Kā labāk dzīvot

Valoda atver pasauli. Daudzi cilvēki dzīves laikā iemācās vairākas valodas. Cik viegli vai grūti tas ir, jautājam raidījumā viesiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības biedre, Liepājas Universitātes lektore, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore, tulce, tulkotāja Linda Gaile, un Tulkošanas biroja un valodu skolas tulks Ivars Kokorēvičs.

Kā cilvēki sāk mācīties svešvalodas? Pirmais - saklausīt, ka tā ir cita valoda.

"Ar klausīšanos ir problemātiski, jo reizēm cilvēki grib uzreiz kaut ko pateikt, bet sākumā der apstāties, paklausīties un ieklausīties, kā tas skan," norāda Linda Gaile.

Tad nākamais solis - redzēt, kā to raksta.

Linda Gaile vērtē, ka Baltijas valstīs un Latvijā daudzi cilvēki prot vairākas valodas, tāpēc, ka latviešu valodā ir ļoti daudz dažādas skaņas, ar kuru palīdzību mēs varam apgūt skaņas, kas ir līdzīgas citās valodās. 

"Mums ir dažādība - gan tie garie, īsie, patskaņa, gan dažādas šņāceņi, gan mīkstinājuma zīmes, kas mums valodā ir. Mums jau dzimtā valoda ļoti bagāta, bagāta arī tāpēc, ka mēs vārdus varam locīt. Mums nav kā angļu valodā beidzas ar līdzskani, bet tālāk nekas neseko. Latviešu valodā ir galotnes vārdiem, visvisādas. Tur var zīmēt, klausīties, un tas palīdz citās valodās. Vismaz man tā ir bijis," atzīst Linda Gaile.

 

"Valoda tiek lietota četros veidos - divi pasīvie veidi un divi aktīvie," skaidro Ivars Kokorēvičs. "Tā ir klausīšanas, lasīšana runāšana un rakstīšana. Visvieglākā ir lasīšana, ar kuru būt jāsāk. Kad jau ir iegūts kaut kāds bāzes vārdu krājums, nākamais posms būtu video klausīšanās. Tagad "youtube" ir pieejami video par jebkuru tēmu jebkurā valodā, bet vēlams izmantot subtitrus tieši tajā valodā, kuru mācās, ne dzimtajā. Bieži ir grūti saklausīt vārdus, subtitri palīdz vārdus saklausīt pareizi.

Nākamais posms ir aktīvie veidi, kas jau ir grūtāk. Tev pašam ir jāveido teikums, runa, nepietiek, ka klausies vai lasi. Tā ir rakstīšana. Rakstot vari izlabot kļūdas, vari apmānīt sarakstes biedru, ka ar mazām zināšanām vari uzrakstīt perfektu tekstu, bet runāšana ir pats augstākais posms, no visiem četriem veidiem tas ir grūtākais." 

Piektais posms - cilvēks jau domā valodā, kuru mācās, piebilst Linda Gaile.

"Valoda ir milzīgs datu apjoms, mēs katru dienu lietojam tūkstošiem vārdu dzimtajā valodā, zinām desmitiem tūkstošus vārdu, pārnest to visu citā valodā, to nevar izdarīt ātri. Ļoti liela nozīme ir tam, kā sadala mācību slodzi. Nav ieteicams mācīties katru dienu, jo smadzenes neņems pretī un atmiņa tam pretosies. (..) Labi būtu stundu vai pusstundu pārdienās," uzskata Ivars Kokorēvičs.

Kiberdrošība joprojām ir aktuāls temats mūsu dienaskārtībā. Ko jāzina, lai sevi pasargātu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš.

Klausītāji jautā, vai autorizēties kādā vietnē ar interneta banku var būt bīstami? 

