Kā labāk dzīvot

„Skaties, skaties, re kur lapsiņa”! šādu izsaucienu Latvijā var dzirdēt gana bieži! Diemžēl, lapsas nedzīvojas tikai gar meža malu, bet arvien biežāk ir redzamas pie cilvēku mājokļiem! Tā noteikti ir problēma, bet kā to risināt? Sarunai partēmu studijā pievienojas Latvijas nacionālā dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange un Latvijas Mednieku asociācijas valdes loceklis, mednieks Raimo Jansons.

Pašu piemājas dārzos audzēto tomātu laiks ir klāt!  Par to kā audzēt tomātus , kad laika apstākļi nav tie labākie, spriedīsim trešdienas raidījumā kopā ar Dārzniecības "Neslinko" vadītāju Elgu Bražūni, dārzniecības aktīvisti un garšaugu audzētāju (viņas kolekcijā vairāk nekā 40 šķirnes) Saivu Pekusi un tomātu kolekcionāru Valdi Pūliņu.

Pēdējos gados turpina pieaugt sīko zādzību, piesavināšanās un laupīšanas gadījumu skaits!  Tikai reģistrētu noziegumu skaits pērn pārsniedza vienpadsmit tūkstošus! Nereti zagļiem dzīvi atvieglo paši potenciālie upuri, tāpēc, otrdienas raidījumā saruna ar apsardzes "Alianse" drošības ekspertu Valdi Bogdanovu, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības biroja priekšnieku Andi Rinkevicu un Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu par to kā visefektīvāk pasargāt savu mājokli no garnadžu iebrukuma.

Cik daudz ūdens dienā cilvēkam ir jāizdzer? Un kā to ietekmē laika apstākļi, dienas darbu intensitāte un cilvēka vecums, vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Uztura speciāliste Eva Kataja un dietologs Andis Brēmanis arī atklāj, kādi ir motivatori, kas palīdz atcerēties par ūdens dzeršanu.

Jau četrpadsmito reizi Latvijas piekrastē norisinājjās kampaņas “Mana jūra” Zaļā ekspedīcija. Mēneša laikā dalībnieki mēroja aptuveni 500 kilometrus garu ceļu gar Latvijas piekrasti, no Igaunijas līdz Lietuvas robežai. Par aktivitātes jēgu un ieguvumiem spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā viesojas asociācijas "Lauku ceļotājs" tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis, pirmsskolas izglītības iestādes "Knābis" vadītāja, dabā gājēja Aija Barona, kā arī sazināmies ar Vides izglītības fonda pārstāvi Jāni Ulmi.

Cilvēki joprojām lasa grāmatas. Tieši aktīvajiem grāmatu lasītājiem der zināt, kas ir bibliomāts un kā tas darbojas. Raidījumā Kā labāk dzīvot par to stāsta Mārupes novada bibliotēkas vadītāja Ilze Aizsila, Ogres centrālās bibliotēkas direktores vietniece Aija Žilvinska un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste Ilze Kļaviņa.

Lai gan Līvānu novada centrālajā bibliotēkā vēl nav bibliomāta (tuvākais ir Jēkabpilī), arī līvānieši domā par tehnoloģiju ieviešanu. Starp citu, Līvānos bija pirmā publiskā bibliotēka Latvijā, kur tika uzstādīta pašapkalpošanās iekārta grāmatu un žurnālu saņemšanai un nodošanai. Ierakstā uzklausām bibliotēkas apmeklētājus un Līvānu novada centrālās bibliotēkas vadītāju Baibu Āriņu.

Darba vietā būtu jājūtas labi katram - kā to panākt un kādi kritēriji ļauj iegūt "Ģimenei draudzīgas darbavietas" nosaukumu, skaidrojam raidījumā Kā labak dzīvot. Stāsta Sabiedrības integrācijas fonda eksperte dažādības vadības jautājumos Karolīna Auziņa, Sabiedrības integrācijas fonda Ģimeņu atbalsta programmu nodaļas vadītājas vietnieks Lauris Liepiņš, Getliņi EKO Ilgtspējas vadītāja Inese Avota un "Draugiem Group" Personāla attīstības un pieredzes vadītāja Agnese Bergmane.

Līdz 9. septembrim uzņēmumi var pieteikties Sabiedrības integrācijas fonda novērtējumiem "Dažādībā ir spēks!" un "Ģimenei draudzīga darbavieta".

"Abu novērtējumu mērķis ir rosināt darba devēju interesi un motivāciju veidot atvērtu un iekļaujošu darba vidi visiem. Darba devējus aicināt būt atvērtiem dažādībai, kas mūsu sabiedrībā ir, atzīstot, ka tas labs resurss un virzītājspēks organizācijām attīstīties, augt, pilnveidoties. Novērtējumi veidoti tā, lai darba devēji varētu izvērtēt jau esošo praksi, kā arī iegūt ieteikumus no ekspertiem, kā pilnveidoties, skaidro Karolīna Auziņa.

