Kā labāk dzīvot

Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. Par to kas pēc mēneša mainīsies un nemainīsies mājsaimniecībām, kas izmanto gāzi ēdiena sagatavošanai, ūdens uzsildīšanai un apkurei, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš, AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs

Aigars Kalvītis un AS "Latvenergo" Pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Nereti, mainoties kāda veca dārza īpašniekiem, tā jaunie saimnieki nemaz neapzinās tur esošo augu vērtību un patunikalitāti. Par mantotajiem kultūraugiem un to vērtību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta bioloģe, sēklu lolotāja un sēklu bibliotēkas Latvijā aizsācēja Sandra Stabinge, Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece un sēklu lolotāja Daina Mūrniece.

Mantots kultūraugs ir kopā ar tavu dzimtu vismaz 30 gadus. Tas ir mūsu nacionālā bagātība ar lielu bioloģisko vērtību.Ja mēs katrs atrastu kaut vienu dzimtas kultūraugu, tad mēs būtu bagāti!

"Cilvēka slinkuma rezultātā šodien zaudējam to, kas daudzus tūkstošus gadu ir uzkrāts, izveidots un adaptējis, jo augs piemērojas pie saimnieka, augs piemērojas pie vides, kura viņš aug. Ārkārtīgos tempos zaudējam daudzus augus," norāda Sandrs Stabinge. "Tādēļ aizsākta kustība par mantotiem kultūraugiem.

Tie, kas ir 30 gadus audzēti vienā vietā vai vismaz zinām, ka audzēti Latvijā, ir zināma vēsture, piemēram, vecvecmāmiņas vai kaimiņu tantes, tie ir pielāgojušies un tie ir mūsējie. Tie ir īpaši dārgumi, kurus vajag nosargāt, nevis aizmirst, tāpēc, ka lielveikalā ir viegli nopērkamas krāsainas paciņas ar sēklām, kas ir ievāktas nevis Latvijā, bet kaut kur Āfrikā, Holandē vai vēl kaut kur.

Tā ir tā vērtība, ka tie ir mūsējie."

"Sēklu lolotājs ir tas, kurš savam dārzam un ģimenei ievāc sēklas, kuras viņš zina, pazīst, prot, kuras der viņam un viņa ģimenei," skaidro Sandra Stabinge. "Sēklu lolotājs visu laiku arī mācās, jo viena lieta ir ievākt sēklu no zirņiem un pupiņām, kas ir pašapputeksnes augs, pavisam cita meistarība ir vajadzīga, ievācot no ķirbjiem, kurš var saziedēties ar kabaci. Vai piemēram, no bietēm ir grūtāk, no pastinakiem, kas ir divgadīgais augs. Ja jums ir ziedkāposti, vai, nedod dievs, agrie kāposti, lai no tiem ievāktu sēklas, vajag gan prast izaudzēt bez ķīmijas, gan izolēt no citiem, lai nav svešappute, nosargāt no kaitēkļiem. Turklāt agros kāpostus saglabāt pa ziemu ir izcili grūti. (..) Dažādas pakāpes, kas ir sēklu lolotājs."

Vēl viens būtisks faktors ir zināšanas par audzēšanu, audzēšanas tradīcija. Sēklas jau var paņemt no tantes, bet ja nepaņems arī zināšanas, var vienā gadā aizlaist postā.

Ilze Mežniece norāda, ka ir jāturpina audzēšanas tradīcija, lai mūsu bērni un bērnu bērni izprastu arī ticējumu jēgu.

"Visa tradīcija ir balstīta auglības veicināšanā, dārzkopības veicināšana, mums ir jāturpina kaut vai no tā viedokļa, ka nedrīkstam pazaudēt paši savu pamatu," atzīst Ilze Mežniece. Viņa arī norāda, ka savas sēklas ir garants tam, ka būs daudzveidīga pārtika, jo bieži gadās, ka sēklas no citas zemes "saka", ka šajā klimatā neaugs.

