Kā labāk dzīvot

Pēdējās desmitgadēs Latvijā ir sperti milzu soļi pārtikas drošības jomā, lai visa gana garā pārtikas aprites ķēde ražotājs - patērētājs visos posmos atbilstu augstākās kvalitātes prasībām Tomēr nekas nav perfekts. Par pārtikas drošumu un ar to saistītiem mītiem, kā arī iepakojuma nozīmi, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro inženierzinātņu doktore Tatjana Marčenkova, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Sandra Muižniece-Brasava.

Henriks Danusēvičs, runājot par pārtikas drošumu, atzīst, ka visa pārtika ir droša, atšķiras tikai kvalitātes lietas, kurai ir vairāk piejaukuma, kurai mazāk. Viņš norāda, ka valdības vilcināšanās samazināt PVN pārtikai ir nepareiza rīcība.

"Plastmasa ir daudz, par daudz un ir jāmazina," atzīst Sandra Muižniece-Brasava. "Jautājums, nevis vienkārši visu paņemam nost. No zaļā kursa viedokļa būtu fantastiski, ja varētu plastmasu vispār nelietot, bet jāatceras, ka daudzi iepakojumi pagarina iepakojuma termiņus. Tad esam otrā pusē, kur runājam par pārtikas kvalitāti. Tur jābūt balansam, ir daudz ko darīt gan Latvijas, gan Eiropas līmenī."

Sandra Muižniece-Brasava atzīst, ka par iepakojuma iespējamo maiņu pārtikai šobrīd daudz runā, bet mainīt iepakojumu nevar uzreiz. Tas saistīts ar iekārtām, tehnoloģijas un iepakojuma materiālu piemērotība produktiem un līdz ar to derīguma termiņiem. 

"Ja nebūs derīguma termiņu, tad varam iebraukt otrā grāvī, kur būs daudz bojātas pārtikas," skaidro Sandra Muižniece-Brasava.

Tatjana Marčenkova piekrīt, ka bieži iepakojuma lielums ir par lielu konkrētiem produktiem. Tas arī palīdz kaut kādā mērā rādīt liekos atkritumus.

478 kilogrami - tik daudz atkritumu gada laikā rada vidēji viens Latvijas iedzīvotājs. Kā samazināt atkritumu daudzumu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē SIA "Getliņi EKO" projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota, "Latvijas Zaļais punkta" Vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja Laura Berga un viedokļu līdere Anete Ozoliņa.

Vai iedzīvotāji Tukumā šķiro atkritumus un kādas ir iespējas to darīt, stāsta iedzīvotāji.  Savukārt par atkritumu šķirošanu Engurē stāsta ģimenes uzņēmuma - ceptuves un apartamentu „Kukul” pārstāvis Ivo Berkolds.

SIA "Getliņi EKO" rīkoja sociālo kampaņu, kur vērsa uzmanību, ka atkritumu apjoms pieaug un katram kaut kas jādara, lai šo atkritumu apjomu samazinātu. Pamatā četras rīcības, kas ir vienkāršas, bet ir grūti ieviest dzīvē. 

Pirmais ir mēģināt pēc iespējas mazāk pirkt, jo katrs pirkums vai tā iepakojums kļūst par atkritumu. Svarīgākais ir samazināt pirkumu apjomu.

"Mehānisms ir vienkāršs: jo man vairāk nauda, jo es vairāk varu nopirkt un arī vairāk gribu nopirkt, es arī vairāk pērku. Jo es vairāk pērku, es arī vairāk metu laukā, man vajag vietu jaunajām lietām. Ja ir palielinājies atkritumu daudzums mājsaimniecībā, kādam ir parādījusies nauda," skaidro Inese Avota. "Jābūt apzinātībai ikdienā, cik daudz pērkam."

Laura Berga skaidro, ka daudz polimēru pārstrādā Latvijā, daudz arī sūta uz citām valstīm. Viņa arī norāda, ka arī uzņēmumi  daudz ilgtspējīgāk pārvērtē savus iepakojumus, cik daudz izmanto, kā iepako. Ideāli būtu, ja būtu regulējums, kas ražotājus disciplinētu pārdomātāk izvēlēties materiālus.

