Kā labāk dzīvot

Mentālās veselības nozīme ir nenovērtējama. Kāpēc tik svarīgi par to rūpēties un kur doties, lai uzzinātu ko vairāk, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas biedrības "Ogle" vadītāja Alise Cepurīte, psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts Ernests Pūliņš-Cinis un viens no festivāla "Ogle"organizatoriem Klāvs Adamovičs.

--

11.–12. jūlijā Tallinas ielas kvartālā notiks festivāls "Ogle 2025", kur apmeklētāji varēs uzzināt, kā parūpēties par savu mentālo veselību. Pasākums apmeklētājiem pieejams par ziedojumiem.

Divu dienu programmā vairāk nekā trīsdesmit Latvijas psihologi, psihoterapeiti, kustību speciālisti, mākslas terapeiti un pieredzes stāstu dalībnieki piedāvās lekcijas, radošās darbnīcas, meditācijas kokļu pavadībā un individuālas bezmaksas konsultācijas, sacīja rīkotāji un uzsvēra, ka festivāla centrālais fokuss ir labbūtība – saprotami, zinātniski pamatoti paņēmieni, kas palīdz uzlabot ikdienas pašsajūtu, sākot ar kvalitatīvu miegu un līdzsvarotām attiecībām un beidzot ar drosmi runāt par sarežģītām tēmām.

 

"Šovasar centāmies vairāk fokusēties uz labbūtību un kā parūpēties par sevi ikdienā. Tādēļ būs dažādas tēmas par stresu, par attiecībām, par miegu. Ja citus gadus tas ir bijis vairāk kā izklaides festivāls ar mūziku, šogad tomēr vairāk koncentrējamies uz jautājumiem, kas saistīti ar mentālās veselības tēmu gan lekcijās, gan diskusijās, gan dažādās darbnīcās," par gaidāmo festivālu stāsta Alise Cepurīte.

Jūnija sākumā  stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas izbeidz otrreizējo ūdens skaitītāju verifikāciju daudzdzīvokļu māju dzīvokļos. Namu apsaimniekotāji norāda, ka izmaiņām ir savi ieguvumi un arī riski. Kas satrauc namu apsaimniekotājus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs, SIA „Rīgas ūdens” Ūdensvada un kanalizācijas tīklu dienesta Patēriņa kontroles daļas vadītājs Dainis Drikšņa, uzņēmuma „HomeUp” valdes loceklis Gatis Roze un uzņēmuma „OB serviss” valdes loceklis Vladislavs Eidimts.

Ne pārāk karsta vasara ir teju ideāla, lai nodarbotos ar veselību uzlabojošām fiziskām aktivitātēm. Fiziskās formas uzturēšanai lieliski var izmantot ūdenstilpes, kuru Latvijā ir cik uziet. Peldēšana kā fiziskā aktivitāte veselības uzlabošanai un drošība uz ūdens – par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot ar biedrības "Peldēt droši" dibinātāju Zani Gemzi un biedrību "Peldēt droši" un "Droša uzvedība uz ūdens" peldēšanas treneri Pāvelu Murānu.

"Peldēšanās atklātos ūdeņos un peldēšana baseinā ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Pirmkārt, atšķiras ūdens temperatūra, baseinā ir kontrolēti, droši apstākļi, kur nav straumes, vējš. Cilvēki iet uz baseinu peldēt kā uz treniņu, iet uz nodarbībām. Atklātie ūdeņi būtu plunčāšanās, izpeldēšanās," atzīst Pāvels Murāns. "Atklātos ūdeņos ir tik daudz riska faktoru, kuri nav baseinā. Parastiem iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka

atklātos ūdeņos ir plunčāšanās, peldēšanās, ūdens izbaudīšana, bet ne peldēšana klasiskajā izpratnē, garu gabalu peldēšana, peldēšana pāri Daugavai vai pāri ezeram. Tas nav domāts cilvēkiem, kuri nav sportisti, nav sagatavoti, nav viņiem apziņas par visiem riska faktoriem."

Peldbaseins ir droša vide, kur peldēt.

Peldot garākus gabalus atklātā ūdenī, ir jābūt pārliecinātam, ka cilvēks spēs tikt galā ar dažādām situācijām.

Cilvēki parasti izvēlas peldēt prom no krasta, kas ir liela kļūda.

