Kā labāk dzīvot

24. martā visā Latvijā norisināsies ikgadējā Tiesu izpildītāju diena, kas šogad būs veltīta tam, lai palīdzētu iedzīvotājiem nekļūt par parādniekiem.

Ko parādnieks var darīt, lai lieta nenonāktu līdz piespiedu izpildei, vienoties ar piedzinēju par parāda apmaksu pa daļām, lūgt tiesu vai citu institūciju, kas izdevusi izpildu rakstu, lai sadala maksājumus daļās, atliek izpildi. Tāpat, jau lietai nonākot pie tiesu izpildītāja, parādnieks var vērsties gan pie piedzinēja, gan tiesā un lūgt, lai izpildi atliek vai sadala maksājumus daļās.

Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju asociācijas padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un tiesu izpildītāja Sandra Rundele.

Konsultācijas norisināsies tikai attālināti. Pandēmijas pieredze rāda, ka tas ir vislabākais formāts, kā pārrunāt šādus diskrētus jautājums - savas parādsaistības. Konsultācijas būs pa tālruni 67290005, sazinoties e-pastā [email protected], WhatsApp čatā - 27840355 un Facebook kontā facebook.com/LZTIP.

Tāpat konsultācijas telefoniski būs iespējams saņemt visu tiesu izpildītāju birojos. Tiesu izpildītāju kontaktinformācija atrodama Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā.

"Šobrīd ir daudz lietu, kur cilvēki nav pamanījuši, ka jāsamaksā mēneša laikā pēc soda uzlikšanas. Tās 30 dienas ir svarīgas," par administratīvo sodu nomaksu atgādina Sandra Rundele.

"Pirms iestāde nosūta lietu tiesu izpildītājam, tajos gadījumos, ka redz - sods nav apmaksāts, nav arī apstrīdēts, 30 dienas ir pagājušas, iestāde vēl sūta atgādinājumu, ziniet, jums viens sodiņš palicis neapmaksāts. Ja tuvāko dienu, nedēļu laikā nesamaksāsiet, tad nodosim piespiedu izpildei. Viss jau ir jauki, bet cilvēki šos paziņojumus citreiz nesaņem, jo es jau tajā adresē nedzīvoju 10 gadus. Šobrīd visiem saviem klientiem stāstu - aktivizējiet e-adresi.

Visa informācija pienāk elektroniskā formātā. Es teiktu ļoti ērti un vispār nav opciju kaut ko palaist garām. Tajā e-pastā ir jāielūkojas," norāda Iveta Kruka. 

Lielākoties tiesu izpildītājiem ar administratīviem sodiem nākas strādāt. Katrs gadījums jāizskata individuāli.

"Nākot pretī, savi 30 % netur vārdu, nemaksā un pazūd, pēc laika atgriežas ar vēlmi maksāt. Nav tik viennozīmīgi pieiet jautājumam. Plašs apstākļu kopums," atzīst Sandra Rundele.

Neizbēgami laikam ritot mēs apaugam ar nevajadzīgām lietām, kas tiek paturētas tikai tāpēc, ka, iespējams, tās vēl kādreiz noderēs. Runā, ka ir cilvēki, kas spēj no šādām lietām tikt vaļā un iegūst mieru, mājā ieviešot kārtību! Vai atbrīvošanās no krāmiem var mainīt mūsu dzīvi? Atbildes mēģināsim noskaidrot kopā ar raidījuma viesiem - minimālisma piekritēju Andi Arnicānu un interjera dizaineri Ilzi Toli. 

"Minimālisms ir praktiska filozofija, kuras pamatā ir atbrīvošanās no liekā, lai būtu vairāk resursu tam, kas patiesi ir svarīgi, dod prieku, enerģiju," stāsta Andis Arnicāns.

Paskatoties uz lietām, kas atrodas telpā, var uzdot trīs jautājumus:

Vai es šo lietu vispār izmantoju pēdējo 6 - 12 mēnešu laikā;

Vai šī lieta man sagādā prieku, vai paņemot to rokās ir pozitīvas emocijas;

Vai ja kaut kas notiktu ar šo lietu, piemēram, pazustu, vai man būtu impulss un vajadzību skriet uz veikalu un iegādāties jaunu?

Ja nevar atbildēt ar "jā" uz nevienu no šiem jautājumiem, tad, iespējams, šī lieta mūsu mājās ir lieka un krāj putekļus un aizņem vietu.

