Kā labāk dzīvot

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Latvijas Pasts aicina savus klientus svētku apsveikumus un dāvanas sūtīt laikus, neatliekot to uz decembra beigām. Bet ne tikai ar Latvijas Pasta starpniecību cilvēki sūtīs apsveikumus un dāvanas. Kādas vēl ir iespējas nosūtīt apsveikuma kartītes un Ziemassvētku dāvanas, ko drīkst un ko nedrīkst sūtīt un cik tas maksās? Par to, kā pasta un kurjerpasta pakalpojumu sniedzēji strādās gada nogalē, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un skaidro Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš, „Omniva” Klientu atbalsta centra vadītāja Rūta Gaurilova un DPD Pārdošanas un mārketinga vadītāja Dita Mirbaha.

Visi pakalpojumu sniedzēju pārstāvji raidījumā apliecina, ka Ziemassvētku sūtījumu laiks ir sācies, un aicina dāvanu iegādi ar interneta veikala starpniecību neatlikt uz pēdējām dienām, lai sūtījumu saņemtu laicīgi un būtu, ko likt zem eglītes. Vienīgi apsveikuma kartītes vēl var nesteigties sūtīt.

Kristaps Krūmiņš sola, ka apsveikumus, ko cilvēki sūtīs tikai nedēļu pirms svētkiem adresāti saņems laicīgi. Lai pārliecinātos, cik maksās sūtījums, viņš iesaka izmantot Latvijas Pasta mājaslapā esošo kalkulatoru.

Tāpat visi pakalpojumu sniedzēji atgādina - saņemat īsziņu, steidzieties pakaļ paciņai.

Lielākoties dzīvas būtnes nedrīkst sūtīt, bet ir bijuši gadījumi, ka cilvēki cenšas nosūtīt gan bites, gan zivtiņas plastmasas maisiņā ar ūdeni.

Kristaps Krūmiņš norāda, ka bites, ja runājam par nacionāliem pastiem, ir atļauts sūtīt, ja ir atbilstošs drošs iepakojums. Bites mēdz sūtīt.

Šobrīd, pieaugot energoresursu cenām, ir aktualizējies jautājums, vai elektroauto, ko vēl nesen daudzināja kā ekonomisku alternatīvu iekšdedzes dzinēja automašīnām, arvien ir uzskatāms par maciņam draudzīgu alternatīvu. Turklāt vācu eksperti norāda, auto komplektējošo daļu trūkums, līdz ar to auto pircēju rindu veidošanās, var domu par pāriešanu uz elektroauto atlikt uz nenoteiktu laiku, kas mērāms pat gadu desmitos. Ko svarīgi zināt elektroauto īpašniekiem un tiem, kas šāda auto iegādi apsver? Cik izdevīgs ir valsts piedāvātais atbalsts elektroauto iegādei un ko ir būtiski zināt, lai to saņemtu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "Skandi Motors" eksperts Vilnis Debesnieks, elektroauto eksperts Ingus Rūtiņš un "Enefit" enerģijas risinājumu daļas vadītājs Rihards Kotlers.

No pirmās Ukrainas kara dienas Latvijas iedzīvotāji ir nesavtīgi palīdzējuši ukraiņiem cīnīties ar iebrucēju ordu, gan atbalstot Ukrainas bruņotos spēkus, gan palīdzot bēgļiem ar pajumti un maizes riecienu. Diemžēl karam pagaidām beigas neredz un katrs mūsu ziedotais eiro joprojām ir teju dzīvības cenā. Par to, kā un kur ziedot Ukrainai, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kādas šobrīd ir aktuālākās palīdzības nepieciešamības un kā iespējams ziedot, stāsta biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākabsone-Gavale, biedrības "Tev" pārstāve Linda Spoģe un "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimante.

"Mantiskās vajadzības ir ārkārtīgi daudz, bet tas nav vienīgais ziedojumu veids. Ziedošanās iespējas ir visā Latvijā un arī bēgļi ir visā Latvijā, "Palidzibaskarte.lv" var atrast visas vietas ar darba laikiem, ko tur pieņem.

Vienmēr aicinu iepriekš sazināties un pārbaudīt, vai tas punkts ir tajā brīdī vaļā un kas ir tās lietas, kas ir nepieciešamās. Iespējams, ka tajā punktā ir daudz bērnu ratu, bet vajag šampūnu. Vajadzības ir ļoti dažādas.

(..) Pārbaudīt, kādas lietas visvairāk nepieciešamas. Vajadzību saraksts ir ārkārtīgi garš," atzīst Linda Jākabsone-Gavale.

Izvēloties ziedot šampūnu vai naudu, labāks ziedojums būtu nauda, jo cilvēki, kas strādā organizācijās, varēs iepirkt vairumā, tas būs lētāk, loģistika būs vienkāršāka un ziedojumu varēs pielāgot nepieciešamai vajadzībai. Bet jebkurš ziedojums būs labs arī mantiskā formā.

"Reizēm cilvēki sakautrējas vai pie sevis mēz padomāt, ko tad es ar vienu zeķu pāri vai šampuna pudeli... Vajag atcerēties, ka, pirmkārt, mazu ziedojumu nav,

otrkārt, ļoti liela nozīmē, reizēm vēl lielāka ir, ja to neaiznes kādai organizācijai, bet paliec ar atvērtu sirdi ikdienā, lai kur tu būtu, strādātu, darītu, domāju, sanāk saskarties ar cilvēku no Ukrainas, nekautrēties iet klāt, uzrunāt un apvaicāties, kā jums iet un vai varam palīdzēt," uzskata Linda Spoģe.

Daudziem noder mentora padoms no vietējiem.

Rūta Dimanta skaidro, ka šogad sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!", katrs var ziedot "Dodpieci.lv" piecus eiro un izvēlēties dziesmu.

"Galvenā ideja ir izlietot saziedotu naudu visā Latvijā sadarbībā ar citām labdarības organizācijām, kuru redzes lokā ir kara bēgļu bērni no Ukrainas, un sniegt tieši mērķtiecīgu, mērķētu palīdzību - to, kas katram bērnam ir visnepieciešamākais.

Nevis, ka vienkārši nopērkam visiem saldumu paciņas vai visiem mēteļus, bet katra bērna vajadzības. Tā mēs ar citām organizācijām strādājam visus šos deviņu mēnešus.

Ja bērniņam ir vajadzīgs apmaksāt brilles, kas nav valsts apmaksātas, tad no šāda ziedojuma ar ārsta receptes pamatojumu tiek apmaksāts. Ja ir vajadzīga datortehnika skolai, arī šāda veida palīdzība. Tas nebūs tikai Rīgā, bet visā Latvijā, esam ar citām labdarības organizācijām šādu aptauju veikuši, kura organizācija ko ir gatava palīdzēt," skaidro Rūta Dimanta.

Tāpat Latvijā dzīvojošie ukraiņi varēs pieteikties nepieciešamajai palīdzībai "Dod pieci!" mājaslapā.

Birojā iespējams ne tikai strādāt, bet arī atpūsties, sazināties un dalīt darba vietu ar kādu citu kolēģi. Ko piedāvā mūsdienīgs birojs un kas jāņem vērā, izvēloties vietu, kur pavadīt savu darba dienu, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās „SEB Global Services” biroja vadītāja vietniece Rīgā Aļesja Kirčenko, biroju uzbūves pārzinātājs Zigurds Spunde un „Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Kas ir biroja ergonomika?

Zigurds Spunde atzīst, tas nozīmē, lai būtu ērti. 

"Birojam ir jābūt ērtām, tāpēc tas ir ļoti subjektīvi. Eksistē pētnieciskā daļa, birokrātiskā daļa, jo šī tēma ir birokratizēta, jo darba drošība, veselība ir pakļauta valstiskai birokrātiskai mašinērijai. Tā ir apdrošināšana. Tā ir liela nauda, tāpēc ir formālā daļa, kura ir jāievēro, kura lielākā daļā gadījumu ir absolūti nefunkcionāla un pietiekoši muļķīga. Bet ir jāievēro," uzskata Zigurds Spunde. "Tad ir otra puse, kas ir tā īstā - kā ir ērti. Tas ir tas, kā pielāgot darba vietu konkrēta cilvēka vajadzībām. Te nevar būt universālu risinājumu. Katram cilvēkam ir unikāla ķermeņa proporcija, svars muskulatūra. Kas ir pats svarīgākais - katram cilvēkam ir unikāla redze. Jautājums par redzi vienmēr pazūd no tematiem.

Tas nosaka to, ka cilvēks vienmēr atradīsies tādā darba pozā, kādā viņam visērtāk būs skatīties uz ekrānu. Ja skatāmies no otra gala - ekrāna pozīcija pret cilvēka acīm nosaka to, kādā pozīcijā viņš mēģinās iestumt savu ķermeni. Tas notiek neapzināti."