"Attiecībā uz pārtikas produktiem, būtiski, lai, mainot iepakojumu, nemainās produkta kvalitāte," atzīst Laura Berga.

Anete Ozoliņa atzīst, ka svarīgi, ejot iepirkties, pārdomāt, vai tiešām vajag to, kas iecerēts, un kādas rūpes būs jāuzņemas par lietu, kad tā būs mājās.

"Viens ir iepakojuma pārstrāde, bet dažādas preces to ir sarežģītāk pārstrādāt. (..) Tas pats tekstils, šobrīd pasaulē pārstrādā tikai vienu procentu tekstila," analizē Anete Ozoliņa.

Inese Avota norāda, ka tekstils salīdzinoši maz nonāk poligona atkritumu kalnā. Tas ir tikai 4-6%, bet tas ilgi sadalās. Visvairāk poligonā tomēr nonāk dažāda veida plastmasa.

Noslēgusies pieteikumu pieņemšana 2022. gada vārdam, nevārdam un spārnotajam teicienam. Lai gan līdz rezultātu paziņošanai vēl jāpaciešas, nedaudz noslēpumainības plīvuru pacelsim latviešu valodas stundas laikā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Rezultāti gan būs zināmi 30. janvārī, bet Andrejs Veisbergs atklāj, ka ir daudz gada vārda kandidātu, dažādi jaunvārdi, kas ieteikti, piemēram, spēkdusa (powernap).

"Man liekas, ka gada vārds varētu būt "okupeklis", kas parādījās un bija ļoti aktuāls. Diezgan daudz ar Ukrainu saistīto vārdu - rašisms, divsimtnieki (beigtie krievi)," norāda Andrejs Veisbergs.

"Daudz vairāk ir gada nevārda kandidātu. Tur ir, piemēram, sankcionēt ar šīm divām dīvainajām nozīmēm, par ko var diskutēt. No vienas puses, sankcijas pastāv un tad var domāt, ja pastāv sankcijas kā sods un negatīva nozīme, tad arī sankcionēt varētu būt ar šādu nozīmi. Bet tie ir ļoti nelaimīgi veidojumi, ka vārdam ir pretējas nozīmēs un katram ir jāizlobī pašam."

Veisbergs arī min vārdu apropriācijas, kam arī ir divas nozīmes – pievākt, un izdalīt. Ļoti slikts vārds, atzīst Andris Veisbergs.

Starp nevārdiem "posts" kā ieraksts. 

"Klimata mērķi - diezgan interesants kombinējums. Ja tā dziļāk padomā, kādi klimatam var būt mērķi. Klimata politikas mērķi varētu būt," norāda Andrejs Veisbergs.

Vārds mobilitāte, kas spiež ārā vārdu satiksme un kas ir pilnīgi nepareizi.

"Leģendārs, kas tiek pārlietots, totālais modes vārds – komforti – ērti vietā, kā apstākļa vārds ļoti nevēlams, manuprāt. Komfortabli tad vētu lietot," vērtē Andrejs Veisbergs.

"Toksisks – modes vārds, viss ir toksisks, sākot no kovida, beidzot ar ģimeni un politiku, un attiecībām."

Kā kuriozus viņš min "gājēju pārbrauktuve" un "augstāko meteoroloģisko brīdinājumu sniegputenis gaidāms".

Profesors atzīst, ka būs, ko izvēlēties.

Zinātniekiem joprojām nav vienota viedokļa par to, vai praktiski veselam cilvēkam būtu papildus jāuzņem  dažādu vitamīnu kapsulas, vai pilnīgi pietiktu ar labi līdzsvarotu uzturu, kurā būs rodami visi organismam nepieciešamie vitamīni. Par vitāliem amīniem un to pareizu lietošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu direktore, diētas ārste Lolita Neimane un RSU Farmācijas ķīmijas katedras docētāja, doktorante klīniskajā farmācijā Anna Gavrilova.

Vitamīna būtība – dzīvības procesu iesaiste.!