"Nav striktu noteikumi, kas drīkst būt cilvēkam, kas ne. Mēs ikdienā neuzdodam sev šos jautājumus un vienkārši apaugam ar mantām un nepievēršam tām uzmanību. Minimālisms aicina pievērst uzmanību un būt apzinātākam par mantām, kas ir mūsu mājās un kuras ienesam savā mājā un dzīvē," atzīst Andis Arnicāns.

"Mājās ir visādas servīzes, ja nu atnāks 20 ciemiņi. Jautājums, kad tev pēdējo piecu gadu laikā ir atnākuši 20 ciemiņi, vai tur gribi uzņemt 20 cilvēkus, vai tev vajadzīga tā servīze," turpina Andis Arnicāns.

"Minimālisms noteikti ir modē, it sevišķi jaunai paaudzei. Vecākai paaudzei grūti ar to minimālismu, ne tāpēc, ka nepatiktu, bet tāpēc, ka mantu ir daudz un ir tās mantas, kam ir sentimentāla vērtība. Piemēram, veca grāmatiņa ar telefoniem un adresēm, kas it kā kādreiz varētu noderēt. Sešu mēnešu laikā droši vien nē," vērtē Ilze Tole.

"Grib atjaunināt interjeru. Cilvēki saka, ka gribētu visu "uzfrišināt". Ko darīt? Bieži vien tiek veidoti visādi skapji, kur ir nevis vienkārši 60 cm plaukts vai atvilktne, kur viss ir kiš-miš, bet jauki sadalītāji, mazas kastītes, kur vienā var salikt mazas podziņas, otrā - makšķerāķus. Kad tas ir sadalīts un sakārtots, tad tajā apjomā var salikt vairāk," atzīst Ilze Tole.

E-komercijas zvaigzne 2023, kas šogad norisinās jau trešo gadu, un šogad prioritāri tiks runāts par eksportu e-komercijā. Mums ir ar ko lepoties!

Šogad balvu „E-komercijas zvaigzne pasniegs trešo reizi, īpašu uzmanību veltot tām iespējām, ko paver E-komercija eksportējošiem uzņēmumiem. Tam pievērsīsimies arī mēs raidījumā.

Sarunā gan par eksportu, gan par balvu, gan, protams, e-komerciju iesaistās e-komercijas gada balvas "E-komercijas zvaigzne 2023" žūrijas priekšsēdētājs, digitālās aģentūras "Element" vadītājs Arnis Jēkabsons, interneta pētījumu vadītāja Latvijā un Igaunijā Linda Egle, "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Gadu no gada maija beigās vai jūnija sākumā plašsaziņas līdzekļi sacenšas cits ar citu, lai paziņotu, ka tirgū ir pieejamas šogad pirmās Latvijā audzētās zemenes. Lai tik agri ogas būtu gatavas, to audzēšana būs jāsāk tagad. Kur un kā to darīt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro agronoms Guntars Dzērve un Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa.

17.marts ir Starptautiskā Miega diena. Tāpēc to sagaidot, raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par miega kvalitāti. Kādēļ kvalitatīvs miegs ir svarīgs - vai kvalitatīvs miegs tiešām palīdz uzlabot atmiņu, kas nepieciešams, lai kārtīgi izgulētos, un kas palīdzētu kvalitatīvu miegu nodrošināt? Plašāk skaidro miega speciāliste Una Purviņa un ārste psihiatre Natālija Bērziņa.

"Miegs ir viena no fizioloģiskām cilvēka organisma funkcijām, kurai ir ļoti daudz dažādas nozīmes, tas ir ļoti svarīgs process, lai mēs varētu darboties," skaidro Natālija Bērziņa. "Notiek gan organismā atpūta, gan atmiņas konsolidēšanās, gan mūsu sagatavošana, gan augšana, īpaši bērnībā, gan imunitātes darbība, gan arī vispār organisma atjaunošanās, gan sirdsdarbības variabilitāti ietekmē, kas savukārt saistīts ar kardiovaskulāro veselību. Respektīvi, miegs ir fizioloģisks stāvoklis, kurā laikam mums mainās apziņas stāvoklis un organismā notiek dažādi fizioloģiskie procesi, kuru mērķis ir nodrošināt organisma ilgdzīvotspēju un izdzīvošanu."

Aizmigšana var aizņemt līdz pat pusstundai. Naktī cilvēks var pamosties divas trīs reizes, bet pēc tam ir spējīgs aizmigt vai pat nepamana pamošanos, jo tās ir īsas. Tad no rīta pamostas, jūtas izgulējies, mundrs. 

