Kā labāk dzīvot

No 2023.gada 2.janvāra VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) sāks izsniegt jauna parauga vadītāja dokumentus, tai skaitā vadītāja apliecības, ar moderniem pretviltošanas elementiem, kas iestrādāti ar šā brīža jaunākajām tehnoloģijām.

Jaunā parauga vadītāja dokumentos būs krāsaina, ar lāzergravēšanas tehnoloģiju iestrādāta fotogrāfija. Atbilstoši jaunāko tehnoloģiju sniegtajām iespējām tiks modernizēti arī citi drošības elementi - taktili, ar tausti jūtami detalizēti gravējumi, kā arī ultravioletajā gaismā redzamie attēli. Norādītie drošības elementi tiks iestrādāti visu veidu vadītāju dokumentos, ne tikai vadītāja apliecībā.

Par izmaiņām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta CSDD Komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks Mārtiņš Mālmeisters.

Visi jaunie transporta līdzekļu vadītāji saņems jaunā tipa vadītāja apliecības, kurās iestrādāti daži jauni knifi, lai nodrošinātos pret apliecību viltošanu. Galvenais, kas mainīsies, - ar lāzergravēšanu būs ieskanēta krāsaina vadītāja fotogrāfija.

Tāpat jaunajās vadītāja apliecībās būs vēl vairāki detalizēti gravējumi, kas ar taustes palīdzību varēs noteikt, ka tā ir oriģināla, tas nozīmē, - grūti viltojama.

Jaunās vadītāja apliecības sāks izsniegt pakāpeniski: no 2. janvāra tās sāks izsniegt Rīgas, Daugavpils, Liepājas un Valmieras klientu apkalpošanas centros, no 3. janvārā - Jelgavā un Rēzeknē, no 4. janvāra - Talsos un Gulbenē, no 5. janvāra - Jēkabpilī un Ventspilī.

Ziemas mēnešos dārza darbi un aktīvā rosīšanās puķu dobēs nenotiek, tā vietā lielāka vērība jāpievērš istabas augiem. Kā rūpēties par telpaugiem ziemā - zinātājus izvaicājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa un LU Botāniskā dārza dārzniece Sandra Putniņa.

Trīs svarīgi nosacījumi augu labsajūtai telpās ziemā - gaisma, temperatūra un mitrums.

"Ziemā ir maz gaismas, jāizvēlas gaišākā palodze, jānovieto tuvāk loga augi," skaidro Ingūna Gudrupa. "Bieži ir silts un sauss, kas veicina augšanu un augi izstīdzē. Vēl nepareizi laista - bieži augus pārlaista ziemā un tas arī augus nobeidz."

Sandra Putniņa aicina cilvēkus saprast, kāds ir augs un kāda ir telpa. Labāk izvēlies telpai piemērotu, nevis - man tas augs patīk un es viņu gribu, neatkarīgi, vai manās mājās der.

"Veikalā vispirms uzrunā skaisti ziedi un raibas lapas, tur nevar pretoties. Nopērkam un sākam interesēties par augu, kad sāk nīkuļot, tad jau ir pa vēlu," norāda Ingūna Gudrupa.

Zaļiem augiem ziemā gaismu vajag mazāk, tie var palikt uz ziemeļu puses palodzēm, ziedošos augus ieteicams pārvietot uz austrumu vai dienvidu puses palodzēm.

Ziemā iecienītām podu puķēm ciklamenām jeb alpu vijolītēm vajag ne tik daudz gaišu, cik vēsu telpu. Vēsums pat svarīgāks. Pārāk siltā telpā pat var sākt pūt. Arī acāliju var novietot vēsākā telpā.

Svētki tepat durvju priekšā dīžājas un, šķiet, katrs īsts latvietis Ziemassvētkos domā, ka brangi paēst - kā pacienāt sevi un savējos. Šis gads nebūs izņēmums. Tikai ir viena ķibele - pirms svētkiem parasti esam ļoti aizņemti, turklāt šogad nav "iešūpojošu" brīvdienu - šodien vēl strādājam, rīt jau svētku vakars. Iespējams, ka daudziem varētu noderēt šefpavāru un kulinārijas virtuozu padomi un ieteikumi, kā dažādot svētku ēdienkarti un, galvenais, to visu sapost ātri. Raidījuma Kā labāk dzīvot viesi restorāna "KEST" šefpavārs un līdzīpašnieks Māris Jansons un uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko.

Māris Jansons atzīst, ka Ziemassvētki nav tā reize, kad gribētu eksperimentēt - tos pašus kāpostiņus, kartupelīti uz galda. 12 ēdieniem jābūt!

Ina Poliščenko šajā laikā jūtas kā konsultants visiem draugiem, bet viņa nevēlētos, lai cilvēki nostrādājas virtuvē, tāpēc miksē "veco pasauli" ar "jauno".

Cepetis uz galda - vienojošais elements. Ina Poliščenko izvēlas tītaru. Labā lieta, ka visiem pietiek un vēl paliek pāri brokastīm. Turklāt, kamēr gaļa cepas, var jau sākt baudīt svētkus.

Abi šefpavāri iesaka klasiskās vērtības ar variācijām. Māris Jansons piedāvā sautēt svaigus sarkanos kāpostus - "claret" kāposti, kuru recepti var atrast arī internetā.

Ina Poliščenko arī klasisku recepti papildina ar kādu īpašāku garšu. Piemēram, klasisko rīsu pudiņu papildināt ar vaniļu, nedaudz ruma, mandeļu skaidiņām, saldo krējums.

Veģetāro siļķi kažokā var pagatavot ar ceptiem baklažāniem.

Māris Jansons iesaka saglabāt labās lietas - bukstiņputru, sklandraušus, arī rasolu.

Viņš rasolā liek kartupeļus, burkānus, marinētus gurķus, konservētos zirnīšus, krējumu ar sinepēm un majonēzi. Ja gatavo ar gaļu, liek klāt vārītu gaļu vai vārītu desu. Pašam labāk patīk veģetārā versija.

Inai "slepenā" sastāvdaļa rasolam ir marinēta, cepta cūkgaļa vai vistas gaļa. Viņa rasolam pievieno arī olas.

Kā pārvarēt Ziemassvētku spriedzi, tikt galā ar dāvanu drudzi un kā izbaudīt Ziemassvētku laiku, neatkarīgi no tā, vai esat vienatnē vai kopā ar citiem cilvēkiem,  raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē sistēmiskais ģimenes psihoterapeits, "Olainfarm" pārstāvju darba efektivitātes vadītājs Aldis Miglinieks, kultūras antropoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas "Sociālā antropoloģija" direktore Ieva Puzo un etiķetes speciāliste Kristīna Sprūdža.

Runājot par svētku tradīcijām, Ieva Puzo norāda, ka ideja par to, kas ir Ziemassvētki, kā tos svin un kad tos svin ir tradīcija mainībā un kustībā, to arī šobrīd piedzīvojam. Ziemassvētkus svin dažādās kultūras, tāpēc to, kā šos svētkus tveram, ko nevajadzētu pieņemt idejas par to, kas ir vai nav pašsaprotams.

Tomēr saistībā ar svētkiem rodas spriedze. Aldis Miglinieks norāda, ka personīgā tradīcija un globālais stāsts iespaido mūs, mūsu ģimenes un draugus. Tas var izraisīt emocionālu sadursmi.

Ieva Puzo atzīst, visdažādākās pretrunas izlien virspusē. Spriedze parādās dažādos līmeņos, kā domājām par attiecībām ar ģimeni, ar paplašināto ģimeni. Bieži šajā ziņā realitāte atšķiras no ideālā.

Tāpat spriedzi raisa ar tēriņiem saistīti jautājumi: kam tērējam naudu, kāpēc tērējam naudu, kāpēc esam gatavi investēt līdzekļus, zinot, ka pēc tam būs finansiālas grūtības ģimenē. Dāvanu iegāde arī aktualizē vides jautājumus.

Aldis Miglinieks uzskata, ka ir svarīgi vērot un saprast, kas notiek mums, ar ģimeni, ar mums tuviem cilvēkiem, draugiem, ar kolēģiem. Tas ir pirmais solis, lai saprastu, kā jūtamies, ko darām. Ja pamana grūtības - var uzsākt dialogu, kā dzīvot labāk.

Kristīna Sprūdža, domājot par klausītājas, kura norādīja, ka trūkuma dēļ, svētku viņas ģimenē nav jau gadiem, vērtē, ka cilvēkiem dzīvē svarīgām lietām laiks atrodas. Ja kāds saka, man nav laika kaut kam, visticamāk, cilvēkam to negribas darīt vai par to domāt, tā nav prioritāte.