"Mūsu platuma grādos nav izteiktas avitaminozes, ka kāds vitamīna nebūtu vispār. Bet hipavitaminozes var būt," norāda Lolita Neimane.

Viņa arī skaidro, ka ir vairāki iemesli, kāpēc vitamīni vajadzīgi papildus. Viens no tiem - nabadzīgs uzturs.

"Šodien tā ir ļoti sāpīga tēma. Pārtikas produkti paliek dārgāki, ir noteikti cilvēki, kuri nevar atļauties visu, ko iesakām kā veselīgus uztura ieteikumus. No otras puses, cilvēkiem, kam nav naudas produktiem, vēl mazāka būs iespēja nopirkt vitamīnus un uztura bagātinātājus," vērtē Lolita Neimane.

Riska grupas ir seniori, kam varētu būt traucēta vitamīnu uzsūkšanās. Tāpat cilvēki, kuri ievēro dažādas diētas, kur izslēdz kaut kādu produktu grupu, piemēram, laktozes ne panesamība, kad izslēdz piena produktus.

Smēķētājiem vitamīns nr. viens, ko vajadzētu, ir C. Būtu labāk, protams, nesmēķēt. Tiem, kam ļoti patīk alkohols, pirmkārt folskābe un vitamīns B1.

Sievietēm, kas lieto kontracepciju, jādomā par vitamīniem papildus. Pusaudzēm pirmā vietā būtu dzelzs un kalcijs, topošajām māmiņām arī dzelzs, jods, folskābe. Vegāniem jādomā par dzelzi, kalciju, vitamīnu B12.

Nevajag iet uz aptieku vienkārši sapirkties dažādus vitamīnus un minerālvielas, pirmais, ar ko vajadzētu konsultēties, ir ģimenes ārsts. Vēl ir iespēja veikt analīzes, lai pārliecinātos, kādi vitamīni būtu jāuzņem papildus.

"Nav tā, ka tāpēc, ka uz ielas ir slapjš un auksts, ir jāpērk vitamīni un minerālvielas," uzskata Lolita Neimane. "Šobrīd D vitamīns ir tas, par kuru neviens vairs nešaubāmies. Par pārējām lietām nav tā, ka jo vairāk, jo labāk. Drīzāk, lietojot uztura bagātinātājus dažādas kombinācijās, hepatologi vienmēr brīdina par aknu veselību."

Viņs aicina ielūtkoties veselīga uztura ieteikumos SPKC mājaslapā.

Rūpes par sevi vistiešākajā veidā atspoguļojas arī acīs. Kā saglabāt redzi, trenēt vai novērst problēmas, no kurām var izvairīties un ko varam paveikt paši, lai turpinātu pasauli uzlūkot ar iespējami veselām acīm un asu skatienu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Darba drošības un vides veselības institūta Aroda un vides medicīnas katedra, pētniece Jeļena Reste un dabiskas redzes atjaunošanas skolotāja Vija Buša.

Anda Balgalve atgādina, ka svarīgs ir darba režīms, strādājot pie datora.

Sistēma 20 - 20 - 20 nāk no Amerikas - ik pa 20 minūtēm paskatāmies 20 sekundes 20 pēdu (5-6 metru) attālumā. Ideāli - skatīties ārā pa logu.

"Šajā pauzē būtu labi izdarīt trīs lietas: vispirms enerģiski izmirkšķinām; izapaļot acis - vienu apli uz vienu pusi, otru - uz otru, daudziem tas liekas sāpīgi un nepatīkami, jo nav pieraduši acis kustināt; tad vienkārši atslābinoši paskatāmies tālumā; vēlreiz kārtīgi izmirkšķinām un strādājam tālāk," skaidro Anda Balgalve.

"Ja cilvēks saka, ka nevar atļauties, der atcerēties, ka tas no stundas paņem minūti."

"Cilvēki, kam acis ir nospringušas, pirmo nedēļu paņemiet pulksteni blakus, tai nav jābūt precīzi 20 minūtei, bet to ritmu. Tad vēlāk cilvēki saka, ka acis pašas prasa, ir iemācījušās. Vienkāršs ieteikums, kas rada milzīgu efektu," atzīst Anda Balgalve.