"Sēkla nāk kopā ar stāstu un audzēšanas padomu, ja to ieceļam saulīte, novērtējam, ja vecmāmiņai pasākām paldies, ka tu visu mūžu esi no šiem augiem katru gadu vākusi sēklās vai esi kopusi to ābeli vai zemeņu dobi, mēs saglabājam gan dzimtas kopsakarību, gan vispār savu vēsturisko mantojumu," parliecināta Sandra Stabinge.

Vai klimata pārmaiņas var ietekmēt darba vidi? Protams! Un darba vietai nav jāatrodas Karību jūras salā, kurai pāri gāžas arvien spēcīgāki orkāni. Arī Latvijā darba ņēmējiem nākas saskarties klimata pārmaiņu radītajām sekām. Kādas tās ir, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors asociētais profesors Ivars Vanadziņš un "SCHWENK Latvija" valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere.

Ivars Vanadziņš pārliecinoši atbild - jā, klimata pārmaiņas ietekmē un ietekmēs darba vidi arī Latvijā.

"Esam un būsim ne tā visvairāk skartā valsts, un varbūt kādu brīdi būsim ieguvēji. Klimata pārmaiņas jau notiek, skar mūs un skar arī darba vidi. (..) Pēdējais brīdis Latvijā sākt par to domāt nopietni.  Sīkie lēmumi ikdienā nākamo 3 – 5 gadu perspektīvā  kļūs arvien nozīmīgāki," atzīst. Ivars Vanadziņš.

"Viena lieta ir visi riski, kas saistīti ar laikapstākļu svārstībām, agresīvas temperatūras un augšu, uz leju. Arī neparedzamība, jo spēja reaģēt ārkārtas apstākļos ir ļoti būtiska, ko ne visi prot. Preventīvais darbs, lai sagatavotos tam, kas pār mums nāks, ir nozīmīgs," uzskata Linda Šedlere. "Otrs ir visi bioloģiskie riski, kas saistīts ar to, ka sāksim dzīvot ar jaunām baktērijām, jauniem ienaidniekiem, kas būs dzīvā daba, kas nāks iekšā no dienvidiem - jaunas ērču sugas, visādi kaitēkļi. Darbs mežā būs ietekmēts.

Protams, veselības aspekti. Ja mums nebūs laba  veselība, būs grūti izdzīvot šajos apstākļos. Domājot par to, kāds ir Latvijā vidējais cilvēks ar savu veselības stāvokli, mēs mirstam daudz par agru, mēs daudz par agru saslimstam ar dažādām hroniskām saslimšanām. Mums ir virssvars daudziem cilvēkiem. Visi šie aspekti nepalīdzēs pārvarēt klimata pārmaiņas, tieši pretēji mēs to ļoti izjutīsim."

"Būs vajadzīgas daudz biežākas atpūtas pauzes, tam jāiekārto atbilstošas atpūtas vietas - vasarā attiecīgi šīm vietām jābūt dzesētām, ziemā - siltām. Jābūt pietiekamā daudzumā dzeramajam ūdenim, vasarā vajadzētu būt ūdenim, kam pievienotās minerālvielas un elektrolīti, lai atjaunotu šūnās visu nepieciešamo. Domājot par saules aizsargkrēmiem, mums joprojām Latvijā ir normāla situācija, ka dienā uz ceļa redzam vīrus, brūnus kā šokolādes, nedomājot, ka pēc 20 gadiem, iespējams viņiem būs melanoma. Mēs par maz domājam par šiem aspektiem. Saules aizsargkrēmam ir jābūt katra uzņēmuma dienaskārtībā, ja viņam ir darbinieki, kas dodas ārā. Vai saulesbrilles," vērtē Linda Šedlere.

Raidījuma viesi norāda, ka runājam par cilvēku, bet jārunā arī par iekārtām, tehnoloģijām un materiāliem, kas citādi darbojas vai nedarbojas ekstremālās temperatūrās. Ķēdes reakcija, kas jāņem vērā. Modelējot x temperatūras pārmaiņas, jāveic preventīvais darbs, plus vēl paredzot ekstremālās svārstības.

