Kā labāk dzīvot

Pēdējo divu gadu notikumi pasaulē un Latvijā ir atstājuši milzu ietekmi arī uz latviešu valodu. Par būtiskākajām izmaiņām, ko pieņemam, ko „ravējam”, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot ar filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu un Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu.

"Politiski latviešu valoda ir beidzot nonākusi tajā situācijā, kādu valodnieki ir prasījuši kopš 90. gadiem," atzīst Andrejs Veisbergs, raksturojot situāciju šobrīd. "Ir pieņemti visi likumi, ir latviešu valodas pozīcijas nostiprinātas tieši tā, kā mēs runājām jau 1998. gadā, kad bija Valodas likuma izstrāde un skolu programmas. Politiskajā līmenī beidzot viss ir savests kārtībā."

Andrejs Veisbergs uzskata, ka angļu valoda šobrīd rada anarhiju latviešu valodā, Dite Liepa vērtē, ka pašreizējā situācija rada zināmas pārmaiņas, kas notikušas arī Ukrainas kara ietekmē. 

"Ļoti plašs, pārspīlēts, bet zināmā mērā arī attaisnojams sarunvalodas lietojums, kas sākās ar spārnoto saukli, kad bija jāsūta Krievijas karakuģis. Ienākusi arī militāra leksika, kara valoda, kas iepriekš nebija, par kuru runājām tikai atmiņās, domājot par Otro pasaules karu, arī mežabrāļu cīņām," norāda Dite Liepa.

Daudzās ukraiņu autoru publikācijas Latvijas plašsaziņas līdzekļos parāda valodu no citas puses, no skarbās realitātes, no kara puses.

"Ne velti plašsaziņas līdzekļos teica, ka vienā dienā Covid tematiku nomainīja kara tematika. Šie divi gadi ir bijuši ļoti trauksmaini, un šie divi globāli satricinājumi ietekmējuši arī valodas lietojumu," uzskata Dite Liepa.

Andrejs Veisbergs piekrīt, ka cilvēki savā valodas izteiksmē ir kļuvuši rupjāki, bet tāda ir situācija šobrīd. Arī par Šveika tulkojumu 20.-30. gados teica, ka tas ir rupjš un ar krievu slengu. Bet kara laikā cilvēki lamājas.

"Mēs nevaram kontrolēt to, kas notiek sociālajos tīklos un privātajā saziņā, mazliet vajadzētu to bremzēt formālajā saziņā," uzskata Andrejs Veisbergs.

"Ja visi citi ieroči ir par vājiem, talkā nāk sašutums, agresija, lingvistiskā agresivitāte, kas dažkārt tiek mērīta ar dažādiem indeksiem," pievienojas Dite Liepa. "Patlaban ir aktīvs pārmaiņu laiks un pārmaiņas var novērot arī valodā."

Arī vēlēšanu sakarā šis rudens ir ļoti dāsns.

"Kad tuvojas kārtējās Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, atkal ir par ko spriest un runāt. Gan partiju vēlēšanu programmas, gan jauni saukļi un kā tos saprast un vērtēt. Ir arī tāds pavērsiens šoruden, ļoti krāšņs, ražas laiks arī valodā," vērtē Dite Liepa.

No 23. līdz  30. septembrim Eiropā un, protams, arī Latvijā risināsies sporta nedēļa, kuras būtiskākais mērķis ir palīdzēt mazkustīgākajai sabiedrības daļai uzsākt sportiskas aktivitātes. Par Latvijā plānotajiem pasākumiem un kāpēc ir tik svarīgi nepalikt malā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Piedalīties un kustēties aicina Latvijas sporta federāciju padomes Eiropas sporta nedēļas pasākumu koordinatore Aleksandra Švalkovska, sertificēta fizioterapeite, veselības zinātņu maģistre, centra "Concordia LL" vadītāja Liene Leske un aktīva uzņēmēja, #BeActive vēstnese Sarmīte Pīka.

Sarmīte Pīka dalās pieredzē, kas mudinājis pievērsties fiziskām aktivitātēm. To „piespieda dzīve”. Lai pievērstu sportiskām aktivitātēm, ir jāpiespiežas.

„Nevis meklēt risinājumu farmācijā, bet savā attieksmē pret kustībām,” atzīst Sarmīte Pīka.

Viņa norāda, ka jākustas katru dienu. Sarmīte Pīka izvēlas velosipēdu, dienā nobraucot ap 10 kilometriem.

„Tam ir jāatliecina stunda, bet, ja tas ir izdarīts, diena ir daudz produktīvāka, tu izdari daudz vairāk savā ikdienā un tas uzlabo omu, asinsriti. Varētu stāstīt daudz,” bilst Sarmīte Pīka.

Liene Leske piekrīt, ka ir jāmaina domāšana, lai pievērstos fiziskām aktivitātēm. Tiem, kuri godīgi atzīst, ka vingrošanai un kustībām veltīs vien dažas minūtes dienā, viņa iesaka vingrinājumus, „kamēr uzvārās tējkanna”. Tā nosaukums ir „Buratīno” un tajā iekļautas vairākas muskuļu grupas. Tas neprasa sporta tērpu un to var izpildīt 2 – 3 reizes, kamēr uzvārās ūdens tējai vai kafija satek krūzītē no automāta.

Nostājas pie sienas, mazliet iesēžas ceļos, bet viss ķermenis paliek pie sienas (tikai nevajag spiest, ja ir izmaiņas krūšu daļā, tas nav pareizi), pēdas pussoli no sienas atvirzīt, rokas uz priekšu saliektas 90 grādu leņķi un izpilda rotācijas kustības, mēģinot ar apakšdelmiem pieskarties sienai.

Ar darbiem rudenī, bet ar domām par pavasari. Par svarīgākajiem dārza darbiem, kas veicami, lai pilnvērtīgi sagatavotos nākamajai sezonai, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore

Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Mums patīk domāt, ka esam racionāli cilvēki, kuri pieņem racionālus lēmumus. Taču patiesībā katru mūsu lēmumu ietekmē emocijas un dažādi kognitīvie aizspriedumi. Par aizspriedumiem, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu, veicot pirkumus, un par to, kā to izmanto e-komercijas spēlētāji, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājās biznesa tehnoloģiju uzņēmumu "TRY Dig Latvija" vecākais produktu dizaineris Reinis Sudrabs, biznesa psihologs Jānis Roze un e-komercijas platformas "Mozello" vadītājs Kārlis Blumentāls.

E-komercija ir viss, kas ir saistīts ar iepirkšanos internetā. Pēdējā laikā šajā jomā ir notikusi strauja attīstība, pandēmijas ierobežojumu dēļ iepirkties internetā sāka daudz vairāk cilvēku un atklāja, ka tas ir viegli, ātri un arī patīkami.

Jānis Roze skaidro, ka e-komercijas piedāvājumi darbojas uz emocijām. Cilvēkam vienmēr gribas ko pozitīvu.

"Visi šie paņēmieni ir balstīt uz emocijām. Jā, tās sauc par kognitīvām kļūdām, bet kognitīvā tur nav. Tur iesaistās vizuālais - iepakojumi smuki, labi nobildēts. Salīdzinām, kā bija internetā un kā ir, kad saņēmi to mantu, skaties, kāda ir atšķirība. Bildes ir tik sulīgas un skaistas,  viens klikšķis un tev jau piegādā," norāda Jānis Roze. "Vēl iesaistās dažādi citi paņēmieni, saucamie sociālie: "eksperti iesaka", "mūsu reitings ir augsts, mēs esam ļoti ieprasīti" - tas ietekmē cilvēku."

"Lielākā problēma ir, ka cilvēki neizdara slēdzienus - nopirka kaut ko un varētu būt kāds slēdziens - patika, nepatika, kāds bija tas process.

Lielākā problēma, ka cilvēki nopērkot kaut ko, viņi sāk pierādīt sev, ka  tas bija labs lēmums, nevis analizē. Un stāstīt citiem, un cits klausās vov, varbūt tiešām tas produkts ir tik labs, ja viņš tā cenšas iestāstīt. Sevišķi tā tendence aug, ja tā cena ir augstāka. (..) Kaut gan īstenībā visa pasākuma jēga ir, ka viņš grib pierādīt sevi, ka viņš ir izdarījis pareizo lēmumu, ka viņš ir racionāls," skaidro Jānis Roze.

Nu jau aiz muguras pirmā pludmales sezona, kuras laikā darbojās dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Vai tās darbība ir atstājusi iespaidu uz pludmalēs atstāto atkritumu daudzumu un kādi atkritumi arvien ir atrodami Latvijas pludmalēs, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē un analizē "Zaļā Josta" pārstāve Laima Kubliņa un "Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Ierakstā uzklausām biedrības "Zero Waste Latvija" vadītāju Annu Doškinu. Viņa stāsta par atkritumu vākšanas akciju Vecāķu pludmalē. Pēc tam savāktos atkritumus šķiro pa tipiem un zīmoliem. Pasākums notiek ar mērķi norādīt, ka ražotājs ir atbildīgs par to, kā prece ir iepakota, ka patērētājs nevar ietekmēt to, kas nonāk veikalu plauktos. "Zīmolu audits" tiek veikts ar domu norādīt, kuriem ražotājiem jāvērš uzmanība uz savu preču iepakojumu, zinot, ka tas mēdz nonākt dabā.

