ir tik daudz labu īpašību un tas ir arī zinātniski pierādīts.

"Olīveļļa ir viens no superproduktiem. Olīveļļa ir tā, kurai ir ļoti izteiktas antiaterosklerotiskas īpašības un, galvenais, pretiekaisuma īpašības. Ja skatāmies pēc sastāva, tad olīveļļa ir viens no produktiem, kurā ir milzu daudzums polifenolu, kas nozīmē antioksidantus," norāda Iveta Mintāle. "Salīdzināšanai, ja paprikā vai citronā varam mērīt antioksidantus 18 līdz 20, tad olīveļļā tas būs tuvu tūkstotim. Labā olīveļļā. Neaizmirsīsim, ka svarīga ir kvalitāte."

Liene Sondore min, ka pētījumi rāda, ka dienā vajadzētu patērēt divas līdz četras karotes olīveļļas, bet tas atkarīgs no tā, ko gatavo un kādu eļļu izmanto.

Iveta Mintāle norāda, lai gūtu tos rezultātus no olīveļļas lietošanas, ko apstiprina pētījumi, vajadzētu lietot četras un vairāk karotes olīveļļas dienā.

"Pētījumos ir pierādīts, ka 4,5 gadus lietojot Vidusjūras diētu ar olīveļļas daudzumu vairāk nekā četras ēdamkarotes dienā, var samazināt infarkta un insulta risku par 30 - 38 %, kas ir milzīgs skaitlis," vērtē Iveta Mintāle.

Pētījums veikts pacientiem, kam nav diagnosticēta kāda sirds slimība, bet ir riska faktori - paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, augsts holesterīna līmenis.

Četras karotes olīveļļas nav jālieto kā zāles.

"Gatavojam eļļā, liekam klāt pie ēdiena, pie salātiem. Var būt, ka cilvēks nopērk labu olīveļļu, apēd tās četras karotes kampaņveidīgi un viss beidzas. Tas ir dzīvesveids. Regulāri lieto un pārskati arī pārējos ēšanas paradumus. Ja joprojām mājās būs desas, cīsiņi, sardeles un vēl visādi brīnumi un ātrās ēdināšanas ēdieni un mājās negatavos, tad nevaram gaidīt rezultātu. Jāmaina dzīves veids," atzīst Liene Sondore.

Arī pannā ir jāliek olīveļļa un neviena cita eļļa!

Vēl kāds ieteikums: neturēt eļļas pudeli pie pašas plīts, tas arī kaitē produkta īpašībām.

1700 eiro - apmēram šādu summu gadā var ieekonomēt vienas Rīgas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, ja  visi godprātīgi nodarbotos ar sadzīves atkritumu šķirošanu. Tomēr  arī šāds acīmredzams ieguvums nav atrisinājis atkritumu šķirošanas jautājumu ne valstī, ne galvaspilsētā. Kā situāciju mainīt, spriežam raidījumā Ka labāk dzīvot.

Pieredzē dalās un ar labo piemēru iepazīstija SIA "CleanR" izpilddirektors Valerijs Stankevičs un Maskavas ielas 164. nama Rīgā iedzīvotājs Modris Bērziņš.

Situāciju vērtē un analizē arī "Latvijas Zaļā punkta" vides pārvaldības vadītāja Laura Berga un "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa.

Tā kā nešķiroto sadzīves atkritumu kalni poligonā aug, diskusijas dalībnieki vērtē, ka atkritumu šķirošanai Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs vajadzētu būt obligātai. Nevis tikai atsevišķiem labajiem piemēriem.

Izdarīt labu darbu un par to saņemt samaksu! Šādi varētu raksturot atmosfēras oglekļa piesaistīšanas programmu, kurā aicināti iesaistīties Latvijas lauksaimnieki. Oglekļa lauksaimniecība. Pagaidām vēl salīdzinoši svešs termins, bet iespējams, ka tikai šādi mums lauksaimniecībā sanāks kaut cik "vilkpaēdis" pasākums, kas varētu apmierināt visas ieinteresētās un ne tik puses. Kas ir oglekļa lauksaimniecība, cik un kam šie oglekļa kredīti ir pieejami un izdevīgi, kādu peļņu no tā var iegūt un kā tas varētu ietekmēt mežu izciršanu Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro un pieredzē dalās "eAgronom" agronome Diāna Līva, "eAgronom" tirdzniecības vadītājs Latvijā Nauris Liberts, Igaunijas uzņēmuma "Arbonics" mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks, Latvijas Agroresursu un ekonomikas institūts, agronome vadošā pētniece Līvija Zariņa un "Swedbank" lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš.

 

Par atmosfēras oglekļa piesaistīšanas augsnē programmu esam stāstījuši arī iepriekš:

Tuvojoties dziesmu svētkiem pieaug Latvijas iedzīvotāju interese par dziedāšanu kori. Šis stāsts sākās ar vēlmi apiet apkārt Latvijai, bet beidzās ar kora dibināšanu! Un patiesībā - tās vēl nav stāsta beigas! Kā garas pastaigas noved pie kora dibināšanas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pārgājienu projekta "Apkārt Latvijai" vadītāja Olita Jakovele un projekta "Apkārt Latvijai" gājēja un kora dibinātāja Līga Ruža.

Projekts „Apkārt Latvijai” aizsākās 2018. gadā. Pārgājieni parasti notiek reizi mēnesī divas dienas. Šobrīd apmēram 80 cilvēki reizi mēnesī pulcējas uz šo pārgājienu. Vakaros atpūtas brīžos mēdz kopīgi uzdziedāt un tā izskanējusi doma, hei, sanāktu koris.

Šovasar atskārtuši, ka lielais notikums jau pēc gada. Un tā pēc ne tikai kopīga pārgājiena, bet arī izbrauciena uz Gruziju, Līga Ruža nolēmusi ķerties pie darba, lai organizētu kori. Tagad Jelgavas latviešu biedrībā Gundegas Dūdas vadībā darbojas koris „Apkārt Latvijai”, kurš cītīgi gatavojas skatēm, lai varētu piedalīties lielajos svētkos 2023. gada vasarā.

2022. gada sākumā stājas spēkā grozījumi ēku būvnoteikumos, kuru mērķis ir vienkāršot ēku vai to daļu atjaunošanas un pārbūvju saskaņošanu, veicinot ātrāku un efektīvāku būvniecības procesu, kā arī mazināt administratīvo slogu un izmaksas.

Kas mainījies un vai nesen ieviestās izmaiņas atvieglo būvdarbu veikšanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Izmaiņas skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Andris Lazarevs. Cēsu novada Būvvaldes arhitekte Vēsma Lukstiņa vērtē un analizē, kādi jautājumi un neskaidrības ir iedzīvotājiem, kas vēršas būvvaldē pēc padoma.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai sekmētu efektīvāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, atvieglotu lēmumu pieņemšanas procedūru un veicinātu ēku energoefektivitāti. Vieni par šo iniciatīvu ir stāvā sajūsmā, citi izsaka bažas, ka izmaiņas var iedzīt māju bankrotā. Ko paredz izmaiņas un kas dara bažīgus iedzīvotājus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un vērtē Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un Rīgas namu pārvaldnieka Klientu sadarbības un komunikācijas pārvaldes direktors Krists Leiškalns.