Kā labāk dzīvot

Iespējams, ka pavisam drīz datorprogrammas spēs atrast un izlabot ortogrāfijas, interpunkcijas un pat stila kļūdas tekstā, kas rakstīts latviešu valodā, bet to, kā par mūsu valodu runā valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs, nespēs atdarināt neviena mašīna. Februāra latviešu valodas stunda raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kā nosiltināt Līvānu māju? Vai montāžas putas izturēs ilgāk par desmit gadiem un kā izvēlēties ilgtspējīgus izolācijas materiālus? Šī ir tikai neliela daļa klausītāju iesūtīto jautājumu, uz kuriem sniegsim atbildes raidījumā Kā labāk dzīvot, kad turpināsim sarunu par privātmāju siltināšanu. Padomus sniedz ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns.

Raidījumā Kā labāk dzīvot eksperti snieguši padomus arī iepriekš.

Diemžēl, bet modernajā sabiedrībā pastāv tā saucamās “neredzamās” vecumgrupas. Tie ir cilvēki, kas ir par jaunu vai par vecu, lai pilnvērtīgi piedalītos valsts pilsoniskajā un sabiedriskajā dzīvē. Kas tās ir par "neredzamajām" vecumgrupām un kā mazināt atstumtību, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē senioru projekta vadītāja Laura Zemvalde un Eiropas kustība Latvijā ģenerālsekretāre, jauniešu projekta pētniece Liene Valdmane.

"Mēs baidāmies runāt ar citādiem. Lai piedabūtu vienu pieaugušo aiziet pastrādāt ar jauniešiem, tas nebūt nav tik viegli. Viņi mani nesapratīs, ko viņi par mani domās, ko viņi man pajautās. Mēs nez kāpēc sabiedrību sadalām tādās kastītēs un ar šitās kastītes cilvēkiem es nezinu, kā runāt. Nē, nē tas nav priekš manis," analizē Liene Valdmane. "Līdzīgi ir ar senioriem. Tajā brīdi, kad "Ascendum" uzrunā brīvprātīgos, nav jau tā, ka katrs no mums ir gatavs doties. Tās ir īpašas prasmes, tas ir laiks, kas ir jāvelta. Arī strādājot ar jauniešiem. Protams, tas ir atšķirīgi."

"Mums ir ērti domāt un dzīvot savā burbulī, ka visi ir tādi, kā mēs - interesējas par to pašu, domā apmēram līdzīgi, tad mēs ātri to savu shēmu un sarunu tematus varam novadīt. Tajā brīdī, ka paskatāmies, ja runājam par patiesu demokrātiju, mums ir jāzina, ko šie cilvēki domā, mums ir jāizprot, kāpēc viņi tā domā. Tas nav tik vienkārši, tajā brīdī nākas atzīst, ka ir savādāk domājoši, ka ir cilvēki, kuriem rūp pilnīgi citas lietas, ka, iespējams, daudzas viņu problēmas mēs varētu atrisināt, bet mēs pat par tām nezinām," turpina Liene Valdmane. "Mums vienkārši ir jāuzņemas daudz lielāka atbildība par vārdu cilvēcība un vārdu – es esmu daļa no sabiedrības. Ja skaļi sakām, ka esmu daļa sabiedrības, man vajadzētu būt atbildei, kāda ir šī sabiedrība."

Kā jau iepriekš prognozēts, 1.maijs nebūs tā diena, kad visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem obligāti kabatā būs personas apliecība, saukta arī par ID karti, ar noteikumu, ka personai būs derīga pase. Vai tas nozīmē, ka rindas pēc dokumentiem mazināsies, kā arī, kas būs ar atlaižu piemērošanu sabiedriskajā transportā, situāciju raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis un valsts SIA "Autotransporta direkcija" sabiedrisko attiecību vadītājs Viktors Zaķis.

"Personas apliecība ir vēlama visiem. Šobrīd vēl likums nav grozīts un ir spēkā prasība, ka līdz 1. maijam to iegūt, bet Saeimā notiek virzība un pāris nedēļu laikā varētu apstiprināt, ka personas apliecība (ID karte) būs jāiegūst tajā brīdi, kad būs beidzies derīguma termiņš tam personu apliecinošajam dokumentam, kas cilvēkam ir, vienalga, vai tā ir esošā personas apliecība vai pase," skaidro Uldis Apsītis. "Ja tai būs beidzies derīguma termiņš un jūs nāksiet uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu, neatkarīgi no tā, kuru dokumentu gribat, būs jāsaņem arī e-ID karte vai personas apliecība.

Komplektā ar pasi būs jāņem arī apliecība, nebūs tā, ka jāiet ņemt apliecība obligāti, ja šobrīd ir derīga pase."

Šis lēmums Saeimai jāpieņem steidzamības kārtā.

Apsītis mudina tos, kas iestājušies rindā, noteikti izņemt personas apliecību, jā, tas nebūs obligāti, bet tā noderēs ikdienas dzīvē.

"Ja neesat nevienā rindā pieteikušies un dokuments derīgs vairākus gadus, tad nevajag pieteikties. Šobrīd, ja skatāmies pēc dokumentu derīguma termiņiem, šajā un nākamajā gadā kopumā beidzas ap diviem miljoniem Latvijas valsts iedzīvotāju derīguma termiņš dokumentiem. Sākot ar 2025. gadu vidu pieprasījums pēc dokumentiem būtiski samazinās," atzīst Uldis Apsītis.

Viktors Zaķis arī mudina neatlikt e-ID kartes izņemšanu. 

"Šobrīd nav īsti zināms termiņš, kad stāsies spēkā, ka uzrādīšanai derīga būs tikai e-ID karte. Lēšam, ka šī gada otrajā pusgadā sāksim ieviest, kādu brīdi būs dubultā sistēma, ka tie, kas izņēmuši e-ID karti, varēs braukt pēc jaunās sistēmas, kas nebūs paspējuši - lietot apliecības," norāda Viktors Zaķis. "Kādā brīdī dubultā grāmatvedība pazudīs, plānojam, ka tās varētu būt nākamā gada sākumā, kad pāriesim tikai uz e-ID kartēm. Tas atkarīgs no tā, cik būs izņēmuši e-ID kartes."

Viktors Zaķis pats dalās pieredzē par personas apliecības iegūšanu un atzīst, ka sistēma ir apgrūtinoša, bet ir izdarāms un paveicams.

Kas tad īsti ir imūnā atmiņa, imūnais jeb imunitātes parāds? Kas ir hibrīdā imunitāte? Ko patiesībā nozīmē šie termini, cik un vai tie ir korekti formulēti un kā tos saprast, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis, RSU Pediatrijas katedras docente, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra pārstāve medicīnas doktore, bērnu infektoloģe Liene Čupāne, RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētā profesore Inese Mihailova.

Vai tas ir godīgi, ka viens pircējs par preci maksā vienu cenu, bet otrs - krietni mazāku, jo viņam tiek piedāvāta personalizēta cena? Laikam jau nav! Bet personalizētas cenas ir teju visaptveroša prakse un no tās atteikties neviens netaisās. Drīzāk otrādi - personalizētu vilinošu piedāvājumu būs arvien vairāk. Vai personalizēta cenu noteikšana ir ētiska rīcība, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Raidījuma viesi: "TRY Dig Latvia" projektu direktors Viesturs Kančs, Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede un biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns, personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs.

"Personalizācija ir jaudīga mārketinga stratēģija," vērtē Viesturs Kančs, ko pielāgo, balstoties uz dažādiem cilvēka paradumiem, varbūt uz viņa lokāciju, iepirkšanās vēsturi, ja runa ir par e-komerciju, ko var izmantot biznesa vajadzībām un arī atvieglot patērētājā dzīvi. Cena, visticamāk, ir pielāgojama.

Jānis Priede atzīst, ka šādu cenu pielāgošanu patērētājs var uztvert kā diskrimināciju, uzņēmēja praksē tā ir cenu diferencēšana.

"Ik pa brīdim uzvirmo jautājums, cik lielā mērā pārdevējs izmanto iespēju diferencēt cenu un kā sabiedrība to uztver. (..)  Diskriminēt cilvēkus pēc kādām pazīmēm nav sabiedrībā pieņemams, pēc reliģijas, vecuma, dzimuma. Diskriminēt pēc cenas esam diezgan toleranti," atzīst Jānis Priede.

Viņš arī norāda, ka cenu diferencēšanas praksi var sadalīt trīs daļās:

nelegālā joma – tie paši karteļi, vienošanās, patērētājam pat nav izvēles. Tirgus mehānisms pēc būtības nedarbojas un sabiedrība pārmaksā. (..) Izteikts konkurences trūkums.

Cenu diferencēšanas prakses, kas ir gan legālas, gan sabiedrībā akceptētas, tās ir arī lojalitātes kartes. Vai atlaides senioriem, skolēniem vai studentiem. Mēs kā sabiedrība to pieņemam, jo ir sociālās pazīmes.

Pa vidu ir nosacīti "pelēkā zona". Mūsdienās datu ievākšana gandrīz individuālā līmenī par katru patērētāju var izveidoties profils, par viņa uzvedības mehānismiem, par viņa apradumiem, par viņa pirktspēju, vēlmi maksāt. Tas nav ar likuma aizliegts, bet parādās jautājums par ētiku. 

Raidījuma viesi vērtē, ka tāpat, kā apgūstam medijpratību un finanšu pratību, svarīgi apgūt arī tehnoloģiskās zināšanas e-komercijā.

"Ja saproti, kas sīkdatne interneta pārlūkos iegūst par tevi informāciju un var pielāgot šo, tu jau esi uzvarētājs zināmā mērā. Ja par to neaizdomājies, nepārzini, gribas teikt, ka esi zaudētājs," uzskata Viesturs Kančs.

"Mums visiem ir jāmācās digitālais tirgus, kas visiem liek jaunus apradumus saprast. Arī mēs tur noteikti daudz nezinām," vērtē Ivo Krievs. "Kaut kādā veidā ieguvējs ir tas, kurš tehnoloģiski zina, bet tas, ko mēs zinām, ir aisberga augšējā daļa tam, ko lielie tehnoloģiju giganti spēj apakšā saģenerēt un algoritmi izdarīt."

"Bet lielāks risks ir tur, konkurence nav tik brīva, kaut vai lielie digitālie milži - sociālie tīkli, kur nevari kājām aiziet citur. Tur cenas manipulācija var būt gandrīz piespiedu rakstura. Ar to vajadzētu sākt cīnīties, kur cilvēks nevar nobalsot un aiziet no viena pakalpojumu sniedzēja pie otra," turpina Ivo Krievs.

Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka patērētāji nevēlas maksāt dažādas cenas par vienu un to pašu produktu. Piemēram, 76 % norāda, ka viņus satrauc doma, ka citi lietotāji par to pašu preci vai pakalpojumu maksā mazāk, savukārt 86 % uzskata, ka šādi cenošanas principi nav ētiski.

Runājot par sīkdatnēm un personalizētu datu vākšanu svarīgs aspekts ir datu uzglabāšana. Bieži vien paziņojumi par sīkdatnēm ir ķeksīša pēc, tie nedarbojas funkcionāli.

"Ja cilvēks ienāk lapā un viņš nav atļāvis ievākt par sevi datus, tad arī nevajadzētu ievākt. Daudzi ievāc. Tā ir bumba ar laika degli, liela atbildība ir uzņēmumu pusē. Ir cilvēki, kas pieskata, lai viss juridiski korekti un legāli. Svarīgi ir arī, kā uzņēmumi uzglabā datus. Ja nemaldos, ka pēc likuma ir jābūt tā,

ja es kā patērētājs saku, ka vairs nevēlos, ka konkrētais interneta veikals, konkrētais zīmols uztur par mani datus, ko ieguvuši pēdējo pirkumu gaitā, tie ir jādzēš. Jautājums, vai tas ir iespējams? Tas būtu interesants eksperiments arī ar pāris interneta veikaliem, ja palūgtu izdzēst par sevi visu informāciju, vai viņi vispār to varētu izdarīt," analizē Viesturs Kančs.

Kuras varētu nosaukt par ideālām garšvielām? Tās, kas ne tikai spēlējas ar mūsu garšas kārpiņām, bet arī kalpo kā veselības uzlabotājas. Garšvielu pievienošana ēdienam ne tikai papildina tā garšu un smaržu, bet arī palīdz dziedēt organismu. Kādu labumu veselībai var dot regulāra un daudzveidīga garšvielu lietošana, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro veģetāra uztura skolas "Vegus" vadītāja Dita Lase un fitoterapeits Artūrs Tereško.

Šobrīd mitrā un vēsā laikā jālieto sildošas garšvielas – kurkuma, kanēlis, pipari, kardamons, ingvers un krustnagliņas. 

"Šīs garšvielas, dažādi darbojoties, silda organismu, paplašina asinsvadus, veicina vielmaiņu, iekšējo sildošo enerģiju un uzlabo imūnās sistēmas aktivitāti, tā pasargā mūs no saaukstēšanās, no mitra aukstuma, kas iet caur kauliem," skaidro Artūrs Tereško.

"Ingvera tēja jau ir slavena ar savu spēju sasildīt, īpaši, ja ar pienu uztaisīsies, pavisam būs sildoša," atzīst Dita Lase. "Bet pietiek arī likt vienkārši pie ēdiena klāt, jo garšvielas lietojam mazos daudzumos. Skatieties, kas ir vajadzīgs,

ja ir vajadzīgs tūlītējs efekts, taisāt tēju, ja gribat stimulēt savu imūnsistēmu, vielmaiņu, sildīties, uzturēt sevi formā drēgnajā laikā, liekat vienkārši pie ēdiena garšvielas. Vienu dienu vienu, otru - citu, vai kādā kombinācijā, tas ir labākais veids.

Līdzīgi kā ar ārstniecības augiem labāk ir taisīt nevis taisīt monokūri un sagaidīt blaknes, bet tieši kombinācijā - drusciņ vienu, drusciņ otru."

"Ļoti bieži labās lietas notiek nevis tāpēc, ka jaut kas ir daudz, bet tāpēc, ka kaut kas ir maz un pareizi," atgādina Dita Lase.

Šobrīd Latvijā ir vismaz 400 radioamatieru, 150 no tiem ir aktīvi radioamatieri, kuri regulāri iziet ēterā, daļa no viņiem piedalās arī sacensībās. Radioamatierisms - profesija vai aizraujošs tehnoloģiju hobijs? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas SIA "Energoremonts Rīga" projektu vadītājs Andris Bruņenieks, radioamatierisma entuziasts Kristers Misa un VAS "Elektroniskie sakari" Radiofrekvenču plānošanas nodaļas vecākais eksperts, ilggadējs radioamatieris Juris Vaļenieks.

Gunārs Auseklis ar radioamatierismu aizraujas jau gandrīz 50 gadus. Viņš pēc izglītības ir radiotehniķis un lielāko daļu no savā radiostacijā izmantotajām iekārtām izgatavojis pats savām rokām. Viņa kolēģis Viesturs Jakovļevs sācis darboties pamatskolas pulciņā un arī ir radioamatieris jau krietnu laika sprīdi - 35 gadus. Ar radioamatieriem Alūksnes pusē tikās Daina Zalamane.

Pat veicot visskrupulozāko izpēti par valsti vai valstīm, ko vēlamies apmeklēt kā tūristi, vienmēr būs kādas mazāk zināmas attiecīgo valstu īpatnības, kuras varētu izmantot noziedznieki, kas specializējas tūristu apzagšanā, apkrāpšanā un diemžēl arī aplaupīšanā. Vai iespējams laikus sagatavoties šādām situācijām un no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un ALTA prezidents Ēriks Lingebērziņš, portāla "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs un komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga "mugursoma.lv" autore Zane Eniņa.

"Attieksme bieži vien nosaka, kāds būs ceļojums. Tas, ka ceļojot būs kādā brīdī nepatikšanas, to gandrīz varu apsolīt. Tad ir svarīgi, kā mēs tiekam ar to galā un cik smagi ņemam to pie sirds. Vai pieņemam to kā mācību un ejam tālāk," bilst Zane Eniņa.

Ēriks Lingebērziņš norāda, ka drošības jēdziens tūrismā iet ārpus fiziskās drošības, kas skar ikdienas ceļojumos. Par šo jautājumu arī februāra sākumā rīkota diskusija. Viņš mudina vērst uzmanību drošības plašākai izpratnei, sākot ar ceļojuma plānošanu, pakalpojuma sniedzēja izvēli, uzvedību ceļojuma galamērķī, digitāliem riskiem, kas saistās ar maksājumiem internetā, ceļojuma apdrošināšanu un arī citiem aspektiem.

"Drošības tēma tūrismā nepārtraukti uzņem jaunus apgriezienus, tas saistīts ar to, ka nozare mainās," norāda Ēriks Lingebērziņš. "Viens no secinājumiem – Latvijas tūristu neapdomīgums, pārgalvība atsevišķos gadījumos, kas izpaužas ar došanos uz vietām, kas arī Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta sarakstā iekļautas kā valstis, uz kurām šobrīd nevajadzētu doties. Joprojām ir ziņas, ka ir Latvijas iedzīvotāji, kas ceļo uz Krieviju un Baltkrieviju, neskatoties uz to, ka tā ir mērķtiecīga risku meklēšana." 

"Otrs virziens, kur nepieciešams meklēt risinājumu, – pēc pandēmijas redzam, ka attīstās nelegāla organizētu ceļojumu organizēšana," turpina Ēriks Lingebērziņš. "Ceļojumus organizē nevis licencēta tūrisma aģentūra, bet privātpersonas, neizņemot speciālo atļauju, nereģistrējoties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, bet maksimāli izmantojot sociālos tīklus."