Vija Buša atgādina, ka acis tāpat jākopj kā āda, mati vai nagi. Bet to vajag gribēt un tam vajag arī atrast laiku. Var dzīvot bez brillēm līdz sirmam vecumam, bet tas ir regulārs darbs, it sevišķi, ja brilles jau ir iegūtas.

"Tiem, kas grib atturēties no briļļu lietošanas, pirmais ir pauzes, strādājot pie datora. Visu redzes problēmu, izņemot traumas, pamatā ir sasprindzinājums. Cilvēka acs nav radīta darbam tuvumā ilgstoši. Pauzes ir pats pirmais," atzīst Vija Buša.

Viņa iesaka uzlikt datorā atgādinājumu, ka ir pēc pusstundas ir vajadzīga pauze.

"Tad pastumiet visu malā, atgrūdiet krēslu nost, kārtīgi izstaipieties, izapaļojiet plecus, pagroziet galvu, protams, pamirkšķiniet acis. Elpojiet dziļi, paskatieties pēc iespējas tālāk. Tāluma vērošana ir ļoti laba," iesaka Vija Buša. "Vēl - sarīvējiet siltas plaukstas, uzlieciet uz acīm tā, lai plaukstu iedobīte ir tieši pret aci. Acis sākumā vaļā, pamirkšķiniet, sajūtiet, ka nav piespiestas, aizveriet ciet. jums pietiks ar 20 sekundēm un jutīsiet, kā acis atslābinās. (..)

Tad, kad atļaujiet sev pauzi, dariet jebko, kas jūs atslābina, kaut vai pieceļaties un nostājaties uz rokām vai galvas."

Vēl viņa atgādina par fiziskām nodarbēm un arī domāt par uzturu.

Situācija darba tirgū beidzamajā laikā ir krasi mainījusies, izveidojušies jauni paradumi, taču darbinieku nozīme ikviena uzņēmuma darbībā joprojām ir milzīga. Kā strādāt tālāk? Kā noturēt labos darbiniekus un kā uzņēmums var būt lojāls saviem darbiniekiem, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja

Eva Selga un attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" vecākā konsultante Kristiāna Boša.

Jaunākie pētījumi rāda, ka darba tirgus pēc pandēmijas un tagad, ekonomiskās krīzes ietekmē, nebūs tāds, kā bija iepriekš.

"Darba vide tāda, kā tā bija 2019. gadā pirms pandēmijas tāda nebūs vairs nekad. Mēs esam izmainījuši sociālo līgumu, tas ir pamats, nerakstīti likumi, uz kuriem balstām darba attiecības, ko viena puses sagaida no otras. Tas ir mainījies un atpakaļ tur nebūsim," norāda Kristiāna Boša. "Tas ir koncepts, ka fokusā ir cilvēks, darbs ir tikai daļa manas dzīves, tā nav galvenā daļa dzīves. Tas tiek integrēts dzīves konceptā un tas maina uztveri, kā domājam par darba nozīmi dzīvē."

Eva Selga piekrīt, ka dzīve ir mainījusies.

"Šobrīd lielais izaicinājums ir vadītājiem, ka ir daļa darbinieku, kas strādā no mājām, daļa, ka nāk uz biroju. Elastīgais darba laiks pie mums atnācis uz palikšanu," atzīst Eva Selga.

Te nav runa par tiem, kam jābūt ražošanā.

"Skaidrs, ka nevar no mājām strādāt. Sapnis tāds būtu, izdalīt darbu pa mājām un savākt konservus atpakaļ, bet diez vai dzīvē tas īstenojams. Attiecīgi, cilvēki, kas strādā ražošanā, ir pieņēmuši, ka attālinātā darba modelis nav iedzīvināms. Tie, kas var, ražošanas apkalpojošie, arī dzīvo kā baltās apkaklītes, kur bija ieviests attālinātais darbs," vērtē Andris Bite.

Viņš uzskata, ka ilgtermiņā, strādājot attālināti, zūd darba kvalitāte. To var labi redzēt budžeta iestādēs. To jūt ikdienā strādājot un kontaktējoties ar  valsts pārvaldi. Procesu izpildes gaita ievelkas.

"Latvijā ir katastrofāls darba roku trūkums un tas rada ne tikai pozitīvu efektu darbiniekam, bet arī negatīvo - pārpirkšana, pārmānīšana uz jaunu darbu vidi neveido ilgtermiņā efektīvu," uzskata Andris Bite.

"Šobrīd darbinieks nav motivēts lielākajā daļā gadījumu kļūt par ilgtermiņā darbinieku un veidot dzīvi un karjeru vienā uzņēmuma, jo zina, ka jebkurā brīdī pieceļoties pēc divām stundām atradīs jaunu darbu," atzīst Andris Bite. "Lielākā daļā gadījumu, ja runājam par ražošanu, mēs fiziski pārpērkam ar naudu viens no otra. Tā ir darba alga, un galarezultātā ekonomikai tas nav labi, jo maksājam vairāk nekā cilvēks spēj pienest produktivitāti. Galarezultātā ir vāji uzņēmumi, neattīstīts eksports, mazi ieņēmumi nodokļos. Darbiniekam šādā situācijā nav vairs vajadzība "degt" par to darbu. Lielā daļā darbaspēka tirgus šādi procesi notiek."

Runājot par darba tirgus sakārtošanu, Eva Selga vērtē, ka ir valstiskā līmenī jālemj par darbaspēka ievešanu.

"Mums ir jāieved cilvēki," atzīst Eva Selga. "Mums ir jāieved cilvēki, kas varētu strādāt.

Tas ir valstisks jautājums, kādus cilvēkus mēs šeit gribam redzēt - no bijušās Padomju Savienības dienvidu republikām, vai mēs griba redzēt Eiropas cilvēkus? Ja gribam noturēt šeit kaut kādu ekonomiku, tas ir jādara.

Ja mēs to valstiskā līmenī neizlemsim - mēs gribam redzēt cilvēkus no tādiem un tādiem reģioniem ar tādu un tādu izglītību, ar tādām un tādām prasmēm un kompetencēm, esam gatavi darīt to, to, to - mācīt valodu, piedāvāt dzīves apstākļus normālus, ļaut nopelnīt. Ja to neizdarīsim, brauks iekšā tas, kas brauks, un mēs vairs nekontrolēsim."

Iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā valsts pārvaldē var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tomēr ne visi zina, kā to darīt. Janvārī Valsts kanceleja aicina iedzīvotājus piedalīties praktiskās tiešsaistes nodarbībās, lai iepazītos ar līdzdalības iespēju klāstu. Par šīm iespējām un iedzīvotāju motivāciju iesaistīties saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Valsts kancelejas konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos Zane Legzdiņa-Joja, "Pareizo kursu" pasniedzēja, lektore un komunikācijas speciāliste Jana Bunkus un vecāku organizācijas "mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Valsts pārvalde aicina iedzīvotājus iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā no idejas līdz gatavam projektam. Bet vai iedzīvotāji ir gatavi piedalīties un izteikt savu viedokli par, piemēram, Ministru kabineta noteikumu grozījumiem vai dažādiem attīstības plānošanas dokumentiem, jautājam Rīgas ielās sastaptiem cilvēkiem.

"Latvija ir viena no valstīm, kur uzticēšanās valsts pārvaldei, politiķiem ir ļoti zema, salīdzinot ar citām valstīm. Tāpēc valsts pārvalde domā par mehānismiem, kā iedzīvotājus iedrošināt iesaistīties un ilgtermiņā šo uzticēšanās krīzi pārvarētu," skaidro Zane Legzdiņa-Joja.

Lekcijas ir viens no soļiem, kā to veicināt. Nākamām lekcijām, kas būs 19. janvārī, vēl var pieteikties. Vienas nodarbības ilgums - tikai 50 minūtes.

Nodarbības ir domātas, lai izglītotu par iespējām ikvienam, iesaistoties formālos, neformālos formātos kļūt aktīvākiem, sākot no ikdienas jautājumiem līdz nacionāliem jautājumiem. Arī ikdienas iesaiste dod pienesumu sabiedrībai.

"Cilvēki, kas ir aktīvi, viņi spēj palīdzēt citiem ar savu brīvprātīgo vai reizēm apmaksāto ieguldījumu kopienas attīstība. Aktīvo cilvēku ieguldījums ir vērtīgs," atzīst Zane Legzdiņa-Joja.

 

Svarīgi arī, iesaistoties prast pamatot savu viedokli. Tad tam ir cits svars.

No 1. februāra spēka stājas fizisku personu elektroniskās identifikācijas likuma izmaiņas, kas krietni paplašina e-paraksta lietošanas iespējas. Bet tie nav vienīgie jaunumi. Par e-paraksta un e-adreses jaunumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar izmaiņām iepazīstina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks un Latvijas valsts radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine.

"Ne reti cilvēki domā, ka e-ID karte ir tikai tāds plastikāta gabaliņš, ko uzrādīt ceļojot Eiropas Savienības robežās. Būtiskā lielā pievienotā vērtība - ir digitālā vide. Ja digitāli varam saņemt dažādus pakalpojumus, kas ir simtiem un tūkstošiem. Viens ir valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapas, arī komersanti ir čakli e-paraksta ieviesēji, šobrīd jau vairāk nekā 350 portālos un dažādās vietās ir integrēta ienākt vai parakstīt dokumentus," norāda Vineta Sprugaine.

Viņa bilst, ka neizmantojot digitālo vidi, cilvēks tērē savu laiku un līdzekļus dodoties uz kādu iestādi.

Dati rāda, ka 2022. gadā vairāk cilvēki ir parakstījusies, izmantojot e-ID karti, ne e-parakstu mobile.

Sprugaine arī  atgādina, ka e-ID karte būs obligāta no 1. maija.

1.februārī spēkā stājas Fizisku personu elektroniskas identifikācijas likuma izmaiņas, kas paredz, ka komersantiem, kas sniedz e-pakalpojumus un identificē savus klientus, šī iespēja jānodrošina arī ar nacinālajiem elektroniskās identifikācijas rīkiem eParaksts mobile un eID karti.

Pase digitālajā vidē ir e-ID karte vai e-paraksts. Tam ir juridisks spēks kā personu apliecinošam dokumentam.

"Garš bija ceļš, bet ir pietuvojies finiša taisnei, kad stājas spēkā likuma grozījumi, kas uzliek komersantiem par pienākumu nodrošināt iespēju - ienākt viņu portālos ar nacionālajiem rīkiem - e-ID karti vai e-parakstu," atzīst Vineta Sprugaine. "Kāpēc tas  ir vajadzīgs? Pirmkārt, ja valsts ir nodrošinājusi šo rīku tehnoloģiju, loģiski, ka paplašinām izmatošanas iespējas. Otrs, ir cilvēki, kam nav internetbankas un viņam nav rīku, kā ieiet nama apsaimniekotajā portālā, valsts iestādes interneta vietnē. Trešais, aicinu pārdomāt, cik laika velta paroļu "atkopšanai"? Šis palīdz risināt "paroļu trauksmi", ka ir viens rīks dažādām dzīves situācijām, gan ļoti formālām un juridiski saistošām, gan pavisam sadzīviskām."

Iespējams, jau nākamziem daudziem būs jāiegādājas jaunas ziemas riepas. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsākusi diskusiju par automobiļu riepu, kas marķētas ar M+S (dubļi+sniegs) apzīmējumu lietošanas aizliegumu ziemas sezonā, ja tām papildus uz riepas sāniem nav atrodams kalna un sniegpārsliņas marķējums. Kāpēc tā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kāpēc vajadzētu ieviest izmaiņas, skaidro CSDD Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš. Viedokli izsaka un vērtē auto riepu eksperts Didzis Zaļkalns un satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.

Skaidrojot satiksmes drošības aspektus, kāpēc vajadzētu attiekties no "vissezonas" riepu izmantošanās ziemā, Jānis Liepiņš arī min, ka visticamāk, būs arī pārejas periods.

"Noteikti būs pārejas periods, jautājums, tas būs gads, divi vai kāds cits periods, to lems likumdevējs. Kopumā tas nebūs, ka ar rītdienu stājas spēkā un uzreiz tās riepas nevar lietot," skaidro Jānis Liepiņš.

Oskars Irbītis atgādina, ka "riepu likumdošana" neatceļ fizikas likumus. Kas nozīmē, lai cik labas būtu riepas, jāņem vērā braukšanas apstākļi.

"Ar fiziku ir jādraudzējas, ja uz ceļa ir ledus, arī ar kalnā kāpēju kāpšļiem ne vienmēr varēs apstāties," atzīst Oskars Irbītis.

Ierakstā uzklausām Drošas braukšanas skolas pārstāvis Edmundu Ozolnieku.

Ziemas sezonā Ceļu satiksmes drošības direkcija Rīgā, Jelgavā, Siguldā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī, Madonā un Talsos organizē bezmaksas ziemas braukšanas konsultācijas. Šonedēļ bezmaksas konsultācijas notiek Liepājā, bet par to, kādas riepas izvēlēties drošai braukšanai, stāsta Drošas braukšanas skolas pārstāvis Edmunds Ozolnieks.

Mainīt profesiju un atrast jaunus ceļus dzīvē var gandrīz jebkurā vecumā. Ņemot vērā bezdarba problēmu, ekonomisko situāciju un dažādas nākotnes perspektīvas, arī brieduma gados var nākties meklēt citu nodarbošanos vai iespēju izglītoties. Vai un kā tas ir iespējams, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par iespējām stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles ESF projekta Atbalsts bezdarbnieku izglītībai karjeras konsultante Sanita Bertmane, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un „airBaltic” Talantu piesaistes un attīstības vadītāja Marina Volkova.

Signe Bāliņa norāda, ka pieprasījums pēc IT nozares pakalpojumiem tikai aug, it sevišķi strauji tas notika pandēmijas laikā, un turpinās arī tagad. Nozarē arvien ir darbinieku deficīts. Turklāt šī ir nozare, kur jāmācās visu mūžu, jo tehnoloģijas nepārtraukti mainās. Ja nemācies, izkrīti no nozares. 

Signe Bāliņa mudina cilvēkus apgūt tehnoloģijas un paskatīties, ko var mainīt karjerā.

"Nereti ir tā, ka IT nozare ir tikai programmētāji. Mums ļoti vajag programmētājus, bet tikpat labi mums vajag cilvēkus, kas strādā ar lietotājiem, klientu atbalsts. Ja esi bijis lielisks komunikāciju speciālists vai lielisks skolotājs, bet gribi kaut ko mainīt dzīvē, kāpēc lai tu nebūtu lietotāja atbalsta speciālists, kur ir pašam jāsaprot, kādas tehnoloģijas un sistēmas tiek izmantotas un tu atbalsti citus cilvēkus," vērtē Signe Bāliņa. 

Arī tad, ja negribi mainīt savu darbu vai jomu, jo vairāk mācīties un apgūsi jaunas tehnoloģijas, padomāsi, ko varētu savā darbā darīt citādi, kā tehnoloģijas var palīdzēt.

IT nozarē vajadzīgi speciālisti, kas ir ne tikai IT speciālisti.

Klausītāju viedokļi gan neliecina, ka ir iespēja tik veiksmīgi mainīt karjeru un atrast jaunu darbu cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem.

Marina Volkova skaidro, ka uzņēmums cenšas lauzt stereotipu par 50+, gribētu piesaistīt cilvēkus ar jau krietnāku dzīves un darba pieredzi pieteikties stjuartu vakancēm.

Raidījuma viešņas vērtē, ka, protams, var zīmēt rožainu bildi un mudināt, bet ir reāli stereotipi cilvēkiem, kurus ir grūti pārvarēt. Tāpat atsķirīga situācija par iespējam ko mainīt ir Rīgā un reģionos.