Kā labāk dzīvot

Īstiem gardēžiem marta otrā pusē jāizbrīvē laiks, lai dotos uz Latgali, jo tieši šomēnes visi ir aicināti izbaudīt garšu piedzīvojumu Latgales reģionā. Par tradicionālo un moderno Latgales virtuvi vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā viesojas "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs, kā arī attālināti sazināmies ar "Latgales kulinārais mantojums" pārstāvi Ilzi Stabulnieci un "Latgale.Travel" izpilddirektori

Lauru Spunderi.

Latgales garšu mēnesī šogad pirmo reizi piedalīsies Rēzeknes restorāns „We Know", kas strādā tikai pusotru gadu. Visu marta mēnesi restorānā varēs nogaršot 3 latgaliešu ēdienus: siļčis rolmopšus ar garšaugu sipisnīku, svaigi captu maizi i buļbu kraukšķim, galis zaterku un dzymtys veina ar soldonu auzu gordumu i svaigu ūgu mierci. Restorāna pārstāve Kristīne Pokule stāsta, ka latgaliešu ēdienu receptes restorāna vadītāja Iveta ir mantojusi no vecmāmiņas Veronikas.

Latgales garšu mēnesī varēs nobaudīt ļoti dažādus ēdienus, un Augšdaugavas novada Salienas pagasta Lielbornes muižā ekskursantus gaidīs marta divās pēdējās nedēļās, no trešdienas līdz sestdienai. Viesi varēs doties ekskursijā pa muižu un baudīt muižai raksturīgus ēdienus, par ko stāsta Lielbornes muižas īpašniece Nora Poiša.

,

Patērētājs ir tas, kurš novērtē pakalpojumu un reizēm arī izsakās kritiski. Kāpēc viņa sniegtā atgriezeniskā saite ir tik svarīga, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā "Norstat Latvija" vadītāja Linda Ezera, servisa novērtēšanas iniciatīvas "Komplimentu mēnesis" organizators Raivis Balodis un uzņēmuma "Stenders" Pārdošanas vadītāja Ance Keisa, diskutējot par konstruktīvas kritikas nozīmi un patērētāju iesaisti pakalpojumu uzlabošanā.

Linda Ezera norāda, ka konstruktīva kritika ir dialoga veidošana starp pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju, tādējādi palīdzot rast risinājumus. Raivis Balodis skaidro, ka "Komplimentu mēnesis" ir iniciatīva, kuras mērķis ir aktualizēt atsauksmju un komplimentu nozīmi gan pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem. Iniciatīvas laikā uzņēmēji tiek aicināti pieteikties, lai sistemātiski apkopotu klientu atsauksmes un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti. 

Patērētājiem ir liela vara un iespēja ietekmēt pakalpojumu kvalitāti, taču daudzi iespēju sniegt atsauksmes neizmanto, kas liedz uzņēmumiem pilnībā izprast klientu vajadzības. Pastāv arī dažādas atsauksmju platformas, piemēram, sūdzību portāli, taču Raivis Balodis norāda, ka svarīgāk ir veidot dialogu, lai rastu risinājumus. Visi sarunas dalībnieki atzīst, ka apkalpošanas sfērā strādājošajiem reizēm var būt grūti, un bieži darbinieku attieksmi ietekmē atalgojums, tomēr arī pircējiem jābūt saprotošiem un jācenšas izteikt pozitīvas atsauksmes, kas var uzlabot apkalpošanas kvalitāti. Uzņēmumi tiek aicināti nodrošināt saviem darbiniekiem attiecīgas apmācības un atbalstu.

Jaunākie pētījumi rāda, ka Latvija ar 62,6 punktiem no 100 Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā pērn ieņēma 19. vietu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Indekss tiek veidots no 31 rādītāja par sieviešu un vīriešu situāciju sešās dzīves jomās: darbs, nauda, zināšanas, laiks, vara, veselība.

Kāda ir dzimumu līdztiesība Latvijas darba tirgū? Par to saruna studijā, kurā piedalās Sabiedrības integrācijas fonda vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos Sigita Zankovska-Odiņa, bet attālināti sazināmies ar Personāla vadības un atalgojuma jomas praktiķi un eksperti

Kristiānu Bošu.

Uzklausām arī darba devēju pārstāvjus – "Rimi Baltic" personāla direktoru Mečislavu Maculēviču un Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāju Baibu Bartaševiču-Feldmani.

