Līdz laikam, kad no ziemas guļas sāks mosties ērces, ir krietnas nedēļas un varbūt pat mēneši. Tas nozīmē, ka vēl ir laiks vakcinēties pret ērču encefalītu. Kāpēc vakcinēšanās ir svarīga un kā tikt galā ar bakteriālajām infekcijām, ko pārnēsā ērces, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska.

Uzklausām, ko iedzīvotāji Kurzemes mazpilsētā Kandavā domā par ērcēm un vai potējas pret ērču encefalītu.

Stāstot par vakcināciju, Dace Zavadska atklāj, ka ir pagarināts intervāls starp balstvakcinācijām.

"Ir pagarināts intervāls balstvakcinācijai pēc ceturtās devas. Ja iepriekš vakcinējāmies ik pēc pieciem gadiem un vēlākā vecumā seniori ik pēc trīs gadiem, tagad, neatkarīgi no devas, pēc ceturtās devas esam pagarinājuši uz desmit gadiem [intervālu]. Tas viss, protams, ir zinātniskos pierādījumos balstīts, gan Latvijas pierādījumos," norāda Dace Zavadska.

"Kopš 2016. gada esam valsts līmeņa pētījumus veikuši par ērču encefalītu veikuši, tajā skaitā par vakcīnu efektivitāti. Mēs neesam vienīgie. Tāda doma ir bijusi arī citās Eiropas valstīs ārstiem un zinātniekiem.

Šoreiz varam sevi paslavēt, jo esam vienīgā valsts Eiropā ar valsts līmeņa pētījumiem pierādījusi to, ko citi ir izdarījuši reģionālāk vai Šveice, piemēram, bez jebkāda zinātniska pamatojuma pagarināja šo intervālu jau pēc trešās devas. Mūsu dati rāda, ka to varam izdarīt pēc ceturtās devas."

Arī bērniem pēc ceturtās vakcīnas ir desmit gadu intervāls balstvakcīnai.

Bieži par sekām, ko raisījis ērču encefalīts, domājot, ir tādas, ko reizēm nesaistām savā prātā ar pārslimotu ērču encefalītu – tie ir atmiņas traucējumi, kognitīvās spējas, redzes traucējumi, mācīšanās traucējumi bērniem, arī galvassāpes.

"Par to pēdējos gados Eiropā runājam. Ja esi it kā izveseļojies un fiziski funkcionē, ir daudzas lietas, kas ir pierādītas kā sekas pēc ērču encefalīta," atzīst Dace Zavadska.

Guntis Karelis piebilst, ka sekas ir pat pusei pacientu. To var noteikt, to traktē kā dzīves kvalitātes pasliktināšanos.

Arvien biežāk uzņēmumi izmanto iespēju pārbaudīt savu darbinieku kompetenci ar mērķi celt tās līmeni, piedāvājot uzņēmumā speciālistu konsultācijas un kursus. Par kompetencēm darba vietā un pieaugušo izglītību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Jeļena Muhina, BDA (Baltijas datoru akadēmijas) pētnieks Uldis Zandbergs un uzņēmuma "CLT Profi" vadītājs Andris Dlohi.

No 2023. gada 1. septembra līdz 31. decembrim mājsaimniecībām visu elektrības piegādes sistēmas pakalpojumu tarifu plānu fiksētā daļa jeb maksa par jaudas uzturēšanu bija samazināta par 60%. Kas šogad ir mainījies maksas aprēķinā, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē AS "Sadales tīkls" komunikācijas direktore Gunta Līne, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.

"Mainījušās ir divas lietas: pirmkārt, ir nedaudz samazinājusies sadales pakalpojuma maksa, tātad sadales tarifu vērtības ir nedaudz samazinājušās. Bet, ņemot vērā to, ka pēdējos četrus mēnešus līdz pagājušā gada decembrim, bija spēkā valsts atbalsta risinājums, kas vēl par 60% samazināja to sadales tarifa fiksēto maksas daļu, tad šobrīd no pirmā janvāra maksājumi ietekmēs divas pozīcijas: viens ir šīs, sadales tarifavērtības, bet otrs - tas, kā ir mainījies valsts atbalsta risinājums," skaidro Gunta Līne.

"Šis bija tāds politisks lēmums apstiprināts, manuprāt, Elektroenerģijas tirgus likumā, kādā veidā no 1.janvāra attiecīgi šis atbalsta risinājums mainīsies. Tas ir kļuvis vairāk mērķēts un šī atbalsta mehānisma mērķis ir nodrošināt tādu pakāpeniskākas sadales pakalpojuma maksas izmaiņas jeb pieaugumu. Attiecīgi šobrīd no 1.janvāra spēkā ir tā saucamais atbalsta griestu risinājums, kas ir nedaudz mazāks nekā šis iepriekšējais."

Skaidrojums nav vienkāršs, atzīst arī Gunta Līne.

