Kā labāk dzīvot

Oktobra latviešu valodas stundā kopā ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu  spriežam, vai mums būtu jāzina, kā rakstāmi tādi vārdi, kā ambivalence un prezbiterieši, jeb ko interesantu un dīvainu, nācās saklausīt VIII pasaules diktātā latviešu valodā.

Latvijā joprojām valda absurda situācija. Pie tā jau proporcionāli lielajiem mājsaimniecību tēriņiem pārtikai, tā tiek bieži izmesta ārā. 28 eiro mēnesī jeb 336 eiro gadā - tik daudz vidēji ietaupītu ikviena Latvijas mājsaimniecība, neizmetot atkritumos pārtikas produktus. Tikmēr labdarības organizācijām pieaug bažas, vai šoziem pietiks pārtikas pakas visiem palīdzības lūdzējiem. Kā mainīt šo absurda situāciju, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Gudra maltīšu plānošana ir viens no paradumiem, kas ļaus gan ietaupīt, gan kļūt videi draudzīgākiem, iesaka raidījuma viesi - "Zero Waste Latvia" valdes locekle Maija Krastiņa, projekta pārtikas banka „Paēdušai Latvijai " vadītāja Agita Kraukle un šefpavārs Renārs Purmalis.

Maija Krastiņa skaidro, jo cilvēki kļūst turīgāki, jo vairāk iegādājas pārtiku un arī izmet. Latvija nav izņēmums. Tie ir ap 100 kg uz iedzīvotāju. Mazāk izmet seniori, viņi, iespējams, izmet pārtiku, jo iepakojums ir par lielu. 50% no visa, kas tiek izmests, rodas mājsaimniecībās. 

Tā ir arī finansiāli liela summa. Krīze varbūt palīdzēs pārdomāt paradumus un vairāk ietaupīt. Var ietaupīt saprātīgāk iepērkoties, pērkot mazāk, sekojot derīguma termiņiem.

Visi raidījuma viesi gudrākai maltīšu plānošanai iesaka izmantot saldēšanu. Pagatavoto ēdienu vai tā sagataves sadalīt porcijas un sasaldēt. Tad izmantot pa porcijām.

Runājot par lielo pārtikas daudzumu, kas nonāk atkritumos, Maija Krastiņa atzīst, ka visām pusēm ir iespēja situāciju uzlabot. Vajadzētu arī mainīt normatīvos aktus.

"Doma, ka izmest pārtiku būtu tik dārgi, ka to neviens nedarītu. Ir neprāts mest ārā pilnīgi labu pārtiku dažādos ražošanas ķēžu posmos tikai tāpēc, ka neatbilst estētiskām vai citām prasībām. Izmešanai ārā vajadzētu būt tik dārgai, ka tas motivē visus saņemties un domāt līdzi, lai tā nonāk pie cilvēkiem, kam pārtika nepieciešams," norāda Maija Krastiņa.

"Ja vēl parēķinām, ko izmaksā izmest kā patērētajam pārtiku, tā ir vēl papildus nauda [par atkritumiem]. Attiecibā pret lielveikaliem un ražotājiem ir tas pats princips - izmešanai ārā vajadzētu būt ārkārtīgi dārgam pasākumam. Mēs nevaram attiekties tik vieglprātīgi pret resursu, kura ražošanā ir patērēti pesticīdi, ūdens, enerģija, transports, iepakojums un beigās mēs to izmetam ārā. Tas ir vājprāts, un blakus ir cilvēki, kam nav ko ēst."

Renārs Purmalis mudina ēst vietējos produktus un izmantot tos pilnīgi.

"Es iestājos par to, ka dārzeņiem garšīgākais ir miza. Burkāniem pēc tehnoloģiskās kartes 17% tu izmet ārā. Ja burkāni maksā eiro kilogramā, tie ir 17 centi. To var nedarīt. Miza ir garšīga. Tu nomazgā dārzeni un viss," norāda Renārs Purmalis.

"Nav iemesla, kāpēc būtu jāmizo burkāni. Selerijas sakne, jā, ir cietāka, bet sagriežot kubiņos, var ielikt krāsnī un tas, kas apcepsies, būs garšīgākais. Kartupelim garšīgākā ir miziņa. Vai pastinakam, apcepot krāsnī, sablenderejot zupā, tas nebūs redzams. Tur nav nekāds rūgtums. Es saprotu - kacens, ja sagriez vienādi, neizvārīsies, būs rūgtāks. Bet sagriez mazākos gabaliņos, bērni apēdīs, ka nu."