Kas pirmais nāk prātā, ja dzirdam vārdu ekodizains - mēbeles no koka un videi draudzīgi mājokļa apdares materiāli? Kā izrādās šis termins jātraktē krietni plašāk. Kas ir ekodizains un kāds tam sakars ar energoefektīvām iekārtām un to ilgmūžību, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kas būtu jāzina par jaunajām iIlgtspējīgu produktu ekodizaina regulas prasībām, skaidro Patērērētāju tiesību aizsardzības centra Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas projektu vadītāja Laura Reble un Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda.

Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanos par produktiem vai to grupām, uz kurām nākotnē varētu prioritāri attiecināt Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas prasības, kad tās stāsies spēkā. Regulas priekšlikums līdzīgi kā Ekodizaina direktīva paredz satvaru ekodizaina prasībām, lai iespējami samazinātu produktu ietekmi uz vidi. Esošā Ekodizaina direktīva šobrīd tiek piemērota virknei enerģiju patērējošu produktu, piemēram, putekļsūcējiem, telpu sildītājiem, ledusskapjiem, u.c.

Meistars prot un var, un rāda! Ko prot meistars, varbūt arī var iemācīties? Kā un kur varēs satikt sava amata un lietu pratējus, paaudžu prasmju mantotājus un īpašo lietu zinātājus, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot.

No 31. marta līdz 2. aprīlim visā Latvijā norisināsies pasākums „Satiec savu meistaru!”. Vairāk nekā 250 meistari 223 norises vietās aicinās interesentus apmeklēt un iesaistīties meistarklasēs, praktiskajās nodarbībās, lekcijās, lai veicinātu interesi, izpratni un sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.

Par šī gada pasākuma "Satiec savu meistaru!" norisi stāsta Latvijas Nacionālās kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena un vēsturnieks Artūrs Tomsons, kurš 2. aprīlī iepazīstinās ar krama apstrādes pamatiem Latvijas Arheokluba dārzā Lucavsalā. Sazināmies ar meistari Solvitu Zarupsku, kura dzīvo Itālijā un attālinātā nodarbībā piedāvā 31. marta vakarā apgūt latviešu cimdu rakstus.

Savukārt kolēģe Daina Zalamane tikās ar Inetu Zviedri, kura 2. aprīlī pulksten 12 Ogres novada Ogresgala tautas namā vadīs sklandraušu un raušu cepšanas meistarklasi, kā arī ar audējām Variešu pagastā. 31. martā no plkst. 14 līdz 19 Jēkabpils novada Vīpes Amatniecības centrā būs iespēja izmēģināt spēkus gan paklājiņu aušanā, gan arī mezglot makramē tehnikā.

"Piektdien aktivitātes un nodarbības vairāk domātas skolēnu grupām, sestdien – ģimenēm ar bērniem. Par meistaru neviens nekļūs, bet pirmās iemaņas apgūt var," atzīst Linda Rubena.

Kad izvēlēta nodarbe un meistars, noteikti ir iepriekš jāpiesakās.

Marta sākumā startēja Finanšu izlūkošanas dienesta informatīvā kampaņa "Nozieguma pēdas nevar atmazgāt", lai brīdinātu sabiedrību par riskiem, kas saistīti ar apzinātu un neapzinātu iesaistīšanos dažāda veida finanšu krāpniecības darījumos. Par to, kā noziedznieki mēģina iesaistīt un apkrāpt Latvijas iedzīvotājus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Raidījuma viesi: Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs Paulis Iļjenkovs un Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Oļegs Filatovs.

"Pirms naudas atmazgāšanas vienmēr ir kāds cits noziegums. Loks var būt ļoti plašs. Tas ir jebkurš noziegums, kas var radīt noziedzīgi iegūtu naudu - narkotiku tirdzniecība, kukuļdošana, tā ir krāpšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Nodoklis, ko esmu ietaupījis, nesamaksājot valstij, arī ir noziedzīgi iegūta nauda. Visi noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir saistīti ar naudas atmazgāšanu, jo naudas atmazgāšana seko pēc tam, lai noziedzīgi iegūto naudu varētu izmantot saviem mērķiem - nopirkt jaunu mašīnu, jaunu dzīvokli, tērēt, kā iegribas," norāda Paulis Iļjenkovs.

Tāpēc naudas atmazgāšu FID liek kontekstā ar citiem noziegumiem, tāpēc arī kampaņas vadmotīvs ir "Nozieguma pēdas atmazgāt nevar", norādot, ka naudas atmazgāšana ir sekundārais noziegums, kas seko. 

Katru gadu kampaņas ietvaros veic aptauju par sabiedrības toleranci pret šiem noziegumiem. 

"Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka finanšu un ekonomiskie noziegumi rada kaitējumu gan viņiem, gan visai sabiedrībai kopumā. Tomēr redzam, ka

22 - 32% atkarībā no konkrētā nozieguma veida savās interesēs finanšu un ekonomisko noziegumu varētu veikt, aizbildinoties ar to, ka tas manos konkrētajos apstākļos ir ok. Būtu gatavi nesamaksāt kādu nodokli, būtu gatavi savās interesēs nopirkt kādu nelegālu preci, kontrabandas rezultātā ievestu. Kamēr skar konkrēto indivīdu, redzam, ka tas ir attaisnojami.

Cilvēks arvien saprot, ka visai sabiedrībai, ja to dara visi, tas rada negatīvas sekas. Arī šo cilvēku proporcija sabiedrībā mazinās. Tādēļ kampaņa notiek," atzīst Paulis Iļjenkovs.

"Pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojumi naudas atmazgāšanas novēršanas un apkarošanas sistēmā. Bet ir konkrēti noziegumi, kuri rada draudus. Latvijā primārais ēnu ekonomika – izvairīšanas no nodokļu nomaksas, aplokšņu algas, tam līdzi nāk arī korupcija, kas Latvijā ir būtiska, ņemot vērā ģeogrāfisko novietojumu un dažas kaimiņvalstis. Arī akcīzes preču nelikumīga aprite," atzīst Paulis Iļjenkovs.

Pirms ķerties klāt daudzdzīvokļu mājas renovācijai, ir jānoskaidro tās tehniskais stāvoklis. Teorētiski secinājumus varētu izdarīt, apkopojot informāciju, ko sniedz ikgadējā mājas apskate, bet ar to būs par maz. Lai precīzi novērtētu ēkas stāvokli, tā būs jāpēta padziļināti. Kā to dara un kāpēc, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro būvinženieris un būvuzraugs Jānis Zolbergs, „Jurisconsultus” vadītājs un jurists ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi būvniecības jautājumos Jānis Uzulēns un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.

Aicinām klausītājus piedalīties īsā aptaujā par to, vai un kā esat iepazinušies ar drošības situāciju daudzdzīvokļu namos. Aptauja ir anonīma, rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā un tikai paredzētajam mērķim.

 

Nesen raidījumā Kā labāk dzīvot arī runājām par pozitīvo un negatīvo pieredzi, kas saistās ar daudzdzīvokļu ēku renovāciju.

Ko nozīmē mācīties mūža garumā? Uz šo jautājumu cilvēki meklē atbildes nopietnās konferencēs. Pamēģināsim arī mēs raidījumā Kā labāk dzīvot noskaidrot, kur rast motivāciju jaunu zinību iegūšanai, kad jau krietni dzīves gadi aiz muguras. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, MOT līderības kustības vadītāja Katrīne Judovica un "Swedbank" Ilgtspējas attīstības vadītāja Inta Plūmiņa.

Inta Plūmiņa aicina 29. martā sekot "Swedbank" rīkotai konferencei "Zinātgriba", kurā caur aizraujošiem cilvēku un pieredzes stāstiem gūt iedvesmu mācīties un noskaidrot, ko nozīmē mācīties dzīves garumā? Konferences programmā pieredzes bagāti nozaru profesionāļi, kuru mācīšanās stāsti ir ne tikai par konkurētspēju un izaugsmi, bet arī par prieku un gandarījumu, un jēgpilnāku dzīvošanu. Konference norisināsies tiešsaistē un tai varēs sekot arī portālā LSM.lv.

Savukārt to, ka mākslīgā intelekta, chat gpt veiksmīgais starts liek daudziem satraukties par savu nākotni, vērtē Mārcis Auziņš.

"Tiem cilvēkiem, kas grib mācīties tiešsaistē vai dažādos veidos, chat gpt un tamlīdzīgu mākslīgā intelekta risinājumu parādīšanas galīgi nav apdraudējums, jo tas, ko mums var izstāstīt visi, sākot no google, dažādi čatboti, viņi var izstāstīt mums faktus. Faktus mācīties no galvas nav jēgas. Kad mācāmies kaut ko attālināti, vismaz par sevi droši to varu teikt, tas nav, lai uzzinātu jaunus faktus un turētu prātā un kādreiz varbūt izmantotu," norāda Mārcis Auziņš.

"Tas, ko iegūstam mācoties, ir kaut kāds skats uz dzīvi, kaut kādu lietu kopsakarību ieraudzīt, ko neviens mākslīgais intelekts mums nepalīdzēs. Domāju, ka pagaidām ir jāsaka ar treknu šriftu. Pagaidām tādā nozīmē, ka pagaidām vilksies ļoti ilgu. Vai mūžīgi, es nezinu, jo mākslīgais intelekts nevienā brīdī nespēj radīt kaut kādu kopsakara ainu."

"Dators daudz ko darīs mūsu vietā. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka mūsu attieksme pret mākslīgo intelektu ir pārspīleti pozitīva. Mēs ik pa brīdim, varbūt zināmu fantastikas romānu ietekmē baidāmies, ka mākslīgais intelekts pēc kāda brīža teiks - es taču esmu gudrāks par tevi, kāpēc man ir jāatbild uz taviem jautājumiem, kāpēc man tev ir jākalpo, varbūt tev ir jākalpo man," vērtē Mārics Auziņš. "(..) Tas, ko mēs kādreiz uzdod šai datorprogrammai darīt, mēs ne vienmēr līdz galam apzināmies sekas un nevaram prognozēt sekas.

Kā viens no ļoti jaudīgiem speciālistiem mākslīgā intelekta jomā, mans kolēģis Kalifornijas universitātē, teica: "Ar mākslīgo intelektu ir tāpat, kā ar zelta zivtiņu, kura piedāvā trīs vēlēšanās - pirmās divas mēs viņai uzdodam un trešā vēlēšanās ir - zelta zivtiņ, lūdzu, atcel manas divas iepriekšējās, jo ir visu salaidušas totāli grīstē."

Ar mākslīgo intelektu brīžiem var notikt ļoti līdzīgi, līdz ar to ar viņu ir jāizturas uzmanīgi, bet cerēt, ka viņš darīs intelektuālo darbu mūsu vietā. To nedarīs. Ja pasaule būtu superracionāla, kur no vienas puses, gribam dzīvot, kur visi ļoti saprātīgi pieņem lēmumus. Ja mēs sāktu dzīvot racionālā pasaulē, mēs ļoti drīz tai zelta zivtiņai prasītu - atgriez mums emocijas, atgriez mums mūsu vājības, jo citādi pasaule ir neinteresanta un neattīstās vairs."

 

--

Latvijas Republikas Valsts kontrole nesenā pagātnē veltīja uzmanību situācijai ar daudzdzīvokļu namiem, aktualizējot jautājumu par to drošumu. 2020. gadā Valsts kontrole secināja, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos celtajos daudzdzīvokļu dzīvojamos namos. Sabiedrībā izvērtusies visai interesanta, dažādiem viedokļiem bagāta diskusija par šo ēku tehnisko stāvokli.

Lai gūtu labāku priekšstatu, aicinām klausītājus piedalīties īsā aptaujā par to, vai un kā esat iepazinušies ar drošības situāciju daudzdzīvokļu namos. Aptauja ir anonīma, rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā un tikai paredzētajam mērķim.

