Kā labāk dzīvot

Strauji tuvojas laiks, kad dārzkopjiem būs pilnas rokas ar darbiem, kas darāmi dārzā. Par svarīgākajiem aprīļa dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.

Pavasarī dārzā nevar pat aptvert, kuru darbu steigt pirmo, kurš var pagaidīt. Vija Rožukalne iesaka sadalīt trīs grupās pirmos dārza darbus:

sākt vajadzētu ar augļu kokiem un ogulājiem, tiem vajag ne tikai labi izskatīties, bet tos vajag arī pabarot, un augļu kokus un ogulājus var līdz aprīļa vidum veidot un griezt;

nākamie, kas prasa dārznieka uzmanību, ir dekoratīvie krūmi un koki;

visilgāk var gaidīt skujeņi, tie paši lielākie "sliņķi", tiem pat ir slinkums nomest savas lapas, tos var griezt visu sezonu.

"Sadalām, pati zinu, ka izejot dārzā, darbu ir tik daudz, ka mati ceļas gaisā un tu nesaproti aiz šausmām, pie kā iet. Ja ir skaidrs plāns, kā tas sadalās, tad uzreiz..." atzīst Vija Rožukalne.

Maruta Kaminska papildina, ka hiacintes un narcises jau izlīdušas, svarīgi mēslot lielo sīpolu puķes, gan tās, kas iestādītas dārzā, gan tās, kas podos.

Ārsts var izdarīt patiesi daudz, tomēr bez pašu pacientu iesaistīšanās neiztikt. Cik esam aktīvi, ievērojot norādījumus, un kā mainīt savus ikdienas paradumus, lai sasniegtu iespējami labākus rezultātus ārstēšanās procesā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas Hipertensijias un aterosklerozes biedrības vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors kardiologs Kārlis Trušinskis, "Mēness aptiekas" farmaceite Ērika Pētersone un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.

Šogad pirmo reizi 27. martā pasaulē atzīmē Līdzestības dienu.

Inese Mauriņa norāda, ka šajā dienā vēlas runāt par ārstēšanās efektivitāti, aktualizēt jautājumus, kas svarīgi pacientiem. Vairāk fokusējas uz sirds un asinsvadu slimību pacientiem, kam jālieto daudz un dažādi medikamenti lielākoties mūža garumā. Tas nav viegli.

Aptauja liecina,  ka apmēram 10% aizmāršības dēļ neiedzer zāles, bet biežākie iemesli saistīti ar izpratni, kāpēc nepieciešams lietot medikamentus un ievērot citus ieteikumus, lai sasniegtu ārstēšanās mērķus. Tāpēc šogad īpaši uzrunā sirds un asinsvadu slimību slimniekus, lai mazinātu šo slimību izplatību.

Ērika Pētersone norāda, ka aptaujas dati nepārsteidz, farmaceiti jūt, ka pacientu līdzestība nav liela. To ietekmē dažādi faktori, tāpēc farmaceiti cenšas palīdzēt pacientam ievērot terapiju.

Farmaceitu aptauja atklāj vairākus galvenos iemeslus, kāpēc pacienti neievēro ārstēšanās ieteikumus:

finansiālu ierobežojumu dēļ 21,4% pacientu nevar atļauties visus nepieciešamos medikamentus;

pāragri pārtrauc ārstēšanu – 23,5% pacientu pārstāj lietot zāles, jo jūtas labāk;

bailes no blakusparādībām – 19,9% pacientu izvairās no zāļu lietošanas blakusparādību dēļ;

nepietiekama izpratne par ārstēšanas nepieciešamību – 14,1% pacientu nesaprot terapijas mērķi;

savukārt 10,3% pacientu regulāri aizmirst lietot medikamentus.

"Līdzestība būtiska ārstniecības efektivitātes panākšanā," atzīst Kārlis Trukšinskis. Viņš min, kad arī pasaules pieredze ir līdzīga, apmēram 40 – 50% pacientu dažādu iemeslu dēļ pārtrauc lietot zāles.

"Pirmos sešus mēnešus pēc izrakstīšanās no slimnīcas situācija vēl ir diezgan jauka, gads paiet, divi, mēs ikdienā redzam, ka nāk pacienti pēc sirds operācijas, kam ir labi rezultāti gadu pēc tās. Mēs atceramies, bija problēma, visi vienojāmies, strādājām. Bet tad paiet septiņi gadi, pacients ir atgriezies, holesterīns atkal ir paaugstināts, asinsspiediens nav kontrolēts. Kaut kā likās, ka tas vairs nav tiks svarīgi... Ilgtermiņā [zāļu] lietošana ir panākumu stūrakmens," norāda Kārlis Trukšinskis.