"Tas, kas ir jāzina mājsaimniecībām, ikvienam mājsaimniecības jeb privātpersonu pieslēgumiem no vienas fāzes 16, 20, 25 ampēriem un trīs fāzu 16, 20 un 25 ampēriem sadales pakalpojuma izmaiņas būs relatīvi nelielas  - fiksētās maksas pieaugums būs aptuveni 50 centi līdz divu eiro apjomā mēnesī."

Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē, iegādājoties dzīvokli, ir jānovērtē arī mājas tehniskais stāvoklis un ēkas dokumentācija. Kā to izdarīt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē nekustamo īpašumu vērtētājs Tarvids Marks un jurists Jānis Uzulēns.

Iespējams, turpmāk, iegādājoties otrreizējā tirgū dzīvokli, nebūs tik svarīgi bērnudārza, skolas, sabiedriskā transporta pieturas, veikala vai veselības centra tuvums, bet gan labi sakārtota mājas lieta. Kas vēl bez mājas lietas būtu rūpīgi jāizpēta pirms dzīvokļa iegādes? Abi viesi atzīst, ka ir jāizpēta katra māja, jo var būt pieļautas kļūdas nelikumīgas rīcības rezultātā.

Jānis Uzulēns norāda, kā vērtētāja iesniegtā vērtējumā nav nekā par mājas lietu, piemēram, par ēkas tehnisko apskati, kas jāveic ik gadu.

"Vēl viena būtiska lieta, visticamāk, ka nav izpētīts, kāds ir iekšējais mikroklimats starp mājas iedzīvotājiem. Kaut vai ir biedrība, vai nav nodibināt, ir kaut kāda pārstāvība, kopība, " atzīst Jānis Uzulēns. "Ja ievācamies padomju laikā mājā, kas būvēta 60.-70. gados, agri vai vēlu saskarsimies ar, pirmkārt, drošības jautājumiem, otrkārt, ar energoefektivitāti. Ja es eju dzīvoklī, kas otrreizējais vai trešreizējais tirgus, loģiski, ka viens no jautājumiem būtu, kā šeit sadzīvo mājas iedzīvotāji, kā viņi pieņem kopīgi lēmumus."

Viņš arī min, ka vajadzētu painteresēties, vai būs viegli vienoties ar kaimiņiem, rūpējoties par mājas drošību, par siltināšanu. Vai būs virkne lēmumu, ko nekādi nevarēs pieņemt.

"Dzīvoklis nav atrauts no kopējās mājas, ja ievācos deviņu vai 10 stāvu mājā, viens dzīvoklis ir varbūt ok, bet nezinām, cik no pārējiem dzīvokļiem ir nelikumīgas pārbūves, daudz ko nezinām," bilst Jānis Uzulēns.

Hobiji var būt tik daudzveidīgi un aizraujoši! Kā izvēlēties savējo – to, kas sniedz možumu prātam, kustību prieku vai atraisa talantus? Raidījumā Kā labāk dzīvot prāta un erudīcijas spēles kā brīvā laika pavadīšanas veidu aicina izvēlēties "Prātā spēles" izveidotājs, organizators un vadītājs Edijs Začs un prāta spēļu ilggadējā spēlētāja, erudīcijas spēļu entuziaste Jana Saulīte.

Arvien vairāk parādās dažādi zinātniski pētījumi, ka fiziskās formas uzturēšanai, pilnīgi pietiks ar ikdienas spēka vingrinājumiem un enerģiskām pastaigām. Hanteles šoreiz liksim mierā, bet par veselību uzlabojošām pastaigām un pārgājieniem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kustēties aicina sporta ārste, Sporta laboratorijas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un soļotājs Modris Liepiņš.

Staigāšana kā jebkura fiziska aktivitāte ir labākās zāles pret mazkustību un visām no tās izrietošajām veselības kaitēm. To neviens neapstrīd. Bet kā ir ar visur daudzināto mērķi 10 tūkstoši soļu dienā? Vai tam ir jelkāds zinātnisks izskaidrojums, vai tomēr veselības uzlabošanai pietiek arī ar krietni pieticīgāku soļu skaitu?

Sandra Rozenštoka atzīst, kā jāsāk ar laika veltīšanu sev.

"Sākumā varbūt pat nevajag sporta tērpu, vienkārši jāspēj iziet ārā un jāspēj sākt iet, kad rodas sajūta - es varu piecas minūtes, varu 10 minūtes, varu 30 minūtes, tad parādās vēlme uzvilkt ērtākus apavus, vai ērtāku apģērbu, vai sportisku apģērbu," norāda Sandra Rozenštoka. "Cilvēkiem, kas pasīvi bijuši, pat 2000 soļi ir pierādījums, ka viņi ir daudz labāki, nekā nedarīt neko."

Sirds un elpošanas sistēma, ja to nenoslogojam, neuztur augstu funkcionalitāti. Tā kā dzīves ilgums pieaug, ir svarīgi veidot bāzi un uzturēt sirds veselību.

Modris Liepiņš atklāj, ka viņš šobrīd atsācis trenēties katru dienu un nedēļā kopumā veic ap 100 kilometru. Bet cilvēks, kas nav gājis, var sākt ar 2000 soļiem dienā. Tas ir apmēram 1,5 kilometri. Palielinājums soļu daudzumam ieteicams pakāpenisks, ja bijis pasīvs, nāk klāt 250 soļi nedēļa, ja aktīvāks, - 500 soļi. Tā audzējot soļus, vēlams nonākt līdz 7000 - 7500 soļiem dienā. Tas nav daudz.

"Man jau gribētos, lai ikdienas biroja darba cilvēks celtos kājās un aizietu uz blakus kabinetu, ne zvanītu, ka soļus savāc ikdienas aktivitātes. Ja ikdienā birojā noiet 2000 - 3000 soļu, tas jau ir labi ķermenim," uzskata Sandra Rozenštoka.

2024. gada 30. aprīlis - diezgan svarīgs datums visiem tiem, kas domā par saules paneļu uzstādīšanu pašpatēriņam savās mājsaimniecībās, jo līdz aprīļa beigām vēl var pieteikties neto uzskaites sistēmai, kad saules paneļu saražoto lieko elektrību var saņemt atpakaļ no Sadales tīkla kad baterijas neko neražo vai ražo ļoti maz. Pastāv arī viedoklis, ka pēc šī datuma saules paneļu uzstādīšana Latvijā varētu tikpat kā apstāties. Citi nav tik pesimistiski, un pat mūsu iepriekšējā raidījumā runa bija par to, ka šobrīd saules paneļu cenas ir nokritušās tiktāl, ka tomēr tā vai tā būs izdevīgi to uzstādīt. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un vērtē Klimata un enerģētikas ministrijas Klimata un enerģētikas finanšu instrumentu departamentu direktors Raimonds Kašs un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.

Ažiotāža saistībā ar saules paneļu uzstādīšanu veidojās laikā, kad bija salīdzinoši augstas elektroenerģijas cenas.

"Protams, šai sistēmai nevajadzētu kļūt par tādu instrumentu, kas garantē augstas cenas, pie kurām atmaksājās. Tas nozīmē, ja saules paneļi kļūst beznosacījumu izdevīgi, tad tas liecinātu, ka kaut kas nav kārtībā," norāda Gunārs Valdmanis.

Situācijā, kad ir salūzis vai bojāts putekļsūcējs, veļas mazgāšanas mašīna vai kāda cita sadzīves tehnika, ir vieglāk iegādāties jaunu, nevis to remontēt, ja ir beidzies juridiskās garantijas termiņš. Ar jaunajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem patērētājiem tiek radīts stimuls pagarināt produkta ekspluatācijas laiku, to remontējot. Vai un kā tas strādā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības biroja Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda, interneta veikala „220.lv” pārstāvis Kārlis Ozols un biedrības "Zero Waste Latvija" IT projektu vadītāja Evija Ozola - Ozoliņa.

Edīte Drozda skaidro, ka Eiropas Komisija vēlas ražotājiem uzdot ražot jau remontējamas preces un ražot arī šīm precēm detaļas, lai varētu remontu veikt. No otras puses ir patērētāju tiesību regulējums, kas dos tiesības pēc laika, kas pienākas pēc likuma kā garantija, ja iegādātā prece salūzt, būs iespēja to ražotājam vai viņa pārstāvji, vai jebkurai darbnīcai nodot remontēt.

Lai to ievestu dzīvē, jāmaina ne tikai ražotāju attieksme, bet arī patērētāju uzskati. Izpratni par aprites ekonomikas ieviešanu patērētājiem un paradumu maiņu veicina nevalstiskās organizācijas 

Tiesa, nododot tehniku remontā, nāksies rēķināties, ka tas var aizņemt krietnu laiku, kamēr vajadzīgo detaļu sagādā. Tas, protams, var radīt sarežģījumus.

Tāpat neviennozīmīgs ir jautājums par vecās uzticamās tehnikas energoefektivitāti.

Jau pie pirmajiem pamatīgajiem šīs ziemas mīnus grādiem sociālajos tīklos aizsākās diskusijas par to, kāpēc daudziem auto no rīta "nelec". Kāds vainoja iekšdedzes dzinēja, sevišķi dīzeļa nepilnības, kāds - degvielas kvalitāti, citi - mašīnas akumulatora vājumu. Par akumulatoru un mašīnas elektrosistēmas ekspluatāciju ziemas laikā pārrunājām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro auto elektriķis Māris Nitišs un "Akumulatoru centra" pārstāvis Pēteris Špūle.

Latviešu valodas aģentūras mājas lapā šonedēļ var pārbaudīt savas zināšanas, nobalsojot par to, vai pieminot 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu, barikādes jāraksta ar lielo vai mazo burtu? Kā tad ir pareizi; arī par to spriedīsim latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.