Kā labāk dzīvot

Nesakārtots daudzdzīvokļu mājas juridiskais statuss faktiski liedz tās dzīvokļu īpašniekiem pieteikties valsts atbalstītajām māju renovācijas programmām. Par daudzdzīvokļu namu dzīvokļa īpašuma formām un, kā tas ietekmē  kopīpašuma apsaimniekošanu un potenciālo renovāciju, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis" valdes priekšsēdētāja, pārvaldnieku izglītības iestādes direktore Dace Vārna, "Jurisconsultus" vadītājs un jurists

Jānis Uzulēns un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Līga Lapiņa.

Transporta līdzekļa vadīšana dzērumā Latvijā joprojām ir liela problēma. Speciālisti saka, ka dzērājšoferu vadītās automašīnas konfiskācija vai milzu naudas sods situāciju uzlabo, tomēr arī šogad Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk jaunu akciju pirms Jāņiem. Par akciju un risinājumiem problēmai, kas saistās ar braukšanu reibumā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, atkarību terapeits, Minesotas programmas aizsācējs Latvijā Māris Ķirsons un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pirms Līgo svētkiem sākusi kampaņu ar nosaukumu "Apguldīt vieglāk, nekā apbedīt", lai mudinātu cilvēkus neļaut saviem iereibušajiem draugiem sēsties pie auto stūres dzērumā.

"Pārsteidz, ka, neskatoties uz sodu bardzību, cik daudz cilvēku izdomā sēsties pie stūres dzērumā," vērtē Oskars Irbītis. "Lielākā problēma šajā jautājumā ir, ka cilvēks lēmumu sēsties pie stūres reibumā pieņem, esot reibumā.

Lai šī sistēma sāktu strādāt, ir jāmaina sabiedrības attieksme, jo šobrīd sabiedriskais nosodījums ir nepietiekams. Es atbalstītu skandināvu pieeju, kas nosaka arī līdzatbildību pie lielajām promilēm arī transportlīdzekļa pasažieriem.

Viena no jaunās politikas nostājām ir, ja cilvēku noķer pirmo reizi [pie stūres reibumā], tā ir cilvēka problēma, viņam jāsaņem šis bargais sods. Ja cilvēku noķer otrreiz, tad būtībā tā zināmā mērā ir sabiedrības problēma. Nav izdarīts viss līdz galam, lai šis cilvēks saprastu savu pārkāpumu un otrreiz pat nemēģinātu sēsties pie stūres, esot alkohola reibumā."

Oskars Irbītis atzīst, ka bija gaidījis lielāku efektu no sodiem, jaunajiem sodīšanas principiem, bet efektivitāte nav sasniegta. Arī Juris Jančevskis piekrīt, ka pieķerto dzērājšoferu skaits ir sarucis, bet gaidīja lielāku efektivitāti.

"Piemēram, cilvēks ir gājis zagt. Ja kāds cits viņam ir devis norādījumus, kur un kā iet zagt, viņu arī soda. Šajā gadījumā par braukšanu dzērumā ir tieši tas pats, būtībā šim līdzcilvēkam jādara viss, lai atturētu šo cilvēku. Viņš kļūst par līdzdalībnieku šajā noziegumā, šajā apdraudējumā. Skandināvu pieeja strādā, cilvēki ir daudz uzmanīgāki, daudz vērīgāki pret saviem līdzcilvēkiem. Efekts, ieviešot līdzatbildību, tika panākts augsts ļoti ātri," skaidro Oskars Irbītis.

Māris Ķirsons, atsaucoties uz pieredzi Kanādā, norāda, ka līdzatbildīgs un sodu saņem arī tas, kurš deva dzert. Tu devi – tu esi vainīgs.

"Normāls pasākums būs, ka mēs sanākam uz Jāņu svinībām, apstaigājam visus, sametam burkā atslēgas un burku noglabājam seifa. Tas būs ideālākais risinājums, it seviški, ja zinām, ka kādam no līdzlīgotājiem ir problēma, ka jūra ir līdz ceļiem un nu tik brauks un būs īstais rallists. Šis ir risinājums – pirms sākam svinēt, kamēr visiem smadzenes vēl darbojas, atslēgas kaut kur noglabājam. Esmu redzējis, ka ieliek seifā ar laika atslēgu un ātrāk par pulksten tikiem vaļa nedabūs. Vienam tiek godpilnais uzdevums burku vai lādīti ar atslēgām noslēpt," iesaka Oskars Irbītis.

Kā veidot mājas plānojumu, ceļot vai pārbūvējot māju, lai jau ar pirmo reizi to uzbūvētu sev, nevis, kā teicienā sacīts, ienaidniekam? Kas jāņem vērā, būvējot vai pārbūvējot māju vai dzīvokli, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes docente, arhitekte Agate Eniņa un arhitekte Gunta Ābele.

Protams, pirmais ir vietas izvēle. Būtu labi, ka tā vieta, kur jūtamies labi un vēlamies būvēt māju, atrastos arī salīdzinoši tuvu darba vietai, skolām, kur mācīsies bērni. Arī zemes gabala meklēšana ir ilgs process, kurā laikā arī vajadzētu paļauties uz speciālistu ieteikumiem. Kad zeme iegādāta, var domāt par speciālista meklēšanu tieši mājas būvniecībā. Te var uzklausīt draugu ieteikumus. Tad nākamie soļi, saistīti ar daudziem darbiem mājas būvniecības procesā.

Būtu labi pirms iecerētā zemes gabala iegādes, aicināt speciālistus, lai izvērtētu dažādus riska faktorus, vai izraudzītā vieta ir piemērota mājas celšanai. Piemēram, vai zemi nesaista kādi apgrūtinājumi - elektropārvades līnija vai kas cits.

Multiplā skleroze ir kā nelūgts un mainīgs ciemiņš, kura uzvedību grūti paredzēt. Kā sadzīvot ar multiplo sklerozi, kā palīdzēt saglabāt psihoemocionālo stabilitāti un kā ārstēt šo slimību, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro multiplās sklerozes māsa Ginta Vanaga un pacienu biedrības „Mana MS” pārstāves Diāna Fausta un Simona Gerķe.

Ginta Vanaga skaidro, ka multiplā skleroze pārsvarā ir jaunu cilvēku slimība, retāk tā skar cilvēkus arī pēc 40 gadu vecuma. Diemžēl ir tendence pieaugt slimnieku skaitam. D vitamīna nepietiekamība tiek minēta kā faktors. Latvijā ir ap 2000 šīs slimības pacientu.

Diāna Fausta un Simona Gerķe dalās pieredzē, kā slimība atklāta un kā ar to sadzīvo un ārstē.

Suns pie ķēdes – vai patiesi tas ir vienīgais risinājums, ko izmantot, lai pasargātu citus dzīvniekus un cilvēkus? Vai tomēr ir citas alternatīvas, kā nenodarīt pāri ne vienam, ne otram. Par to, kā atrisināt šādu situāciju, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē kinoloģe Laine Kupča un Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore.

Ierakstā uzklausām patversmes "Labās mājas" vadītāju Astrīdu Kārkliņu. Dzīvnieku patversme "Labās mājas" atrodas Rīgā, Juglā. Šeit nonāk suņi un kaķi no visas Latvijas un dzīvo patversmē tik ilgi, kamēr tiem tiek atrasti jauni un gādīgi saimnieki.

Lita Konopore uzskata, ka cilvēku, kuri atzīst suņu turēšanu pie ķēdes, domāšanu nemainīs.

"Mums jādomā par to, kā maksimāli padarīt nepieejamus šiem cilvēkiem suņus un kaķus," atzīst Lita Konopore. "Te ir nopietni jāstrādā, un

mēs arī strādājam pie jauniem Ministru Kabineta noteikumiem attiecībā uz tirdzniecību, uz sludinājumiem, lai ierobežotu pieejamību, piedāvājumu. Arī patversmēm ir daudz kritiskāk ir jāskatās uz to, kam viņi nodod adopcijā dzīvniekus, it sevišķi, ja dzīvnieki ir dzīvojuši pie ķēdes, ja ir izrādījuši agresiju, vai bijušas citas uzvedības problēmas, kā košana, klaiņošana. Jābūt ļoti kritiskiem, lai atkārtoti dotu adopcijā šos dzīvniekus. Jārisina ir nepieejamības jautājums."