2024. gadā veiktās Sabiedrības integrācijas fonda aptaujas dati liecina, ka 24% darbinieku kā būtiskāko ieguvumu no iekļaujošas darba vides ieviešanas atzīst labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, 22% - lojalitātes pieaugumu darba vietai.

"Mūsu lielākais mērķis bija paskatīties pašiem uz sevi, kur esam dažādības vadības un ģimenei draudzīga uzņēmuma jomās," par izvēli iesaistīties stāsta Inese Avota. "Ikdienā tā nav pirmā lieta, uz ko koncentrēties, bet šāds atskaites punkta, ka reizi trijos gados veicam novērtējumu par ģimenes statusu un par dažādības vadību katru gadu, tas ir labs brīdis paskatīties, kas ir izdarīts, kāds ir ir progress un kas ir jādara rīt, lai kļūtu vēl labāki."

Viņa arī atzīst, ka neatsverams ir ekspertu padoms un idejas, kā virzīties tālāk.

Kāpēc joprojām suņu saimnieki, pastaigājoties pilsētas parkos, ļauj viņiem brīvi skraidīt bez pavadas? Vai tas atļauts un kā uzrunāt suņu saimniekus, lai viņi mainītu savu rīcību? Raidījumā Kā labāk dzīvot to pārrunājam ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galveno speciālistu Rihardu Develu, kinologu Ivaru Lielpēteri un Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieku Edgaru Ikstenu.

Edgars Ikstens norāda, ka Rīgā ir veiktas izmaiņas suņu turēšanas noteikumos. Tagad ir noteikts, ka suns bez pavadas drīkst atrasties parkos, skvēros un zaļājā zonā Rīgā no plkst. 22 līdz 7. Vēl nav stājušies spēka noteikumi, ka pilsētas publiskajos mežos suņi varētu uzturēties bez pavadas visu diennakti.

Pārējā laikā ir saglabāta prasība publiskās vietās ar suni pārvietoties pavadā.

Par sēņu vietām, kurās izdevies labu ražu, parasti citiem nestāsta. Kā atrast labākās sēņu vietas: kur patīk augt gailenēm, baravikām un citām sēņotāju iekārotām sēnēm? Raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj AS "Latvijas Valsts meži" mežierīcības meistars Vidusdaugavas reģionā Kārlis Taukačs, Rīgas mežu bioloģiskās daudzveidības eksperts Gatis Eriņš un Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniela.

Ierakstā uzklausām Rūtu Kuriņu. Viņa uz mežu sēnes lasīt dodas kopš bērnības, jau apmēram 30 gadus. Viņa izaugusi piecu bērnu ģimenē un sēņu un ogu lasīšana un pārdošana bija laba iespēja sagādāt visu skolai nepieciešamo. Tagad došanās uz Tomes mežiem viņai ir hobijs.

"Šo gadu var saukt par gaileņu gadu, parējās sēnes pa druskai parādās, bet sēņotāju interesējošā daudzveidība ir maza pagaidām," vērtē Inita Dāniela.

Viņa arī atgādina: Ja cilvēkam ir jautājums – vai šī sēne ir ēdama, tad noteikti viņam tā nav ēdama. Drīkst lasīt tikai tās sēnes, kuras droši pazīst.

Kurām sēnēm patīk kādos mežos?

"Tā pati gailene - sausie, mēreni mitrie skujkoku meži, tur būs diezgan droši atrodama. Apšubekas meklēt ietu uz lapainākiem mežiem, kur vairāk ir apses, lazdas, liepas. Saprotot, kas šajā sezonā no sēnēm ir izaudzis, uz atbilstošu mežu jāiet. Cūcenes vēlā rudenī – egļu mežos," iesaka Gatis Eriņš. "Protams, pieauguši meži, lieli meži, arī izcirtumos ir sēnes, bet tur sēnes lasa mazāk."

Inita Dāniela papildina, ka gailenes labprāt aug arī lapu koku tuvumā. Savukārt baravikas ir dažādas - ir priežu baravika, egļu baravika un ir vasaras baravika, kas zem ozoliem aug. Arī apšubekas ir dažādas.

Sēnes ir garšīgas, kaloriju tajās nav daudz.

"Ja sēnes sacep ar speķīti, vai vēl apcep sviestā un pieliek saldo krējumu, tad sēnes nav vainīgas, ka šis ēdiens ir kaloriju bumba," norāda Inita Dāniela. "Nav jau obligāti sēnes jāēd. Var nevākt ēšanai, tāpat priecāties, fotografēt. Ļoti daudzi cilvēki ir uzlikuši sev mērķi pēc iespējas vairāk sugas iepazīt, sakrāt bildītes. Meklē visādus eksotisku sīkumiņus. Uz mežu iet un par sēnēm priecāties var un vajag."

Savukārt Kārlis Taukačs mudina sēņošanas maršrutu saplānot jau mājās, izmantojot "LVMgeo" lietotni, kurā var redzēt mežaudžu plānu. Tur var redzēt, kādas sugas kurā mežā aug un cik tās ir vecas.

"Dīvānā sēžot var saplānot savu ceļu, kur un kā dosimies, ka ieiesim šajā priežu jaunaudzītē salasīt gailenes, ieiesim šajā ozolu - egļu audzīte salasīt baravikas, tad tajā laukmalītē, kur apses aug, salasīsim apšubekas. To maršrutu var mājās nospraust un visticamāk, tas veicinās pilnu groziņu," iesaka Kārlis Taukačs.

Viņš arī atgādina un iesaka mežā netrokšņot. Citās domās ir Gatis Eriņš, kurš tomēr iesaka vismaz skaļi aiztaisīt mašīnas durvis, lai zvērus, ar kuriem nevēlamies satikties, brīdinātu par savu ierašanos mežā.

Bet runājot par mašīnas novietošanu, viesi atgādina, ka auto jānovieto tā, lai citi varētu pabraukt garām. 

Tāpat arī atgādinājums, ka mašīnu nedrīkt nobraukt no ceļa garā zālē, jo tas var veicināt aizdegšanos no karsta izpūtēja. Arī kūdrainās augsnēs nevajadzētu atstāt. Pirms novietot mašīnu, ieteikums padomāt, vai tā nevar aizdedzināt mežu, kā arī, lai citi var pārvietoties pa mežu.

Aptaukošanās ir nopietna problēma, kura ir jārisina, jo tā saistīta ar daudziem citiem riskiem veselībai. Kā to darīt visefektīvāk, raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka Zemgales diabēta centra Svara kontroles kabineta endokrinoloģe Sigita Pastare un ķirurgs Maksims Mukāns.

"Nekādā gadījumā es neieteiktu ēst cilvēkam ar lieko svaru tā saucamo "fāstfūdu" vai ātrās uzkodas," atzīst Sigita Pastare. "Skumji ir ka tieši vīrieši ar mazkustīgu dzīvesveidu, kam Latvijā jau ir tā augsts kardiovaskulārais risks, kā tālbraucēji šoferi, braucot garām degvielas uzpildes stacijai mēs redzam, kāda rinda stāv pēc burgeriem vai vēl kaut kā."

Mēs zinām, ka pamatā uzturā ir jābūt dārzeņiem, šķiedrvielām, pareizam mikrobiomam jābūt. Ja nav uzņemti dārzeņi pietiekamā daudzumā, bet ir uzņemtas šīs ātrās uzkodas, labā mikroflora, kas palīdz cilvēkam nenovecot, kas palīdz mums saglabāt labu vielmaiņu, zarnu traktā nedzīvo. Savairojās sliktās baktērijas, kas veicina aterosklerotiskos procesus, kas veicina cilvēka novecošanos, veicina insulīna rezistenci," skaidro Sigita Pastare. "Un atkal cilvēks griežas nākamajā degvielas uzpildes stacijā pēc nākamā burgerīša. Nevajadzētu arī šīs ātrās uzkodas iegādāties kioskos, skrienot kaut kur. Ēdienreizes ir jāplāno un cilvēkam ar lieko svaru būtu vēlams ēdienu pagatavot tieši mājās, jo arī restorāna ēdiens visbiežāk ir kalorijām pārbagāts."

"Varbūt kebabs nebūtu tik slikts, ka tur ir olbaltumi, tur ir dārzeņi arī, bet cilvēks to apēd ātri visu. Varbūt viņam pietiktu ar trešdaļu tā kebabā, lai piesātinātos. Tas veicina cilvēkiem lieko ēšanu. Tas ir garšīgi un gribās apēst visu."

Sigita Pastare arī norāda, ka Latvijā cilvēki pārmērīgi daudz lieto uzturā maizi. 

"Tas ir saglabājies no pēckara gadiem, varbūt arī padomju laika, kad maize bija lēta. Neko mēs nevaram ēst, ja nepiekožam klāt maizi," bilst Sigita Pastare. "Tāpat arī piena produkti, mēs varam izvēlēties liesākus piena produktus. Olbaltumvielas. Neko nedos, ja pacients saka: es lietoju tikai vistas fileju. Svarīgi ir, kā mēs viņu pagatavojam, saliekam kastītēs un tās pašas 30 minūtes, kas ir veltītas pusdienlaikam, mēs garšīgi varam savu maltīti apēst, sākot ar dārzeņiem, aizpildot kuņģi ar dārzeņiem, ar šķiedrvielām, un tas mazinās slikto tauku un ogļhidrātu uzsūkšanās ātrumu, un radīsies sāta sajūta. Protams, ne visiem un ne vienmēr, bet tas vienā vienmēr ir pamats."

Ja aptaukošanos ārstē ar medikamentiem, cilvēks nevarēs tikai lietot zāles un nemainīt savus ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumus.