Kā labāk dzīvot

Pasākuma fotogrāfi un video operatori iemūžina lieliskus kadrus, ļaujot mums atkal un atkal izdzīvot pacilājošas emocijas. Bet vai šādus un citus vizuālos autordarbus varam likt savos sociālo tīklu profilos bez atļaujas un atsaucēm? Ar vizuālo darbu autortiesībām saistītus jautājumus skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās un skaidro fotogrāfs Edijs Pālens, AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane, AKKA/LAA Vizuālo darbu nodaļas vadītāja Inga Mūrniece un "Cobalt" zvērināta advokāte Līga Fjodorova.

Edijs Pālens norāda, ka daudzus fotogrāfus satrauc tas, ka fotogrāfijas sociālos tīklos izmanto bez atsauces. Nav runa par dalīšanos, bieži bildes tiek nokopētas, pārveidotas un izmanto savām vajadzībām bez autora piekrišanas.

"Ja fotogrāfijas atrodas publiskā vietā, tas nenozīmē, ka to var izmantot. Var izmantot personīgām vajadzībām - apskatīties, savā datorā izmantot. Tiklīdz grib publiski izmantot fotogrāfiju - savā "Facebook" kontā vai kāds uzņēmums savā mājaslapā - vajag saņemt atļauju," skaidro Inga Mūrniece.

AKKA/ LAA pat saņem zvanus no cilvēkiem ar jautājumu, cik daudz būtu jāizmaina fotogrāfija, lai nebūtu jāprasa atļauja autora. Tāda apjoma nav. Tāpat kā autoram ir tiesības, ka viņa vārds ir līdzi darbam. Bieži pie fotogrāfijām netiek minēts autora vārds. Likumā ir noteikts, ka par katru izmantošanas reizi, par katru izmantošanas veidu ir jābūt atļaujai. Tātad par reproducēšanu, publiskošana, darbā veiktām izmaiņām - katrai darbība jāsaņem atļauja.

"Nevajadzētu radīt maldīgu priekšstatu, ka darbs reiz ir publiskots sociālajā vidē vai jebkur internetā, ka kāds jau saņēmis atļauju un ir iestājies domino efekts - tad jau pieder visiem, visi var izmantot. Tā nav - likums saka, par katru izmantošanas reizi, par katru izmantošanas veidu," norāda Līga Fjodorova. "Vēl viena svarīga nianse, ka saka, internetā var lejuplādēt, internets ļauj tehniskas iespējas. Tev ir vēl viena svarīgs lieta - rīkoties ar tehnisko iespējamību nevar aizvietot autora atļauju. Likums autora atļaujai nosaka augstu latiņu, ir jānoslēdz vai nu licences līgums, kas var būt rakstveida vai mutvārdos, vai rakstveida licence. Tehniskā pieejamība darbam nav aizvietojama ar atļauju, ko prasa likums."   

Cilvēks vēlas ātri rīkoties, nav laika meklēt atļaujas un tas mudina it kā uz nejaušu likuma pārkāpumu.

"Laiks nokopēt fotogrāfiju, pārveidot, pielikt savu tekstu, tam atliek laiks, bet sakārtot lietas tā, kā tam jābūt, nav laika," vērtē Edijs Pālens.

"Tas varbūt ir lielā mērā attieksmes jautājums un kāda vispār ir sabiedrība. No šī piemēra par fotogrāfiju mēs varam aizskriet uz piemēru par braukšanu pa zaķi tikai drusciņ - vienu pieturu, man nav laika. Ne tikai. Tas ir ārkārtīgi daudzās jomās tā - vai tev ir pašam tā latiņa tāda - neņem svešu bez atļaujas. Izdarīt to, ko no tevis prasa likumi un noteikumi, lai kādi šķiet dažreiz nepatīkami," atzīst Ieva Kolmane.

Dārzeņi, augļi, ogas, garšaugi, sēklas, gaļa un citas pārtikas grupas var izraisīt cilvēkam alerģiju. Bet kas īsti ir pārtikas alerģijas un vai tās iespējams ārstēt? Kā veidot diētu, ja alerģiska reakcija ir uz kādu grūti aizvietojamu pārtikas grupu, vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: pediatre, bērnu alergoloģe Laine Bormane un uztura speciāliste Lizete Puga.

Ir ātras alerģijas jeb īstās, kas nerada problēmas, jo simptomi ir ātri, skaidro Laine Bormane. Vēlīnā pārtikas nepanesība un pārtikas alerģija var jaukt galvu. Tai arī nav testu.

Vēlīnas – izsitumi, gremošanas traucējumi, kas parādās pat pēc vairākām dienām. Bērns šodien apēda olu, kasīties sāk nākamā vai aiznākamā dienā. Ir ļoti grūti novērot saistību ar to, ko ēda un no kā palika sliktāk.

"Līdzīgi ir arī ar nepanesībām, ka cilvēkam ir sūdzības, viņš īsti nesaprot. Tās arī ir liela grupa. Piemēram, laktozes nepanesība. Cilvēks iedzer pienu un viņam ir caureja pusstundas laikā. To ir viegli novērot. Var būt kāda cita produkta nepanesība, ka viņam pēc pāris dienām parādās kādas ādas reakcijas un arī nevar saprast, kas tas ir," norāda Laine Bormane.

Ierasti mēs raidījumā meklējam iespējas, kā piemājas dārzā cīnīties ar nezālēm un kaitēkļiem. Šajā reziē darīsim pretējo, jeb veicināsim bioloģisko daudzveidību, vairojot to, kas dārzā aug un kustas. Stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis un botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova.

"Dabā ir iekārtots tā, ka viens otru ēd. Jo vairāk ēd, jo stabilāka ir visa ekosistēma. Teiksim, ir mārīte, nav laputu. Un mārīti ir kaut kā ir arī jāpievilina," atzīst Voldemārs Spuņģis.

 

Jo lielāka augu daudzveidība, jo vairāk laputu sugu, jo vairāk arī mārīšu. Arī citi kukaiņi, kas saistīti tieši ar laputīm.

Bioloģisko daudzveidību savā dārzā jāveido ar vietējiem augiem un ieteicams neaizrauties ar zāliena pļaušanu. Rūta Sniedze-Kretalova atklāj, ka pati piemājas zālienu pļauj 3 - 4 reizes sezonā.

Invazīvā suga lupīna, lai cik skaista, jārauj laukā, jo maina augsnes apstākļus.

Cilvēki cenšas pļaut zāli, jo pastāv uzskats, ka īsā zālē nedzīvo ērces.

"Pļautais zāliens ir drošs, bet tur ir zema sugu daudzveidība. Kur ir ziedoši augi, parādās tādi labi daudzveidības indikatori, kā dienas tauriņi. Koptā zālienā tauriņi neparādīsies, jo tur nav nektāraugu. (..) Ja ir pieci dažādi tauriņi dārzā, tad ar dārzu viss ir kārtībā. Ja nav tauriņu, daudzveidība ir zema," norāda Voldemārs Spuņģis.

Redze ir saikne ar pasauli. Savukārt pasaule ir bagāta ar izaicinājumiem – arī redzei un acīm. Kā nodrošināt labu acu veselību, lietojot digitālās ierīces, vairāk pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un 2022.gada titula "Gada optometrists" ieguvēja optometriste Ilze Dilāne.

Speciālistes norāda, ka smadzenes atšķirīgi strādā ar informāciju, ko lasām grāmatā vai datora / telefona ekrānā.

Anda Balgalve atgādina, ka telefons ir brīnišķīga ierīce zvanīšanai un operatīvo lietu nokārtošanai. Dažādas izklaides pēc iespējas jāpārceļ uz maksimāli lielākiem ekrāniem. Tam nekad nepieliks degunu 15 cm tuvumā. Lielais ekrāns automātiski mūs notur attālumā.

Labdarības iniciatīvas "Paēdušai Lavijai" izdales punkts "Māja atbalstam" svin 10 gadu jubileju. Par paveikto un vēl darāmo saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle un ziedojumu izdales punkta "Māja atbalstam" vadītājs Ilmārs Slics. Sazināmies ar Zemkopības ministrijas Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas departamenta direktora vietnieci Daci Ugari un "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Biti.

Pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" izdales punkti ir daudzās Latvijas vietās. Jelgavā pārtikas pakas izsniedz sieviešu invalīdu organizācijas "Zvaigzne" pārstāves, bet Dobeles novadā - biedrības "Ceriņu pieci ziedi" valdes priekšsēdētāja Dina Romanovska. Kopš sācies karš Ukrainā, abas biedrības pārtikas pakas izsniedz arī ukraiņu ģimenēm. Ierakstā uzklausām abu organizāciju pārstāves.

Kāpēc gan nesākt rītu ar tasi labas kafijas? Kas ir laba kafija un kā pie tādas tikt? Kā atšķiras dažādās valstīs audzēto pupiņu garša, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj "Andrito" kafijas grauzdētavas dibinātājs un vadītājs Andris Petkēvičs, restorāna "32.augusts" šefpavārs, grāmatas "Radi savu dzīves garšu" līdzautors Rūdolfs Šteinbergs un trīskārtējs Latvijas baristu čempions Jānis Podiņš.

Kafijas grauzdējuma svaigums ir izšķirošais, lai kafijā būtu tiešām intensīvas garšas un smaržas. Arī pašas kafijas izvēle. Lokāls grauzdētājs būtu laba izvēle, ka kafija nav atvesta no otras pasaules malas caur milzīgām noliktavām.

"Pirmās 30 dienas pēc kafijas grauzdēšanas ir labākais laiks, kad kafiju baudīt. Ir arī kafija, kurai kvalitāti saglabājas ilgstoši, kas arī pēc sešiem mēnešiem garšo nevainojami. Ja pati kafija nav labas kvalitātes, svaigs grauzdējums nebūs tik garšīgs un ne tik ilgi uzglabāsies," uzskata

Latvijā vajag vidēji 250 g paku uz 1 -2 nedēļām.

Labas kafijas pagatavošanai augsta temperatūra nepieciešama ūdenim.

"Ja gatavo kafiju, kā Latvijas mājsaimniecībās vispopulārākais - čupiņkafija jeb aplejamā vai kādā franču preskannā, vajag uzvārīt tīru ūdeni, lai tādu varošu, 96 - 98 grādi aplej kafiju un šķīdinātu eļļas ārā," atzīst Rūdolfs Šteinbergs.

Padzišušu ūdeni nevar izmantot. Piens ir papildinājums kafijai. To var droši pievienot.

Papīra filtrs kafijas automātos dod vistīrāko garšu.

Kas nosalis, tas nosalis, kas turpina zaļot un plaukt, tam jāpalīdz. Kā palīdzēt maija bargās salnas pārdzīvojušiem dārza augiem, raidījumā Kā labāk dzīvot Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska.

Vienas bargas salnas pārlaistas, bet jau tuvākajās dienās sinoptiķi atkal sola, ka būs salnas.

Vispirms jāsargā augi, kam ir jaunās lapas, un, protams, augļu koki un krūmi, kas vēl nav nosaluši maija sākumā, iesaka dārzkopes. Ja salnas būs, augi jāsedz vai jāmiglo ar līdzekli, kas veido aizsargkārtiņu.

"Vairākiem augiem nosalušo lapu vietā, nāk jaunās, tagad tās vajadzētu pasargāt. Jebkuram augam tas būtu milzīgs stress, ja vienreiz jau esi restartējies, un tagad atkal nosalst. Tas varētu būt vēl postošāk par to, kas bija," vērtē Vija Rožukalne.

"Ir ļoti sauss un ir jālaista, arī tie augi, kas šķiet nosaluši. Kārtīgi salaistat, nomulčējat, jo tādu kārtīgu lietu arvien nesola," piebilst Maruta Kaminska.

Saliet, nomulčēt un pārāk daudz nesamēslot. Un nevajadzētu mēslot sausā augsnē. Nedot lielas slāpekļa devas. Ja būs par daudz slāpekļa, būs daudz lapu, kas ļoti garšo laputīm.

Sirdij vajag strādāt un spēt… izturēt. Tomēr gadās, ka sirds vairs nedarbojas, kā nākas. Sirds mazspēja ir sekas laikus nediagnosticētai vai neārstētai sirds asinsvadu sistēmas slimībai. Kā to laikus pamanīt un kā ārstēt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un kardioloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja Iveta Mintāle.

Iveta Mintāle norāda, ka sirds mazspējas diagnoze ir savā ziņa nokavēta lieta, nolaidība, neizdarīta līdz galam.

"Ja saglābtu visu, kas pirms tam, visus riska faktorus, kas ir sirds mazspējai un sirds slimībām vispār, tad līdz šai diagnozei vispār nav jānonāk," atzīst Iveta Mintāle.

"Līdz tam ir visi slimību riska faktori, par ko esam runājuši vairākkārt, un ļoti grībētos par to runāt vēl un vēl, bet, no otras puses, jāsaka - cik var par to runāt, jo tas tikai un vienīgi draudzējas ar cilvēka saprātu - saudzēt sevi, mīlēt sevi un līdz ar to pieskatīt sevi visādu riska faktoru jomā," turpina Iveta Mintāle. "Tas ir, pirmkārt, augsts asinsspiediens, kas neārstēts noved pie sirds mazspējas. Otrkārt, palielināts svars un īpaši aptaukošanās, treškārt, cukura diabēts, augsts holesterīns. Mēs to visu laiku arī esam runājuši. Tikai ieklausieties un padomājiet!

Visvairāk gribētos teikt, sāciet ar bērniem, sāciet ar savu bērnu audzināšanu, ieaudzinot viņos atbildību pret sevi un izpratni, ka cilvēks ir tas, kurš pats savā labā var vai nu darīt kaut ko, vai nedarīt neko. Brīnumi nenotiek. Ja veselībā neiegulda, rezultāti var būt dažādi."

Trīs galvenās lietas, ko akcentā Iveta Mintāle - jāēd veselīgi, jākustas un nesmēķēt.

"Visi ļoti labprāt skaļā balsi saka, ka zina, kā tas ir. Varbūt kādreiz ir jāapsēžas un jāpadomā, kā tas ir, jāparevidē savu ledusskapi vai savu lielveikala ratu saturu. Vai tiešām tas ir veselīgi," aicina Iveta Mintāle.

"Ja visi šie faktori tiek ievēroti jau no bērnības, kāda sirds mazspēja, par to nevienam tad nav jārunā. Bet tas ir jāievēro visas dzīves garumā. Ja bērns ir atbildīgs jau no paša sākuma un zina, ko tas nozīmē viņam, ko tas nozīmē viņa apkārtējiem, tad kreņķu ir mazāk."

Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums piedalīties mājas apsaimniekošanā. Bet mājai ir arī pārvaldnieks. Kā pareizi sadalīt mājas pārvaldi starp īpašniekiem un apsaimniekotāju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, Rīgas namu pārvaldnieka valdes locekle Laila Keisele un Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Turpinām raidījumu ciklu par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu un renovāciju. Iepriekšējā raidījumā, kad runājām par māju tehniskā stāvokļa novērtēšanu, ekspertu viedoklis bija, ka liela loma šajā procesā ir mājās pārvaldniekam. Tāpēc turpinām sarunu par iedzīvotāju un māju pārvaldnieku sadarbību vai tās neesamību.

Kāds būtu ideālais variants dzīvojamo māju apsaimniekošanā?

"Uzskatu, katrā dzīvojamā mājā jābūt cilvēkam, nav svarīgi, kā viņu sauc, pārvaldnieks vai pilnvarotā persona, kas visu dzīvokļu īpašnieku vārdā risina visas problēmas, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā," vērtē Vitolds Peipiņš. "Problēmas katrā māja individuālas un daudz, jo mūsu dzīvojamās mājas ir novecojušas, pie viņām visu laiku ir jāstrādā."

"Jāsaprot, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, piemēram, 100 dzīvokļu īpašnieki vienlaicīgi nevar kaut ko darīt, pārvaldīt māju. Tāpēc viņi izvēlas pilnvaroto personu, kas dzīvokļu īpašnieku vārdā labāk vai sliktāk risina visas problēmas," turpina Vitolds Peipiņš.

Tā var būt gan juridiska persona, gan fiziska, kura noformējusi savu saimniecisko darbību, persona, kurai ir iemaņas, zināšanas, prasme un vēlēšanās strādāt pie dzīvojamo māju pārvaldīšanas

"Juridiskās personas arī var pārvaldīt, tām ir savi cilvēki, kas visu melno darbu darba dzīvokļu īpašnieku vārdā," norāda Vitolds Peipiņš. "Ja mājā ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, attiecīgi biedrības vārdā. Var arī būt cits modelis, ka dzīvokļu īpašnieki paši to dara caur biedrību. Manā izpratnē tas ir mazākais ļaunums. 

 Sliktākais modelis – dzīvojamo māju pārvalda sveša persona. Dzīvokļu īpašnieki samaksā šai personai par pārvaldīšanas procesu un viņi ir diezgan ierobežoti ietekmēt procesu, kā attīstās mājā renovācijas jautājumi, pakalpojumu piegāde.

Šogad Latvijā jau noslīkuši vairāk nekā četrdesmit cilvēku. Un peldsezona vēl nav īsti sākusies. Bet priekšā mums karsta un sausa vasara. Šis noteikti ir tas gadījums, kad elementāru drošības pasākumu ievērošana pasargās no lielas nelaimes. Par drošību uz, pie un zem ūdens raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze, Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme un peldēšanas treneris Pāvels Murāns.

Zane Gemze, atsaucoties uz iepriekš notikušo diskusiju, atzīst, ka uzlabojumi noslīkušo statistikas ziņā Latvijā nenotiks vienā brīdī.

"Visu laiku darīt to pašu, kas nesniedz rezultātu, cerībā, ka tomēr sniegs to, ir naivi. Ir jāmaina pieejam, kā skatāmies uz situāciju un jāmaina taktika, lai labotu statistiku," vērtē Zane Gemze.