Kā labāk dzīvot

Pamosties pēc svaiguma smaržojošos palagos, uzēst gardas pankūkas ar brūkleņu ievārījumu, iekosties maizes rikā, kura nogriezta no tikko izcepta klaipa, un atrast vietu savai sirdij no jauna, ko mīlēt un pēc kuras atkal sailgoties. To visu un vēl vairāk piedāvā lauku tūrisms. Par iespējām un piedāvājumu sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Raidījuma viesi: Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele, Skrīveru mājas saldējuma saimniece, arī Dziesmu svētku dalībniece Lelde Sotniece, kempinga "Ezerpriedes" saimniece Zane Jēgere, kura svētkos piedalās arī kā dejotāja, Skrundas muižas valdes priekšsēdētājs Edgars Vizulis, kurš kā zemessargs dežūrē svētku laikā Mežaparkā, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas valdes locekle, viesnīcas "Roja" vadītāja Zane Vaivode, atpūtas kompleksa "Seko saulei" saimnieks Guntars Anspoks. Pa tālruni pievienojas atpūtas kompleksa "Klidziņa" saimniece, arī dejotāja Diāna Vilcāne.

"Laikam nezinu nevienu lauku māju saimnieku, kas nebūtu priecīgs, un viņam iet labi ilgstošā laikā. Ja viņš ir nīgrs, tur nebūs labs bizness. To mēs tiešām labi redzam. Mūsējie, "Lauku ceļotāja" biedri ir priecīgi vienmēr un visos laikos. Čīkstēšana un pukstēšana mums nav ļoti bieža parādība," atzīst Asnāte Ziemele.

Pateicoties globalizācijai, latviešu valodā ienāk arvien jauni un jauni aizguvumi, kuriem izsekot līdzi ar grūtībām spēj pat valodnieki. Bet varbūt jaunam terminam nav jāizmanto aizguvums no angļu valodas, bet gan jāatrod kāds labs, bet aizmirsts vārds, kas joprojām glabājas latviešu valodas pūra lādē? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Radio profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs, mūsdienu valodnieks, latviešu valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags un filoloģijas zinātņu doktore, literatūrzinātniece, rakstniece, folkloriste Janīna Kursīte-Pakule.

Meklējam risinājumu problēmai, kas saistīta ar milzīgo aizguvumu skaitu, kuri ienāk latviešu valodā šobrīd pārsvarā no angļu valodas. Andrejs Veisbergs atzīst, ka biežāk varam lietot latviešu vārdus.

"Kaut vai dziesmu svētku sakarā mēs bieži dzirdam organizācija, organizatorisks, utt. Kāpēc mēs nevaram teikt - rīkot dziesmu svētku, nevis organizēt. Rīkotāji. Daudz īsāks vārds, daudz latviskāks, daudz labāks," uzskata Andrejs Veisbergs.

Janīna Kursīte uzskata, ka jādomā par nopietnāku atbalstu latviešu valodas pētījumiem un reizē arī par valodas iedzīvināšanu skolās un augstskolās.

"Ja projekti ir jāraksta angliski, jāatskaitās angliski, man tas drusciņ sāk atgādināt vienus citus laikus ar vienu citu valodu. Ir jābūt arī pašapziņai. Protams, jāraksta arī angliski, ir jāraksta franciski, lai tas, ko mēs pētām, tas, kas ir mūsu bagātība, mēs varam dot pasaulei, bet arī pašiem ir jābūt taisnai mugurai. Tikai tā valoda var attīstīties, ja visās jomās, visos līmeņos runājam latviski un domājam arī latviski," atzīst Janīna Kursīte.

Viņa arī vērtē, ka skolās un augstskolās jābūt brīvpieejai zinātniskai literatūrai. Protams, tas saistīts ar finansējumu, jo autortiesības jāievēro.

"Daugavpils universitātes zinātniskie raksti, vai Latvijas Universitātes. Ne viss no jaunākā ir pieejams. Tāpēc paņem internetā angliski, franciski retāk. Ir jādomā arī par palīdzību. Ne uzbāzties ar savu zinātnisko literatūru, bet būt brīvai pieejai," norāda Janīna Kursīte.

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir lielākais publiskais pasākums, kas risinās mūsu valstī. Tik grandiozā notikumā, kurā piedalās vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku un vēl vairāk skatītāju, vienmēr būs situācijas, kuras neaprakstīt grāmatās un instrukcijās. Par svarīgāko, ko der iegaumēt svētku dalībniekiem un viesiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova un komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva.