"Tas pats par sevi nav bīstami, kamēr tā ir jūsu izvēle, jūs zināt, uz kurieni ejat un kādā nolūkā autorizējaties. Ja spiežat uz krāpnieku atsūtītu saiti un tā vietā, lai autorizētos CSDD, kas ir ļoti populāra tēma šobrīd krāpnieku vidū, atļaujat uzbrucējam pieslēgties internetbankai un tad parādās kļūdas paziņojums, kas aicina ievadīt PIN2, un kad to ievada, jau notiek maksājums, šis ir tas brīdis, kad problēma nav internetbankā, problēma ir tajā, ka veicat darbības, ko izvēlējies uzbrucējs," norāda Gints Mālkalnietis.

"Autentifikācija ar internetbanku ir tikpat bīstama kā pildspalva. Ja jūs ar šo pildspalvu parakstāt pie notāra pirkuma līgumu, ka pārdodat savu īpašumu par vienu eiro, tas var sabojāt visu dzīvi. Ja jūs ar šo pildspalvu vienkārši zīmējat, tas neko jums nenodarīs," līdzības komentē Elviss Strazdiņš.

"ir ļoti bīstami, ja autentificējaties ar internetbanku nezināmās lapās. Tas var ļoti sabojāt vismaz jūsu dienu vai pat finansiālo stāvokli. Tāpēc neizmantojiet kodu kalkulatoru, jo tur jūs neredzat, kādā servisā šobrīd apstiprināt autentifikāciju. Izmantojiet tādu servisu kā SmartID vai alternatīvas, kuru nav daudz, tur jūs redzēsiet, kurš šobrīd mēģina autentificēties ar jūsu profilu," turpina Elviss Strazdiņš.

Viņš norāda, ka jaunā krāpšana ir "Elektrun" un CSDD e-pasti, ko min arī Gints Mālkalnieties.

"Nianses ir tik daudz, kam jāpievērš uzmanību, ticu, ka cilvēks var apmaldīties šajos džungļos," bilst Elviss Strazdiņš.

Eksperti mudina interneta pirkumiem izmantot tikai šim nolūkam paredzētu bankas karti, kurā ir pieejama neliela naudas summa.

Gatavot veselīgu pārtiku nav nemaz tik sarežģīti. Kas jāzina, ja vēlaties ko fermentēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par fermentēšanu stāsta fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča un Latvijas fermentēšanas draugu biedrības līdzdibinātāja un festivāla līdzorganizētāja Agate Lūse.

Baiba Rudoviča fermentēšanu iesaka sākt ar vienkāršām lietām - ar gurķiem.

"Daļai cilvēku šķiet, ka fermentēšana ir brangs vārds, tāpēc skābēti kāposti ir garlaicīgi un vajag skatīties kaut kur tālāk, dziļāk, sarežģītāk. Es ieteiktu sākt ar vienkāršo," mudina Baiba Rudoviča. "Pat ja mēs sāksim ar skābētiem kāpostiem vai ļoti populārajiem kimči, tas nav sarežģīti, bet sastāvdaļu saraksts būs garš, process, kamēr sagatavosiet, būs ilgs. Iespējams, smarža būs nepierasta, var gadīties, ka vilsieties un nebūs pārliecības.

Mans ieteikums ir sākt ar vienkāršo - vienkāršais, mums pazīstamais ir gurķīši. Bet viņus ieskābēt, nevis marinēt. Neliet virsū karstu marinādi, bet ieskābēt. Tas arī būs fermentēts produkts. Šobrīd ir sezona gurķīšiem, brīnišķīgs laiks. Skatīties arī reģionāli un sezonāli."

Pati viņa fermentē dažādas lietas un arī dažādi eksperimentē, piemēram, fermentē medū. Ļoti ekskluzīvi - magnoliju ziedi fermentēti medū. Bet sākt vajag ar parastām, lai saprastu, kas ir fermentēšana. 

Populārs ir teiciens - "tu esi tas, ko tu ēd". 