Tuksnesis vēl neveidojas, bet kailgliemeži šogad papostījuši ne vienu vien dārzu. Īsti iedarbīgu metožu, kā ar šo invazīvo sugu cīnīties nav. Par iespējam ierobežot šo sugu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Bioloģijas institūta direktors Latvijas malakologu biedrības pārstāvis Arturs Stalažs, Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre un "profesionāla dārzu mīļotāja" Ivita Ruduša.

Vēsā un lietainā vasara patīk Spānijas kailgliemežiem, kas veicina to vairošanos.

Kailgliemežiem apetīte laba un viņi nav izvēlīgi. Negrauž balto āboliņu, bet ēd zemenes, ēd arī beigtus dzīvniekus, sugas brāļus, izkārnījumus.

Cilvēki vairāk izmanto preparātus, kas satur dzelzi, bet labākie preparāti cīņai ar kailgliemežiem būtu tie, kas satur varu.

"Vara preparāti ir iedarbīgāki, bet tie īsti laikam Latvijā nav pieejami, atzīst Aiva Bojāre.

Ivita Ruduša dalās pieredzē, ka kailgliemeži dārzā ir jau kādus piecus gadus.

"Sākumā bija ļoti maz, vakarā varēja divus trīs atrast, šo gadu laikā ir progresējuši ģeometriskā progresijā. Katru vakaru nolasa vismaz puslitru, lai arī dārzs nav liels. Lasām, ja ne katru vakaru, tad katru otro vakaru," stāsta Ivita Ruduša. "Lasām un izmantojam arī dzelzs preparātus. Kad vēl bija vara preparāti pieejami, izmantoja tos. Granulas maksāja salīdzinoši daudz. Arī kaimiņi lasa un ber. Bet ir viens kaimiņš, kurš nelasa."

Arturs Stalažs norāda, ka lasīšana visefektīvākais variants gliemežu skaita samazināšanai, ko var kombinēt ar citām metodēm. Simtprocentīgi viņus iznīcināt nevar, var samazināt daudzumu ar lasīšanu.

Labs līdzeklis alus, labāk izmantot kvalitatīvu alu.

No vienas puses ir jocīgi, ka cilvēkiem ir jākopj dabiskās pļavas Lai pati daba lemj, kam pļavā būt, kam nē. Tomēr ne. Par dabas zemniekiem un atvērto pļavu dienām vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa, Latvijas Dabas fonda zālāju eksperte Baiba Strazdiņa, sazināmies ar vienu no projekta "GrassLIFE2" partnerēm jeb dabas zemnieci Sanitu Āboliņu.

Ierakstā uzklausām zemniekus Rūdolfu un Agnesi Medeņus Madonas novadā. 19. jūlijā atvēro pļavu diena notiks netālu no Madonas - Praulienas pagasta zemnieku saimniecībā "Kalna Rubeņi". Tur bioloģiski vērtīgie zālāji aizņem 240 ha un pļavās ganās ap 150 Hereford šķirnes liellopi. Saimnieki izveidojuši arī nelielu gaļas pārstrādes cehu.

--

Latvijas Dabas fonds sāk kampaņu "Dabas zemnieki" un aicina uz atvērto pļavu dienām visas vasaras garumā. Kampaņas mērķis ir cildināt un pateikties dažādiem dabisko pļavu apsaimniekotājiem par darbu, kuru viņi dara un stāstīt par to, kāpēc pļavas atjaunot ir svarīgi, kā to darīt, rodot tajā arī biznesa iespēju.

Sākot no 12. jūlija, kampaņas laikā tiks organizētas četras atvērto pļavu dienas - tā būs iespēja apmeklēt četras saimniecības dažādās vietās Latvijā, iepazīties ar saimniekiem, doties ekskursijās pa pļavām, kā arī baudīt dabisko pļavu produktus.

Kāda vieta uzturā ierādāma olbaltumvielām un cik svarīga ir to uzņemšana? Raidījumā Kā labāk dzīvot pētām, ko par to visu vajadzētu zināt.

Cik daudz un kādas olbaltumvielas cilvēkam patiesībā nepieciešamas ikdienā? Kā nepieciešamība uzņemt dažādas olbaltumvielas mainās atkarībā no dzīvesveida un vecuma? Vai proteīna pulveri ir vajadzīgi tikai sportistiem un kad tos tiešām lietot? Kā sabalansēt uzturu, iekļaujot augu valsts olbaltumvielas? Kāda ir proteīna nozīme novecošanas procesā un senioru veselībā?