Aivars Mackevičs atzīst, ka sarežģītās un neparedzamās situācijas var nokļūt tieši individuālie ceļotāji, problēmas var rasties arī ar valstiskām struktūrām, nepārzinot katras valsts nianses.

"Jo svešāka valsts un mazāka ceļošanas pieredze, jo labāk uzticēties organizētiem ceļojumiem," vērtē Aivars Mackevičs.

"Pasaule ir daudz drošāka vieta, nekā šķiet. No attāluma lietas bieži izskatās briesmīgas un šausmīgas, visbiežāk tā ir loģiska tendence, ka vairāk uzmanības pievērš sliktām lietām, kad aizbrauc uz kādu zemi; lielākoties viss visbiežāk ir kārtībā," atzīst Zane Eniņa. "Tas, ka ir jāpiesargājas, par to neapšaubāmi. Arī manā prātā drošības tēma ir jāskata daudz plašāk. Es parasti to sadalu divās fāzēs - viena ir sagatavošanās fāze, kad ir jāpapēta, uz kurieni brauc un kādas ir šīs zemes tradīcijas. Elementāras lietas - kāds ir valūtas kurss, kādas ir banku komisijas, kāds ir pieņemtais ģērbšanās stils. Tās ir pamatlietas, kas arī var pasargāt no nepatikšanām."

"Ir virkne praktisku lietu, kā var sagatavoties," iesaka Zane Eniņa. "Mūsdienās, kad daudz dzīves pārceļas digitālajā pasaulē, arī krāpnieki tur pārceļas. Līdz ar to vajag rūpīgi pārdomāt par kredītkartēm, kuras lietojam. Es parasti ceļoju ar divām kredītkartēm, rezervācijām internetā un arī pirkumiem svešās valstīs izmantoju to karti, uz kuras ir neliela naudas summa. Nelietot to karti, kur ir  uzkrājumi, kur var sanākt nepatikšanas.

Sagatavot dokumentu kopijas, kuras aizsūtīt kādam tuvam cilvēkam un sev uz e-pastu. Ja kāda ķibele gadās, piemēram, ar kartēm, ir pieejamas visas kopijas. Šāda veida darbiņus sagatavojot, tas var nepatīkamās situācijās palīdzēt."

Vīrusi var radīt dažādas problēmas. Tie spēj mums pamatīgi bojāt arī nervus – burtiskā nozīmē. Kā vīrusi ietekmē nervu sistēmu un kādus neiroloģiskus traucējumus tie var radīt un kā šādās situācijās rīkoties, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzējs, Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs neirologs Jānis Mednieks un Centrālās laboratorijas vadītāja laboratorijas ārste Jana Osīte.

Jānis Mednieks skaidro, ka dažādi vīrusi atšķirīgi var ietekmēt cilvēka nervu sistēmu.

"Tur arī problēma, ka dažkārt veiksmīgi tiek pārdzīvots akūtais slimības periods, bet pēc tam nonākam situācija, ka cilvēki, kam bijusi ļoti laba dzīves kvalitāte, augstas darba spējas, viņi jūt, ka rupju traucējumu no neiroloģiskās puses nav, taču ir grūtības koncentrēties, grūtības apstrādāt informāciju tik ātri, cik tas bija iepriekš iespējams," atzīst Jānis Mednieks. "Ja cilvēks strādā augsti kvalificētu darbu, tas ietekmē viņa darba spējas un arī rada zināmu frustrāciju, jo darbs ir zināma pašrealizēšanās un sevis apliecināšana. Tas ir diezgan traucējoši."

"Problēma zināmā mērā ir, ka mums šo nepieciešams diagnosticēt, jo sarunā ar pacientu un veicot vieglus kognitīvās skrīnēšanas testus rupju izmaiņu atklāšanai, kurus izmanto demences un alcheimera diagnosticēšanai, tur viss būs kārtībā. Vienīgi, kas varētu būt, testus izpilda nedaudz lēnāk. Līdz ar to, manuprāt, ir jābūt testiem, kas ir pietiekami efektīvi, ka parādā daudz smalkākas, specifiskākas izmaiņas," uzskata Jānis Mednieks.

Viņš arī atklāj, ka ar Latvijas Universitātes pētniekiem kopā strādā pie šādu testu izveides, kas ļautu pamanīt relatīvi vieglās izmaiņas, kuras jaunam cilvēkam nozīmē daudz. Šī brīža situācijā pacients saka, ka jūt izmaiņas smadzeņu funkcijas, bet pieejamie testi tās neuzrāda.