"Tā vairs nav patiesība vai arī nekad nav bijusi patiesība. Tu esi tas, ko tu spēj uzņemt," norāda Baiba Rudoviča. "Mēs varam ēst ļoti labs uztura bagātinātājus vai ļoti labu pārtiku, bet, ja mūsu zarnu trakts nav gatavs to apstrādāt un paņemt, tas nenonāk pie mums. Fermentētie produkti tāpēc ir vērtīgi, ka baktērijas tos mums sagremo. Gudri tas saucas - uzturvielu biopieejamība. Mēs kā organisms spējam paņemt daudz vairāk, jo tas mums ir jau sagatavots iepriekš."

Rati jātaisa ziemā, bet ragavas vasarā. Ar skursteņiem un apkures sistēmām ir līdzīgi - to apkope jāveic vasarā. Kā sagatavoties nākamajai apkures sezonai spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Atgādina skursteņslauķis Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

Par apkures sezonu jādomā laicīgi. Šobrīd - vasaras vidū - ir labākais laiks veikt skursteņu un apkures sistēmu apkopi līdz nākamajai apkures sezonai.

Latvijā ir ap 80 skursteņslauķu, reizēm klientam nākas ilgāk gaidīt, kamēr meistars nokļūst līdz viņam, nekā ir veicamā darba objektā.

Viendzīvokļu privātmājas īpašnieki drīkst arī paši tīrīt savas mājas skursteņus. 

"Ja viņi ir ir  profesionāļi un to var izdarīt paši un fiziski ir gatavi tam, viendzīvokļu privātmājas īpašnieki drīkst darīt to paši," norāda Māris Bambis.

Dzintars Lagzdiņš apstiprina, ka to atļauj arī Ugunsdrošības noteikumi, ja to spēj darīt, ja nē, meklē palīdzību pie speciālistiem. 

Pirms aicināt skursteņslauķi, Māris Bambis iesaka katram ēkas īpašniekam atiet no mājas tik tālu, lai būtu redzams skursteņa gals, un novērtēt, vai jau nav nobrucis, vai varbūt drīzumā var nobrukt, vai tur ir šķirbas, kas traucē skursteņa vilkmei.

"Ja regulāri izmanto skursteņslauķa pakalpojumus, tad, aizejot uz objektu, skursteņslauķis par to brīdina laicīgi īpašnieku, ka būtu jāsakārto skursteni, lai nākamajā apkopes reizē skurstenis būtu tāds, lai vispār varētu tīrīt. Dažs mēdz būt tāds, ka labāk neaiztikt," atzīst Māris Bambis.

Speciālista novērojums: kas regulāri veic skursteņu un apkures sistēmu apkopi, ir arī uzstādījuši dūmu detektorus mājā. 

Jo slapjāka malka, jo skursteņi ātrāk aizaug. Malku pareizi gādāt vienu sezonu uz priekšu. Šī rudens apkures sezonā pareizi būtu kurināt ar pagājušā gādātu malku, kas ir izžuvusi. Jo cietāka koksne, jo lielāka temperatūra krāsnī. Tāda ir ozola vai bērza malka. Vītolam ir mīksta koksne, tas tikai dod daudz pelnu, bet ne siltumu. Bet arī tikai ar ozolu kurnāt nevajag, vajadzētu būs dažādu koku malkai. Vecas mēbeles nevajadzētu kurināt!

Svarīgas ziņas ir jāsaņem visiem, jo īpaši tad, ja tās brīdina par būtiskiem riskiem. Par to, kā darbojas šūnu apraide un ko darīt, lai tā būtu efektīva, iztaujājam ekspertus raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Iekšlietu ministrijas informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.

Par šūnu apraides darbību Latvijas Radio ir informējis arī ziņu pārraidēs.

Kādās situācijās jāsaņem šūnu apraides ziņojumi?

"Situācijas var būt dažādas. Mēs vairāk orientējamies uz tādām situācijām, kurās ir apdraudēta vai var tikt apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība. Un, protams, katrā jomā tas ir dažādi," norāda Ivars Nakurts.

Atsaucoties uz pirmajiem šūnu apraides mēģinājumiem aizvadītājā nedēļā, viņš skaidro, informācija par bīstamību saņemta no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Ir noteikti parametri, kad ir oranžais vai sarkanais brīdinājums par bīstamiem laikapstākļiem - lietus, sniegs, vējš, krusa un citi.