"Aktuālākā problēma ir enerģijas trūkums cilvēkam, kurš ir noraizējies par elektrības un gāzes rēķiniem, kur nu viņš vēl domās, kur likt ābola miziņu," bilst Renārs Purmalis. "Protams, viņu var izžāvēt, izkaltēt, sukādes uztaisīt. Apelsīnu mizas - pēc tam tēju uztaisīt." 

Pavārs arī piedāvā nepirkt dārgas dāvanas Ziemas svētkos, bet pagatavot, piemēram, karamelizētus sīpolu un ielikt burciņā, kas apsieta ar lentīti.

Agitas Kraukles pieredze liecina, ka cilvēkiem trūkst recepšu. Viņi nav aizdomājušies, ka makaronus var salikt ne tikai ar gaļu, bet arī ar zivs konserviem.

Sācies lašu un taimiņu ieguves lieguma periods. Kas par to jāzina makšķerniekiem un dabas draugiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta un atgādina zivju pētnieks Māris Olte, Gaujas ilgtspējas attīstības biedrības pārstāvis Ainārs Šteins un biologs, mušiņmakšķerēšanas instruktors un lašu makšķernieks Reinis Rutks.

Oktobris ir mēnesis, kad sabiedrība tiek īpaši aicināta pievērsties krūts veselībai. Kāpēc tas ir tik svarīgi un kam jāpievērš uzmanība ne tikai vienu mēnesi gadā, bet visas dzīves laikā, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot.

"Latvijā nav iespējas nomirt ar krūts vēzi, ja pašas parūpējamies par savu veselību!" atzīst Latvijas sieviešu volontieru biedrības "Vita" vadītāja Irina Januma.

Arī pārējās raidījuma viešņas – MFD galvenā ginekoloģe Ingrīda Circene, pnkoloģe – ķīmijterapeite Signe Plāte un Nacionālā veselības dienesta vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala aicina sievietes rūpēties par savu veselību, pārbaudīt krūtis pašai, neignorēt uzaicinājumu uz mamogrāfijas pārbaudē, konsultēties ar ģimenes ārstu un savu ginekologu.

Sazināmies ar „Compensa Life” Latvijas filiāles vadītāju un valdes locekli Viktoru Gustsonu. Viņš stāsta par jaunumiem ar tā saukto vēža apdrošināšanu.

Pirms pāris gadiem, izvēloties LED spuldzes, eksperti ieteica vadīties pēc ražotāja zīmola atpazīstamības. Zināma ražotāja produkcija būs kvalitatīvāka, bet arī dārgāka par mazāk zināmo un reizē lētāko spuldzi. Vai šāds iepirkšanās princips ir aktuāls arī šobrīd, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Šis ir klausītāju rosināts, jo, runājot par enrgoefektīviem risinājumiem, vienmēr izskan jautājumi par LED spuldzēm. Īpaši daudz tādu bija par šo spuldžu izturību. Vai tā joprojām ir problēma? Plašāk skaidro SIA "Ekoled" pārstāvis Raitis Narvilis, "Elektrum" Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis un "Baltic Research Centre" laboratorijas vadītājs Ingmārs Felcis.

Pēdējos gados LED spuldžu tehniskā kvalitāte ir pieaugusi, vērtē Raitis Narvilis.

"Ja kādreiz tās lampas tika lodētas Ķīnā un ar rokām komplektētas, šobrīd var redzēt, ka plates ir ražotas ļoti kvalitatīvi jaunākajiem modeļiem, tas nozīmē, ka izmanto robotizētas tehnoloģijas. Ja automāts liek kopā, tas nozīmē, ka mazākas problēmas ir gala lietotājam, arī mazākas iespējas, ka kaut kas var noiet greizi," norāda Raitis Narvilis.

"LED spuldžu cena pieprasījuma dēļ ir samazinājusies 3 - 4 reizes, attiecīgi arī pieejamais klāsts ir daudz plašāks. Ja kādreiz dārgākas bija Eiropā ražotās spuldzes, tagad varam viegli iegādāties no daudz tālām valstīm un attiecīgi, ja tur cena ir bijusi zema un mēs akcijā vēl pasūtam, jāskatās ir kvalitāte," atzīst Toms Lācis. "Ja preci iegādājamies Eiropā veikalā ar garantiju, tad varam uzticēties, ka noteikto garantijas laiku un ilgāk kalpos."

Ikdienā ir vairāki iemesli, kāpēc darbinieki vairs negrib vai nevar turpināt darba tiesiskās attiecības. Tomēr, ja darba devējs uzsaka darbu, iemesls nedrīkst būt subjektīvs, tam jābūt saskaņā ar Darba likumā ietvertajām normām. Vai darba devējs drīkst uzteikt darbu darbiniekam tā uzvedības dēļ? Šo ļoti piņķeriģo jautājumu šķetināsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā.