Turēšana pie ķēdes iespaido suņa psihi.

"Sociālā izolācija sunim sagādā tikpat lielu stresu kā fiziskas ciešanas, kā ievainojumi. Viņš sākumā vispār nesaprot, kas notiek, kad tiek pielikts pie šī graboša aukstā, slapjā vai karstā metāla gabala. Pēc tam viņš pamazām it kā izskatās mierīgāks, bet

viņš kļūst pasīvs, viņš salūzt, jo viņa salūzt griba, viņš turpina ciest un gaidīt to brīdi, kad varēs izbēgt no ķēdes, kad varēs skriet un darīt, ko viņa vajadzības diktē," analizē Laine Kupča.

Viņš piedzīvo lielu stresu asinīs ir paaugstināts kortizola un adrenalīna līmenis un suns arī kļūst dumjāks. Viņam mirst nervu šūnas un viņš ir nemitīgā stresā, ko noteikti kādā veidā izreaģēs.

Laine Kupča neapmāca suņus, kas turpinās dzīvot pie ķēdes.

"Jo agrīnāk dzīvnieks tiek pielikt pie ķēdes, jo mazākas iespējas dzīvniekam vēlāk iekļauties vidē kā daļai no sociuma," norāda Lita Konopore. "Viņš, nekontaktējot ar cilvēku, zaudē sev vajadzīgās prasmes un iemaņas. Nav tā, ka jebkurā brīdī tās var atgūt. Daudz ko var labot, ja cilvēkam ir milzīga vēlme strādāt ar kinologu.

Realitāte ir tāda, ka mums ir daudz vairāk dzīvnieku, nekā atbildīgu cilvēku. Katrā gadījumā, kur redzam, ka tiek mēģināts dzīvnieku likt pie ķēdes, procesu būtu jāpārtrauc maksimāli agri. Cilvēku visiem ķēdes suņiem Latvijā nepietiek un nepietiks."

Viena no veselības problēmām, kas rodas, ir pārkaršana, jo bieži šie dzīvnieki tiek turēti saulē ar mazu stūrīti ēnas. Tāpat dzīvnieki cenšas atbrīvoties, kārpot zemi, rodas nagu un ķepu savainojumi. Pat vismaigākā kakla siksna cirkulē ap kaklu un izberž apmatojumu sākumā, vēlāk pat ādu.

Bieži šie dzīvnieki netiek vesti pie veterinārārsta, jo viņus arī nevar aizvest, jo ir asociāli - destruktīvi, agresīvi, satraukti.

Ar muguras sāpēm ir saskārušies teju visi pieaugušie Latvijas iedzīvotāji, bet apmēram trešdaļai tās ir regulāras. Pretsāpju līdzekļu lietošana nebūt nav labākais risinājums, lai sāpes mazinātu. Par prātīgākām iespējām, kā tikt galā ar muguras sāpēm, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Agnese Kārkliņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ergoterapeite, Līga Krūmiņa, RAKUS fizioterapeite, un sertificēta fizioterapeite Lāsma Bērziņa.

Muskuļu disbalanss, mazkustīgums, ilgstoša sēdēšana, vai tieši pretēji –stāvēšana var radīt muguras sāpes ikdienā.

Labākais līdzeklis, lai no tām atbrīvotos ir kustības jeb vingrošana. Bet lai vingrojumi labāk palīdzētu, raidījuma viešņas vispirms iesaka vērsties pie speciālistiem, lai izvērtētu sāpes un to cēloni, lai sastādītu nepieciešamo vingrojumu kompleksu.

Teipu var līmēt, jo nav vienas teorijas, vai tie palīdz, vai tomēr – nē. Bet pirms tam pavingrojam!

Pretsāpju līdzekļus ieteicams lietot vien akūtu sāpju gadījumā pirmajās dienās.

Kāda ir darbinieka un darba devēja atbildība darba aizsardzības jautājumos, strādājot attālināti. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Uldis Lībietis, uzņēmuma "Tet" eksperts par drošības jautājumiem, Gints Mālkalnietis, "Cert.lv" kiberdrošības eksperts, Ieva Andersone, advokāte "Sorainen" birojā, un Uģis Briedis, "Desktime ("Draugiem group") biznesa attīstības vadītājs.

Uģis Briedis svarīgi skatīties produktivitāti, lai pārāk neiegrimst attālinātajā darbā. Pētījumi rāda, ka pēc pandēmijas ir augusi produktivitāte, jo mājās pie datora pavada ilgāku laiku. Darba var aiziet papļāpāt, aiziet pēc kafijas vai pastaigāties, mājās - sākās sapulce, esi pie datora, sapulce beidzas, arī esi pie datora, aizej pēc kafijas un atpakaļ esi pēc 30 sekundēm.

"Ja pirms pandēmijas cilvēki vidēji strādāja, balstoties uz mūsu programatūras datiem, 52 minūtes produktīvi un 17 minūtes bija atpūta, tad pēc pandēmijas jau tās ir 112 minūtes produktīvi un 26 minūtes - atpūta," skaidro Uģis Briedis. "Jā, darba devējs var priecāties, nē - tas palielina izdegšanas risku. Un izdegšanas risks ir saistīts ar citām veselības problēmām. Un dienas beigās darbinieks uzraksts atlūgumu un aiziet prom, tas darba devējam nav labi."

Ja darbinieks ir kļūdījies un atvēris e-pastu, kuru nevajadzēja atvērt, notiek inficēšana, tie noņemtas lielākas vai mazākas summas no konta, vai uzņēmums var vērsties pret savu darbinieku, ja tas notiek strādājot attālināt. 

"Būtu jāvērtē viss apstākļu kopums, kā tas ir noticis un vai tā tiešām būtu uzskatāma tikai par darbinieka neuzmanību vai nolaidību, vai tomēr tur ir arī darba devēja atbildības puse," skaidro Ieva Andresone. "Es jau minēju, ka darba devējam pašam ir pienākums nodrošināt drošas tehnoloģijas, visus darba kārtības noteikumus un rīkojumus, tai skaitā, ja darbiniekam ietilpst darba pienākumos darbs ar lielām naudas summām, to apstiprināšanu, tad noteikti būtu jābūt apmācībām vai instrukcijām, kā tas ir jādara.

Ja darbinieks to visu ir ievērojis, bet vienalga ir notikusi kaut kāda kļūda, no kā, iespējams, saprātīgi nevarēja izvairīties, tad es šaubos, vai šeit varētu piemērot darbinieka atbildību. 

"No otras puses, ja var pierādīt, ka darba devējs no savas puses izdarījis visu, lai dators būtu drošs, lai būtu darbinieks apmācīts, bet darbinieks ir tiešām bijis paviršs un nolaidīgs, tad gan var runāt par darbinieku atbildību, kas var būt atbilstoši Darba likumam dažādos veidos: var būt kā viens no tādiem maigākiem paņēmieniem, disciplinārsods vai kaut kāds aizrādījums," turpina Ieva Andresone.

Gints Mālkalnietis norāda, ka, strādājot no mājām svarīgi izvērtēt, kur paliek informācija, vai glabājam pie darba devēja viņa serveros, vai savā mājas datora.

"Ja ir mājas datorā, vai tiek aizsargāta ar šifrēšanu pret nozagšanu, vai tiek aizsargāta no nelikumīgas piekļuves. Vai dators ir attiecīgi konfigurēts, lai arī mājas datorā nevarētu brīvi pieslēgties, izmantojot kādu mājas iekārtu, kurai ir drošības ievainojamības. Gan darba devējam, gan personai, kas strādā no mājām, jāsaprot, ka iekārtas, kas nav darba devēja izsniegtas, jāuzmana pašam un jārūpējas par drošību," atzīst Gints Mālkalnietis. "Darba devējam vajadzētu spēt nodrošināt attiecīgus autentifikācijas līdzekļus, šifrētus saziņas kanālus, pārbaudes, lai dators nebūtu pieejams no interneta arī tad, kad darbinieks ir aizgājis mājās ar darba vietas sagatavoto datoru."

Drošība uz koplietošanas ceļiem Latvijā lēnītēm uzlabojas, kas atspoguļojas arī rūkošajā negadījumu un negadījumos bojā gājušo statistikā. Tomēr priekšā vēl daudz darāmā un daudz ko jāuzlabo savā uzvedībā pašiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Par to diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā viesi: "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un satiksmes psiholoģe Zinaida Brauna.

Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers jau daudzus gadus kopā ar kolēģiem veic dažādus pētījumus par autovadītāju uzvedību uz ceļa. Šobrīd viņš aicina autovadītājus nofilmēt bīstamas situācijas uz ceļa, izmantojot auto video reģistratoru, un sūtīt nofilmēto LU pētnieku grupai. Ierakstā uzklausām Ivaru Austeru.

Ķirurģisku operāciju rezultātā pacientam var nākties nēsāt stomas maisiņu. Lai gan šāda maisiņa pastāvīgai nēsāšanai nevajadzētu radīt problēmas, tomēr tādas ir un par tām runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē paciente, stomas lietotāja Ilona Štokolova, medmāsa, kurai ir pieredze stomu kopšanā vairāk nekā 25 gadus, Jolanta Noskova un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes locekle, politikas koordinatore Iveta Neimane.

Pateicoties atsevišķu pacientu un speciālistu drosmei, aktualizētas problēmas, ar kurām saskaras stomas  nēsātāji, kuriem bieži ar to jāsadzīvo atlikušo mūžu, bet runāt par tādu intīmu vajadzību ir grūti.

Ilona Štokolova dalās ar savu stāstu. 2019. gadā viņai urīnpūslī atklāts audzējs pirmajā stadijā. Ārsts pateica, ka vienīgais, kas var glābt, ir stoma - maisiņš uz vēdera uz visu mūžu. 

"Jaunībā kaut kad biju dzirdējusi, tad jau padomāju - tad labāk nedzīvot, tikai ne tā. To atminējos. Bija jāpieņem smagais lēmums. es cīnījos, aizbraucu uz Vāciju, solīja, ka mani izglābs, ārstēs. Līdzekļi iztērēti lieli. Beigās pateica - nē, ārstēšana nepalīdzēs, tikai stoma," stāsta Ilona Štokolova.

Viņa atgriezās Rīgā un sāka gatavoties tam, kas gaidāms. 

"Čurāju es caur vēderu," atklāti stāsta Ilona Štokolova. "Noplūde notiek caur maisiņu. Tas ir regulāri jāizlej, no kā arī lielākas problēmas. Tādēļ vienmēr domāju, kur es eju, uz cik ilgu laiku eju, vai tur, kur es eju, būs tualete, lai varētu maisiņu izliet."

Pavisam nesen bijis nepatīkams gadījums lidmašīnā, kur lidmašīnā nepacēlās laikus, tualetes vēl bija ciet, stjuarte pateikusi, ka tā ir jūsu problēma.

Ilona neslēpj, ka bijis psiholoģiski smagi pieņemt pārmaiņas. Pēc operācijas bijis daudz jautājumu, atbildes - nē. Diemžēl arī ārsti, kas veic operāciju, tās nevar sniegt. Sāka meklēt citus, kas nēsā stomu, neatrada, tas tāpēc, ka daudzi ir smagā psiholoģiskā stāvoklī. 

Jolanta Noskova ir "tulks" cilvēkiem, kuriem stoma. Viņa skaidro, ka stoma ir ķirurģiskā ceļā izveidota atvere uz vēdera priekšējās sienas, kur izvadīta zarna dabīgo vajadzību nokārtošanai.

Lielākā problēma sākumā stomas nēsātājiem, kamēr pieņem savu tēlu, kamēr saprot, sarod ar stomu. Problēma ir stomas kopšanas priekšmetu pieejamais daudzums.

Valsts kompensējamo līdzekļu limits nav mainījies kopš 2005. gada, kad to apstiprināja.

Tautas deju dejošana primāri ir jauks vaļasprieks. Bet nevajag aizmirst, ka jebkurš mēģinājums un koncerts ir arī pamatīga fiziskā slodze. Vai lustīga danča griešana nāk par labu veselībai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās senioru deju kolektīva "Sendancis" dejotāji Jānis Zīra un Daiga Krūmiņa. Padomus sniedz ārste, kura brīvajā laikā ir arī kora dziedātāja, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas 9. kardioloģijas nodaļas vadītāja Anna Labuce.