Vēja appūsta seja vai vaigi ir gana bieži lietoti epiteti latviešu un pasaules literātu darbos. Bet vai 21. gadsimtā mums būtu vējā un salā jāmoka sava āda, ja ir iespējams iegādāties dažādus aizsargkrēmus? Kā kopt ādu ziemā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veselības centru apvienības dermatoloģe veneroloģe Alise Vīgante un dermatoloģe, kosmētiķe Ilze Actiņa.

Kas ādai vairāk kaitē - kārstā vasaras saule vai ziemas aukstums? Alise Vīgante vērtē, ka vasarā saules radītais ultravioletais starojums tomēr ir bīstamāks, bet ziemā ādas ienaidnieki ir aukstums, sals, mitrums, apkures radīts sausums. 

Aukstumā asinsvadi sašaurinās un āda saņem mazāk barības vielas, ja tas ir ilgāku laiku, tas ir bīstami. Ikdienas darba apstākļi padara ādu jutīgāku.

Lai ādu pasargātu ziemas aukstumā un mitrumā, it sevišķi, ja darbs ir ādā, noteikti ir jāvelk rokās cimdi, sejas ādas pasargāšanai lielākā aukstumā var auduma masku, bet vairāk tomēr pasargās aukstumkrēmi, kas pareizi baro aukstā laikā ādu. 

Par aukstumkrēmiem vairāk runā, domājot par bērniem, jo viņu āda ir vēl jutīgāka, bet tos var lietot ar pieaugušajiem. Krēmus var salīdzināt ar apģērbu sejas ādai.

Kā zināt, kad ādai salst? Ja cilvēks jūt salšanas sajūtu, kad "sals kož ādā".

2023. gadā sabiedriskā transporta lietotājus gan starppilsētu autobusu maršrutos, gan galvaspilsētā skars virkne būtisku izmaiņu. Kas īsti mainīsies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Satiksmes valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis.

Kristiāns Godiņš skaidro, ka reģionālajos pārvadājumos sabiedriskajā transportā izmaiņas saistībā ar personalizētas e-ID kartes izmantošanu stāsies spēka vasarā un būs arī pārejas periods līdz 2023. gada beigām, ja kādam nav e-ID kartes, viņš atvieglojumus varēs saņemt, izmantojot esošo kārtību.

"Aicinām jau laicīgi cilvēkus, lai nebūtu, ka pēdējā brīdī kaut ko mēģina skriet un kārtot, paskatīties, vai esošā e-ID karte ir atbilstoša," norāda Kristiāns Godiņš.

Viņš aicina cilvēkus paskatīties, kad karte ir izdota, ja izdota līdz 2019. gada 1. septembrim, tajā nav iestrādāts risinājums, kas ļauj to izmantot sabiedriskajā transportā. Šī karte būtu jāmaina. Jaunajā kartē visa informācija būs pieejama un atlaides sabiedriskajā transportā piemēros automātiski, uzrādot karti.

Ja karte ir izdota līdz 2021. gada 27. decembrim, tajā ir iestrādāta aplikācija, bet tā jāaktivizē. Nekas nav jāmaina cilvēkiem, kuru e-ID karte ir izdota pēc 2021. gada 28. decembra un arī nav vajadzīgs neviens cits papildus dokuments sabiedriskajā transportā.

Džineta Innusa atklāj, ka no nākamā gad nebūs Rīgā sabiedriskajā transportā specifiskas atlaides tieši rīdziniekiem.

"Visi pasažieri ir vienādi un saņems vienādus produktus, tajā skaitā visas atlaides, gan braukšanas maksa mēnesim, gan attiecīgās statusa atlaides. Speciāli rīdziniekiem veidoti produkti no nākošā gada 2. janvāra nebūs," atzīst Džineta Innusa.

Jau no 2022. gada janvāra nevar iegādāties biļetes pie transporta vadītāja, tas darīts ar domu, lai attiektos no skaidras naudas aprites un tas arī atvieglo vadītāja darbu. Vienīgi 22. maršruta autobusā, kas dodas uz un no lidostu "Rīga", var iegādāties biļetes, izmantojot skaidru naudu.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, kopš gada sākuma Latvijā no legionelozes miruši 11 cilvēki - tikpat daudz, cik iepriekšējos trīs gados kopā. Eksperti lēš, ka situācija var tikai pasliktināties, jo tikt no leģionellām vaļā ir ārkārtīgi sarežģīti. Kā cīnīties ar šo bīstamo baktēriju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis un zinātniskā institūta "BIOR" laboratoriju vadītāja Olga Valciņa.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Viktorija Leitēna iepazīstina ar statistiku, cik cilvēku saslimuši ar legionelozi.

Dati liecina, ka salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem, ka visaugstākais saslimstības gadījumu skaits ir bijis 2021. gadā - 61, 2022. gadā līdz 1. decembrim reģistrēti 58 saslimšanas gadījumi, no tiem 11 ir nāves gadījumu skaits. Tas ir lielākais, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Lielākais saslimšanas gadījumu skaits ir reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā. Vairāk slimo vīrieši vecumā virs 50 gadiem. 

Olga Valciņa skaidro, ka legionellas ir baktērijas, kas dzīvo mitrās vidēs. 

"Nav nekāds brīnums, ka vismaz puse leģionāru slimības gadījumu ir Rīgā. Rīgā ir daudz daudzdzīvokļu māju," norāda Olga Valciņa. "Institūtā BIOR mēs pirms vairākiem gadiem veicām pētījumu asins donoriem, ņēmām asinis no vēnas un pārbaudījām antivielas uz legionellām.

Konstatējām, ka vislielākais risks ir būt kseropozitīvam, saturēt antivielas asinīs, ir tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas saņem centralizēti karsto ūdeni. Viņi nevar ietekmēt ūdens temperatūru, lielākoties, nevar ietekmēt, kā ūdens tek pa caurulēm."

Iedzerot ūdeni ar legionellām, cilvēks nesaslimst, tas ir jāieelpo. Ieelpot var tad, kad rodas ūdens aerosols. Tikai 5-10%, kas ieelpo, saslimst.

"Ūdens aerosols visbiežāk veidojas, kad ūdens sitas pret cietu virsmu. Riska vietas ir izlietne, kur atlec ūdens, noraujot ūdeni podā, ja nav aizvērts vāks, tur iet aerosols pa gaisu, aerosols veidojas dušā, visvairāk kabīnē ar cietajām virsmām, kur atsitas. Duša ir liels riska moments. Strūklakas, auto mazgātuves, daudz vietas, kur pat neiedomājamies," skaidro Olga Valciņa.

Pēdējā 2022. gada latviešu valodas stundā ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu spriedīsim par latviešu valodas pozīcijām digitālajā vidē,  kā arī atbildēsim uz klausītāju uzdotajiem jautājumiem.

Katra trešā sieviete Latvijā vismaz reizi dzīvē ir cietusi no partnera vardarbības. Savukārt gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (jeb 46%) personīgi ir dzirdējis un pazīst kādu, kurš ir saskāries ar vardarbību ģimenē. Vardarbībai ir daudzas izpausmes un tās ir jāspēj pamanīt. Cik ļoti sabiedrība ir spējīga reaģēt uz vardarbību un kas ir jādara, lai vardarbību izskaustu, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot.

2021.gada decembrī uzņēmuma IKEA sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veiktā tiešsaistes aptaujā gandrīz puse jeb 45% Latvijas dalībnieku atzīst, ka Covid-19 laikā vardarbība ģimenē viņu personīgajā dzīvē un starp apkārtējiem ir pastiprinājusies. Lielākoties jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (59%) ir pamanījuši pieaugošo vardarbību, un arī 48% cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem atzīst, ka situācija ir saasinājusies.

Iedzīvotāji atzīst, ka viņu apkārtnē ir cilvēki, kas ir pieredzējuši vardarbību ģimenē. Pazīstamo lokā, kas piedzīvojuši vardarbību ģimenē, visbiežāk ir draugi (39%), kāds no tuvākajiem ģimenes locekļiem (23%) un kāds no tuvākās apkaimes, ko viņi personīgi nepazīst (22%).

Pētījuma laikā tika aptaujāti 500 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Tāpēc uzņēmums īsteno sociālās atbildības iniciatīvu "Pamani vardarbību", kuras ietvaros, aicinot iegādāties Kristiana Brektes veidotas īpaša dizaina somas. Visi līdzekļi tiks novirzīti Latvijas ģimenes krīzes centru labiekārtošanā. Šādu labiekārtošanu jau pieredzējis krīzes centra "Mīlgrāvis".

Tā vadītāja Inese Tentere raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst, ka centrā vēršas sievietes, kuras cietušas no vardarbības. 

"Tas ir drosmīgs solis, tādu sieviešu, kas nolemj pārtraukt [vardarbīgas attiecības] un sper šo soli, nav daudz. Gada laikā ir vidēji 20 sievietes pie mums vērsušās. IR stereotips, ka attiecības ir viegli pārtraukt. Diemžēl tā nav. Tas ir ļoti sarežģīti, saņemties un atzīt, ka cieš no vardarbības, ir sarežģīti. Nav iespējams ar pirmo reizi pārtraukt un kaut ko risināt," norāda Inese Tentere.

57% gadījumu vardarbība ģimenē atkārtojas atkal un atkal. Kāpēc ir grūti aiziet no šādām attiecībām?

Centra "Milgrāvis" klīniskā psiholoģe Inese Bordāne norāda, ka iemesli ir kompleksi.

 "Cilvēkam gribas ticēt labajam, skaistajam, gribas ticēt mīlestībai, gribas ģimeni, ir cerības un gaidas. Esot attiecības, cilvēks cer, ka varbūt būs labi. Ir grūti aiziet, jo bieži ir kauns atzīt, ka man nav kā visiem. Bieži ir sajūta, ka pati esmu vainīga, upura loma. Ir bailes, daudzas sievietes ir iebiedētas," skaidro Inese Bordāne. "Ir daudz salauztu sieviešu, kas ir nobijušās. Gaida no vīrieša, kas ienācis viņu dzīvē, stipro atbalstu, „tēti”. Sievietes, kas ir izteikti upuri, atrod varmāku. Tas notiek neapzināti."

Šogad virkne uzņēmumu Ziemassvētkos saviem darbiniekiem nedāvinās dāvanas, bet tām paredzētos līdzekļus novirza labdarībai. Viena no šādām iniciatīvām ir "Uzņēmēji mieram", kuras ietvaros vāc gan naudu, gan dažāda veida preces, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem un valsts aizstāvjiem. Vairāk par iniciatīvu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Uzņēmēji mieram" valdes loceklis, SIA Nutrameg dibinātājs Kristofs Blaus, "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, finanšu vadības kompānijas "Primum" valdes priekšsēdētājs Raivo Pede, SIA "MED grupe" pārstāve Kristīne Vizule un "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Ierakstā uzklausām ukrainieti Oksanu Hončarenko. Viņa stāsta par palīdzību, par to, kas šobrīd visvairāk nepieciešams Ukrainas cilvēkiem.

"Kad viss sākās, bija brīžiem bezpalīdzības sajūta, kur to visu dabūt, kā to fianansēt. Šobrīd tas ir iegājis tādā režīmā, katram cilvēkam, kas tic Eiropas vērtībām, jāsaprot, ka jāatbalsta līdz brīdim, kamēr šī uzvara būs notikusi. Tas nav tā - atbalstījām, attīrījām savu sirdsapziņu un aizmirsām," atzīst Māris Simanovičs. "Ja mēs šodien nopelnām 1000 eiro, tad jāatrod sevī spēks un 100 eiro jāziedo. Ja Krievija uzvarēs šajā karā, tad tas ir karš Eiropā, kas turpināsies.

Kā teica mūsu ukraiņu kolēģi, diemžēl mantas tiek iznīcinātas, nolietojas, tās vajag visu laiku. Nerunājam par munīciju, ko sniedz lielās valstis, mēs runājam par vienkāršām praktiskām lietām - guļammaisi, siltais apģērbs, medicīnas iekārtas, "poverbankas", tie paši ģeneratori. Ir vienkārši jāturpina iesāktais, jākāpina tempi. Es noteikti ticu, ka ir tāda lieta, kā karma un, jo vairāk atbalsti citus, jo vieglāk lietas notiek tev pašam."

Raiva Pede arī piebilst, ka palīdzība ir vajadzīga ne tikai armijai, gādājot dārgu tehniku, bet arī vienkāršiem cilvēkiem, kuriem nav nodrošinātas pamatvajadzības ziemā. 

"Šeit dzīvojot, mums ir prātam neaptverami iedomāties, kas notiek tur. Ja jūs mājās apsedzaties ar divām segām un jums liekas auksti, iedomājieties, kas notiek, ja jums nav mājas, nav gultas un ir viena sega, un jāguļ vienkārši tur, kur sniegs nekrīt virsū," turpina Māris Simanovičs.

Visi raidījuma viesi mudina ziedot un palīdzēt, jo situācija Ukrainā ir smaga un katra palīdzība – nauda, mantas vai brīvprātīgais darbs – ir nozīmīga.