Laima Kubliņa norāda, ka arvien dabā nonāk daudz cigarešu izsmēķu. Šovasar veikts eksperiments, analizējot, cik daudz izsmēķu nonāk dabā caur lietus ūdens notekām. Eksperimentā apsekotas piecas lietus ūdens notekas Rīgas centrālajā daļā pie autostāvvietām, pie veikaliem, atpūtas vietām un valsts iestādēm, kur ir liela cilvēku plūsma un cilvēki arī uzsmēķē.

Mēneša laikā piecās notekās saskaitīja 871 izsmēķi, iemestu, ietecējušu ar lietus ūdeni vai sētnieka ieslaucītu. Nedēļā vidēji 44 izsmēķi katrā notekā. 

"Ja zinām, ka Rīgā publiski  pieejamās vietās pašvaldības ierīkotas un uzturētas ir vairāk nekā 18 tūkstoši, plus vēl privātās teritorijās, iedomājamies, kādi ir apjomi. Ja attiecinām pētījuma rezultātus uz publiskajām, sanāk, ka mēnesī Rīgā nonāk vairāk nekā trīs miljoni izsmēķu caur notekām vien," analizē Laima Kubuliņa.

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, uz koplietošanas ceļiem ir parādījušies jauni satiksmes dalībnieki, kam izpratne par ceļu satiksmes noteikumiem un uzvedību uz šiem ceļiem ir stipri miglaina vai nav vispār. Lieki piebilst, ka drošību tas nekādi neuzlabo. Vai ir kādi risinājumi, lai padarītu satiksmi drošāku, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par satiksmes drošību diskutē Rīgas domes satiksmes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols, Alternatīvo sporta veidu sporta centra vadītājs Einārs Lansmanis, „Latvian Cycling girls” pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe un drošas satiksmes eksperts Oskars Irbītis. Sazināmies arī ar „Bolt” elektrisko skrejriteņu operāciju speciālisti Latvijā Gerdu Kivlenieci.

Baltijas valstīs veiktajā aptaujā par dzimumu līdztiesību, 93% aptaujāto atzinuši, ka līdztiesība starp abiem dzimumiem ir svarīga vērtība, bet tkad jānovērtē reālā situācija, tikai puse aptaujāto atzīst, ka tāda patiešām pastāv. Kāpēc tāda atšķirība starp mūsu vēlmēm un reālās dzīves novertējumu un kā tas ietekmē indivīda iespējas veidot karjeru, raidījumā Ka labāk dzīvot analizē un skaidro organizācijas "Novatore" līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa, augsta līmeņa vadītāju atlases kompānijas „Pedersen & Partners” vadošā konsultante Inga Ezera, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un vadītāju atlases speciālists, psihoterapeits Andris Jansons.

Inga Ezera norāda, ka Baltijā ir lielākas iespējas sievietēm, salīdzinot ar citām kultūrām.

"Izaicinājums ir, vai sievietes pašas tās iespējas paņem un sevī attīsta ambīciju muskuli trenēt savas prasmes, apzināties, kādas prasmes ir nepieciešamas līdz nākamajam līmeni, ko es gribu sasniegt, ko es varu sasniegt un kā es to varu sasniegt. Kas man šajā ceļā var palīdzēt," atzīst Inga Ezera.

Latvijas vadītājas norādījušas, ka karjeras izaugsmē palīdzējuši mentori, kas atbalstīs, pamācīs, pamudinās uzdrīkstēties. Parādīs ceļu, kā sasnigt nākamo karjeras līmeni.

Inga Ezera skaidro, ka, izvēloties pretendentu kādam amatam uzņēmumā, apzina tirgu, kur varētu būt vadītājs ar konkrētām prasmēm, kas nepieciešamas un sastāda "garo sarakstu" ar pretendentiem. Kad izraudzītos 200 - 300 cilvēkus uzrunā, piedāvājot konkrēto iespēju un aicinot aprunāties, vīrieši ir atvērtāki.

"Sievietes saka, nē, mani viss apmierina, es negribētu aprunāties. Starpība ir tā, ka vīrietis un sieviete, kuri saka, ka mani viss apmierina esošajā amatā, vīrietis būs vairāk ar tendenci, bet es varētu parunāties. Sieviete būs vairāk ar tendenci - nē, paldies," skaidro Inga Ezera un aicina sievietes uzdrīkstēties. 

Ambiciozā uzdrīkstēšanās ir jātrenē, tāpat kā pieredze un prasmes.

"Sievietēm vajadzētu vairāk trenēt ambiciozo uzdrīkstēšanos," uzskata Inga Ezera. 

Tas ir nepieciešams jebkurā dzīves jomā, it sevišķi, ja sieviete kļūst par vadītāju.

"Sievietēm Latvijā vajadzētu būt "vokālākām" sava viedokļa izteikšanā pie apaļā galda. Un ir vadītājs, valdes locekles, uzņēmuma vadītājas, kas savos uzņēmumos šo te mērķtiecīgi veicina, jo viņas, redz, mums Latvijā ir ļoti daudz pieredzējušu, zinošu, intelektuālu sieviešu, gudru sieviešu, bet viņas ir diezgan paškritiskas un, ja viņām nav nekas citādāks, ko pateikt, viņas noklusēs varbūt sapulcē. Bet vīrietis tajā pat laikā, viņš varbūt pateiks to pašu, kas jau ir pateikts, pieliks mazliet savu versiju, un viņš izteiksies un kļūs pamanāmāks.

Tā ir vēl viena atziņa - sievietēm neklusēt, izteikties un trenēt sava viedokļa izteikšanu, nevis kā saka tukšu runu, bet analizēt situāciju, ģenerēt savu viedokli un trenēt tā izteikšanu," analizē Inga Ezera.

Par grilēšanu visprātīgāk būtu runāt pavasarī pirms augļu, dārzeņu un gaļas cepšanas sezonas sākuma, bet kāpēc gan nedalīties ar vērtīgām vasaras mēnešos gūtajām atziņām tad, kad grils jau gandrīz ieziemots? To arī darām raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kādu gaļu labāk izvēlēties grilēšanai un kā labāk cept gaļu un arī dārzeņus uz uguns atklāj "John" restorāna šefpavārs Kristaps Sīlis un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore.

Liene Sondore min arī, kādas kaitīgās vielas rodas grilēšanas procesā un kam jāseko līdzi, lai būtu garšīgi un pēc iespējas mazāk kaitīgi.

Kādas ogles izvēlēties grilēšanai, skaidro SIA „Smartcharcoal” vadītājs Edgars Zālītis.

--

Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Mācīties nekad nav par vēlu! Latvijā iespēja iesaistīties „Erasmus” programmā pastāv jau krietnu laiku. Kas mainījies, kopš šāda iespēja radās, kāda bijusi attīstība un kādas ir iespējas pilnveidoties profesionāli vai akadēmiski pašlaik, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj un skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras Erasmus+ departamenta Skolu un pieaugušo mobilitātes nodaļas vadītāja Jana Meržvinska, biedrības „Project Net” valdes locekle Iveta Cīrule un Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte.

--

Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Piecsimt – apmēram tik daudz reižu gadā Latvijas debesīs uzšaujas liesmu mēles no netīrītajiem māju skursteņiem. Ne vienmēr tas beidzas ar ugunsgrēku, bet no izbīļa un ugunsdzēsēju saukšanas gan varētu izvairīties, ja pienācīgi sagatavojamies apkures sezonai! Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādinām, kā uzturēt kārtībā mājas dūmeņus.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš norāda, ka sodrēji jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma no dūmvadiem. Pieredze rāda, ka tā nenotiek naudas trūkuma, apziņas trūkuma, laika trūkuma dēļ. Arī sociālais stāvoklis nosaka cilvēka izvēli tīrīt vai netīrīt dūmvadus pirms apkures sezonas.

"Nav tie bagātākie klienti, kas izdomā, ka ir jātīra. Ar tīrīšanas darbiem vairāk nodarbojas cilvēki, kam ir sapratne par to, kas visu mūžu to ir darījuši. Līdz ar to šādos, gan dzīvoklīšos, gan nelielās mājiņās ar malkas apkuri, dzīvo sociāli ne tik labi pozicionēti personāži," piekrīt skursteņslauķis Māris Bambis.

"Bīstamība, ka saglabātas vecās krāsnis no padomju laikiem, kas atrodas dzīvokļos. Šobrīd cilvēkam nekas nav atmiņā, kā tas jādara un jātīra, jo tajā laikā ar to nodarbojās valsts struktūra. Viss tika izdarīts viņa vietā. To, ka tas šobrīd privātīpašums, ir jāsakopj, lai kaut ko sāktu darīt un ieekonomētu uz tā rēķina," vērtē Māris Bambis. "Šobrīd katrs otrais uzdod jautājumu, kā man ieekonomēt, kā es varēšu šo palietot vai to. Ir jāsaprot, ka tam ir jāgatavojas, ir jāsakopj savas apkures ierīces, vēl jāsagādā kurināmais, kuram jau sen bija jābūt sagatavotam. Tagad strauji gribēs kaut ko darīt, tie rezultāti nebūs labākie. Būs vēl sliktāk."

--

Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/