Kurās jomās gaidāms atalgojuma pieaugums 2025. gadā? Kāpēc darbiniekiem aizvien svarīgāks ir tieši taisnīgs atalgojums? Kā darbiniekiem un kā darba devējiem sagatavoties sarunām par atalgojumu? Kādi bonusi interesē darbiniekus, un kādus bonusus piedāvā darba devēji? Šos jautājumus iztirzāsim šodienas raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijas viešņas: atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vadošā konsultante Anta Praņēviča un apvienotā uzņēmuma "Printful" un "Printify" talantu vadības un mācību direktore Veronika Linkuma.

Laika apstākļi kļūst arvien pavasarīgāki un, iespējams, daudzas fiziskās aktivitātes jau var pārcelt no telpām uz āru. Kādi ir plusi un mīnusi vingrošanai ārpus telpām, to vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot, kurā viesojas Sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks.

No 1.marta ir sācies kārtējais gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas cikls, ko jau izmantojuši vairāk nekā 300000 Latvijas iedzīvotāju. Kādos gadījumos var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli? To noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša un VID Nodokļu pārvaldes Konsultācijas daļas Rīgas ceturtās nodaļas vadītājas vietniece Natālija Konopecka.

Iesniedzot attaisnotajiem izdevumiem summas par ziedojumiem, jāpievieno maksājuma uzdevuma dokumentu, kas norāda par veikto maksājumu, lai var identificēt, kam ziedots. Tas jāatrod savā internetbankā.

VID vispirms atmaksā summu, kas pienākas par ziedojumiem, jo tā nepāriet uz nākamo gadu, tiem pirmā roka, tikai tad klāt pieskaita attaisnotos izdevumus par izglītību un medicīnu.

600 eiro ir kopsumma visiem attaisnotajiem izdevumiem vienam cilvēkam, kas ietver visas sadaļas – ziedojumus, izglītību un medicīnu.

Ja bērni iesniedz par saviem vecākiem vai arī par bērniem medicīnas čekus atmaksai, der atcerēties, ka katrai personai, par kuru iesniedz, ir 600 eiro attaisnoto izdevumu limits. VID pat iesaka sniegt deklarāciju par attaisnotajiem izdevumiem vienam no ģimenes, tikai jāņem vērā, lai pietiktu nomaksāto nodokļu.

Tāpat jāatceras, ka vispirms VID veic attaisnoto izdevumu atmaksu par pēdējo gadu un tikai tad pieskaita atlikumu no iepriekšējā gada, ja tāds ir. Ja ir lieli izdevumi par veselību vai izglītību, kas neiekļaujas kompensējamajā summā, pēc trim gadiem iestājas noilgums.

Ievadot čekus par veselību, jānorāda arī kādu summu no tā jau apmaksājuši apdrošinātāji.

Spēja redzēt ir brīnumaina dabas dāvana, kas sniedz iespēju piedzīvot pasauli visā tās krāšņumā. Lai nezaudētu šo spēju, par redzi un acīm ir jārūpējas. Kādi draudi redzei rodas glaukomas gadījumā un ko par tiem vajadzētu zināt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Austrumu universitātes slimnīcas Biķernieku stacionāra Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, asociētā profesore Kristīne Baumane un šīs klīnikas virsārste glaukomas ķirurģe Gunta Blezūra-Ūdre.

Glaukoma sākumā cilvēkam nerada sūdzības, bet ir svarīgi šo slimību diagnosticēt laicīgi. 

Šogad Pasaules glaukomas nedēļas mērķis ir pievērst uzmanību agrīnajai glaukomas diagnostikai.

Glaukomu var diagnosticēt tikai kārtīgas acu izmeklēšanas laika. Tai nav skrīninga.

"Ja agrāk domāja, pamērīs acu spiedienu, tas daudz palīdzēs, tagad zināšanas par šo slimību parāda, ka  apmēram pusei glaukomas pacientu acu spiediens ir normāls vai pat pazemināts," skaidro Kristīne Baumane

Ārste aicina cilvēkus jau no 50 gadu vecuma reizi gadā veikt pilnu oftalmoloģisku izmeklēšanu.

12. martā risināsies Tiesu izpildītāju diena, kad iedzīvotājiem visā Latvijā atkal būs pieejamas speciālistu bezmaksas konsultācijas. Šī gada aktualitāte - parāda piedziņas vēršana uz darba samaksu. Par to vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un zvērināta tiesu izpildītāja Elīna Balasanjana.

2025. gada 1. janvārī ir stājusies spēkā mantojuma tiesību reforma. Izmaiņas ir būtiskas un ar tām iepazīstinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Metuzāle.