Viņš min, ka ārstam ir svarīgi ne tikai dot norādījumus pacientam, bet arī radīt tādu vidi, lai pacients justos drošs pateikt, ka es nevaru izdarīt to vai to, vai nepatīk kādas zāles.

"Ārstēšanas shēma ir jāsabalansē ar pacienta dzīvi," min Kārlis Trukšinskis.

Ārsts arī norāda, ka sarežģītas zāļu shēmas ir liela barjera cilvēkiem, tāpēc jauninājums ir kombinētie – trīs sastāvdaļas vienā tabletē, nevis trīs tabletes. Viņš arī min, ka būtiski ir digitālie risinājumi, kas pacientam palīdz atcerēties par medikamentu lietošanu. Par to nav jādomā tikai ārstam, farmaceitam vai pacientam, ir vajadzīga arī lēmumu pieņēmēju iesaiste.

Vai no meža var gūt peļņu, to necērtot vai to darot tikai izlases kārtā? Jā, var gan. Kādas ir mūsdienīgas alternatīvas mežu apsaimniekošanā, iepazīstam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro klimata tehnoloģiju uzņēmuma "Arbonics" mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks, meža īpašnieks, mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas "Pūpoli" pārvaldnieks Raimonds Mežaks un uzņēmuma "Ecobase" mežsaimniecības eksperts Linards Ludis Krumšteds.

Latvijā sākusies ikgadējā „Digitālā nedēļa”, kuras laikā, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta iedzīvotāju digitālajā prasmēm un veidiem kā tās uzlabot. Kādas prasmes būtu  jāapgūst, lai cilvēks šobrīd justos digitālajā vidē ērti un galvenais – droši, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un Latvijas Radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine.

No 24. līdz 28.martam Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) aicina ikvienu piedalīties ikgadējā informatīvi izglītojošā kampaņā “Digitālā nedēļa 2025”, kas sniegs iespēju gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem apgūt un attīstīt jaunas digitālās prasmes.

Digitālā nedēļa Latvijā tiek organizēta "ALL Digital Weeks 2025" (#ADWeeks2025) ietvaros un šogad Latvijā notiks jau 16. reizi.

Divas šī gada "Digitālas nedēļas" galvenās tēmas ir mākslīgais intelekts un kiberdrošība. Dažādie semināri ir domāti ikvienam digitālo jomu lietotājiem. Vairākus pasākumus, kas norisinās šīs nedēļas ietvaros, varēs arī noskatīties ierakstā.

"Pēdējos divus gadus mēs visi runājam par mākslīgo intelektu, daļa par to priecājas, daļa baidās no tā. Tāpēc arī šī nedēļā ir par  mākslīgo intelektu, kas ir mākslīgais intelekts, ko drīkst, ko nedrīkst, no kā vajadzētu izvairīties," norāda Signe Bāliņa.

"Ir jāsaprot, ka mākslīgais intelekts mācās. Un brīdī, kad mēs uzdodam jautājumu ChatGPT vai Copilot vai kādam citam, mēs viņam iedodam informāciju. Ja mēs iedodam kaut kādu biznesa informāciju vai savu personīgu informāciju, tad viņam iemācām lietas, ko viņam varbūt nevajadzētu zināt par mums vai mūsu biznesu," norāda Signe Bāliņa. "Brīdī, kad runājam par mākslīgā intelekta izmantošanu biznesā vai valsts pārvaldē, tas nav vispārīgais mākslīgais intelekts, kas ir brīvi pieejams "mākonī", kurš brīvi skatās "mākonī" visus datus, jo jebkura informācija ir vērtība, ir tā, kas padara to mākslīgo intelektu gudru. Ja ir kaut kādas lietas, ko mēs negribam, lai visa pasaule zina, tad nesakām to mākslīgajam intelektam."

Bāliņa arī min, ka katram pašam jāizvērtē, cik daudz informāciju dodam mākslīgajam intelektam, bet valsts sistēmām ir virkne ierobežojumu.

Pavasaris ir ļoti piemērots brīdis, lai savā piemājas dīķī uzāktu zivju audzēšanu pašu patēriņam. Vai tas ir izdevīgāk nekā pirkt zivis veikalā? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijas vadītājs Jānis Baltačs un zivsaimniecības eksperts Raivis Apsītis.

Šobrīd, vēsā pavasarī, ir īstais laiks, lai dīķus “apsētu”, lai ielaistu zivju mazuļus dīķos, kā arī, lai sagādātu barību un visu vasaru audzētu zivis.

"Zivis vest no audzētavas uz savu dīķi šobrīd ir pats labākais laiks, jo aukstāks ir ūdens, jo zivis vieglāk pacieš visas manipulācijas. Kad būs maijs vai jūnijs, kad visi sāk uz laukiem braukt un dzīvoties, un ierauga, ka vajadzētu zivis ves [ir pa vēlu]. Ja ūdens ir +20 grādi, zivis daudz vairāk patērē skābekli, viņas ir daudz grūtāk pārvietot, viņas ir daudz jutīgākas. Šobrīd ir pats labākais laiks, kamēr auksts ūdens, viņas vest uz saviem dīķiem," atzīst Raivis Apsītis.

Bet asociācijai ir vērts pievienoties, ja zivis neaudzē rūpnieciski, bet tikai pašpatēriņam, lai dalītos pieredzē un arī lūgtu padomu kolēģiem vajadzības gadījumā.

1000 kvadrātmetru lielā dīķī pa vasaru var izaudzēt 100 kg zivis pašpatēriņam. Ģimenei tur ir krietni, ko regulāri ēst.

Uzklausām arī zivju audzētāja pieredzi.

Rinalds Rozenbergs zivju māju "Skangaļi" Cēsu novadā izveidoja pirms septiņiem gadiem. Sākotnēji viņam bija ideja audzēt zivis pašpatēriņam un tirgošanai, tagad īstenots Eiropas projekts, zivju mājā izveidota recirkulācijas sistēma un baseinos aug dekoratīvās un krāsainās Koi karpas un citi zivju mazuļi.

Viņš arī stāsta, kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļauj zivju dīķu īpašnieki, un kādam jābūt dīķim, lai tajā audzētu zivis.

Apvelings - dabas parādība, kas raksturīga Baltijas jūra īpaši vasaras pirmajā pusē. Bet kā radies pats vārds, skaidrojam latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa un Latvijas TV laika ziņu redaktors Toms Bricis.

Toms Bricis norāda, ka Latvijā ir problēmas dažās nozarēs ar terminiem un meteoroloģija ir viena no tām. Viens no šādiem vārdiem, kas ir ienācis latviešu valodā no angļu valodas, ir apvelings

"Lai arī mēs dzīvojam pie jūras, tomēr šo procesu mūsu senči nav tik ļoti ievērojuši, lai tam dotu nosaukumu," atzīst Toms Bricis.

Līdzīgi ir ar apzīmējumu pērkona negaisam sniega laikā. Angliski to devē "thundersnow", kas būtu "pērkonsniegs", latviešu valodā tam īsti nav atsevišķa vārda, lai arī piekrastē šo parādību mēdz novērot.

Valodnieki piekrīt, ka nav uzreiz skaidra risinājuma, kā vārdu apvelings latviskot. Klausītājas piedāvātais latviskojums, kas nāk no Sīkraga, ir "dzelme paceļas". 

Runājot citiem jaunumiem latviešu valodā, Dite Liepa norāda, ka Valsts valodas centra latviešu valodas eksperti nolēmuši, ka vārds karavīrs tagad būs arī sieviešu dzimtē - karavīre. Jo arvien vairāk runā par sieviešu dzimtes personu iesaistīšanos gan dienestā, gan citviet bruņotajos spēkos.

"Skatīsimies, kā to pieņems un uztvers bruņotie spēki," bilst Dite Liepa.

Holesterīns, kā izrādās, nav vienīgais drauds mūsu veselībai. Ir vēl kāds rādītājs, kuram jāpievērš īpaša uzmanība, un tas ir lipoproteīns. Kā laikus pamanīt tā radīto apdraudējumu un kuriem cilvēkiem būtu par to jāzina kas vairāk, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kardiologs, profesors Gustavs Latkovskis un Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs.

Atzīmējot Starptautisko Lipoproteīna(a) atpazīstamības veicināšanas dienu 24. martā, biedrība "ParSirdi.lv" kopā ar kardiologiem vēlas vērst uzmanību šim mazpazīstamajam, bet izplatītajam sirds un asinsvadu slimību riska faktoram.

Vienam no pieciem cilvēkiem pasaulē ir paaugstināts Lp(a) līmenis, kas galvenokārt tiek ģenētiski mantots no vecākiem. Lielākajai daļai cilvēku ar paaugstinātu Lp(a) līmeni nav pamanāmu simptomu, tāpēc vienīgais veids, kā to noteikt, ir veikt asins analīzes. Paaugstināts Lp(a) līmenis ir bīstams, jo veicina aterosklerozes attīstību asinsvados, līdz ar to arī palielina sirds un asinsvadu slimību, to starpā infarkta un insulta risku.

"Mēs zinām, ka holesterīns ir kaitīgs. Atgādināšu, ka holesterīns tīrā veidā mums asinīs necirkulē, jo tā ir ūdeņainā vide un tauki tik vienkārši tur nepeld un nešķīst. Viņi tiek iepakoti vielā, kas saucas lipoproteīns, un mums asinīs cirkulē vairāki. Visi noteikti zina, ka ir tāds sliktais holesterīns, patiesībā tas ir holesterīns, kas atrodas tā sauktajā zema blīvuma lipoproteīnu daļiņās," skaidro Gustavs Latkovskis. "Kad mēs paskatāmies laboratoriskās atbildes, tur ir tāda sadaļa ZB LH. Tas ir tas sliktais holesterīns, kas atrodas zema blīvuma lipoproteīnos."

Bet ārsti vēlas aktualizēt, ka eksistē ļoti īpašs un kaitīgs paveids šim ZBL, proti, tas saucas lipoproteīns, "mazais a" mēs viņus saucam, norāda Latkovskis, minot, ka šī viela ir īpaši kaitīga un pat zemās koncentrācijas var veicināt artēriju aterosklerozi, proti, holesterīna izgulsnēšanos asinsvados, kā arī citas sirds un asinsvadu slimības.

Interesants ir fakts, ka  viela praktiski nav konstatēta citiem dzīvniekiem, izņemot vienu sugu, un tie ir eži.

"Šobrīd ir zināms, ka šis lipoproteīns, "mazais a", ir ļoti kaitīga molekula," norāda Latkovskis. "Patiesībā viņi ir zināmi jau vismaz 60 gadus, bet tieši pēdējo 10 -15 gadu laikā ir ļoti spēcīgi epidemioloģiskie un klīniskie pētījumi, kas parāda saikni starp šīs molekulas līmeni asinīs jeb šīs daļiņas līmeni asinīs un tiešām būtiski paaugstinātu sirds asinsvadu slimību risku."

Golfs ierasti tiek pozicionēts kā elitārs sporta veids turīgiem cilvēkiem. Tā gluži nav, jo golfa popularitāte īpaši sieviešu vidū Latvijā turpina strauji augt. Kāpēc spēlēt golfu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Golfa federācijas prezidents Jānis Trēgers un golfa spēlētāji Kaspars Daugaviņš un Ieva Masaļska.

Uz Jūrmalas golfa klubu Mārupē šoreiz devāmies tāpēc, ka tajā ir ne tikai divi golfa laukumi, bet ir arī iespēja ziemā mācīties un pilnveidot golfa sitienus un tehniku. Klubā ir gan iekštelpu simulators, gan apsildāms treniņu laukums.

Lai veicinātu sabiedrības spēju rīkoties ar veselības informāciju, 27.martā norisināsies Veselībpratības diena. Vairāk par veselībpratību raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs profesors Valdis Pīrāgs, endokrinoloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošā pētniece Jeļizaveta Sokolovska un digitālās veselības eksperts Emīls Sjundjukovs.

"Veselībpratība nozīmē ne tikai to, ka cilvēks ir ne tikai ķermeniski vesels vai ar labu prātu, bet arī izglītots šajā jomā. Man liekas, ka tā trešā komponente ļoti pietrūkst Latvijas sabiedrībā," vērtē Valdis Pīrāgs.

"Nepareizā uztvere, ka automātiski, ja staigāsim tik un tik soļu dienā, tik un tik apēdīsim dārzeņus, skaitīsim kalorijas un gulēsim septiņas vai astoņas stundas, viss būs kārtībā."