Dziesmu svētku laikā Rīgā iebrauc liels cilvēku daudzums, apmēram 800 - 900 autobusu. Skaidrs, ka satiksme nebūs tāda, kā ikdienā. Svētku rīkotāji aicina iestādes, kas darbojas Rīgā un kas var atļauties, strādāt attālināti, ja vien iespējams.

Gan dalībnieki, gan skatītāji var izmantot savas ūdens pudeles. Uz pasākumiem jānāk ar tukšu pudeli, ko var uzpildīt pasākuma norises vietā.

Uz mēģinājumu dalībnieki var ar nākt arī ar mugursomu, ne svētku dalībnieka auduma maisiņu, bet jārēķinās, ka pārbaudīs.

Līdzi var ņemt tikai pārtiku, kas nebojās. Sviestmaizes nedrīkst ienest.

"Katrs dalībnieks ir parakstījis noteikumus, kur tas iekļauts. Katri noteikumi nav pasmērķis mums, kā rīkotājiem, bet tas kopējā labuma vārdā. Arī bijusi dziesmu svētku pieredze un dažādi gadījumi. Ir Pārtikas un veterinārais dienests, ir Slimību profilakses un kontroles centrs. Ir bijis diskusijām bagāts darbs, lai šos noteikumus saskaņotu. Pastāv karstā laikā (..), ja būtu bijis ļoti karsts laiks, tad paņemtā sviestmaize, mēs nevaram zināt, no kurienes tā ir. Ir bijuši gadījumi, kad veseliem kolektīviem vesti cilvēki uz slimnīcu un dažādām citām infekciju slimībām. Mūsu dalībnieki ir radoši ne tikai mākslinieciskā ziņā, bet arī sadzīviskā," atzīst Daina Markova.

Inga Vasiļjeva piebilst, ka atļauts ienest enerģijas batoniņus, šokolādes tāfelīti, cepumus, dārzeņus.

Rīkotāji nevienu ierobežojumu neievieš tāpat vien, tas ir kopējā labuma dēļ. Šīs neērtības jāpacieš.

Sašutumu jau raisījis noteikums, ka bērnu rati nevar stāvēt ejās Mežaparka estrādē.

"Iedomājieties, ir ejas, ir bērnu rati, ir dejotāji, kuriem jāiet caur, vai nedod, dievs, ir kāda evakuācijas situācija, ir jāevakuējas lielā tempā. Tie nav pirmie svētki, kad šādi ierobežojumi," norāda Daina Markova. "Abās vietās - Daugavas stadionā un Mežaparkā - būs bērnu ratiņu novietnes. Teritorijas iekšpusē. Rekomendējam bērniem ar vecākiem doties pa 8.vārtiem estrādes teritorijā."

"Ja māmiņai tuvāk ir citi vārti, viņa ienāks pa tiem. Teritorijā būs norādes, kur atrodas bērnu ratiņu novietnes, skaidro Inga Vasiļjeva.

"Visi koncerta apmeklētāji, tā kā biļetes tika tirgotas elektroniski, saņems un jau ir saņēmuši informējošu e-pastu, kur viss skaidri uzrakstīts, no cikiem teritorija ir vaļā, cik garš būs koncerts, kas jāņem vērā, ejot uz koncertu ar bērniem. Gribam, lai ieejot teritorijā, bērniņiem apliek baltas aprocītes, kur uzrakstīt telefona numuru, ja bērni apmaldas lielā teritorijā,"turpina Inga Vasiļjeva.

Uz Daugavas stadionu koncertu apmeklētājus aicina nedoties ar privāto transportu, izmantot sabiedrisko.

Savukārt Mežaparkā būs īpaši busiņi, kas no 11. tramvaja galapunkta cilvēkiem ar kustību traucējumiem un gados vecākiem cilvēkiem palīdzēt nokļūt līdz estrādei. Pievedīs pie 5. vārtiem. Kursēs pirms un pēc koncertiem.

Runājot par vakar, 2. jūlijā, aizvadīto gājienu, raidījuma viešņas bilst, ka tas kavējās tikai 53 minūtes. Iepriekšējos gados ir bijusi sliktāka pieredze.

Karstā laikā mūs vairāk velk uz atpūtu nevis aktīvu darbošanos, bet dārzkopjiem vasarā paslinkot īsti nesanāks. Par jūlija dārza darbiem saruna raidījumā. Kā rūpēties par augiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska.

Pirms doties uz Dziesmu un deju svētkiem, augus mājās vajadzētu kārtīgi salaistīt un pēc tam samulčēt. Tad dārzs pārdzīvos, kamēr saimnieki būs Rīgā svētkos.

Vasara ar karstumu ir daudz ko sasteigusi, zied puķes un augi, kas to parasti dara apmēram jūlija beigās.

Šobrīd nevajadzētu neko stādīt un pārstādīt, bet jebkurš stāds, kas iestādīts pavasarī noteikti jālaista, kā arī jāseko līdzi un jālasa nost kaitēkļi.

Greizais īkšķis - doties pēc padoma pie ķirurga vai paļauties uz ieteikumiem internetā, kas atsaucas uz valstī pazīstamiem ārstiem, piedāvājot brīnumu - greizais īkšķis iztaisnosies. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē traumotoloģe-ortopēde Evita Rumba.

Latvijā izstrādātas vadlīnijas veselīgai un jēgpilnai datorspēļu spēlēšanai, lai ikdienā tā būtu droša un ilgtspējīga. Ko speciālisti iesaka tiem, kam brīvā laika īsināšana ir datorspēles, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Biogeiminga biedrības (LBB) priekšsēdētājs Martins Muitenieks, Biogeiminga veiktspējas treneris Edgars Ziņģis un profesionāla e-sporta atlēte un LBB biedre Ieva Skrastiņa.

Martins Muitenieks norāda, ka datorspēļu spēlēšana ietekmē bioloģisko un emocionālo stāvokli, kā arī dzīves veidu. Veidojot vadlīnijas, ideja bijusi pievērst uzmanību cilvēka bioloģijai, ko nodara un kā ietekmē datora lietošana un spēļu spēlēšana ilgtermiņā cilvēku. 

Centās apkopot speciālistu ieteikumus un izveidot brīvi pieejamu materiālu jebkuram interesentam, ne tikai datoru lietotājiem un spēlētājiem, bet arī vecākiem un skolotājiem, kas var palīdz bērniem, kas nodarbojas ar datorspēlēm un nepārzina, kāda ir ietekme.

Martins Muitenieks atklāj, ka pašam palīdzējis sporta treneris, kas norādījis, ka uzturēt arī fizisko formu. Apzināties, ka arī nevar astoņas darba stundas no vietas sēdēt pie datora, ir jāpieceļas, jāizkustas, jāpaēd

"Projekts ir ne tikai par ēnu pušu izgaismošanu, bet arī kā spēles var palīdzēt daudz ko iemācīties," atzīst Martins Muitenieks . Viņš min, ka bērniem ar mentāliem traucējumiem uzlabot komunikācijas prasmes.

Galvenais ir mazkustīgums, vai pārdomājam visu saistībā ar uzturu, vai vispār ēdam.

"Ja izvēlētais virziens ir e-sports, tas nozīmē daudz vairāk stundas pavadīt pie datora un cenšoties sasniegt mērķi, sekojot grafikam, kāds ir arī atlētiem sportā. Hobija līmenis ir tas, kur pavadi brīvo laiku, bet arī brīvajā laikā cilvēki mēdz aizspēlēties, mēdz attapties, ka jāiziet ārā, varbūt nepieciešama dienas gaisma, varbūt nepieciešams pēc garās dienas nedaudz atpūsties no ekrāna. Pašsaprotamas lietas apkopotas vadlīnijās," uzskata Martins Muitenieks.

Tāpat viņš min, ka ļoti būtisks ir miegs un tā kvalitāte.

Ieva Skrastiņa norāda, ka arī viņai svarīgi ir izgulēties, tas nozīmē nesēdēt stundu pirms iešanas gulēt pie datora. Tas ietekmē miega kvalitāti, un slikta miega kvalitāte ietekmē arī spējas kvalitatīvi spēlēt.

Ieva Skrastiņa atklāj, ka kādreiz arī aktīvi sportojusi, tagad cenšas pastaigāties vismaz stundu dienā un arī svarīgi ir paēst.

"Ja es to nedaru, jūtu, kā tas atspoguļojas uz mani, maniem nerviem, jo videospēles reizēm "sit" pa nerviem un tad mēs paliekam ļoti dusmīgi un rupji reizēm," atzīst Ieva Skrastiņa.

"Atkarīgs, kādu virzienu izvēlas, vai gribam iet profesionāli tajā iekšā un veltīt visu laiku, vai atstāt hobija līmenī. Tas arī parāda, kāda fiziskā slodze ir vajadzīga," analizē Edgars Ziņģis.

"Ja gribam atstāt kā hobiju, tiešām varētu pietikt ar 10 000 soļiem, mazliet atpūtināt prātu un iet no jauna spēlēt. Ja mēs ejam tajā profesionāli, jābūt dienas režīmam, grafikam, fiziskajam treniņam, speciāliem treniņiem pie datora, kaut kādas taktikas apspriežam. Hobija līmenī pietiek aiziet pusstundiņu paskriet, lai asinsrite ķermenī aiziet un smadzenes apasiņojas un ir iespēja koncentrēties."

 Bez fiziskas slodzes neiztikt ikvienam, kura ikdiena ir saistīta ar garām stundām pie datora.

"Ir jāiet pakustēties, pabarot ķermenis ar skābekli, lai spējam labi funkcionēt," atzīst Edgars Ziņģis.

Vasarā strauji pieaug dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noslodze, bet daļa no tā, kam vajadzētu nonākt taras automātos, joprojām tiek izmests sadzīves atkritumu konteineros. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Depozīta iepakojuma operatora valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, "Lidl" Korporatīvās atbildības vadītāja Antra Birzule, "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.

Sazināmies ar Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektoru Dāvi Vītolu un tirdzniecības tīkla "Citro"pārstāvi Imantu Kelmeru.

Pasaules Dabas fonds kopā ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku rīkotājiem aicina ikvienu dalībnieku un apmeklētāju gatavoties svētkiem atbildīgi, izvērtējot savus ikdienas paradumus tādās jomās kā transports, pārtika, ūdens un elektroenerģijas patēriņš, atkritumu šķirošana, ilgtspējīgas preces un pakalpojumi. Kā ikviens ar mazām ikdienas rīcībām var mazināt ietekmi uz vidi gan svētkos, gan ikdienā, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Pasaules Dabas fonda direktors

Jānis Rozītis, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sadarbības projektu vadītāja Anna Blaua. Pieredzē dalās un svētku dalībniece Māra Volša-Sinka, kura ievēro šos dažādos noteikumus un atzīst, ka brīžam nemaz nav viegli.

"Par klimata pārmaiņām mazāk runājām saistībā ar kultūru. Pasaulē šie jautājumi ir cieši savijušies," atzīst Jānis Rozītis.

Svētku rīkotāju pārstāve norāda, ka depozīta sistēma plastmasas glāzēm Daugavas stadionā būs. Mežaparkā nācās no tā vēl atteikties. Diemžēl depozīta sistēmu ir grūti īstenot, tās nodrošināšana pasākumā, kur piedalās tik daudz cilvēku, ir izaicinājums.

Pirmo reizi svētku norišu zonā varēs ieiet ar savām daudzreiz lietojamām ūdens pudelēm. Izaicinājums nodrošināt, lai tās būtu tukšas, ejot iekšā svētku norišu zonā. Tā ir prasība ir drošības apsvērumu dēļ.

Tāpat ikvienu svētku dalībnieku un apmeklētāju aicina ievērot mobilitāti – izmantot sabiedrisko transportu vai doties ar kājām vai velosipēdu uz pasākuma norises vietām.

„Es sasēju lielu sieru, Jāņu dienas gaidīdama; Jāņu dienu izdalīju pa maziemi gabaliem.” Tiekamies Zāļu tirgū Doma laukumā raidījumā Kā labāk dzīvot. Lūkojam, kā tirgotāji un tirgus apmeklētāji plāno sagaidīt Jāņu dienu.

Lai godam sagatavotos Jāņiem, tradicionālajā Zāļu tirgū zemnieki un amatnieki no visas Latvijas piedāvās vainagus, meijas, Jāņu zāles, tējas un medu no smaržīgajām Latvijas vasaras pļavām, lauku maizi, sieru, siltus pīrāgus, kūpinājumus un citas noderīgas lietas gan ciemakukulim, gan pašu svētku galdam.

Ar tirgus programmu un Jāņu svinību norisēm Rīgā iepazīstina Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes vadītāja Baiba Šmite.

Uztura speciāliste Liene Sondore iesaka - Jāņos katrai meitai, katrai sievai vajag kaut vienu mazu siera ritulīti sasiet. Arī pilsēta.

Savukārt bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova norāda, kuras zāles droši plūkt Jānu vainagam, kuras labāk atstāt pļavā.

Savu preci daudzina arī tirgus dalībnieki: „Saulstāvju maizes” cepējs Jānis Krieķis, Ilmārs Ceriņš no Raunas siera ražotnes, Antra no Olaines, kas ražo grauzdētus kārumus, zemnieku saimniecības „Ārbirzes” dravniece Lilita Medne, kas piedāvā Smiltenes pusē ievāktu medu, „Patriotisko plāceņu” cepēja – „Dabas spēka” saimniece Inese Mangule no Cēsu novada, Niedru ģimenes kaņepju saimniecības pārstāve Alise un Reinis Kučers, zemnieku saimniecības „Janavas” šefs, kurš piedāvā zāļu tējas.

"Jāņos, es gribētu teikt, katrai meitai katrai sievai vajadzētu vismaz vienu mazu  siera ritulīti sasiet. Arī pilsētā, arī no veikala piena un biezpiena sanāk ļoti labi," atzīst Liene Sondore.

"Ja ir tādas iespējas un laiks, tas, protams, ir visideālāk [izmantot lauku produktus]. Tā kā es dzīvoju pilsētā, es tiešām, atzīstos, gadu desmitiem sienu sieru no veikala piena un biezpiena. Es gan esmu dzirdējusi, ka daudzi saka, viņiem kaut kas nesanāk. Bet

ko mums māca šī siera siešana? Pacietību! Tas jau neko nenozīmē, ka tu nokās tās sūkalas, tālāk mēs to visu katliņā maisām, maisām, maisām, un es pieļauju, ka kaut kādā brīdī kundzēm un kungiem apnīk šo procesu darīt, jo vienā brīdī tiešām šķiet, nekas tur nenotiks. Un tad notiek, manuprāt, tas maģiskais, ka tā siera masa atlec no katla malām un to momentā redzi.

Es to tiešām sienu sieru katru gadu, un tas ir tāds meditatīvs process gan man, gan manai ģimenei. Tā ir pacietība. Mūsdienās mums vajag visu ātri, tūlīt un tagad."

Tās nebūs piecas minūtes, bet stundas laikā viss būs kārtībā. 

"Siers kā labs sātīgs olbaltumvielu avots, paēdīsiet varbūt arī siera un rudzu maizīti, un jums negribēsies, mīlīši, našķoties, ēst tās daudzās konfektes," tā Liene Sondore.

Latviešu valodā ir parādījies jauns saplūdenis - ekocīds. Kas ir saplūdeņi un kā tie veidojas, skaidrojam latviešu valodas stundā. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Saistībā ar Kahovkas HES dambja uzspridzināšanu un radītajām sekām mūsu leksikā ir ienācis vārds ekocīds. Andrejs Veisbergs skaidro, ka tas ir no angļu valodas, kurā ir daudz saplūdeņu.

"Īstie saplūdeņi ir, ka mēs ņemam divus vārdus, pirmajam "nogriežam" beigas, otrajam - sākumu un saliekam kopā," norāda Andrejs Veisbergs. "Tā nevar rīkoties ar jebkuriem vārdiem. Traucē dažādi aspekti, ir jādomā par zilbēm, jādomā par to, vai atpazīstam."

Svarīgi, lai cilvēki atpazīst otro komponentu. Noraujot vārdam sākumu, reizēm īsti nevaram saprast, kas tas par vārdu. Noraujot beigas, diezgan labi saprotam. Ir daudz -cīdu - patricīds, matricīds, ekocīds, suicīds. 

"Ekocīds, domāju, ir aizgūts no angļu valodas, latviešu valodā saglabājas tādā pašā formātā kā daudzi vārdi," vērtē Andrejs Veisbergs. "Īstie vecie angļu "blendi" jeb saplūdeņi, tos mēs aizgūstam un bieži vien nezinām, piemēram, smogs, kas "smoke + foog" - dūmi un migla. Smacenis - bija tāds ierosinājums, bet smogs būs palicis."

"Iespējams, arvien vairāk netiešā angļu valodas spiediena dēļ saplūdeņus darinām arī latviešu valodā, piemēram, ļeņineklis un mums bija okupeklis, kas bija gada vārds pagājušajā gadā," turpina Andrejs Veisbergs. "Ir arī pussaplūdeņi - nacbols - nacionālboļševiks, sliktenis - slikts liktenis, gastronauts - gastronomija + astronauts."

Viņš arī norāda, ka nevar visos gadījumos pārveidot no salikteņa saplūdeni.

"Varbūt varētu teikt "Rīta Panorāma" - "Rītorāma", bet ne pārāk labi. Otrā daļa būtu atpazīstama," tā Andrejs Veisbergs.

Dite Liepa norāda, ka vārds medmāsa, kas nāk no krievu valodas, nav īsts saplūdenis. Turklāt medicīnas darbinieki lūdz nelietot šo vārdu, bet izmantot - māsa, māsiņa, kam pamatā ir žēlsirdīgā māsa.