Ir vairāki aspekti, ka novērtēt, vai mans miegs ir labs:

Cik laika patērējam aizmigšanai

vai es naktī pamostos un vai pēc tam es spēju aizmigt, 

vai nav tā, ka es pamostos divas, trīs vai vienu stundu agrāk nekā zvana modinātājs un nevaru aizmigt.

kā es funkcionēju dienas laikā.

"Tas ir, ja mēs runājam par bezmiegu, bet, ja mēs runājam par patoloģisku miegainību, tad tas ir otrādi - kā es jūtos dienas laikā. Ja man ir pastāvīga miegainība, es krītu miegā jebkurā situācijā, tad, ir jāskatās, ka kaut kas ar miegu nav kārtībā tieši no hpersomnijas vai narkolepsijas, respektīvi, no palielināta miega puses," norāda Natālija Bērziņa.

Marta latviešu valodas stundā ciemosies ļoti īpašs viesis no Japānas - Daiki Horiguči, kas apguvis latviešu valodas pamatus, klausoties internetā raidījumu Kā labāk dzīvot. Kāpēc japāņi mācās latviešu valodu, uz šo jautājumu atbilde būs dzirdama raidījumā sarunās ar Kioto Universitātes asociēto profesoru Daiki Horiguči un filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu.

Daiki Horiguči raidījumā Kā labāk dzīvot viesojās pirms trim gadiem. Šajā laikā viņš ir aizstāvējis doktora disertāciju par latviešu valodas darbības vārdu priedēkļiem.

Šādu izvēli atzinīgi novērtē Dite Liepa.

"Tas ir tik sarežģīts temats, turklāt vēl cilvēkam, kuram tā nav dzimtā valoda. Jo latviešu valoda ir bagāta ar daudzām darbības vārdu formām, laikiem, izteiksmēm. Ir ļoti daudz gramatikas kategoriju, pēc kurām var vērtēt un pētīti darbības vārdu.

Zinot to, ka parasti visi, kas apgūst latviešu valodu, vienalga, kā otro vai trešo valodu, tie parasti sūdzas, ka tā jau varētu, bet tie darbības vārdi, laika maiņas, tagadne, pagātne, mija. Daiki bijis ļoti sarežģīts promocijas darba temats. Viņš godam ir ticis ar to galā," vērtē Dite Liepa.

Daiki Horiguči atgādina, ka interese par latviešu valodu izaugusi no sarakstes ar puisi, kas savukārt mācījies japāņu valodu. Viņš atradis skolu, saņēmis vēstuli un tā radās interese par valodu. Vispirms mācījies latviešu valodu, izmantojot angļu valodu kā starpniekvalodu. Universitātē viņš apguvis krievu valodu, bet 3. kursā sācis intensīvi apgūt latviešu valodu.

Valodas apguvē un pētīšanā sava loma bijusi arī raidījuma Kā labāk dzīvot.

"Izstrādājot doktora disertāciju, es noklausījos Kā labāk dzīvot, gandrīz simts raidījumus, analizēju latviešu runu, runāto tekstu," atklāj Daiki Horiguči. "Tā kā latviešu valoda man nav dzimtā valoda, varu kaut ko nesaprast. Jokus vienmēr ir grūti saprast."

Daiki Horiguči atklāj, ka pandēmijas dēļ nav bijusi iespēja sarunāties latviešu valodā tieši tiekoties ar cilvēkiem.

"Ierodoties šeit, es katru vārdu, katru teikumu izrunāju ar prieku," bilst Daiki Horiguči. "Es visur ieklausos valodā, kā cilvēki runā. Kafejnīcā dzirdu, ko runā blakus sēdošie. Pievērsu uzmanību, ka cilvēki vairāk lieto anglicismus. Arī staigājot pa ielu, pamanīju, ka ļoti daudz uzrakstu "iznomā"."

Daiki Horiguči arī skaidro, kā pareizi būtu lietojami uzsvari, izrunājot japāņu valodas vārdus. 

Daiki Horiguči raidījumā vērtē, ka latvieši vairāk rūpējas par valodu nekā japāņi. Latvijā viņš jau atkal būs vasara dziesmu svētku laikā, jo dzied arī korī "Gaisma".

Ar gadiem mūsu dzirde, tāpat kā citas organisma funkcijas, turpina pavājināties, bet tas nenozīmē, ka šo procesu nevar palēnināt. Kā saglabāt labu dzirdi visa mūža garumā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste - otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga un audioloģe, RSU docente Sandra Kušķe.

"Laikam ejot, cilvēkam visas funkcijas pasliktinās, arī dzirde, diemžēl daba tā ir noteikusi. (..) Gan vides piesārņojuma faktori, gan trokšņi, skaļas skaņas, ko apēdam, kā guļam, cik stresojam, tie ir galvenie faktori, kas veicina šūnu novecošanos, aizsargspēju barjeru mazināšanu, tas var novest pie vājdzirdības," norāda Sandra Kušķe.

Statistika liecina, ka 25 - 40 % cilvēku vecumā pēc 65 gadiem ir vājdzirdīgi lielākā vai mazākā mērā.

Dzirdi ietekmē gan trokšņi darba vidē, gan mājas vidē.

"Bieži redzu cilvēkus, kas darbā strādā, rūpnīca zina, ka tur ir augsts trokšņu līmenis, tur lieto aizsargaustiņas, bet mājās viņiem ir hobiji, tāpat ar dažādiem cirvjiem, zāģiem, urbjiem darbojos, pļauj zāli un tur nav. Jo tas rada prieku, tas nav kaitīgs. Vai mūzika. Mūzika rada prieku, arī visskaistākā mūzika, ja tā ir pārāk skaļā, tā bija dzirdi," norāda Gunta Sumeraga.

Ja cilvēks ilgāku laiku savu dzirdi pakļauj lielākam troksnim, kas pārsniedz 89 decibelus, tas rada draudus vājdzirdības iespējamībai, skaidro Sandra Kušķe.

Matemātika ir vienkārša, ja cilvēks klausās skaņu, kas ir 89 decibeli, tā ir pieļaujama divas stundas. Skaņas pieaugums par katriem trīs decibeliem pamazina ekspozīcijas laiku uz pusi. Piemēram, ar skaņu kas ir 92 decibeli, savu dzirdes orgānu drīkst noslogot stundu. 101 db - tikai četras minūtes. 

"Ar gadiem visvairāk zaudējam augsto frekvenču uztveri, visbiežāk, kad ir trokšņu izraisītie dzirdes traucējumi, arī visvairāk tiek bojātas šūnas, kas uztver augstās frekfences. Veidojas, ka zemās, dobjās skaņas var labi uztvert, bet smalkās, svilpjošās, pīkstošās skaņas nē. Cilvēks ne vienmēr to uztver, ka es sliktāk dzirdu, reizēm tas rada sūdzības - es visu dzirdu, bet nesaprotu, ko man saka, īpaši, ja fonā ir troksnis vai vairāki cilvēki runā vienlaicīgi," analizē Gunta Sumeraga.

"Vecvecāki reizēm saka, ka mazbērni neskaidri runā, jo viņiem ir smalka balstiņa, patiesībā viņi īsti nesadzird visas skaņas, nevar salikt kopā un nesaprot, ko tieši viņi saka."

"Pieaugušie vīrieši saka, ka viņiem laba diskusija sanāk ar savu dēlu, ar to var sarunāties, kā ar cilvēku, bet sieva ar gadiem gan ir kļuvusi tāda nešpetnāka, jo viņa ir tā iemācījusies runāt, viņa speciāli runā tā, lai neko nevar saprast. Sievietēm ir spalgākas balsis, izkrīt šī spalgo skaņu saklausīšana, runa kļūst it kā vienveidīga, muļļāta," bilst Sandra Kušķe.

"Spalgās skaņas burti ir latviešu valodā lietoti svelpeņi - s, z, c, č, dž. Latviešu valoda ir interesanta, ka gandrīz katrs vārds beidzas ar s, ja nedzirdam šo burtu, valoda aiziet kā vienmuļa putra. Cilvēkam šķiet, ka visi pēkšņi ir sākuši ar viņu runāt ļoti neskaidri.

Runājot ar šādu cilvēku, būtu vārdi jāatdala cits no cita, jārunā skaidri, vārdus atdalot, tā atvieglojot klausīšanās procesu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem."

Kopš 2009. gada Latvijā ir pieejamas daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmas. Pa šiem gadiem ir uzkrājusies gan pozitīva, gan negatīva ēku renovācijas pieredze. Vai esam mācījušies no pieļautajām kļūdām un vai šai programmai ir jēga, raidījumā Kā labāk dzīvot.