Atbildot uz jautājumu, vai darba uzteikums varētu būt saistībā ar darbinieka uzvedību, piemēram, ja darbinieks ir alkohola vai narkotiku reibumā, Kaspars Rācenājs norāda, ka strīda gadījumā darba devējam viss būs jāpierāda.

"Līdz ar to jautājums ir no otras puses, kā tu vari pierādīt to, ko tu apgalvo, kāpēc tu darbinieku esi atbrīvojis. Šajā ziņā darbinieks var ieņemt aizsardzības pozīciju, jo likumā ir uzlikts pienākums, ka tieši darba devējam strīda gadījumā viss būs jāspēj pierādīt. Jebkuru faktu," norāda Kaspars Rācenājs. "Tad, lūdzu, pierādi, ka tu esi bijis alkohola vai narkotiku vai toksisku vielu reibuma stāvoklī. Darba devējiem jādomā, kā praktiski visu šo pierādīt. Tieši tāpat pārējiem Darba likuma punktiem."

"Darba devējam tas būtu būtiskākais un grūtākais," turpina Kaspars Rācenājs. "Tieši atlaišanas gadījumi ir arī vieni no populārākajiem tiesvedībās. Jo tad, kad darba attiecības tika izbeigtas, darbiniekam jau vairs nav ko zaudēt. Ja viņš uzskata, ka atlaišana bijusi nepamatota vai darba devējam nav pierādījumu par kaut ko, vai darba devējs nav sniedzis paskaidrojumu, detalizēti izklāstījis, kāpēc darbinieks tiek atbrīvots, tad, kā saka, rokas niez ne tikai viņam, bet arī juristiem, iet uz tiesu un pierādīt savu taisnību."

Karīna Platā min, ka darba devējs, lai pierādītu darbinieka reibumu, nevar vienkārši likt viņam iepūst alkometrā. Pirmkārt, mērinstrumentam jābūt sertificētam, otrkārt, jābūt cilvēkam, kas šos mērījumus drīkst veikt, un, treškārt, darbiniekam Darba kārtības noteikumos ir jābūt noteiktam, ka viņam ir jāpakļaujas šādai darba devēja prasībai. Pretējā gadījumā darba ņēmējs var arī atteikties.

Vai putras ir tikai brokastu ēdiens? Noteikti nē! Par putras nozīmi mūsu ikdienas ēdenkartē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot tieši Starptautiskajā putras dienā. Kādas putras labāk izvēlēties un kā pagatavot, stāsta sertificēta uztura speciāliste Zane Timpare un Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs, dietologs Andis Brēmanis.

Uzņēmuma „Rīgas dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce atklāj, ka uzņēmuma veiktā aptauja rāda, ka 

Latvijā populārākā ir auzu pārslu biezputra ar ievārījumu vai sviestu. 40% aptaujas respondentu izvēlas auzu pārslas. Otra populārākā ir griķu putra, trešā – mannā. 11,7% cilvēku norādījuši, ka vispār neēd putru.

 Populārākas kļūst ātri vārāmas putras un ar piedevām.

Zane Timpare atzīst, ka laba putra ir pilngraudu. Uzsvaru iesaka likt uz vietējiem graudiem – auzas, mieži, arī rudzu putra. Viņa arī iesaka mācīties no skandināviem, kas šobrīd arī vairāk akcentē vietējos graudus, viņiem ir noraidoša attieksme pret rīsiem, ka tos par daudz lietojam. Vietējie produkti ir vērtīgāki.

Rīsi nav slikti nekādā gadījumā, bet uzsvars ir uz vietējiem graudiem.

Vai putras vārīšana paņem daudz laika? Andis Brēmanis piedāvā vienkāršu variantu: tējkannā vāra ūdeni tējai vai kafijai, turpat ieber bļodiņā graudu pārslas, ātri, lēni vārāmās, briest visas. Pieliekam kādu rozīni, piemetam kādu linsēklu, aplejam ar karstu ūdeni un uzliekam šķīvīti un kamēr iet dušā putra gatava. 

"Viņa nebūs tik garšīga, kā katliņā ar pieniņu, sviestiņu, cukuriņu," atzīst Andis Brēmanis. "Bet mediņu vara pielikt, banāniņu var iespaidīt, zaptīti arī jaunieši lieto. Tas būs ātrākais variants."

Palēnītēm kompostējam koku lapas un apgriežam noražojušās rudens avenes. Par citiem oktobra dārza darbiem saruna piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot. Konsultē Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece  Maruta Kaminska.

Dārzieču ieteikumi:

Lai pasargātu kociņus un krūmiņus no stirnām, vislabāk ir likt sētiņu vai tīkliņu.

Segt skujeņus un rododendrus vajadzētu, lai pasargātu no apdeguma un arī aukstuma, bet jāņem vērā, ka agrotīkls nedrīkst saskarties ar rododendru, lai tas neizsustu. Līdz ar to vajadzīga konstrukcija, lai neizsustu. Pret apdegumu var iegādāties ēnošanas tīklu.

Rododendrs, kas iestādīts koku paēnā, neapdegs.

Siltumam vēl segt uz ziemu nevajag. Vislabākais segšanas materiāls augļu kokiem un nesen stādītiem košumkrūmiem ir egļu zari. Tie nepatīk arī pelēm. Kamēr nav sniega, egļu zari tikai pasargā, bet nesilda.

Krūmus ar smalkiem dzinumiem var griezt tagad rudenī, piemēram, klinšrozītes, lai slapjais sniegs ziemā neizgāž. Var griezt arī skujeņus un arī apsiet bumbas formas augus.

Daudzgadīgās puķes iesaka griezt pavasarī, jo pašas puķes jūtas daudz siltāk un labāk ziemā.

Zaļmēslojums – var iesēt sinepes, rudzus, lai pavasarī var ierakt zemē.

Siltumnīcas laiks dezinficēt!

„Es tevi dzirdu!” – mēs reizēm sakām, neapjaušot, ka tā var būt privilēģija. Bet vai mēs zinām, kā rīkoties, ja mūs uzrunā nedzirdīgs cilvēks? Kā atbalstīt un palīdzēt sadzirdēt pasauli tiem, kuri to nevar tāpat, kā mēs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Aptuveni 5% pasaules iedzīvotāju ir ar dzirdes traucējumiem, Latvijā zīmju valodu lieto apmēram 2,5 tūkstoši cilvēku. Kā mēs varam viņus atbalstīt? Kā rīkoties, ja gribam piedāvāt savu palīdzību nedzirdīgam cilvēkam uz ielas - kā to vislabāk piedāvāt?

Latvijas nedzirdīgo savienība (LNS) uzsākusi projekts "Demokrātijas kultūras laboratorija" ar mērķi iesaistīt nedzirdīgus cilvēkus pilsoniskajās aktivitātēs un attīstīt viņu prasmes. Projekts ilgs līdz 2034. gadam.

Projekta vadītāja Aija Sannikova raidījumā Kā labāk dzīvot norāda, ka daudzi nedzirdīgie cilvēki nezina, kas ir demokrātija, nepazīst šo jēdzienu. Daudzi arī nesaprot jēdzienu - iekļaujošā sabiedrība, pilsoniskā sabiedrība.

"Šajā projektā gribam gan sniegt zināšanās nedzirdīgiem cilvēkiem, gan veidot aktīvo praksi, kā to var darīt," skaidro Anna Sannikova.

Viņa atzīst, ka

galvenie nezināšanas cēloņi ir izglītības trūkums, jo daudzi nedzirdīgie ir ar pamatizglītību, ko nevar pielīdzināt tai, ko šodien saprot ar vispārējo izglītību. Turklāt daudzi ir vecākās paaudzes cilvēki, kuri izglītību ieguvuši padomju gados, kad par šiem jautājumiem nerunāja.

LNS viceprezidente Brigita Lazda norāda, ka  nedzirdīgie pārsvarā ir zīmju valodas lietotāji, bet ikdienā zīmju valodā ir pieejams maz informācijas. 

"Cilvēki domā, ja viņš nedzird, viņš var izlasīt. Tā nav, cilvēka dzirdes zudumam ir dažādas pakāpes no vājdzirdības līdz pilnīgam dzirdes zudumam. Tie, kas pilnīgi nedzird, viņi lieto zīmju valodu. Viss slēpjas izglītībā, jo padomju laikā nedrīkstēja lietot zīmju valodu. Bija ar likumu aizliegts lietot zīmju valodu. Viņi mācījās orālās mācību metodes, lasīja no lūpām. Ļoti diskriminējoši," norāda Brigita Lazda.

Runājot par zīmju valodā pieejamo aktuālo informāciju, Anna Sannikova atzīst, ka tie ir apmēram 5% no tā, ko piedāvā dzirdīgiem cilvēkiem. ierobežojums ir liels. Turklāt ne visiem jēdzieniem un terminiem ir adekvātas zīmes un tās ir arī jāiedzīvina.

Brigita Lazda arī skaidro, ka nedzirdīgam cilvēkam dzimtā ir zīmju valoda, latviešu valoda – svešvaloda.

"Nedzirdīgs cilvēks kādu iesniegumu nemācēs uzrakstīt tā, ka dzirdīgs cilvēks, līdz ar to viņi kautrēsies no savas valodas. Zīmju valodas gramatika ir citāda, latviešu valodas – citāda.

Līdz ar to, uzrakstot kādu sūdzību vai par kādu problēmu, viņi baidās no tā, jo viņiem liekas, ka sabiedrība viņus nesapratīs. Tad bija tikšanās Satversmes tiesā un mēs jautājām, vai būtu pārkāpums, ja cilvēks savā dzimtā valodā – zīmju valodā – video variantā aizsūtītu savu iesniegumu. Viņi teica – jā, viņu tālākā problēma ir, kā iztulkot šo video," atklāj Brigita Lazda.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi informatīvo kampaņu „Neizdzēs dzīvību!”, kuras viens no vadmotīviem ir nevis rīkoties, bet tieši otrādi – nedarīt neko. Kampaņas laikā īpaši atgādina par cieņpilnu attieksmi pret savvaļas dzīvniekiem, lai novērstu situācijas, kurās pie cilvēkiem pieradināti savvaļas dzīvnieki tiek pamesti vai atgriezti savvaļā, apdraudot sabiedrību, paši sevi, apdzīvotas vietas vai publisko infrastruktūru. Par kampaņu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un veterinārārste Signe Gorbāne.

"Kampaņa "Neizdzēs dzīvību!" ir stāsts par dzīvnieku mazuļiem, ar kuriem cilvēki regulāri sastopas, sevišķi pēdējos gados, kad cilvēki pandēmijas dēļ ir vairāk sākuši iet dabā," atzīst Inta Lange. 

Cilvēks grib salīdzināt ar sevi, ja mazs cilvēka bērns būtu kaut kur viens, būtu steidzami jārīkojas, bet dzīvniekiem ir tieši otrādi.

"Mēs ar kampaņu "Neizdzēs dzīvību!" aicinām cilvēkus labāk saprast, kā rīkoties, satiekot savvaļas dzīvniekus, kā labāk izdarīt tā, lai dzīvnieks paliek dabā, lai viņam turpmākajā dzīvē viss ir kārtībā un mēs neiejauktos dabas procesos un nenodarītu pāri dzīvnieciņam," skaidro Inta Lange. "Nosakums "Neizdzēs dzīvību!" ir tāpēc, ka lielākā daļā gadījumu, kad cilvēks paņem dzīvnieku, vai cilvēka rokās izdziest dzīvība, parasti nav saistīts ar cilvēka ļaunumu. Cilvēks nezinot nodara pāri."

"Agrāk biežāk bija nepamatota izņemšana no dabas. Pūčulēni, stirnēni, zaķēni. Mēs salīdzinām ar cilvēkbērnu, bet

atrast zaķēnu pļavā vienu pašu ir tas pats, kas atrast cilvēkbērnu vienu pašu blakus istabā spēlējoties, kamēr mamma virtuvē gatavo. Mēs negribētu, ka viņus izņem no mūsu dzīvesvietas tāpēc, ka neesam akurāti bijuši līdzās," atzīst Signe Gorbāne.

"Bieži ir gadījumi, kad cilvēki ierauga dzīvnieciņus, bet arvien retāki ir gadījumi, kad nepamatoti paņem pie sevis un nes uz veterinārajām klīnikām."

Signe Gorbāne vērtē, ka informatīvās kampaņas strādā, nepamatotas izņemšanas no dabas, kā tas bija pirms 20 gadiem, ir mazāk. Kopumā vērojama pozitīva tendence.

Kā rīkoties, sastopot savvaļas dzīvnieka mazuli?

netuvojies un neaiztiec to, kā arī nebaro un nenes uz mājām;

turi suni pavadā! Nepieskatīti suņi bieži sakož savvaļas dzīvnieku mazuļus, radot tiem dzīvībai bīstamus savainojumus.

Kā palīdzēt?

Ja dzīvnieks izskatās veselīgs, atstāj to mierā, tas nav pamests viens!

Turpretim, ja mazulim redzamas brūces, asiņošana, vemšana, spēcīga trīcēšana, tam ir nepieciešama palīdzība.

Pirms steigt palīgā, vispirms konsultējies ar veterinārārstu vai ziņo par savainotajiem vai ļoti savārgušajiem dzīvniekiem Dabas aizsardzības pārvaldei: +371 27313200.

Plašāka informācija par kampaņu internetā.