Viņš sevi min kā piemēru, atzīstot, ka nevar skatīties uz leju, no tā sāp galva. Ja ekrāns ir pa zemu, agri vai vēlu saliec muguru.

Šobrīd būtu grūti iedomāties mūsu dzīvi bez dažāda veida raidošām un uztverošām iekārtām. Diemžēl nereti ir gadījumi, ka tās savstarpēji nespēj viena ar otru sadzīvot, radot nopietnus sakaru traucējumus iekārtu īpašniekiem un apkārtējai infrastruktūrai. Kāpēc rodas šādas situācijas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

VAS „Elektroniskie sakari” Radiofrekvenču monitoringa un kontroles nodaļas vadītājs Lauris Labanovskis aicina iedzīvotājus būt īpaši vērīgiem, iegādājoties Ziemassvētku dāvanām dažādas raidiekārtas interneta veikalos, kas piedāvā īpaši pievilcīgas cenas un funkcionalitātes aprakstu. Taču vēlāk var sagādāt cilvēkiem nepatīkamus pārsteigumus, radot kaitīgus radio traucējumus, tā pircēji arī neapzināti pārkāpj likumu.

"Radio frekfenču sadalījums dažādos pasaules reģionos ir atšķirīgs, tāpēc mēdz būs, ka frekvenču josla, kas Ķīnā vai ASV iedalīta vienam radio sakaru dienesta, Eiropas reģionā paredzēta citam nolūkam.

To, vai radio iekārta ir paredzēta lietošanai Latvijā, var noteikt, iepazīstoties ar tehnisko informāciju un lietošanās ierobežojumiem pirms iekārtas iegādes," norāda Lauris Labanovskis.

Iekārtas izplatītājiem ir pienākums sniegt patērētājiem visu vajadzīgo informāciju. Tie var būt arī telefoni. Īpaša vērība jāpievērš bezvadu telefoniem, kas tiek lietoti mājās. Pēdējos gados Latvijas tirgū parādījušies šāda veida telefoni, kas paredzētu ASV tirgum. Tie ik pa laikam radīja problēmas mobilo sakaru tīklu darbībai.

Vislielākā iespēja Eiropas reģionam neatbilstošu iekārtu ir iespēja iegādāties lielajās interneta pārdošanas platformās.

Kā noteikt, vai iekārta ir atbilstoša Eiropas reģionam:

iekārtai ir CE marķējums, ja šāda marķējuma nav, iekārtu lietot Latvijā ir aizliegts;

precei jābūt pievienotai atbilstības deklarācijai, kas apliecina atbilstību Eiropas radio iekārtu direktīvai;

radio iekārtai ir jābūt pievienotai lietošanas instrukcijai, kurā norādīti lietošanas nosacījumi un ierobežojumi.

Plašāka informācija pieejama internetā.

Par radio un televīzijas signālu uztveršanas iespējam stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine un LVRTC vadošais telekomunikāciju inženieris Gunārs Mikučāns.

Latvijas Permakultūras biedrība un biedrība "Ekodizaina kompetences centrs" no 2022. gada maija līdz 2022. gada septembrim veica pētījumu "Pesticīdi tavas mājas putekļos". Pētījuma rezultātus analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Par pētījumu plašāk stāsta Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežmale un Ekodizaina kompetences centra pārstāve Anna Lankovska.

 Viens no secinājumiem - lai uzlabotu iedzīvotāju veselību, nepieciešams samazināt sintētisko pesticīdu patēriņu lauksaimniecībā un izveidot aizsargjoslas ap dzīvojamajām mājām.

Ekodizaina kompetences centra pārstāve un ķīmijas eksperte Anna Lankovska, prezentējot rezultātus norādīja, ka pētījumā tika ievākti 18 paraugi no 13 Latvijas novadiem. Visvairāk paraugu tika ievākts Kurzemē un Vidzemē.

Vislielākā pesticīdu koncentrācija mājas tika konstatēta Zemgalē - vidēji 700 nanogrami uz gramu. 

Pētījumā piedalījās 15 Latvijas lauku mājsaimniecības, tā ietvaros tika analizēta 30 Latvijā visbiežāk lietoto pesticīdu klātesamība un koncentrācija Latvijas lauku māju iekštelpu putekļos.