Mantojuma tēma ir viena no visaktuālākajām, kas Notāru dienās tiek skarta. 

"Mantojumam ir, protams, vairāki aspekti. Es to mēdz dalīt trīs blokos: pirmāsadaļa ir - kā atstāto mantojumu labāk, otra - ko darīt, kad jau kaut kas ir noticis, un trešais bloks ir - kā tiem, kuri no tā mantojuma atstājēja kaut ko gribētu, kā kreditori vai varbūt līdzīpašnieki, kopīpašnieki vai pašvaldība, kā viņiem kaut ko saņemt no tiem mantiniekiem un kā to īpašuma jautājumu sakārtot," atzīst Ilze Metuzāle

Aigars Kaupe iepazīstina ar galvenajām izmaiņām mantojuma tiesībās.

"Ja agrāk pamatā visi pienākumi bija pēc likuma uzlikti uz mantiniekiem pašiem, protams, ka notārs konsultēja, notārs, palīdzēja, iesaistījās šī procesa vešanā, bet es teiktu, ka notārs īsti nemaz neveda to procesu, mēs bijām tāda kā "pastkastīte", kurā ienāca dažāda veida informācija saistībā ar mantojumu, kuru mēs apkopojām, protams, beigās apstiprinājām mantojuma tiesībās, bet tāda īsta vešana notika, "  skaidro Aigars Kaupe. "Tagad beidzot likums ir sakārtots tik loģiski, ka klientiem, iedzīvotājiem pašiem būtībā nav nekādas vairs galvassāpes, un nav jāzina kaut kādas juridiskās lietas, kas viņiem jādara, kā jārīkojas. Pietiek principā atnākt pie notāra, apsēsties pie galda, parādīt savu ID karti vai pasi, pastāstīt, kurš tad ir miris, notārs ķeras pie darba, visu atrod, visu sameklē reģistros."

Šobrīd notārs uzrauga un kontrolē visu procesu.

"Otra lieta, kas vēl ir mainījusies cilvēkiem pašiem, tā ir atbildība par mantojumu," turpina Aigars Kaupe. "Ja agrāk tu varēji pieņemt mantojumu, mantojums ir viss, kas tur ietilpst, gan plusi, gan mīnusi, aktīvi, gan arī kaut kādi parādi. Ir bijuši gadījumi, kuros mantinieki nav pārāk droši par to, kas ir bijis mantojuma atstājējam, vai viņš ir ņēmis kredītus vai nav, ātros kredītus, kaut kādas saistības, par kurām viņi nezina. Tad ir bažas, vai neiznāks tā, ka, pieņemot mantojumu, beigās tu atbildi par lielāku mantu. [Esi spiests piemaksāt]. Šobrīd tas ir izslēgts. Mantinieks atbild tikai un vienīgi mantotās mantas apmērā, un šādi riski tagad no mantiniekiem ir noņemti nost."

Lai ilgtermiņā saglabātu labu dzirdi, cilvēkam pašam jāpievērš uzmanību dzirdes profilaksei un jāveic regulāras pārbaudes pie speciālista. Kā rūpēties par savu dzirdi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro audiologopēde Elīna Kovaļevska, Latvijas Logopēdu asociācijas pārstāve Zeltīte Bodniece un dzirdes speciālists-audiologs Nauris Veits.

Kādā vecumā un cik bieži vajadzētu pārbaudīt dzirdi?

"Bērnam vajadzētu pārbaudīt dzirdi, pirms viņš sāk apmeklēt bērnudārzu," norāda Zeltīte Bodniece. "Ja ir ausu saslimšanas, biežas iesnas, speciālistam būtu jāredz bērns reizi gadā."

Nav noteiktu standartu vai algoritmu, kad pieaugušajiem būtu jāveic dzirdes pārbaude.

Elīna Kovaļevska iesaka jauniem cilvēkiem vecumā pēc 20 gadiem dzirdes pārbaudi veikti reizi 2 – 5 gados. Jo nav zināms, kāda ir katra cilvēka ikdiena, ar kādien trokšņiem saskaras.

Nauris Veits piebilst, ka apmēram 50 gadu vecums ir nākamais brīdis, kad noteikti vajadzētu pārbaudīt dzirdi, jo dzīves gaitā dzirde nolietojas.

"Ja regulāri iet uz rokkoncertiem, kur varbūt ir 110, 120, 130 decibeli, kas ir ļoti augsts līmenis, tiem varbūt regulārāk ir jāatnāk uz pārbaudēm," atzīst Nauris Veits.

Tas attiecas arī uz mūziķiem un industrijā iesaistītiem.