Raidījuma viesi: Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes speciālists Arnis Lellītis, Rīgas Tehniskās universitāets Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors Agris Kamenders un "Jurisconsultus" vadītājs un jurists ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi būvniecības jautājumos Jānis Uzulēns.

"Noteikti ir jēga. Lielākais izaicinājums, kā nonākt līdz reālai atjaunošanai, jo parādās daudz dažādu jautājumu, gan tehniski, gan juridiski. Kā savstarpēji dzīvokļu īpašniekiem vienoties. Tie ir lielākie izaicinājumi," atzīst Agris Kamenders.

Viņš arī norāda, ka ir divi galvenie ieguvumi no siltināšanas:

ēkas ir jāsakārto tīri tehniski, jo tās ir novecojušas, inženiertehniskas komunikācijas ir novecojušas,

otrs - enerģijas patēriņa samazinājums, izmaksu samazinājums.

30% siltuma zuduma samazinājums, kas noteikts programmā, ir minimums, vērtē Agris Kamenders.

"Tas ir sasniedzams. Šobrīd ieguvumi ir 50 - 60 % enerģijas patēriņa samazinājums  ēkās. Tas iespējams ar šī brīža tehnoloģijām. Tā ir norma. 30 % ir minimums," bilst Agris Kamenders.

"Agrāk vai vēlāk būs jāiegulda īpašumā," norāda Arnis Lellītis. "Kāpēc to neizdarīt, saņemot atbalstu. Pēdējā programmā kapitālā atlaide ir 49% no attiecināmajām izmaksām. Tas ir ļoti daudz."

Var teikt, ka gandrīz katrs, kas sevi sirdī sauc par latvieti, dzied vai dejo. Tuvojoties Dziesmu svētkiem, pētām, kā tik liels un svarīgs notikums var veicināt sabiedrības līdzdalību un saliedētību, padarot Dziesmu svētkus vēl īpašākus. Raidījuma viesi biedrības "Lauku partnerība Lielupe" projektu vadītāja Videga Strautniece, biedrības "Lauku partnerība Lielupe" administratīvā vadītāja Līga Švānberga un Kalnciema muzeja izveidotājs, novadpētnieks, vēsturnieks un mūziķis Dāvis Beitlers.

Lai veicinātu Jelgavas novada pagastu iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību, biedrība "Lauku partnerība Lielupe" pirms trīs gadiem uzsāka projektu "Kopdare". Tā moto ir - „Kopā darām, radām, augam". Jelgavas novada pagastos jau notikušas iedzīvotāju sapulces un citi pasākumi, bet mērķis ir katrā pagastā izveidot arī iedzīvotāju padomi. Ar Vilces, Valgundes un Cenu pagasta iedzīvotāju pārstāvjiem Hugo Jakobi, Viktoru Kuļiku un Aiju Degaini tikās Daina Zalamane.

Videga Strautniece un Līga Švānberga atkāj, kā darbojas biedrība un cik ieinteresēti un aktīvi ir iedzīvotāju, iesaistoties vietējās kopienas darbā.

Dāvis Beitlers iepazīstina ar ieceri saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem.

"Jelgava ir ierakstījusies vēsturē ar daudziem reģionāliem svētkiem," atzīst Dāvis Beitlers. Viņš norāda, ka lielo svētku pavēnī ir palikuši tieši mazie svētki, kur kopā sanāca daži kori. Bet šādiem maziem svētkiem aizsākās lielie un tie arī uzturēja dziesmu svētku tradīciju dzīvu starp lielajiem svētkiem.

Dāvis Beitlers atklāj, ka 1868. gadā Kroņvircavā notikuši dziedāšanas svētki, tikai pēc tam bija Kurzemes guberņas apvienotie svētki 1870. gadā. Arī kopš jaunākiem dziedāšanas svētkiem, kas notikuši kādreizējā Jelgavas rajonā, atmiņas zūd. Tāpēc ir doma vākt dažādas liecības par kopdziedāšanas svētkiem, kas notikuši Jelgavas pusē. Tāpat doma ir apkopot materiālus par Jelgavas puses kolektīvu dalību Vispārējos dziesmu un deju svētkos.

Nieru veselības nodrošināšana ir būtiski svarīga, lai cilvēks varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Kā rūpēties par nierēm, kā pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā un kā efektīvi novērst nieru problēmas, jautāsim ekspertiem  raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ārsts internists, nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors Kārlis Rācenis un RSU asociētā profesore medicīnas doktore Viktorija Kuzema.