"Mēs gribam tieši šo trešo komponenti [veicināt], ka nepieciešama īpaša izglītība jeb veselībpratība, kas nav vispārējā izglītība, bet specifiska izglītība par savas veselības uzturēšanu. Lielais mērķis, ko esam sapratuši, ka mēs varbūt dosim izeju no tā, kas šobrīd ir, ka ģimenes ārsti ir pārslogoti, ka viņiem ir uzkrauta visa slimību profilakse, veselības uzturēšana un sabiedrības izglītošana. Skaidrs, ka viņi to nespēj. Digitālie risinājumi dos labu izeju no šī strūpceļa," uzskata Valdis Pīrāgs.

27. martā no plkst. 12.00 līdz 16.00 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A1 korpusa vestibilā notiks Veselībpratības diena iedzīvotājiem. Tās ietvaros cilvēkiem būs iespēja piedalīties konfrencē, kur veselības aprūpes eksperti dalīsies pieredzē un zināšanās par to, kā dzīvot ilgāk veselīgi un kvalitatīvi.

Veselībpratības dienas ietvaros speciālisti informēs sabiedrību par to, kas ir veselīgs dzīvesveids, kā mums var palīdzēt kustības, uzturs, miegs un tehnoloģijas. Papildus tam, iedzīvotāji tiks informēti arī par pacientu tiesībām un tiks diskutēt,s, kurš mūsdienās ir atbildīgs par cilvēka pašsajūtu? Pasākums ikvienam interesentam ir pieejams bez maksas.

Šoreiz par pārtikas grupu, kurai vajadzētu aizņemt, kā minimums, pusi no tā, ko liekam uz pusdienu šķīvja. Par dārzeņu izvēli un pagatavošanu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko, restorāna "Trīs sezonas" šefpavārs Ingmārs Ladigs un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore.

Ingmārs Ladigs atzīst, ka dārzeņus vēlams ēst maksimāli svaigus. Ir klāt pavasaris un tirgū var atrast arī jau pirmos zaļumus. 

Ina Poliščenko piekrīt, ka jāpalielina dārzeņu īpatsvars uzturā. Šobrīd arī veikalos daudz plašāk ir pieejami fenheļi, topinambūri, kas kādreiz šķita eksotiski.

Liene Sondore norāda, ka viņas lielākā sāpe, ka saknes un dārzeņus cilvēki ēd maz. Mudina mizot un vecākiem piedāvāt bērniem dažādus dārzeņus, kā arī taisīt biezeņus. Viņa min, ka jaunieši nezina, ka bieti var izcept krāsnī.

"Bērni ēd dārzeņus un jaunieši ēd dārzeņus, ja mēs kā pieaugušie gatavojam tos mājās un izvēlamies to darīt biežāk nekā reizi nedēļā," atzīst Liene Sondore.

Ina Poliščenko ceļ godā kartupeli, ko var vārīt, sautēt, cept dažādos veidos, kā arī pagatavot pankūkas.

"Kartupelis ir lielākais spēlētājs un tad parādās blakus jau iepazītie dārzeņi, kas man ir absolūts favorīts - pastinaks, man garšo ļoti. Daudziem šī sakne ir jaunums. Patīkama saldena garša. Mans pēdējais atklājums, ir jāceļ galdā visi "vecie dārzeņi", latviešu klasika.

Mans pēdējā laika atklājums ir kālis, ko bērnībā grauzu kā saldumu. Tagad recepte, ko aizguvu no savas krustmātes, kālis ar ķirbi, nedaudz kausētu sieru, un tik garšīgs biezenis sanāk,'' atklāj Ina Poliščenko.

Viņa iesaka dārzeņus, pirms likt zupā vai sautējumā, apcept cepeškrāsnī. Var pievienot dažādas garšvielas. Tad tikai katlā, pielej buljonu un izvāra zupu. Nav jāstāv pie katla.

"Viena no iespējām, kā dabūt iekšā dārzeņus, piemeklēt savu mērci, ar kuru kopā garšos dārzeņi. Nav noslēpums, ka ir jāpiestrādā, lai dārzeņi būtu garšīgi un cilvēkiem garšotu," atzīst Ingmārs Ladigs. 

Klasiska mērce ir bazilika pesto mērce.

Liene Sondore gan norāda, ka bērniem var nepatikt mērces pie dārzeņiem.

Ina Poliščenko miksē dārzeņus ar graudaugiem, daudz arī izmanto desertu gatavošanai.

"Fenhelis – jaunais „superfūds”, kura garšu daudzi noraksta – interesanti, jo īsti nezina, kā gatavot," piebilst Ingmārs Ladigs.