Kā labāk dzīvot

Lēts skaistums var izrādīties ļoti dārgs… Kā nepakļaut sevi riskam un izvairīties no tā, ka cerētā rezultāta nav, bet ir radušās jaunas problēmas, kuru atrisināšana var izmaksāt vēl dārgāk, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.

Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Ģīlis un iedvesmotāja Inesa Vebere, kura ir saskārusies arī ar negatīvo pieredzi, izmantojot skaistumprocedūras.

"Pēdējā pusgada, gada laikā redzam, ka starp nozīmīgiem estētiskās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem pēkšņi parādījušās viltus klīnikas, kurām ārstniecības iestādes statusa, kurām ir skaisti nosaukumi, ir masīva reklāma, ir milzīgi daudz lētu piedāvājumu, kas it kā padara šos pakalpojumus pieejamus tiem, kas varbūt nevar atļauties daudz ko no tā. Redzam, ka šis process notiek pacientiem ne visai draudzīgā veidā. Šajās viltus klīnikās, kurām ārstniecības iestādes statusa, nestrādā ārstniecības personas. Labākajā gadījumā, ja runa ir par ārstniecības personu, tas ir kosmētiķis. Tur tikpat kā nav ārstu, nav nekādu kvalitātes standartu," situāciju raksturo Māris Rēvalds. "Tur tiek lietotas iekārtas, kas uzradušās kaut kādā dīvainā veidā, visticamāk, nelegāli atvestas no Ķīnas, kuras netiek pārbaudītās. Starp tām ir augstas enerģijas iekārtās kā medicīniskie lāzeri, intensīvi pulsējošas gaismas iekārtas, ultraskaņas iekārtas. Šāda veida tehnoloģijas tiek ieviestas dažādās sporta studijās. Ja līdz šīm redzējām īstas iekārtas ar īstiem profesionāļiem, tagad ir parādījies jaunais "trends" un cilvēki, kas strādā šajās iestādēs, kā izrādās, bieži pašu īpašnieku kabatas akadēmiju apmācīti."

Māris Rēvalds norāda, ka mediķus satrauc rezultāts.

Labākais, ja nav efekta, jo viltotās iekārtas bieži ir neefektīvas. Ja darbojas, tad sākas bēdu ieleja, tās netiek pārbaudītas un kalibrētas, darbojas ar nesaprotamiem parametriem, tad var nodarīt kaitējumu pacientiem. Var rasties apdedzinājumi, izmainīt ādas pigmentāciju, līdz pat rētām.

Viņš aicina pārbaudīt Veselības inspekcijas mājaslapā, vai ārstniecības iestāde ir īsta.

Pieredzē dalās Inesa Vebere, iesakot dažādas skaitumopšanas procedūras, viņa ar to arī pelna iztiku.

"Kad sāku darboties sociālajos tīklos, man sāka piedāvāt visādus bartera variantus, to saucamo kaktiņu kantoru, kuri gribēja sevi reklamēt un pastāstīt. E kā iesācējs - kāpēc gan nepamēģināt, ja par brīvu dot, es varu izstāstīt. Loģiski, es uz sevis kā izmēģinājumu trusītis izmēģināju visdažādākās procedūras, aparātu tehnoloģijas, esmu saskarusies gan ar pozitīvo, gan negatīvi. Ir bijis tā, ka izeju veselu kursu, saprotu, ka tas aparāts nekam neder, bet man viņš ir jāreklamē. Bet es negribu mānīt savus skatītājus, saku, apmaksāšu to kursu, bet es par viņu negribu neko stāstīt, jo aparāts pilnīgi nekam neder. Arī tā ir bijis," stāsta Inesa Vebere.

"Es kā lietotājs, kā patērētājs sapratu, ka nepareizi ir tas, ka Latvijā drīkst injicēt jebkurš, pat kosmetologs bez medicīniskās izglītības. Tas jādara mediķim.

Kaut vai mezoterapija. Kad pirmo reizi to izdarīju, man visa seja bija papulās trīs nedēļas. Kad jautāju kosmetologam, kas ar mani notiek, viņa teica, iespējams, alerģija. Kā es strādāšu? Es trīs nedēļas staigāju ar papulām un viņa nezināja, kā dabūt ārā. Kas viņai deva tiesības ņemt adatu rokā un taisīt šādu injekciju? Es nevarēju nekur sūdzēties. Viņai ir tiesības to radīt, viņa ir kosmetologs."

Lai palīdzētu atrast darbu cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem bez iepriekšējas darba pieredzes, senioriem un vēl vairākām sociālajām grupām, sociālais uzņēmums „Ligero” ceturto reizi organizē darba iespēju festivālu "Visiem". Par iespējām atrast darbu ne tikai festivāla laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Par darba iespējām dažādām sabiedrības grupām sarunājas iInvalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, zvanu centra "Sonido" darbiniece Lolita Korjapina kopā ar diviem asistentiem - suni-pavadoni Zuzi, kas ir ikdienā kopā ar Lolitu, un meitu Alisi, kura aktīvi palīdz ārpus darba, un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja, darba iespēju festivāla "Visiem"idejas autore un organizatore Liene Reine-Miteva.

Vispirms līdz maija sākumam ir aicināti pieteikties uzņēmēji, kuri vēlas piedāvāt meistarklases festivālā, kur potenciālie darba ņēmēji var iepazīsties ar profesijām. Pieteikuma anketu var meklēt "Ligero" mājaslapā.

"Uzņēmumi ir aicināti piedalīties un parādīt savu vakanču un arī savu profesiju aizkulises un ļaut cilvēkiem izmēģināt, kā tās ir strādāt šajā uzņēmumā," skaidro Liene Reine-Miteva. "Uzņēmumiem tā ir laba iespēja iznākt Rīgas centrā, Vērmanes dārzā, un parādīt sevi, ko varbūt ikdienā neiedomājamies, ka ir šādas profesijas, vai, ka šajā profesijā ir nepieciešamās tādas prasmes vai zināšanas."

Viņa norāda, ka piesakās sociāli atbildīgi uzņēmumi. Ja arī nenodarbina cilvēkus ar invaliditāti, viņi ir uzsākuši iekšējo procesu, ko un kā varētu darīt.

"Janvārī, februārī, aptaujājot iepriekšējo gadu dalībniekus, vairāki teica, lai arī viņi īsti nav vēl gatavi nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, tā ir vieta, kur satikties un iepazīties. Uzņēmumi domā, kā atvērt darbu dažādām cilvēku grupām, kuras ikdienā tik viegli varbūt darbu nevar atrast," atzīst Liene Reine-Miteva.

Festivāls notiks jūnijā sākumā.

"Festivāls ir domāts visiem. Daudziem cilvēkiem, kas strādā Rīgā smalkos, labos uzņēmumos, viņiem ir pieeja mācībām, dažādiem treniņiem. Cilvēkiem ir citas iespējas. Daudziem cilvēkiem šādu iespēju nav - paskatīties uz darbu no citas perspektīvas, parunāt ar karjeras konsultantu, notestēt, kāda tipa darbinieks tu esi, šādas iespējas bieži vien ikdienā cilvēkiem nav," norāda Liene Reine-Miteva.

Ivars Balodis atzinīgi vērtē šādu satikšanās platformu, kur var aprunāties un uzdot jebkuru muļķīgu jautājumu. Bet runājot par cilvēkiem ar invaliditāti, viņš atzīst, ka ceļus uz nodarbinātību vajadzētu veidot vieglākus ar īpašām atbalsta programmām. 

"Par cilvēkiem ratiņkrēslā mēs vairāk vai mazāk zinām, lielākā daļa cilvēku to darbu ir atraduši, kas grib strādāt. Piemēram, cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kuri ārkārtīgi daudz un kur valstī notiek deinstitucionālizācijas process, tas nozīmē, ka lielās institūcijās cilvēkus neuzņem, viņi dzīvo pašvaldībās un viņiem kaut kas ir jādara. Skaidrs, ka viņiem ir darbs jāatrod. Prasmes un iemaņas nav līdz šim attīstītas, tu aizej, paskaties te es kaut ko varu izdarīt un te. Tā ir tā vieta, kur cilvēki var atrast savu nākotnes darbu," atzīst Ivars Balodis.

No 1. aprīļa no valsts līdzekļiem Latvijas iedzīvotājiem tiek apmaksāts speciālais uzturs. Tam var pieteikties cilvēki, kuri dažādu slimību rezultātā sirgst no uzturvielu nepietiekamības jeb malnutrīcijas. Ar ko speciālais uzturs atšķiras no mūsu ikdienas maltītes un kādas ir tā lietošanas īpatnības, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro RAKUS Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Laila Meija.

Viedokli izsaka "Ziedot.lv" pārstāve Pieaugušo veselības programmas vadītāja Inese Danga.

Laila Meija skaidro, ka speciālais uzturs ir domāts cilvēkiem, kuri paši var ēst, bet nespēj ar normālo uzturu nodrošināt savas uztura vajadzības. To sauc par medicīnisko uzturu, jo tas ir pārbaudīts slimniekiem, kam ir šīs vajadzības. Būtībā kā zāles, kas palīdz ārstēšanas procesā, koncentrētā veidā pilnvērtīgs uzturs. Protams, tas ir ar dažādām niansēm, dažādi veidi.

Speciālais uzturs ir salīdzinoši dārgs. Ziedot.lv palīdzēja to iegādāties. Slimniekam vai viņa ģimenei 200 – 300 eiro mēnesī tam vajadzēja atvēlēt. Inese Danga atklāj, ka cilvēki, lai taupītu līdzekļus, iegādājušies nevis trīs pudelītes, kas dienā nepieciešamas, bet vienu un centušies izlīdzēties. 

"Diez gan neefektīvi. Ja ir vajadzīgas trīs ēdienreizes, faktiski ir viena. Ja ir smagi slims, novārdzis, guļošs, kur valsts it kā ir ieguldījusi līdzekļus, lai veseļotos, viņš ir izgājis, piemēram, onkoloģisko ārstēšanos, bet viņam nav uzturs, lai varētu atveseļoties vai dzīvot paēdis, iepriekš darītais nav nekā vērts," uzskata Inese Danga.

Vidēji 30 cilvēki ik mēnesi vērsās pēc palīdzības un arī saņēma regulāru palīdzību.

Šobrīd "Ziedot.lv" pārstāvji skaidro cilvēkiem, kur var vērsties, lai saņemtu nepieciešamo uzturu. 

"Tas, ar ko es sastopos, lai arī ir informācija publiski, ka šis ir valsts apmaksāts, un mudinu mūsu klientus, kam esam palīdzējuši, vērsties pie ģimenes ārsta, bet tas, ko es dzirdu, nē, ģimenes ārsts neko nav saņēmis no Nacionālā veselības dienesta, viņš neko mums neizraksta, lūdzu, palīdziet apmaksāt. 

Man nolaižas rokas. Tiešām nevar izlasīt. Vai tiešām viņiem ir aizliegts izrakstīt, ja nav saņēmuši Nacionālā veselības dienesta paziņojumu?" norāda Inese Danga.

Malnutrīcija ir viena diagnoze, kurai valsts apmaksātā programmā piešķir speciālo uzturu.

"Varētu teikt, ka malnutrīcija ir sekas citām slimībām. Tā ir situācija, kad organisms nesaņem pietiekami daudz uzturvielas. Cēloņi var būt ļoti dažādi," norāda Laila Meija. "Malnutrīcija var būt vienkārši bads, ka cilvēkam nav, ko ēst, kas ir nabadzīgās valstīs joprojām arī mūsdienās. Iespējams, varbūt daļai mūsu senioru ar zemiem uzturlīdzekļiem. Visbiežāk malnutrīcija ir saistīta ar slimību."

Cēloņi var būt dažādi, tās var būt rīšanas grūtības, kas ir pēc insulta. Ir barības vada audzēji, neiroloģiskās slimības, kas progresē, un pieaug rīšanas traucējumi. Tāpat varbūt dažādi rīšanas / ēšanas traucējumi onkoloģisku slimību ārstēšanas laikā, piemēram, pēc ķīmijterapijas.

Otrs – cilvēks ēd, bet slikti uzsūcas, ēd, bet vienalga zaudē svaru.

"Nepietiek vienkārši izrakstīt šīs pudelītes, tam jābūt kopā ar uztura rekomendācijām. Jāizvērtē, ko cilvēks ēd, ko var uzņemt un tad speciālists nozīmē dienas devu," skaidro Laila Meija. "Jāzina, kad šo pudelīti lietot, lai sasniegtu vēlamo efektu."

Izmēģināt vienu vai pat vairākas profesijas vienas darba dienas laikā – izklausās nenopietni, bet ir cilvēki, kas apgalvo, ka tādai darbībai var būt ļoti pozitīvs efekts. Kas ir profesiju eksperiments un kam tas ir noderīgs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Pieredzē dalās Inta Buša, kura pameta stabilu darbu, lai attīstītu drosmīgas biznesa idejas un uzdrīkstētos darīt daudz ko citu. Viedokli izsaka jaunais Latvijas Darba Devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un profesionāle ar piecu gadu pieredzi personīgās un uzņēmumu efektivitātes jomā Undija Ancēna. Viņas pārliecība ir, ka jebkurā jomā strādājot, ir svarīgi turpināt nepārtrauktu izglītību un sevis attīstību, lai izmantotu dzīves dotās iespējas.

Inta Buša vērtē, ka profesiju eksperiments viņai ļāvis izkāpt no komforta zonas.

"Darīt kaut ko vienu, kur zinām, ka esam labi, mums padodas, patīk, ir daudz vieglāk, nekā ielekt pilnīgi netradicionālā citā lomā, par kuru neko daudz nezini. Tu neesi diez ko labs tajā, nav iepriekšējās pieredzes. Tev ir vienā dienā jāiemācās, ko tas nozīmē, tev jāiemācās viss par šo profesiju, šo uzņēmumu un arī jādara tas darbs. Tas ir liels izaicinājums un tā ir reāla spēja izkāpt no savas komforta zonas," pārliecināta Inta Buša.

Tas ļauj arī attīstīt prātu un paplašināt domāšanu. Bet, strādājot vienā vietā un kāpjot pa karjeras kāpnēm, cilvēks nezina, kas notiek ārpus sava burbuļa.

200000 soļu! Apmēram tik daudz soļu būs nepieciešams noiet, lai izstaigātu pārgājienu maršrutus Rīgas tuvumā, kas apvienoti ciklā "Dabas apļi". Par aktīvās atpūtas piedāvājumu galvaspilsētas tuvumā interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pārgājienos aicina doties Ropažu novada pašvaldības digitālo mediju speciāliste, Pierīgas tūrisma asociācijas pārstāve Laura Šīrante, Ādažu novada vecākā speciāliste tūrisma jautājumos Rūta Žunde un Mārupes novada Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļas vadītāja Elīna Brigmane.

Cikla nosaukumā ietvertais vārds apļi liecina gan par maršrutu praktisko pusi, jo tīri praktiski ir ērtāk – maršruta sākums un noslēgums ir vienā vietā, aplis – tā ir arī nemitīga kustība.

Visi maršruti veidoti, lai var piekļūt ar sabiedrisko transportu.

Kopumā pieejami 14 pārgājienu maršruti. Īsākais maršruts ir 8 km garš, garākais – 17 km. Maršruti ir dažādas sarežģītības  un grūtības pakāpes.

Vienu no cikla posmiem iepazīstam ierakstā.

Pārgājienu ciklā „Dabas apļi" Ādažu novads piedāvā divus pārgājienu maršrutus. Pārgājiens „Kadagas mežu līkloči ir 8 km garš un vidējas grūtības, otrs maršruts „Piedzīvojums Kalngales - Garciema kāpu lokā" ir grūts, jo 10 km garumā ved pa mežainām, stāvām piejūras kāpām. Veidojot pārgājienus, mērķis bijis ar novada interesantākajām vietām iepazīstināt ne tikai tūristus, bet arī novada iedzīvotājus.

Āda ir kā spogulis, kurā skatoties, jāpievērš uzmanība visām pārmaiņām. Bīstami veidojumi var izskatīties pavisam parasti un dažreiz vizīte pie kosmetologa var tālāk aizvest jau pie cita speciālista. Kāpēc ir tik svarīgi būt vērīgiem, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro biedrības Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente un praktizējošā kosmetoloģe Renāte Reinsone un dermatoloģe, veneroloģe Laura Freiberga.

Uzklausām Paulas pieredzes stāstu. Viņas stāsts par sauli un tās nelabvēlīgo iedarbību uz seju. Stāsts ir ar laimīgām beigām, bet tas tikai apliecina, cik svarīgi, lai arī apkārtējie cilvēki, Paulas gadījumā - viņas kosmetoloģe, laikus pamanītu un atpazītu brīdi, kad nepieciešams apmeklēt ārstu.

Laura Freiberga atzīst, ka nāk pacienti pie dermatologiem no kosmetologiem un kosmētiķiem.

"Tas ir patiess prieks, ka arī citi speciālisti pamana veidojumus. Priecājamies un novērtējam, ka ne tikai mēs pievēršam uzmanību ādai," gandarīta Laura Freiberga. "Ne tikai kosmētiķi, arī masieri, kuri masējot pamana kādu veidojumu, viņi nevar tālāk izvērtēt, vai labdabīgs, vai ļaundabīgs, bet viņš redz, ka ir atšķirīgs, ir nesmuks un uzreiz sūta pie mums. Patiess prieks, ka citi speciālisti to zina, ka ir tālāk jāizmeklē, nevis paļauties uz to, ka veidojums nesāp, neasiņo, tad jau viss ir kārtībā. Papildus - muguru pacients pats neredz un masieris var pamanīt un nosūtīt pie mums. Kas arī tiek darīts." 

Kā noteikt, ka veidojums uz ādas ir aizdomīgs un jāvēršas pie speciālista?

"Pats svarīgākais, kam jāpievērš uzmanība, ir "neglītā pīlēna sindroms".

Ja uz ādas ir daudz veidojumu, tomēr viens atšķiras ar kaut ko, ar krāsu, formu, jebkas, kas piesaista uzmanību, tas ir mājiens, ka jādodas pārbaudīt," skaidro Laura Freiberga. "Nav jālasa internetā ABCD pazīmes. Nē, tas bija sen, ka tika tāds algoritms pielietots. Mūsdienās jebkas, kas piesaista uzmanību, uzreiz ir jāpārbauda,

tikai mēs, izmantojot speciālas ierīces, varam noteikt – labs vai slikts, vai potenciāli slikts. Varam izvērtēt turpmāko rīcību."

Renāte Reinsone vērtē, ka no saules vairīties nevajag, bet jāizvērtē, kad doties saulē. Balts apģērbs pludmalē ļaus saules starus pietiekamā daudzumā saņemt, bet ne apdegt. Vēl ieteikums - neatrasties saules staros, kad tā ir zenītā.

"Nostājaties saulē, skatieties, cik gara ir jūsu ēna, ja ēna ir īsāka, nekā jūsu augums, tas nozīmē - saule ir zenītā un šajā laikā atrasties saulē nav ieteicams. Ja ēna ir jūsu auguma garumā vai pat mazliet garāka, tas nozīmē, ka saule mainījusi savu leņķi, līdz ar to aktivitāte vairs nav tik spēcīga un atrasties saulē ir vēlams un apdegšanas varbūtība ir minimāla," skaidro Renāte Reinsone.

"Mums visiem ziemeļos dzīvojošiem saule ir nepieciešama psihoemocionālam stāvoklim, jo kad spīd saule, mēs smaidām, kad līst lietus, garastāvoklis ir cits. Ir jāsaprot, cik ilgi drīkstam atrasties saulē," norāda Renāte Reinsone.

"Vēl stāsts, ka pavasarī saule ir ļoti aktīva. Nē!. Pēc fizikas likumiem saule rudenī un pavasarī ir vienlīdz aktīva, tikai pavasarī mūsu āda nav sagatavota saules staru uzņemšanai, tāpēc tieši pavasarī esam ļoti uzmanīgi. Īpaši pirmās reizes, rādot savus baltumus saules stariem."

Skatoties no vides ilgtspējas aspekta, ideālā variantā mēs varētu iztikt bez pārtikas un citu preču iepakojuma. Bet tas nav praktiski iespējams, kaut vai pārtikas drošības dēļ. Tāpēc saprātīgs kompromiss varētu būt apritīgs iepakojums. Par  apritīgu iepakojumu un tā lietošanas perspektīvu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Plašāk skaidro pasākuma organizatore, biedrības "CSR Latvia" vadītāja Agnese Alksne-Bensone, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia Vide" pārstāvis Kristaps Dreimanis, "Zero Waste Latvija" pārstāve Laura Dzelzkalēja un "Lidl" Ilgtspējas vadītāja Antra Birzule-Ģermane.

Klausītājs rosina, lai norādes uz iepakojuma būtu skaidrākas un vienkāršāk saprotamas lietotājiem, līdzīgi kā tas ir ar depozīta zīmi.

"Mēs apstājamies pie tā, ka mums ir vairāki apsaimniekošanas reģioni un diemžēl katrā no tiem ir savas prasības. Principā

katrā Latvijas reģionā nedaudz atšķiras tas, ko drīkst mest konteineros. Ja Kristaps ["Eco Baltia Vide"] skaisti saka, ka visu metiet dzeltenajā konteinerā, zinu, ka Vidzemē tā gluži nav. Atkritumu apsaimniekotāji nemīlētu tādu pieeju. Tā ir problēma.

Piekrītu, ka piktogrammas varētu būt saprotamākas, bet ja redzat uz iepakojuma ciparus 1, 2 un 4, tie ir plastmasas tipi, tos var droši pārstrādāt un likt konteinerā," norāda Laura Dzelzkalēja.

"Ņemot vērā likumdošanu, maizi, kas sagriezta šķēlēs, visticamāk, mēs nekad neredzēsim vairs veikalu plauktos neiepakotu, bet kādā iepakojumā tā ir, mēs vēl varam noteikt," norāda Antra Birzule-Ģermane.

Tirgotāji prasa ražotājam maksimāli izmantot mono materiālus bez piejaukumiem. Apzinīgi tirgotāji prasa ražotājiem arī drukāt tulkoto tekstu uz iepakojuma, jo pat uzlīme ar skaidrojumu maina materiāla kvalitāti un padara plastmasu grūtāk pārstrādājamu.

Antra Birzule-Ģermane atzīst, ka tirgotāji var prasīt pēc iespējas vairāk mono materiālu, plastmasu ar pēc iespējas mazāk krāsām, noteikti ne melnu plastmasu iepakojumā, jo melna nav vairs tālāk pārstrādājama. Melnā ir vissliktākā plastmasa. Ir daudzi ražotāji un tirgotāji, kas atteikušies no melnas plastmasas izmantošanas.

Diemžēl ļoti daudz atkritumu radīsies dziesmu un deju svētku laikā, jo vienreiz lietojamās putoplasta ēdiena kastes pagaidām nepārstrādā. Kristaps Dreimanis norāda, ka lēnām notiek virzība uz to, ka tās ir pārstrādājamas, bet uz svētku laiku vēl nebūs konkrēta piedāvājuma, kā to darīt.

14. aprīlī notiks konference "Apritīgs iepakojums - kam tas vajadzīgs?", kurā runās par pātagām un burkāniem, kas mudina pārtikas un dzērienu ražotājus izvēlēties apritīgu iepakojumu, kā arī par šķēršļiem, kas to traucē darīt. Eksperti stāstīs par jaunā iepakojuma regulējuma prasībām, “LIDL Latvija” dalīsies pieredzē par mazumtirdzniecības tīkla globālo pieredzi sadarbībā ar piegādātājiem - ražotājiem, bet pašmāju ražotāji dalīsies pieredzē ceļā uz apritīgu iepakojumu.

Konferenci rīko biedrība “CSR Latvia” sadarbībā ar “LIDL Latvija”.

Vairāki lidostas „Rīga” darbības rādītāji ir atgiezušies pirmspandēmijas līmenī, kas nozīmē garākas rindas pie drošības kontroles un lielāku burziņu pašā lidostā. Kas būtu jāielāgo gaisa ceļotājiem, lai ceļojums lidostā sāktos bez aizķeršanās, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: lidostas "Rīga" aviācijas drošības sistēmu apmācību vadītājs Aleksandrs Stoļarčuks un lidostas "Rīga" komunikācijas projektu vadītāja Ilze Salna.

Aleksandrs Stoļarčuks atgādina par baterijām un elektroierīču pārvadāšanu.

"Jebkura maza izmēra bateriju drīkst pārvadāt tikai rokas bagāžā," norāda Aleksandrs Stoļarčuks.

Maza izmēra baterija - ar jaudu līdz 100 vatstundām. Bagāžā, ko nodod, nedrīkst būt neviena no ierīces atvienota baterija.

"Ja ved elektroierīces, jāatceras, ka jauda nedrīkst pārsniegt 100 vatstundas, ja ir kāda jaudīgāka ierīce, kas mūsdienās nav retums, pirms lidošanas pārliecināties, ka izvēlētā aviokompānija akceptē tās," skaidro Aleksandrs Stoļarčuks.

Elektroierīces drīkst vest arī nododamajā bagāžā, bet jāpārliecinās, vai tā nevar nejauši ieslēgties un sākt karst. Tas attiecas gan uz dažādiem instrumentiem, gan elektroniskajām cigaretēm.

Vienam pasažierim drīkst būt 15 elektroniskās ierīces rokas bagāžā, tajā skaitā elektroniskās cigaretes, dators, mobilais telefons un arī elektroniskās rotaļlietas.

Ilze Salna aicina sagatavoties lidojumam.

"Būt lidojumam gataviem, uzzināt visu par bagāžu gan lidostas mājaslapā, gan sazinoties ar savu aviokompāniju, ja rodas jautājumi un neskaidrības. Lai tad, kad ierodaties lidosta un dodaties uz drošības pārbaudi, zinātu, kas sagaida, ko drīkst, ko nedrīkst. Tas palīdzēs izvairīties no pārpratumiem," norāda Ilze Salna. "Nākamais - ierodamies lidostā laikus un būs laiks, ja pēkšņi kaut kas ir palicis rokas bagāžā, ko negribam zaudēt, ir jau minētās iespējas šo lietu saglabāt. Runa ir par to, cik gatavi esam, kad ierodamies lidostā."

Ja bērns pats kārto mantas, vērts pārbaudīt, vai somā nav ielicis kādu priekšmetu, ko nedrīkst pārvadāt rokas bagāžā. Bērnu rotaļu šaujamieročus līdzi ņemt nedrīkst.

"Ir bijuši gadījumi, ka bērns ir ielicis somā lielāku nazi, jo mamma to ir aizmirsusi. Ar skaidrojumu, ka mammai taču būs jātaisa ēst," stāsta Aleksandrs Stoļarčuks.

Saistībā ar šķidrumu pārvadāšanu lidostā "Rīga" izmaiņu vēl nav. Spēkā ir ierobežojumi, ka viens pasažieris rokas bagāžā 1l maisiņā drīkst pārvadāt šķidrumus, kur viena tilpuma vienība nepārsniedz 100 ml. Daudzas lidostas šo ierobežojumu atceļ. Varētu būt, ka gada beigās situācija mainīsies arī lidostā "Rīga", kad noslēgsies iepirkums jaunai drošības pārbaudes sistēmai.

 "Ja iespējams, īpaši vasaras sezonā ceļojot, velkam apavus, kurus viegli novilkt, velkam pludmales čības, iešļūcenes, kuras var ērti novilkt un ielikt groziņā. Var gadīties, ka augstpapēžu kurpes, kas pirmkārt, nav ērtas lidojumam, būs jānovelk un jāieliek groziņā drošības pārbaudei," atzīst Ilze Salna. 

Jo biezāka būs apavu zole, jo lielāka iespējamība, ka drošības darbinieks lūgs apavus novilkt.

Lidostas pārstāvji arī aicina iepriekš rezervēt stāvvietu automašīnai, ja ierodas ar savu mašīnu.

Ja mums ir četras brīvas dienas, vienu vai pat divas no tām varam atvēlēt kādam īsākam vai garākam pārgājienam. Bet lai izbaudītu pārgājienu, to ir nepieciešams labi saplānot. Par gatavošanos un pārgājienu iespējām raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta pārgājiena projekta "Apkārt Latvijai" vadītāja Olita Jakovela, takzinis Guntars Krūmiņš un "PostNos" pārstāvis Valdis Vītoliņš.

Dosimies uz Niedrāju - Pilkas purva taku Limbažu novada Pāles pagastā, kur 1 km garumā izveidota koka laipa un uzcelts skatu tornis. Uz purvu dosimies kopā ar ģeoloģijas doktori Ilzi Ozolu, kas vada Purva akadēmiju - nelielu zinātnieku grupu, kas pēta purvus un organizē purvos pārgājienus. Kopā ar Ilzi ar purva kurpēm pa purvu pastaigāja arī Daina Zalamane.

Dārza darbu sezona ir klāt! Pirms ķerties klāt dārza modināšanai pēc ziemas miega, iesakām ieklausīties ekspertēs. Kuri darbi jāsteidz pirmie, kurus var arī nedaudz atlikt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Darbi ir daudz un dažādi un parasti kāds arī paliek nepadarīts, bet Vija Rožulapa saka, ka nevajag dzīvot ar pārmetumiem sev, ka kaut kas nav izdarīts. Vismaz dzīves otrā pusē vajadzētu nomierināties, ka tas nav perfekti un šis nav perfekti.

Abas ekspertes šobrīd mudina mēslot augus, jo mēslojums tagad labi izšķīstu. Ir īstais laiks visu bērt. Pavasarī ir labāk dot augiem pamatmēslojumu, komplekso mēslojumu, kur vairāk ir slāpeklis.

Ja nav augi mēsloti rudenī ar kūtsmēsliem, to vajag darīt tagad, it sevišķi tas attiecas uz augiem, kas dod ražu. Nevar upeni mēslot tikai ar minerālmēsliem. Ja nav pieejami kūtsmēsli, organiskais mēslojums pieejams veikalā.