Analizē medicīnas zinātņu doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Sporta un uztura katedrā un Rehabilitācijas katedrā, sporta ārsts Jānis Leitis, sporta skolas "Arkādija" ārsts

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas fizioloģijas pasniedzējs, RSU Sporta medicīnas rezidents Mārcis Jakovičs un farmaceite Zane Melberga.

Rīgas Stradiņa universitātes profesors un gerontologs Jānis Zaļkalns uzsver, ka novecojot, no veselības viedokļa ir svarīgi domāt par divām lietām - ne tikai par olbaltumvielu iekļaušanu ēdienkartē, bet arī par pietiekamu ūdens patēriņu. Viņu uzklausām ierakstā.

Laila Meija skaidro, ka olbaltumvielām ir neatņemama loma cilvēka organismā un tās ir būtiska sastāvdaļa uzturā. Bez olbaltumvielām dzīvot nevaram, tās jāuzņem pietiekamā daudzumā, bet ir situācijas, kad vajadzīgas vairāk vai to uzņemšana ir jāmazina.

Smagu slimību gadījumā ir olbaltumvielu zudums organismā, ja tās netiek piegādās pietiekami daudz organisms „apēd pats sevi”. Tāpat olbaltumvielas ir jāuzņem vairāk, ja ir paaugstināta slodze.

Pētījumi rāda, ka veseli cilvēki Latvijā olbaltumvielas uzņem pietiekami un nav riska, ka ar uzturu nevarētu uzņemt tās pietiekamā daudzumā.

Cilvēkiem novecojot, olbaltumvielas ir vajadzīgas vairāk. Atbildot klausītājai, Laila Meija norāda, ka olbaltumvielu avotam nav obligāti jābūt gaļai vai zivīm, kas ir dārgāki produkti, tās var uzņemt ar piena produktiem, olām, kā arī augu valsts produktiem.

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos Latvijas iedzīvotāji ir samaksājuši krietnus simtus miljonus eiro un latu. Tagad kāda biedrība aicina visus, kas savulaik maksājuši elektrības rēķinus, kuros bija iekļauta OIK maksa, slēgt cesijas līgumu ar šo biedrību, lai atgūtu samaksāto.

No 17. jūnija Latvijā oficiāli sāk darboties augsti kvalificētu juristu izveidotais portāls Tiesiskums.lv, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs vai uzņēmums var reģistrēties prettiesiski iekasētā OIK atgūšanai. Paralēli visā Latvijā tiks rīkoti reģionālie forumi, kuros iedzīvotājiem būs iespēja klātienē pieteikties OIK maksājumu atgūšanai un noslēgt sadarbības līgumu ar biedrību Tiesiskums.lv. Tiek lēsts, ka viena mājsaimniecība vidēji varētu atgūt aptuveni divus tūkstošus eiro.

Studijā zvērināta advokāte Iveta Pazare un zvērināts advokāts, tiesību zinātņu doktors Artis Stucka.

Paaugstināta jutība – tā vēl nav alerģija! Bet anafilakse jau ir akūta, dzīvību apdraudoša daudzu orgānu alerģiska reakcija. Īpaši svarīgi ir atpazīt anafilakses pirmos simptomus, jo tam var būt dzīvības cena. Kādi ir izplatītākie krustenisko alerģiju pāri un kā rīkoties, ja sākusies alerģiska reakcija?

Par alerģiskām reakcijām, alerģijām, anafilaksi un anafilaktisko šoku izjautājam Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas pneimonoloģi, alergoloģi dr. Līgu Ciekuri, alergoloģi Ievu Cīruli un pediatri, bērnu alergoloģi Laini Bormani.

Problēmas ar muguru, nepatīk intensīva vingrošana? Tad kalanētikas vingrinājumi būs tie, kas ļaus sevi turēt labā fiziskā formā. Vairāk par kalanētiku – kad, kam un kāpēc – raidījumā, kurā viesojas Sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks.

Lietainais un vēsais jūnijs tūlīt būs aiz muguras, bet dārzā tāpat ir ko darīt visas vasaras garumā. Par dārza darbiem jūlijā runājam ar dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni.