Kā labāk dzīvot

Pirmajā brīdī liekas, kas tur tāds sarežģīts, – nosiltināt piecdesmit un vairāk gadus vecu privātmāju? Apliekam ārsienas ar izolācijas materiālu, nomainām logus un lieta darīta! Vai tiešām viss ir tik vienkārši? Par privātmāju sagatavošanu siltināšanai saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns.

Būvēt no jauna vai atjaunot, restaurēt un siltināt labāk?

"Ja tās ir mājas, kas būvētas pirms Otrā pasaules kara, tiešām vēsturiskas, simts gadus un vairāk, viņām ir pavisam cita vērtība, tās ir labāk restaurēt un atjaunot," uzskata Harijs Tučs. "Tās mājās, kas ir pēc kara, situācija bija, ka vajadzēja meklēt mājokli, tad pieslēdzās kolosāls radošums, no kā pratām, no tā būvējām. Kas bija dabūjams."

Pirms kara celtās mājas ir vienkāršas un loģiskas, tās bija būvētas, izejot no iepriekšējās pieredzes. Pēc kara mājas – gala rezultāts nebūt nav tāds, kā kādreiz esam būvējuši.

"Visi kā viens esam gatavi eksperimentēt ar jauniem materiāliem, neaizdomājoties par to, kā viņi ilgtermiņā kalpos, tas nav prioritāte," vērtē Harijs Tučs.

Domāt tikai 30 gadus uz priekšu par ēku, nav pareizi domāt, vajag domāt 50 gadus uz priekšu. 

'Tas skaitās mājas dzīves cikls, ka būtu jāierēķina sekojošas lietas. Primārais būtu, kas ar to māju notiek pēc 50 gadiem, kāda ir utilizācija. Tā būs liela problēma pie mums," norāda Harijs Tučs. "Pirmskara mājas no utilizācijas viedokļa viss ir skaidrs – bija koka vai mūra ēka, viņa beidz kalpot, viņa paliek mums neinteresanta un skaisti ienāk atpakaļ zemē. Šobrīd ko mēs darām – no utilizācijas viedokļa būvējam vienas miskastes. (..) Visi modernie jaukie materiāli ilgtermiņā paliek par lielu nastu."

Visvieglāk ir taisīt kā senos laikos – vienkāršas ēkas. Jo vienkāršāka ēka, mazāka iespēja kļūdīties amatniekam, arī gala rezultāts būs labāks patērētājam.

"Ja izdarām prātīgi jau pirmajā reizē, piedomājam gan pie materiālu īpašībām, gan kā kalpos, gan ko tērēs 50 gadu griezumā, tiksim pie pilnīgi citas domāšanas, citām vērtībām," uzskata Harijs Tučs.

Ja tomēr mājā ir jāsiltina, vispirms jānovērtē situācija un jāpatur prātā, ka māju būvē no pamatiem uz augšu, bet siltumizolācijai jābūt no augšas uz leju. Harijs Tučs iesaka vispirms domāt par jumtu, kā arī rēķināt, kā ieguldītais dos efektu.

"Es jau varu atvēzēties, sienas, pamatus, bet kad uzlikšu visu uz papīra, sapratīšu, ka esmu ielicis lielus līdzekļus un panācis mazu efektu. Tam nav ekonomiskā pamatojuma," skaidro Harijs Tučs. "Piemēram, es tērēju 1000 eiro gadā ēkas apkurei, savedu kārtībā jumtu un panāku, ka ir 500 eiro gadā apkurei. Labs rādītājs! Pēkšņi izdomāju savest kārtība sienu, varbūt panākšu, ka 50 - 100 eiro gadā ietaupīšu. Lai sienu savestu kārtībā, būs jāiegulda liela nauda, tie paši 10000. Kad tie atmaksāsies, ja ietaupu tikai 100 eiro gadā? Nav pamata to darīt."

"Atrisinām lielākās problēmas. Pārsvarā tās visas mājas ir vienkārši cauras kā šķūnis. Savedam priekšnamu kārtībā, vējtveri, lai ir blīvāks. Durvis, logus. Varbūt griestos lūka stāv cauru gadu vaļā. Skurstenis kaut kāds ielikts, kamīns, kam nav šīberis, cik sakurina, tik iziet ārā. Tādas mazas niansīte, ja saved kārtībā, tā ir milzīga ekonomija," analizē Harijs Tučs.

Raidījumā arī divi pieredzes stāsti, kā saimnieki siltinājuši savas privātmājas Valmieras novada Dikļu pagastā un Siguldas novada Raganas pagastā. Abi māju īpašnieki ēkas siltinājuši bez kredītiem, līdz ar to siltināšanas process noritējis salīdzinoši ilgi un abi to darījuši paši, neizmantojot būvnieku palīdzību.

Andris Krēsliņš Līvānu māju Valmieras novada Dikļu pagastā nopirka pirms 22 gadiem, pašam ir piecu gadu pieredze celtniecībā un viņš vada Dikļu pagasta Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.

Atis Vallis ar ģimeni dzīvo viensētā „Lejaslīves” Siguldas novada Raganas pagastā. Ēkas pirms 40 gadiem nopirka viņa tēvs un uzsāka remontdarbus, vēlāk mājas atjaunošanu turpināja Atis. Tā kā viņš pēc profesijas ir inženieris, mājas siltināšanu veicis pats.

Līdz maijam, kad personas apliecība jeb ID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments, nav atlicis pārāk daudz laika. Tomēr, sabiedrībā valda zināms apjukums un neskaidrība saistībā ar ID kartes ieviešanu, un diemžēl dokumentu maiņa vai izgatavošana šobrīd rada problēmas - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās rindas ir garas. Kas tad īsti pēc trīs mēnešiem mainīsies mūsu dzīvē, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks.

"Pasei mainīsies ierastā loma. Līdz šim pase bija primārais dokuments, jo iepriekšējā laikā kartes formāta dokuments nebija un varbūt joprojām liekas svešāds. Ar ID kartes ieviešanu pase iegūst otrā plāna lomu – ārzemju ceļojumiem, ceļojumiem ārpus Eiropas Savienības," atzīst Uģis Bisenieks.

Par ID kartes ieiešanu raidījumā Kā labāk dzīvot esam stāstījuši arī iepriekš.

Zini savas tiesības un pienākumus. Par 2023. gada aktualitātēm darba samaksas jautājumos padomus dod praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante Maija Grebenko un jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs.

Svarīgākās izmaiņas ar 2023. gadu ir minimālās algas pieaugums līdz 620 eiro, atzīst abi raidījuma viesi.

Maija Grebenko atzīst, ka vis būtiskākās izmaiņas ir veiktas Darba likuma 40. pantā, kur aprakstīts darba līguma saturs.

"Ideja - darbiniekam ir konkrēti jāzina un jāpaziņo laikus visi noteikumi, kādos viņš strādās. Kur viņš strādās, no cikiem līdz cikiem, cik viņam maksās un kāpēc viņam maksās. Beidzot likumā ir ieviesta norma (..) nepilnais darba laiks ar neparedzamu darba grafiku, norāda Maija Grebenko. "Darba devējs, ja pieņem mani darbā, viņam nav pienākumu nodrošināt ar normālu darba laiku, es esmu viņam vajadzīgs kā konkrēts speciālists pa laikam. Ir aprakstīta kārtībā, kāds pienākums ir darba devējam sniegt informāciju, kad jābūt darbā, no cikiem līdz cikiem, ja viņš neievēros elementāro nosacījumu, būs jāmaksā tik un tā."

Maija Grebenko gandarīta par šīm ieviestajām izmaiņām.

Runājot par izmaiņām saistībā ar atvaļinājumiem, Kaspars Rācenājs min aprūpētāja atvaļinājumu, kas ir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas. Atšķirībā no parastā bezalgas atvaļinājuma, kur darbiniekam ar darba devēju jāvienojas par šī atvaļinājuma saņemšanas iespēju, bet viens no gadījumiem, kad obligāti ir šādas atvaļinājums jāpiešķir, ir "aprūpētāja atvaļinājums". Tas ir vismaz piecas darba dienas gadā. To var prasīt darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai nepieciešams aprūpēt tādu, kurš dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un nopietnu medicīnisku iemeslu dēļ nepieciešama nopietna medicīniska aprūpe vai atbalsts. 

"Ja laulātais mājās ir sagriezis pirkstiņu vai skujoties iegriezis rētu vai pumpu pārplēsis, tas nebūs iemesls prasīt piecas dienas viņu aprūpēt ar salvetīti. Tajā pat laikā, ja ir būtiskāka aprūpe nepieciešama, darba devējam tas būs jāpiešķir," norāda Kaspars Rācenājs.

Laiks sēt leduspuķes. Ne tās, kas aukstā laikā parādās uz loga, bet gan ilgziedīgās begonijas. Bet kā to pareizi darīt, kā arī par citiem februāra darbiem, kam būtu jāpievērš uzmanība dārzu kopējiem, stāsta dārzkopes Maruta Kaminska un Vija Rožukalne.

Leduspuķu sēšanas laiks ir nosacīts dārzkopja sezonas darbu sākums. Leduspuķes sēj ļoti laicīgi, jo tām ir ilgs veģetācijas periods un turklāt leduspuķes ir diezgan kaprīzās.

Ļoti uzmanīgi jāskatās substrāta kvalitāte. Tā nedrīkst būt dārza zeme, tai jābūt sterilizētai kūdrai specializētos iepakojumos. Turklāt tai jābūt smalkai kūdrai un to vēl vajadzētu izsijāt. Dienu pirms sēšanas iesaka piejaukt trihodermīnu, salaistīt, lai sasēžas. Un vēl viegli pieblietēt.

Dārznieces iesaka iegādāties "pilētās" sēkliņas [apvalkā], kas ir nedaudz lielākas un labāk saskatāmas. Kad sēkliņas iesētas, tās var apsmidzināt. Dīgšanu un saknīšu veidošanos veicinās jūras aļģu ekstrakts.

Jāatceras, ka begonijas, kas ir arī leduspuķes ļoti mīl siltumu, jābūt +22 - 23 grādiem. Tikai tad sāk dīgt un apmēram mēnesi dīgst.

Sirsnīgi par sirdīm un sievietēm. Sievietes ir unikālas būtnes – dažādu iemeslu dēļ un arī tāpēc, ka sirds darbības izmaiņas vai priekšvēstneši sirds problēmām sievietēm mēdz izpausties citādāk kā vīriešiem. Kā un kāpēc, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro veselīga dzīvesveida eksperte, Sieviešu sirds veselības "GoRedForWomen" vēstnese Latvijā, kardioloģe Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.

Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, izglītotu par izplatītākajiem riska faktoriem un iedvesmotu veselīgam dzīvesveidam, biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu februārī organizē izglītojošu un informatīvu akciju “Sievietes Sirds veselības dienas”.

Andrejs Ērglis raidījumā norāda, ka slodzes testiem, kardiogrammai un eho kardiogrammai ir jābūt regulai mūsu dzīves daļai. Līdzīgi kā fiziskais kultūrai.

"Tas nenozīmē, ka katru dienu jānāk, bet tas ir jāizdara pēc 40, 45 gadiem. Īpaši tad, ja ir riska faktori. Tāpat, kā jāskatās holesterīns, cukurs, asinsspiediens un pulsa frekfence. Tās ir lietas, kam varam viegli izsekot," atzīst Andrejs Ērglis.

Simptomu, kam jāpievērš uzmanība, atgādina Iveta Mintāle.

"Nav konkrēta vecuma, kad jāsāk domāt par sirds veselību, arī sieviete grūtniecības laikā ar savu uzvedību ietekmē sava bērna veselību, īpaši sirds un asinsvadu veselību. Jau no domas par nākamo personu dzīvē, jādara viss, lai šo nākamo dzīvību padarītu veselīgu un stabilu," norāda Iveta Mintāle. "Simptomi, kas varētu likties dīvaini,

pirmām kārtām, ja kaut kas ir izmainījies no ikdienas dzīves komfortablās situācijas. Ja cilvēks ir aktīvs un sporto, un pēkšņi ir grūtāk izpildīt savas fiziskās aktivitātes, ja ir sācies bezmiegs, ja ir ārkārtīgi augsts pulss, vai nepamatoti bieži dažādas tahikardijas [sirdsdarbības ātrums, kas pārsniedz normālo sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī].

Protams, arī sievietēm ir klasiskas sāpes krūtīs pie slodzes vai lielās stresa situācijās. Arī ja tādu nav un kaut kas ļoti nepatīk savā veselībā un tās izmaiņas, kas pēkšņi radušās, noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu. Pluss, jāzina klasiskie riska faktori – augsts holesterīns, augsts cukura līmenis, liekais svars, augsts asinsspiediens. Tam ja jābūt kā ķermeņa higiēnai, šiem parametriem jābūt ikdienas kontrolē."

Runājot par dažādiem riska faktoriem, sekošanai līdzi savam veselības stāvoklim un pārbaudēm, Andrejs Ērglis atgādina, ka "bērns piedzimst ar holesterīnu zem 1, visu, ko mēs izdarām, mēs piedraņķējam dzīves laikā. Domājam, kā mēs turam tīru psiholoģiski sevi un arī kā turam tīras savas artērijas". 

"Ja jums ir viens holesterīns paaugstināts, bet jums ir labs dzīvesveids, jūs nesmēķējat, jums nav paaugstināts asinsspiediens, tas attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm, tad risks ir mazāks.

Otra lieta - tikko sāk lietot zāles, īpaši vecumā, kad gribam pavisam jauni, psiholoģiski sāk likties, ka līdz ar to mēs ieejam citā fāzē un kļūstam veci. Tas ir pilnīgi nepareizi, medikamenti ir izgudroti, lai mēs kļūtu veseli, ne slimi. Ir jāpārvar psiholoģiskā barjera. Īpaši sievietēm, ja viņas lieto kontracepciju kā medikamentus, tur nedomā, ka viņas ir vecas. Tieši tas pats attiecas uz holesterīnu pazeminošiem, uz asinsspiedienu pazeminošiem, pulsu pazeminošiem medikamentiem, nerunājot par endokrinoloģiju," skaidro Andris Ērglis.

Atbildot uz klausītāju jautājumu, vai keto diēta paaugstina holesterīna līmeni, Iveta Mintāle atgādina, ka ēšanas paradumi ietekmē holesterīna līmeni.

"Keto diēta kā monotonā diēta ir izmantojama īsu laiku, ja ir vēlme straujāk samazināt svaru. Pēc jebkuras monotonās diētas visprātīgāk ir pāriet uz diētu, kur var pieturēties visu mūžu, kuru var viegli lietot, kas ir uz augu valsti bāzēta pārsvarā. Tā ir Vidusjūras diēta. Ne velti arī ASV pagājušā gadā atzina Vidusjūras diētu par visveselīgāko diētu un tādu, pie kuras visvieglāk ir pieturēties," norāda Iveta Mintāle.

Jau labu brīdi Latvijas iedzīvotāji, mēģinot iegādāties aptiekā zāles, var palikt bešā, jo zāļu vienkārši nav. Problēmas saknes meklējamas patālu no Latvijas. Vai zāļu trūkums būs hronisks arī turpmāk un kādi ir iespējamie problēmas risinājumi, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Farmaceitu biedrības vadītāja Dace Ķikute un ģimenes ārste, Ārstu biedrība prezidente Ilze Aizsilniece.

1. februārī apritēs gads, kopš Latvijā darbību uzsākusi dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Kā liecina 2022. gada oktobrī veiktā pētījuma rezultāti, depozīta sistēma ieņem arvien stabilāku vietu sabiedrības ikdienā. Aptauja rāda, ka  93% mājsaimniecību izmanto depozīta sistēmu. Kopumā sistēma darbojas labi, izņemot  depozīta punktus, kas atrodas mazos lauku veikalos. Vismaz tā apgalvo paši tirgotāji. Kāpēc tirgotāji vēlas mainīt sistēmu un vai tas ir iespējams, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju Kooperācija" pārstāvis, veikalu tīkla "Aibe" attīstības nodaļas vadītājs Juris Lamberts, Latvijas Tirgotāju savienības valdes  priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Sazināmies ar "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētāju Miku Stūrīti.

Ierakstos interesējamies, cik svarīga ir depozīta sistēma pircējiem Jelgavas novadā un kā to nodrošina nelielā veikalā Svētes pagastā.

Aptaujas rāda, ka vismaz katram trešajam (39%) aptaujātajam ir svarīgas sociālās garantijas, tajā skaitā veselības apdrošināšana un apmaksātas fiziskās nodarbības. Ārstniecības izdevumu kāpums pēdējos gadus ir bijis ļoti būtisks, kas nozīmē, ka polises prēmijas pat ar pamatpakalpojumu segumu nespēj vairs iekļauties valstī noteiktajā limitā. Kas sagaidāms veselības apdrošināšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone.

Ja vēlies sārtus tomātus savā siltumnīcā vasaras otrajā pusē, tad jau ir pienācis laiks veikt pirmos sagatavošanās darbus. Kad kuras sēkliņas labāk likt zemē, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj dārzkopes: Saiva Pekuse un dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedre, dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne.

Dārzkopju vēl var paslinkot ar rokām, bet jāsāk domāt, ko sēs, kad sēs, kur sēs un kā diedzēs. Tad jau par augsnes uzlabošanu siltumnīcas jādomā, varbūt pati siltumnīca jāpielabo.

Stādus uz palodzes vēl nevar steigties sēt. Siltumnīcām, īpaši neapkurināmām, tomātus var sākt sēt marta sākumā.

Agrajām paprikas šķirnēm  gan līdz 15. februārim jābūt iesētām.

Vīrusi ir dabas daļa un tie nepārtraukti evolucionē. Kā tas notiek un kāpēc ir tik nepieciešama precīza diagnostika, lai noteiktu, kāds vīruss mūs ir „apsēdis” kārtējo reizi, kā arī, cik ļoti vīrusu klātbūtne ietekmē veselību, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro SIA „Centrālā laboratorija" valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Infektoloģijas katedras asociētā profesore Jeļena Storoženko un RSU Infektoloģijas katedras profesore, infektoloģe Angelika Krūmiņa.

"Virusi ir brīnišķīgi iekārtojušies šajā pasaulē. Būtu nepareizi domāt, ka kaut kad būsim brīvi no dažādiem vīrusu paveidiem, visi būs laimīgi, priecīgi, veseli, nebūs nekādu mutāciju un hibrīdvariantu. Vēstures liecības jau parādījušas, ka ārkārtīgi lielā pielāgošanās māka jeb spēja, ja cilvēkam tāda būtu, problēmu būtu daudz mazāk. Mums būtu daudz ko mācīties no vīrusiem!" atzīst Angelika Krūmiņa.

Antivīrusu preparātu atšķirībā no antibiotikām pasaulē nav daudz un regulāri tiek pārbaudīta vīrusu rezistence pret šiem preparātiem.

"Pēc pēdējiem datiem nav novērota būtiska rezistence pret antivirāliem preparātiem, ja runājam par gripu," skaidro Jeļena Storoženko. "Bet respiratoro vīrusu ir daudz, arī pret covid nav daudz medikamentu, līdz ar to ir nedaudz citi mehānismi. Ja ir antibakteriālo līdzekļu ir daudz un baktērijas pielāgojas medikamentiem, veidojot rezistences mehānismus, runājot par vīrusiem, specifisku antivirālu preparātu nav daudz.

Kādreiz populārais medikaments remantadīns, ko izmantoja gripas ārstēšanai, ir izrādījies rezistents. Šobrīd izmanto citus medikamentus.

"Salīdzinot ar antibiotikām, pret pretvīrusu medikamentiem rezistence ir ievērojami mazāka," atzīst Angelika Krūmiņa.