"Katrā jomā ir noteikts, kura ir atbildīgā institūcija par konkrēto apdraudējuma situāciju. Policijas gadījumā, ja ir kāda situācija, kur būs bīstama, kas var apdraudēt lielākas sabiedrības drošību," turpina Ivars Nakurts. Piemēram, ja ir terorisma draudu pazīmes vai no cietuma ir izbēguši vairāki ieslodzītie, kas var apdraudēt sabiedrības drošību, ir nolaupīts bērns.

Meža ugunsgrēku gadījumā Valsts meža dienests nosaka bīstamību vai attīstības tendenci, vai jau ir spēkā oranžais vai sarkanais brīdinājums vai tuvākajā laikā var iestāties. 

Par dienestu savstarpējo koordināciju atblidīgs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

"Šūnu apraides vislabākā analoģija ir ar radioapraidi, skaidro Āris Dzērvāns. "Šūnu apraide nozīmē to, ka mobilā operatora bāzes stacija, šūna ir šī te apraides tvērums ap šo bāzes staciju, šī bāzes stacija raida signālu līdzīgi kā radio raidītājs. Pilnīgi visi telefona aparāti, kas atrodas šīs bāzes stacijas apraides tvērumā, šajā šūnā dzird šo raidījumu, ko raida bāzes stacija. Tālāk jau katrs telefona aparāts ierauga, ka ir atnācis šāds te ziņojums un to attēlo. Īsziņu bāzes stacija sūta vienam konkrētam telefona aparātam, šūnu apraide tiek sūtīta pilnīgi visiem telefona aparātiem, kas atrodas šajā pārklājuma zonā. Visvienkāršākā un tiešākā analoģija ir ar radioapraidi. Telefona aparāts pārvēršas par radioaparātu un mobilā operatora bāzes stacija pārvēršās par radioraidītāju."

Ja būs sarkanais vai oranžais brīdinājums, tās telefonos ieskanēsies ar īpaši skaļu vibrējošu skaņas signālu. Tas ir modificēts, lai pievērstu uzmanību, tomēr var atšķirties Android un Apple sistēmas telefoniem.

Arī pirmajā reizē bija cilvēki, kas saņēma tikai vibrācijas signālu vai tikai skaņas signālu. Ivars Nakurts mudina neignorēt atjauninājumus telefonā, tie būs drošības paziņojumi, lai vairāk nekas nav jākonfigurē vai jāveic savos tālruņos. 

"Rudens periodā lielākajā daļā telefonu brīdinājumi, kad būs oranžais un sarkanais brīdinājums, nāks gan ar skaļu signālu, gan ar vibrāciju, lai pievērstu uzmanību," atzīst Ivars Nakurts.

Nieru vēzis ir viena no tām onkoloģiskajām saslimšanām, kas skar gan sievietes, gan vīriešus, tomēr biežāk tā skar kungus. Tomēr ir labas ziņas - ja nieru vēzi atklāj agrīni, ārstēšana ir ļoti sekmīga. Kā laikus pamanīt slimību un kā to uzveikt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) sertificēta onkoloģe ķīmijterapeite Ārija Brīze, RAKUS urologs, Latvijas Urologu asociācijas viceprezidents Juris Jansons un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas urologs Kārlis Mičulis.

"Kopš ienāca mērķterapija nieru vēža šūnu vēža ārstēšanā, pacienti reaģē uz terapiju un ir pacienti, kas ar izplatītu nieru vēzi ārstējas jau 10 gadus. Pasaulē uzstādījums ir tāds, ka nieru vēzis kā daudzas citas slimības ir pārvēršams par hronisku slimību, kas ir ilgstoši un veiksmīgi ārstējama," sarunā norāda Ārija Brīze.

Nieru vēzis atņem dzīvības, ārsti mudina laicīgi un regulāri veikt pārbaudes, lai konstatētu izmaiņas un veiksmīgāk atklātu onkoloģiskās saslimšanas un ārstētu, kad tas nepieciešams. 

"Globāli - saslimstība pieaug, bet nāves gadījumi pakāpeniski samazinās, tas ir pateicoties tam, ka cilvēki laicīgi vēršas pie ģimenes ārsta, veic izmeklējumus, dara standarta izmeklējumus - asins analīzes, vēdera dobuma sonogrāfija, slimības tiek laicīgi atrastas un ārstētas. Ir labs iznākums," norāda Juris Jansons.

Riska faktori nieru vēzim ir augsts asinsspiediens, aptaukošanās un smēķēšana.

Vasarā tā vien gribas ļauties saules gaismai un siltumam, tomēr to vajadzētu darīt piesardzīgi. Kā rūpēties par ādu, lai saule nekaitētu un mēs neriskētu ar veselību, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro dermatologs Raimonds Karls un dermatoloģe, veneroloģe un Rīgas Stradiņa univeristātes lektore Alise Balcere.

Ādas veselībai ir izšķiroši svarīgi laikus pamanīt izmaiņas un neuztvert “mazus plankumiņus” kā nieku.

"Par saules ietekmi jāatgādina arī lietainās dienās, jo mums izveidojās paradoksāla uzvedība. Mēs esam izsalkuši pēc saules šajās lietainajās dienās, un kad pienāk tā saulainā diena, mēs bieži uzskatam, ka tā ir pēdējā šīs vasaras saulainā diena. Mēs redzam, ka cilvēks izmanto to kārtīgi un iegūst saules apdegumu," norāda Raimonds Karls.

Dakteris atgādina, ka ir maldīgs uzskats, ka mums nav saules un tās pietrūkst, turklāt nevajag jau nemaz apzināti sauļoties, sales apdegumu var iegūt arī veicot ikdienas darbus ārā saulainā dienā.

"Mums ir saule pietiekoši, lai mēs apdegtu. Kad esam apdeguši, tad esam tik tiešām lielu darvas karoti ielikuši tajā medus mucā, ko saucam par savu dzīves pieredzi," uzskata Raimonds Karls.

Katru reizi, kad cilvēks iziet saulē, ādā notiek bioķīmiski procesi, kas ir pozitīvi, vērsti uz to, ka sāk veidoties vitamīns D. 

"Kad šis laiks pārsniedz katram individuālo laiku, mums sāk veidoties saules apdegums. Notiek bioķīmiskie procesi, bet tie ir tādi, kuri spējīgi nākotnē izraisīt diemžēl tādas izmaiņas, kuras noveda pie ļaundabīgo audzēju rašanās," turpina Raimonds Karls.

Cik bieži cilvēkiem vajadzētu apmeklēt dermatologu, lai pārbaudītu dzimumzīmes un dažādus veidojumus uz ādas?

Visvienkāršākais - ja nekad neesat bijis, apmeklējiet vienu reizi, un dermatologs ieteiks, kā katram konkrētam cilvēkam jārīkojas turpmāk, atkarībā no tā, vai cilvēks ir vai nav riska grupā un izrunājot viņa dzīves paradumus.

"Apskatoties, kas notiekās uz ādas, gan vizuāli, gan izmantojot ļoti vienkāršu diagnostikas tehniku, ārsts teiks - ar jums tikšanās ir tad, kad pamanāt kaut ko jaunu vai kas ir mainījies; jums būtu ieteikums reizi gadā vērsties pie ārsta; bet ar jums vēl pēc papildus izmeklējumiem ir jātiekas pēc trijiem mēnešiem, jo viens, otrs vai trešais veidojums ir jāapseko un jāsaprot, kas ar viņu notiek. Universāla algoritma nav, ir ļoti individuāli," skaidro Raimonds Karls.

Raidījuma viesi arī skaidro, kā atšķirt nekaitīgas dzimumzīmes no potenciāli bīstamiem veidojumiem, kas ir “melnais gulbis” jeb melanoma, un kāpēc ādas vēža ārstēšana joprojām ir izaicinājums.

Zāļu lietošanas pārskats īpaši varētu palīdzēt tiem pacientiem, kuriem ir jālieto daudz dažādi medikamenti vienlaikus. Kas ir zāļu lietošanas pārskats un kā pie tāda var tikt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Zāļu lietošanas pārskats ir Latvijā jauns farmaceitu sniegtais pakalpojums aptiekā, kas šobrīd tiek īstenots kā pilotprojekts. Kāpēc tās nepieciešams un ko tas dod pacientam, skaidro Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle ģimenes ārste Katrīna Priede, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente, farmaceite Dace Ķikute, pilotprojekta eksperte, RSU maģistra studiju programmas " Klīniskā farmācija" vadītāja, klīniskā farmaceite Inga Gūtmane un pilotprojekta dalībniece, farmaceite Inga Puķe.

Dati liecina, ka Latvijā polifarmācija jeb vismaz piecu dažādu zāļu lietošana ikdienā ir sastopama 38,5 % cilvēkiem no visas populācijas, un tas ir augstākais rādītājs Baltijas valstis. Un īpaši izplatīta polifarmācija Latvijā ir vecuma grupā no 75 līdz 84 gadiem. Tas varētu radīt arī reizēm objektīvas grūtības. Vairāku zāļu lietošana ir ikdiena gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā.

Dace Ķikute skaidro, ka šobrīd ir izstrādāts pilotprojekts un farmaceiti jau aptiekās pieņem polifarmācijas pacientus ar jautājumiem un veido cilvēkiem zāļu lietošanas pārskatus individuāli.

"Mērķis ir palīdzēt pacientiem ikdienā, kam ir vajadzīgs to zaļu, kuras lieto, pārskats un atjaunināšana," norāda Dace Ķikute. Viņa atzīst, ka cilvēkiem bieži ir neskaidrība par zāļu lietošanu, īpaši, ja to ir vairākas, un tie ir ne tikai jautājumi par zāļu sastāvu un izmaksām, bet arī jautājumi par salāgošanu ilgstoši lietojot.

Pilotprojektā ir iesaistīti farmaceiti 50 aptiekās. Pakalpojums pilotprojekta ietvaros ir bez maksas. Pilotprojekta ietvaros ir nosacījums, ka konsultācijām aicina pieteikties pacientus, kuriem ir vismaz divas hroniskas saslimšanas un viņi lieto vismaz piecus recepšu medikamentus. Vēlams būtu, lai zāļu lietošanas periods arī būtu minimums seši mēneši, lai farmaceiti varētu redzēt, vai pakalpojums kaut kā uzlabo zāļu lietošanas vēsturi. 

Iepazīties ar pakalpojumu un pieteikties tam var internetā.

Var izrādīties, ka mājas mīlulis ir pret antibiotikām rezistentu mikroorganismu rezervuārs. Ko tas nozīmē saimniekiem un kā mājdzīvnieku klātbūtne ietekmē mūsu veselību, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors, Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko, sertificēta veterinārā dermatoloģe, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors, Veterinārmedicīnas fakultātes pārstāve Jevgēnija Kondratjeva un infektoloģe Dr. med. Rīgas Stradiņa universitātes docente Monta Madelāne.

Mēs ar saviem mājdzīvniekiem dalāmies ne tikai mīlestībā, bet dalāmies arī mazos, mazos radījumos, ko varētu nodēvēt par mikrobiem. Dažāda veida mikrobu jeb mikroorganismi apdzīvo gan cilvēku, gan arī mājdzīvniekus, un dažreiz tie var radīt diezgan nopietnas problēmas. Viena no nozīmīgākajām lietām, par ko runā pasaulē, ir antibiotiku rezistence. Mikrobi nereaģē uz dažādām zāļu vielām, kas tiek izmantotas, lai tos apkarotu.

Kāpēc tas ir bīstami? 

"Medikamentu izstrāde paliek aizvien ierobežotāka, jaunas zāles ir aizvien mazāk, toties baktērijas kļūst aizvien negantākas un rezistentākas. Līdz ar to bieži vien, baktērijām attīstot strauji rezistenci, iespējas ārstēt paliek aizvien mazākas. Mēs nevaram atdalīt cilvēkus no dzīvniekiem, no apkārtējās vides," skaidro Monta Madelāne. "Tāpēc Pasaules Veselības organizācija diezgan skaļi skandē terminu - viena veselība, un vienas veselības ietvaros mēs esam saistīti visi kopā."

"Ja mīļdzīvniekiem veterinārārsts nozīmē antibakteriālo ārstēšanu, noteiktu sakritību rezultātā attīstās rezistence, kas mēdz aiziet arī uz citu sugu. Ja dzīvniekam ar rezistenta mikroflora, tā var dalīties ar savām zināšanām, kā būt rezistentai, kā pretoties antibiotikām, arī ar cilvēku. Cilvēka mikroflora arī kļūs rezistenta," norāda Jevgēnija Kondratjeva. "Tāpēc mums ir jābūt piesardzīgiem, ne tikai pašiem lietojot antibiotikas un darīt to korekti, bet arī darot to saviem dzīvniekiem. Ir jāiebaro noteikta dēvē, ir jāievēro intervāls starp zāļu lietošanu, noteiktais kurss, kuru ir izrakstījis veterinārārstu jūsu dzīvniekam, lai izvairītos no rezistences veidošanās. To jūsu dzīvnieki var nodot jums un jūs - saviem dzīvniekam."

Mājas kafejnīcas – kurp doties šajā vasarā un kādi pārsteigumi sagaida mājas kafejnīcu dienu apmeklētājus, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Plašāk stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Lauku ceļotājs" valdes locekle un viesu mājas "Ārpus laika" saimniece Ilze Bērziņa un Dobeles Tūrisma informācijas centra vadītāja Kristīne Štosa.

Sazināmies ar pašvaldības aģentūras "Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs" direktori Ievu Skabārdi un Gulbenes novada mājas kafejnīcas "Kadiķīši" saimnieci Inesi Mozgu.

No 28. jūnija līdz 14. septembrim visa Latvija pārtaps par lielu gardēžu galamērķi. "Mājas kafejnīcu dienas 2025" aicina doties neaizmirstamā piedzīvojumā cauri 42 dažādiem reģioniem, kur katrs pagrieziens ceļā vedīs pie jaunām garšām un cilvēku viesmīlības.

Ar plašo un garšīgo piedāvājumu var iepazīties internetā.

Mājas kafejnīcu dienas notiek jau piekto gadu un visas nedēļas nogales līdz pat septembra vidu var plānot garšu piedzīvojumus Latvijas novados. Kopumā šogad Mājas kafejnīcu dienās piedalīsies ap 600 mājas kafejnīcu. Milzīgas izvēles iespējas visiem ceļotājiem.

Motivācija piedalīties saimniekiem ir dažāda, kāds grib izmēģināt spēkus viesmīlībā, kāds grib parādīt savu sasniegto, piemēram, kādu atjaunotu ēku, kādam hobijs ir ēst gatavošana un cilvēks izmanto iespēju pacienāt plašāku cilvēku loku.

Pirms doties ceļā, Inese Šīrava iesaka ielūkoties mājaslapā un jāiepazīstas ar aprakstiem, jo daudzi saimnieki piedāvā ne tikai gardu ēdienu, bet arī citas izklaides.

Tāpat viņa iesaka iepazīties ar apmeklējumam izvēlētās mājas kafejnīcas noteikumiem, jo bieži ir jāpiesakās, jo ir vietas, kur ir ierobežots vietu skaits apmeklētājiem. Otrs iemesls - lai saimnieks var plānot ēdiena apjomu. Ja cilvēks ikdienā nenodarbojas, neuzkrāj produktus, ir jāsagatavojas.

Ieteikums ņemt līdzi skaidru naudu.