Kā labāk dzīvot

Finanšu eksperti uzsver, ka daļa no mūsu regulārajiem ienākumiem ir jāatvēl uzkrājumiem. Pat, ja tā ir ļoti neliela naudas summa. Ko tālāk darīt ar uzkrāto - turēt zeķē vai investēt, un kā investēt savus uzkrājumus, lai vismaz daļēja paglābtu tos no inflācijas zobiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē projekta "Investoru klubs" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, "Eleving Group" finanšu direktors Māris Kreics un Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikša.

Māris Kreics norāda, ka pirms investēt, vajag krāt.

"Izveidojot krāšanas kultūru, ierobežojot patēriņu, cik tas iespējams, sabalansējot vēlmes ar vajadzībām, skaidri apzinoties, kuras vēlmes, kuras vajadzības, un vēlmes nedaudz var atlikt un krāt. Krāšana ir primārais finanšu higiēnas viens no nosacījumiem," atzīst Māris Kreics.

Arī mēnesī atlicinātie 10 - 20 eiro ir nozīmīgi. Tos varbūt uzreiz nevajag investēt, bet pāris gadu laika veidojas summa, ar kuru var piedalīties finanšu tirgos.

"Mājsaimniecību naudas atlikums kontos ir vēsturiski liels. Problēma ir tajā, ka par šo naudu nerūpējamies. Stāv kontā un inflācija ēd nost pirktspēju. Ar finanšu pratību var veicināt, ka cilvēkiem ir jāsāk rūpēties par naudu," uzskata Kaspars Peisenieks.

Šobrīd ir sarežģīts brīdis, kurā atdeves skatīties. Finanšu tirgi ir zemākā punktā, un šis nav labākais brīdis, kad izdarīt globālus secinājumus, vērtē Aija Brikša. 

"Mums bieži ir ilūzija, ka es sākšu pelnīt vairāk, ka man būs vairāk... Ļoti reti, patiesībā, gandrīz nekad cilvēkiem nepienāk tas brīdis, kad es varu kārtīgu summu atlikt, tāpēc regulārās iemaksas ir tās, kas veido atšķirību. Ja skatāmies uz regulārajām iemaksām gan ieguldījumu instrumentos 3.pensiju līmenī, gan uzkrājumā, tad pamatatslega ir regulārs automātisks maksājums mēneša sākumā, tad dzīvoju ar pārējo. Tai jābūt prioritāšu sarakstā augstākai lietai, nevis mēneša beigās, kad paliks pāri, gan tad es uzkrāšu. Dzīvē tā nenotiek, arī cilvēkiem, kas pelna labāk," norāda Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikša.

Izvēle nedarīt neko ir visdārgākā.

Cik daudz mēs zinām par demokrātiju un vai spējam to ieviest un uzturēt? Kā mums pašiem spēt atpazīt tās vērtības, kuras padara sabiedrību par īsteni demokrātisku? Par šo saruna svētku dienas rītā raidījumā Kā labāk dzīvot ar Demokrātijas akadēmijas vadītāju un biedrības "Latvijas Lauku forums" izpilddirektori Anitu Seļicku, Demokrātijas akadēmijas satura izstrādes eksperti, izglītības programmu veidotāju Lieni Valdmani un Demokrātijas akadēmijas reģionālo koordinatoru un Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētāju Uldi Dūmiņu.

Šonedēļ 19. reizi Siguldā notiks ikgadējā Stādu parāde, kas ir lielākais Latvijā audzēto stādu gadatirgus. Viena lieta ir stādu nopirkt, bet pavisam cita – iestādīt. Kā augiem palīdzēt pārciest gaidāmās maija salnas un ieteikumi citiem dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot.

Raidījuma viesi: Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš, Dārzkopības institūta pētniece agronome Ilze Grāvīte un dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte.

Andrejs Vītoliņš visus aicina uz Stādu parādi un mudina iegādāties vietējo audzētāju izlolotus stādus, savukārt, runājot par gaidāmajām salnām, Mārīte Gailītte norāda, ka nevajag steigties stādīt siltumnīcā visu, kas uz palodzes jau smuki paaudzies.

Uzņēmumu vēlme vākt savu klientu datus ir liela, bet šādas darbības nes sev līdzi arī milzu atbildību, lai viss savāktais atrastos aiz septiņām atslēgām. Par personas datu aizsardzību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.

"Datu regula neaizliedz vākt datus, ne tos glabāt, ne kaut ko ar viņiem darīt. Bet, ko pasaka Datu regula, ka jābūt tiesiskam pamatam un cilvēkam jābūt skaidram, ko ar datiem darīs," atzīst Jekaterina Macuka.

"Reģistrējoties loterijai vai kādam pasākumam internetā, uzņēmējam skaidri ir jāpasaka cilvēkam, vai nu reģistrējies un iedod man datus šim pasākumam un pēc šī pasākuma es aizmirsīšu. Vai nu tu vari atķeksēt, ka turpmāk es tevi atcerēšos un sūtīšu tev paziņojumus par saviem pasākumiem, vai papildus tam, ka pats datus glabāšu un sūtīšu tev paziņojumus, es vēl arī atdošu saviem sadarbības partneriem, piecām kompānijām, un viņi arī to darīs.

Cilvēkam ir jābūt iespējai piekrist, ka pats uzņēmums turpmāk sūtīs paziņojumus un arī papildus tam atsevišķi ir jābūt piekrišanai, ka viņš sūtīs citiem. Tam jābūt nodalītam, Varbūt es uzticos konkrētam uzņēmējam un sāku - jā, glabā manus datus un sūti paziņojums, bet tos citus 20 uzņēmumus, kuriem gribi nodot manus datus, es nepazīstu, es neuzticos un negribu, lai sūtītu manus datus viņiem. Vispareizākais būtu nodalīt un, protams, cilvēkus informēt."

Katrīna Zariņa norāda, Datu valsts inspekcijas sabiedrības informēšanas kampaņa "Dati ir vērtība - sargā tos!" pamatā domāta maziem un vidējiem uzņēmumiem ar vēlmi mēģināt viņus izglītot, kā gudri rīkoties ar datiem. Kā gudri datus vākt no saviem klientiem vai potenciālajiem nākotnes klientiem. Kā uzglabāt un kā nepārkāpt stingrās prasības par datu aizsardzību, kas ir Eiropā ir spēkā.

"Joprojām ir caurumi prasmēs," vērtē Katrīna Zariņa.

Jekaterina Macuka piekrīt, ka ir ko uzlabot attiecībā uz datu aizsardzību.

"Ir uzņēmumi, kuri daudz laika velta šai jomai, ir uzņēmumi, kuri uzskata, ka varbūt Datu valsts inspekcija nesodīs, labāk pelnīsim naudu, nevis pievērsīsim uzmanību datu aizsardzībai," norāda Jekaterina Macuka. "Ir laiks atgādināt uzņēmējiem, ka datu regula ir spēkā, sodi ir. Tie nav tikai sodi, tā ir arī attieksme pret klientu. Ja uzņēmējs atbildīgi un ar cieņu  attiecas pret savu klientu, attiecīgi viņš ar cieņu attieksies pret viņa personas datiem."

"Ja prasām identificējamu informāciju - vārds, uzvārds un e-pasts [telefons] jau ir identificējama informācija. Mēs ar viņu komunicējam, attiecīgi mēs viņu identificējam, mēs apstrādājam viņa datus. Ja prasām viņa dzīves vietas adresi, tie arī būs personas dati," skaidro Jekaterina Macuka. Tajā brīdī, kad uzņēmējs prasa datus, kur viņš var identificēt savu klientu un zina, ka tas ir viņa topošais klients, vai sāk ar viņu komunicēt, sūtos īsziņas vai e-pastus, te arī sāka datu aizsardzība. Ja tā ir ciparu kombinācija, ko redzam internetā un tas varētu būt kāda telefons, tajā brīdī vēl nekļūst par personas datiem. Kad uzņēmējs mājaslapā, aizpildot pieteikumu par pirkumu, prasa norādīt vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas adresi un telefonu, tas paliek par personas datiem un ieslēdzas personas datu aizsardzībā."

Noteiktos gadījumos, kad uzstāda sīkdatnes mājaslapā, kas analizē un profilē apmeklētāja uzvedību, pat nezinot cilvēka vārdu uzvārdu, uzņēmējs jau sāk apstrādāt datus. Datu valsts inspekcija vērš uzmanību arī uz to, ka svarīgi aizdomāties, kādas sīkdatnes liekat mājaslapā.

Digitālā satura veidotāju tirgus daļa turpina palielināties. Vai palielinoties ietekmei, digitālā satura radītajiem būtu jāraksta un jāuzrunā sava auditorija pareizā latviešu valodā? Arī par to spriedīsim latviešu valodas stundā kopā ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu.

Noslēgusies akcija jauniešiem „Valodas pingpongs”. Tās dalībniekus mudināja izvēlēties kādu Latvijas digitālā satura autoru un sekot tā ierakstiem sociālo tīklu vietnēs, pievēršot uzmanību digitālā satura autora valodai. Akcijas dalībnieki veidoja top [tuop] 10 padomus digitālā satura autoram, iekļaujot tajā savus novērojumus, ieteikumus, gramatikas likumus pamanīto kļūdu novēršanai, vārdus, kas izmantojami vārdu krājuma bagātināšanai u.c

Akcijā ir izstrādāti 270 padomi 20 digitālā satura autoriem. Skolēnu padomi tiks nodoti digitālā satura autoriem.

TOP [TUOP] 10 PADOMI*:

Mazāk izmantot anglicismus, žargonvārdus, barbarismus.

Atbilstoši lietot garumzīmes un mīkstinājuma zīmes.

Tikai par dzīvām būtnēm sakām viņš, viņa, par nedzīvām – tas, tā.

Nelietot vārdus šajiem, tajem, pareizi – šiem, tiem. Pirms saikļiem ja, jo, lai, ka, kad likt komatu. Nejaukt ka un kad lietojumu.

Atkārtot vārdu pareizrakstību, piemēram, īpašvārdus raksta ar lielo sākuma burtu, nav tāda vārda ira u.c.

Nejaukt vārdus, jēdzienus sieviešu un vīriešu dzimtē, neveidot nepareizas vārdu formas, locījumus.

Teikuma beigās likt pieturzīmes – punktu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi.

Lai vēstījumu būtu vieglāk saprast, saīsinājumu vietā lietot pilno vārdu.

Runājot vārdiem nenoraut galotnes, izvairīties no liekvārdības.

Bagātināt vārdu krājumu ar sinonīmiem.

*apkopoti biežāk izteiktie padomi

Lai mums top [tuop] 10 latviešu valodā!

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuri aptaujāti, lai novērtētu savu fizisko un emocionālo pašsajūtu, atzīst, ka tā ir tikai viduvēja, kas ir zemākais rādītājs salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm. Kādi tam varētu būt iemesli un kā to risināt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.

Ar aptaujas rezultātiem iepazīstina "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Aptaujas rezultātus vērtē ārsts-psihoterapeits Andris Jansons, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča un veselīgas ēšanas eksperte, sertificētā uztura speciāliste Olga Ļubina.

Kvalitatīvs miegs, ģimene un emocionālais līdzsvars tie ir galvenie faktori, lai justos labi, aptaujā norādījuši Baltijas valstu iedzīvotāji. Tomēr gandrīz puse (45%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu fizisko un emocionālo pašsajūtu vērtē vien kā viduvēju. Kā galveno iemeslu pašsajūtas zemajam vērtējumam iedzīvotāji Latvijā min stresu un nervozitāti.

Latvieši arī vairāk sūdzas par enerģijas trūkumu, atšķirībā no kaimiņiem. Arī biežāk - par veselības problēmām. Latvieši izteikti sūdzas par nomāktību un depresiju. 

Andris Jansons norāda, ka bieži aptauju tehnoloģija vai datu spēks ir interesanti atšķirīgs.

"Jo iespējami daudzveidīgākas atbildes, jo izkliede ir lielāka. Var parādīties novirzes, kā aptauja būvēta tehnoloģiski, statistiski," norāda Andris Jansons. "Otrs, kad man bija saistība ar biznesu, novēroju, ka tie ārzemju biznesa un reģionu pārstāvji, kas ieradās Baltijas tirgos, viņi bija pārsteigti, cik dažādi ir šie trīs valstu tirgi. (..) Biznesa vide bija atšķirīga." 

Viņš arī norāda uz citiem pētījumiem, kas atklāj, ka latvieši ir impulsus apslāpējoša valsts, nācija, kultūra un šādai kultūrai ir tendence uz cinismu un pesimismu.

"Es gribētu teikt, ka velns nav tik melns, kā viņu mālē," uzskata Andris Jansons.

Jekaterina Bovtramoviča atzīst, ka darbā saskaras ar cilvēkiem, kas ir depresīvi, nav apmierināti ar savu dzīvi. Un uz to arī reaģē ķermenis - cilvēkiem sāp mugura, sāp galva, ir vispārējs vājums. Labā ziņa - viņi meklē palīdzību un cenšas risināt problēmas, cenšas iesaistīties sporta aktivitātēs, lai celtu garastāvokli.

Olga Ļubina, vērtējot aptaujas datus, atzīst, ka tie labi atspoguļo šī brīža situāciju sabiedrībā.

"Tas, ka cilvēki jūtas salīdzinoši satraukti un nomākti, parāda to, ka mums ir lielāka tieksme apēst kādu našķi vai gardumu, lai stāvokli uzlabotu. Tajā pašā laikā saprotam, ka ar šādu biežu našķēšanos mēs tieši otrādi arvien garastāvokli padarām sliktāku, jo tā ir tikai dažu minūšu prieka sajūta." atzīst Olga Ļubina.

Viņu priecē cilvēki vēlme ēst veselīgāk un viņi meklē informāciju. Bet arī šajā ziņā aptaujas dati ir par sliktu latviešiem, tikai 39% norāda, ka apēd nepieciešamo augļu un dārzeņu porciju dienā, lietuvieši un igauņi – 45 un 43% attiecīgi. 

Pieaug izdevumi un mazāk izvēlas augļus un dārzeņus, īpaši ziemas periodā, kad cenas ir augstas šiem pārtikas produktiem.

19. aprīlī startēja kampaņa "Vislatvijas elektro talka", kuras laikā, vairāk nekā 60 atkritumu šķirošanas laukumos var bez maksas nodot nevajadzīgās elektroiekārtas. Par kampaņu, kas norisināsies līdz 21. maijam, un tās saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, Valsts Vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs.

"Vislatvijas elektro talkas" laikā atkritumu šķirošanas laukumos bez maksas var nodot gan lielo sadzīves tehniku, piemēram, ledusskapjus, veļas mazgājamās mašīnas, plītis, televizorus, gan arī mazo tehniku – fēnus, mikserus, blenderus, gludekļus un cita veida iekārtas. Visai nododamajai tehnikai jābūt neizjauktai, lai novērstu kaitīgo vielu nonākšanu vidē.

Pēdējos gados cilvēku atbildība pieaug un nolietotās elektroiekārtas arvien vairāk nonāk atkritumu pārstrādes uzņēmumos. Tomēr Jānis Aizbalts norāda un citu tendenci - atkritumos nonāk arī salīdzinoši jaunas elektroierīces, kas darbojas, bet ir ar kādiem nelieliem vizuāliem defektiem.

"Mēs kā viens no uzņēmumiem, kas vāc, pēc tam šķiro un arī, kur var, izjauc, tad varu teikt, ka tie apjomi, ko iedzīvotāji ir gatavi mums nodot, ar katru gadu aug un tas ir pozitīvi. Un cilvēki tiešām ir ieinteresēti šādās vai citās akcijās piedalīties.

Mēs arī redzam, ka viņi tiešām ļoti aktīvi izmanto. Ja pirms trijiem gadiem tā vēl bija tāda veco šķūnīšu iztīrīšana. (..)  Viss kaut kas ar nosaukumiem "Minska", "Rīga" un tamlīdzīgi. Tā bija tāda klasika pirms trīs gadiem. Šobrīd jau nāk tāda jaunāka tipa elektronika, līdz ar to cilvēki piedomā pie tā, ka tomēr jāizmet pareizi, nevis atkritumos," vērtē Jānis Aizbalts. "Bet te ir divas nianses: viena - tomēr tām elektronikas lietām vajadzētu būt remontējamām, un šobrīd diemžēl Latvijā tā remontu un atgriešanas vēl otrreizējai lietošanai [sistēma], tas diemžēl Latvijā nav attīstīts. To mēs gribam ar šo kampaņu arī uzsvērt, ka to ceļu tomēr jāiet. Ne vienmēr uzreiz jāsūta uz pārstrādi. Un otra lieta ir tā, ka

diemžēl arī mēs redzam no tām mantām, ko saņemam, tā aprite, cik ātri tā elektronika atnākt pie mums, tas gadu sprīdis diemžēl samazinās. Bieži vien pie mums atnāk ar elektronika, kas ir pilnībā strādājoša, bet viņai, piemēram, vienkārši kaut kāda skrambiņa priekšējā sieniņā.

Cilvēkam tā tikai dēļ, ka uz priekšējām durvīm ir skramba, viņš tā vietā, lai atdotu kādai omei vai opim uz laukiem, kur viņš būs priecīgs to lietot, viņš to nodod mums. Vienkārši izmet un pērk jaunu, kas arī nebūt nav tā pareizākā labākā tendence."

Rīgā ir aptuveni 12 000 daudzdzīvokļu namu. Lielākā daļa celta vēl pagājušajā gadsimtā un tas nozīmē, ka vairums ēku sasniegušas savu vidējo kalpošanas termiņu laiku, kad īpašniekiem katru gadu jānovērtē mājas tehniskais stāvoklis. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, ko nozīmē novērtēt mājas tehnisko stāvokli, kas to veic un vai visām mājām jāvērtē tehniskais stāvoklis.

Skaidro un analizē Rīgas Arhitektūras pārvaldes Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova, "Jurisconsultus" vadītājs Jānis Uzulēns un A/S "Komunālprojekts" Inženiertehniskās izpētes nodaļas vadītājs Kristaps Peters.

Iepriekšējā raidījumā aicinājām klausītājus piedalīties īsā aptaujā par to, vai un kā esat iepazinušies ar drošības situāciju daudzdzīvokļu namos. Atsaucās 176 cilvēki.

Uz jautājumu, vai esat iepazinies ar Ministru Kabineta (turpmāk MK) nr. 907 noteikumiem par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu saturu, tikai 41 ir atbildējis ar jā.

"Tas liecina, ka absolūtais kaut nedaudz orientējas normatīvos, uz kuriem ikdienā būtu jāpaskatās, ja ir runa par viņu daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanu," analizē Jānis Uzulēns. "Otra lieta, būtu interesanti saprast, cik no šiem 40 cilvēkiem iedziļinās, ko var prasīt no pārvaldnieka, ne tikai zina, ka šādi noteikumi ir. Man šķiet, ka daudz traģiskāks ir tas rādītājs 100+, kuru atbilde ir nē, jo tas varētu nozīmēt to, ka šie cilvēki netiešā veidā veicina pārvaldnieku patvaļu. Tas ir kā sliktākais scenārijs. Lielais stabiņš ar nē liecina, ka cilvēki visticamāk nezina, ko prasīt no pārvaldnieka. Viņiem ir liela paļāvība par to, ko raksta, dara sūta."

No tiem, kas bija iepazinušies ar MK noteikumiem nr. 907, lielākā daļa norādīja, ka informāciju guvuši internetā, tikai pieci – no pārvaldnieka.

"Visi informācijas avoti labi, bet tas, ka ļoti maz cilvēku uzrāda, ka pārvaldnieks ir viņu informācijas avots, liecina, ka attiecības ar pārvaldnieku varētu būt pietiekami formālas un vienā virzienā, kas nozīmē, ka pārvaldnieks diktē noteikumus," vērtē Jānis Uzulēns. "ja iedzīvotāji uzrādītu, ka informāciju guvuši no namu pārvaldnieka, tas nozīmē, ka ir komunikācija starp iedzīvotājiem un namu pārvaldnieku. Visticamāk, tas nozīmētu, ka iedzīvotāji vairāk saprastu, ko viņi var prasīt no pārvaldnieka."

Savukārt uz jautājumu, vai pēdējo 12 mēnešu laikā pārvaldnieks ir jūs iepazīstinājis ar atzinumiem par mājas tehnisko stāvokli, tikai 31 aptaujas dalībnieks ir atbildējis apstiprinoši.

"Traģiska atbilde," uzskata Jānis Uzulēns. "Tas nozīmē tikai to, ka cilvēki nezina, kāds ir kopumā viņa mājas tehniskais stāvoklis. Primāri runa ir par drošību, cik drošā vidē, proti konkrētā daudzdzīvokļu mājā es šobrīd dzīvoju. Atbilde nē parāda, ka cilvēki ir neieinteresēti, vai viņus neinformē. (..) Cilvēki nav informēti, kādas ir viņu tiesības un vienlaicīgi arī ignorē informāciju."

Uz jautājumu, kur jūs iegūstat informāciju par savām tiesībām un pienākumiem īpašuma pārvaldīšanas jautājumos, 63 respondenti ir atbildējuši, ka iestāžu mājaslapās.

Gadu no gada maijā Latvijā sāk strauji pieaugt ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaits. To skaits turpina augt līdz august beigām un tad sāk lēnītēm kristies līdz decembrim. Vai pie vainas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana un pārgalvīga braukšana? Ne tikai! Par citiem apstākļiem, kas vasaras periodā padara satiksmi bīstamu tās dalībniekiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš un satiksmes drošības eksperts, motobraucējs Oskars Irbītis.

Oskars Irbītis apstiprina, ka maijā tiešām pieaug ceļu satiksmes negadījumus skaits, jo pieaug arī satiksmes intensitāte.

"Kad parādās siltais laiks un šogad tas ir iestājies jau aprīlī, līdz ar to uz ceļa parādās daudz vairāk velosipēdu, daudz vairāk motociklu, mopēdu. Satiksme kļūst intensīvāka. Un, ko varam novērot arī Rīgā, sākas arī intensīva ceļu remontu sezona," norāda Oskars Irbītis. "Līdz ar to satiksmes intensitāte atsevišķos posmos palielinās, atsevišķās vietā tiek izmainīta satiksmes organizācija, ne visi to ir pamanījuši. Visi šie faktori kopā veicina ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugumu."

Tas būtiski palielina sīko negadījumu skaitu.

Irbītis norāda, ka lielos negadījumus veicina arī netīrītie ceļi pēc ziemas sezonas.

"Šogad,  analizējot negadījumus, un diemžēl arī jāsaka, ka motociklistu saimē jau ir divi bojāgājušie, tas uzskatāms par lielu skaitu tik agri sezonā, viens no kritiena sekmējošiem faktoriem bijis nenotīrīts ceļš. Smiltis un cilvēks nav laikus novērtējis bīstamību. Iebraucis smilšanajā zonā, mēģinājis veikt manevru un kritis. Pavasarī motociklistiem jābūt uzmanīgiem. Ceļi, kas tiek notīrīti, kļūst drošāki," atzīst Irbītis.

Atsaucoties uz paša veiktu pētījumu, Irbītis norāda, ka viena no bīstamākajām lietām motociklistiem ir bedrīšu lāpīšana. Vietās, kur lāpa bedrītes, uz ceļa paliek akmentiņi, kas darbojas kā gultņu bumbiņas, it sevišķi, ja tas ir pagriezienā, motocikls vienkārši izslīd un krīt.

Jānis Liepiņš piekrīt, ka, ziemas sezonai beidzoties, bīstamību uz ceļiem palielina netīrītie ceļi pēc ziemas.

"Bet savā ziņā cilvēka īpašību paradums - ziemas periodā tu pieradi būt ne tik uzmanīgs pret pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kad iestājās pavasaris, cilvēki raujas ārā no pierastās vides, tajā brīdī ir svarīgākais... Mums bija kampaņa "Skaties divreiz!". Es teiktu skaties četrreiz, nevis divreiz, jo tagad ir gan velosipēdisti, gan gājēji, gan ar skrejriteņiem brauc. Mikromobilitātes kustība siltajā laikā ir strauji pieaugusi. To arī var just, autovadītājiem griežoties pa labi, kur ir izveidoti veloceliņi, tur ir diezgan intensīvi. Brīžam ir jāpadomā, kad tiksi pāri veloceliņam, lai brauktu tālāk, nekā varētu droši šo šķērsot," atzīst Jānis Liepiņš.

Viņš norāda, ka satiksmē šobrīd pavasarī, kad visi tās dalībnieki cits pie cita vēl nav pieraduši, ir svarīgā savstarpēja sapratne.

"Tas ir rāvējslēdzēja princips. Nevar tikai viens uz ceļa kaut ko ievērot, jāievēro abām pusēm mazliet cieņa vienam pret otru, tad satiksme būs viennozīmīgi drošāka un labāk," uzskata Jānis Liepiņš.

Maz ticams, ka būs daudz sporta veidu Latvijā , kur sezonas laikā sacensības notiek teju ik pārdienu. Viens no šādiem, varbūt pat vienīgais, ir orientēšanās sports, kur sacensību blīvums ir tik liels, ka pie vēlmes sportotājs var no meža ārā nenākt mēnešiem. Kur slēpjas orientēšanās sporta lielā popularitāte, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Latvijas Orientēšanās federācijas viceprezidente, daudzu starptautisku un Latvijas mēroga sacensību organizatore, aktīva orientieriste Ildze Straume, orientēšanās kluba "Siguldas takas" vadītājs, aktīvs Siguldas sporta dzīves organizators tautas sacensību jomā Valdis Janovs un orientēšanās sacensību "Zvaigžņu stafete" producents, orientēšanās entuziasts kopš 1968. gada Gunārs Dukšte.

Kas orientēšanos padarījis tik populāru un mudina cilvēku izkustēties?

"Man tā vienmēr bijusi piedzīvojumu sajūta, iespēja piedzīvot, iespēja dabūt kaut ko ārpus ikdienas. Ikdienā tu celies, mosties, ej uz darbu, ved bērnus, tad tev vajag kaut kādā veidā to visu mazliet atšķaidīt. Tā iespēja, ka vari doties piedzīvojumā, sportiskā piedzīvojumā ir ļoti interesanta. Nekad nekas neatkārtojas," vērtē Valdis Janovs.

Tā kā viņš ir arī savas ģimenes kapteinis, Valdis arī atzīst, ka orientēšanās ir labs piedzīvojums kopā ar bērniem.

 

Gunārs Dukšte stāsta, ka viņam svarīgi jau no pirmsākumiem bijis ne tikai iziet distanci, bet arī satikt līdzīgi domājošos, aprunāties. Tas jau ir draugu pulks ar "līdzīgu asinsgrupu". 

Ierakstā uzklausām Jelgavas orientēšanās kluba biedrus.

Alnis ir Jelgavas simbols un arī Jelgavas orientēšanās sporta klubam dots nosaukums "Alnis". Klubu dibināja Mārīte Bolšteina, kas joprojām arī pati nodarbojas ar orientēšanos un kluba devīze ir : "Ja tev mājās nav kur dēties, nāc uz mežu orientēties!"