Auduma iepirkuma maisiņš, rūpīgi plānoti pirkumi, pārvietošanās ar divriteni vai sabiedrisko  transportu, bezatkritumu dzīvesveids un vēl virkne principu raksturo videi draudzīgu dzīvesveidu. Tomēr viena lieta ir par to runāt, bet kā to visu realizēt dzīvē, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un sociālantropologs  Kārlis Lakševics.

"Vēl viens aspekts, ka mums ir ideāli, kā gribam dzīvot, - savā mājā, savā mašīnā, ar pārtiku, kas nāk no visas pasaules un dažādi intensīvi audzētu, tas viss līdz šim ir bijis tāds ideāls. Ja paskatāmies, kāda ir ietekme uz klimatu, tas ir ir diez gan lielā mērā sācis kļūt apšaubāms, tas, kas ir bijis ideāls, šobrīd ir jāsāk pārvērtēt," Kārlis Lakševics.

Darbnīcās, tiekoties ar Latvijā cilvēkiem, viņi norādījuši, ka nav gatavi atteikties no privātā transporta par labu sabiedriskajam. Tas vēl ir vairāku gadu jautājums. Tiesa, raidījuma viesi arī piekrīt, ka sabiedriskā transporta infrastruktūra un nodrošinājums nav tāds, lai cilvēki dotu priekšroku sabiedriskajām transportam. 

Eiropā šobrīd populāras kļūst kopdzīvošanas formas, kas mums no padomju pieredzes saistās ar komunālajiem dzīvokļiem un nepatīkamu pieredzi.

"Mērķis ir skatīties, kā audzēt dzīves kvalitāti, samazinot patēriņu, privāto automašīnu lietojumu vai mājokļa lielumu. Tās ir grūtas izvēles, piekrīt Kārlis Lakševics. "Salīdzinošo maz cilvēku ir gatavi samazināt dzīvojamo platību, tas ir tāpēc, ka Latvijā viens no lielākajiem pārapdzīvotības līmeņiem pēc OCDE datiem un kritērijiem. (..) Ja iztēlojies, ka varbūt vajadzētu domāt, ka palielināt dzīvojamo platību, bet samazināt, tad pilnīgi aizraujas elpa. Tas nav vienkārši."

Latvijā infrastruktūra ir veidota tā, ka bez privātās automašīnas privātmājas īpašnieks nemaz nevar iztikt. Līdzīgi ir arī ar dzīvokļu infrastruktūru, kuru nemaz nevar pielāgot kooperatīvai dzīvošanai.

"Daudzi kooperatīvie dzīvokļi Eiropā piedāvā, ka tev ir sava tualete un virtuve, salīdzinoši mazāka, tad ir lielākas koplietošanas telpas, kur visa māja savstarpēji sarunājot, var aicināt viesus. Ir potenciālās koplietošanas telpas. Mums šādas mājas ir maz," norāda Kārlis Lakševics.

Viņs arī min, ka Eiropā, kā piemēru nosaucot Vāciju, šadās mājas tiek būvētas, balstoties uz citiem principiem. Kopiena jau vienojas ar arhitektu par mājas būvniecību, Latvijā nav ne tādas pieredzes, ne arī iespēju īstenot.

Kā labāk dzīvot Latvijā? Uz šo nebūt vienkāršo jautājumu atbildes meklējam 18. novembra raidījumā, kurā sarunājamies ar kustības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvjiem Jāni Kreili un Juri Sorokinu.

Turpinām sarunu par to, kā apsteigt dzemdes kakla vēzi, jo nesen notikusī saruna izraisīja lielu klausītāju interesi un vēl ir daudz neatbildētu jautājumu. Atbildes uz tiem meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Atbildes sniedz medicīnas doktore ginekoloģe Rīgas Stradiņa universitātes profesore Jana Žodžika un medicīnas doktore onkoginekoloģe Arta Spridzāne. Abas ārstes strādā arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Maksāt par privātmājas apkuri vien pāris desmitus eiro mēnesī, vai pat mazāk! Piemēram, skolas sporta zāles apkures izmaksas būtu apmēram 500 eiro gadā. Teiksiet, tā nevar būt. Var, ja ēka būvēta pēc pasīvās mājas principiem un par to var pārliecināties Ādažos, Brīvajā Valdorfa skolā. Cik viegli šādu māju uzbūvēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pasīvo ēku ražotnes SIA "i2" vadītājs Krists Slokenbergs, biedrības "Passive House" Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems, pasīvo ēku arhitekts Ervīns Krauklis un Uldis Pabērzis, kurš dzīvo pasīvajā ēkā.