Saruna par daudzdzīvokļu ēku novērtēšanu pirms renovācijas otrdienas raidījumā.

"Zemes stunda" 2023. gadā norisināsies 25. martā no plkst. 20.30, kad ikviens iedzīvotājs, pašvaldība, uzņēmums vai organizācija ir aicināta veltīt vienu stundu Zemei. Tas ir brīdis, kad cilvēki visā pasaulē simboliski izslēdz gaismas uz vienu stundu, lai kopā radītu retu vienotības brīdi, kas apvieno pasauli, izgaismojot dabas izzušanas un klimata krīzi globālā mērogā un iedvesmojot arī citus rīkoties un iestāties par steidzamām pārmaiņām.

Šogad akcija notiks jau 17. reizi. Vai pa šiem gadiem esam pietuvojušies akcijas mērķiem un kas vēl būtu jādara, lai šādas akcijas nebūtu nepieciešamas? Par "Zemes stundas" norisēm stāsta Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis, alpīnists, "Klimata vēstnieks 2021" Kristaps Liepiņš un rakstniece, "Klimata vēstniece 2023" Laura Vinogradova.

Jānis Rozītis vērtē, ka laikā, kopš notiek "Zemes stunda", vēl nekad cilvēces vēsturē tik augsta līmeņa kopienu vadītāji nav apsprieduši klimata pārmaiņu jautājumu, kā tas ir šobrīd.

Klimata pārmaiņu jautājumā šo gadu laikā "Zemes stunda" ir pārsviedusies uz citu lielu problēmu, kas, manuprāt, pat jau sāk apsteigt klimata pārmaiņas, ir dzīvās dabas izzušana," atzīst Jānis Rozītis.

Laura Vinogradova norāda, ka cilvēki bieži negrib redzēt klimata pārmaiņas.

Toties tās labi redz Kristaps Liepiņš.

"Diemžēl jāsaka, ka esam ļoti skumjā stāvoklī. Ja paskatās uz to, kas notiek pasaulē, no vienas puses cilvēkiem liekas, izkusīs tie ledāji kalnos, nu un. Mēs tur nebraucam, mums vienalga. Ledāju izkušana ir tikai virsējais slānis. Kas notiek aiz šiem procesiem - notiek kalnu sabrukšana," skaidro Kristaps Liepiņš.

"Šī gada sākumā bija mēnesi Dienvidamerikā. Pārmaiņas ir ne tikai kaut kādā izkušanā, tur ir nenormāli daudz nokrišņi, kas izraisa lavīnas, kas izraisa citas nelāgas dabas parādības. Tās ir ne tikai virsēji redzamas izmaiņas," turpina Kristaps Liepiņš.  

Klimata pārmaiņas līdzi nes arī sociālās un ekonomiskās problēmas, kas saistītas ar klimata bēgļiem.

"Šī ir sociālā puse. Skaidrs, ka sākas cīņas par resursiem, tam visam nāk līdzi bruņoti konflikti. Tam visam nāk līdzi, protams, mūsu veselības krīze, nevienlīdzība ekonomikā. Šie visi jautājumi ir daudz plašāki, nekā mēs runājam, kā tur būs, vai tur kādam tauriņam būs labāk vai nē.

Šis jautājums jau šobrīd ir par dzīvo dabu kopumā, kur arī cilvēks ir. Tiem, kuriem varbūt dzīvā daba ir otršķirīgs jautājums, tas ir par katra indivīda veselību, drošību un labklājību," uzskata Jānis Rozītis.

Risks nepiepildīt karjeras mērķus, izkrišana no darba tirgus, stereotipu ietekme un daudzas citas problēmas vairāk Latvijā attiecas tieši uz sievietēm. Kāda ir realitāte un kāpēc joprojām aktīvi jārunā par līdztiesību, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: viena no organizācijas "Novatore" līdzdibinātājām Dagnija Lejiņa, tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" pārstāve Kristīne Mežale un Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa. Sazināmies ar sociālantropologs Klāvu Sedlenieku.