Kā labāk dzīvot

Vai mums būtu jāzina, ko ēdam – burtiski? Visi šie kodi, burti un skaitļi – ko tie nozīmē? Par to, kā orientēties pārtikas produktu sastāvā un kam jāpievērš uzmanība, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu "Uzturs" un "Uzturzinātne" direktore, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas prezidente Lolita Neimane, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis Pēteris Liniņš un Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece.

Raidījumā diskutējam par pārtikas marķējumi sistēmu „Nutri-Score”, kas radīta Francijā un pēdējā laikā arvien vairāk tiek ieviesta arī Latvijā. Tā sniedz iespēju viegli novērtēt produkta uzturvērtību un salīdzināt dažādus vienas kategorijas produktus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par veselīgāku uzturu un palīdzētu izvēlēties.

Produkti, kas marķēti ar zaļu krāsu, ir produkti ar augstāku uzturvērtību, savukārt produkti, kas marķēti ar tumši oranžu (vai sarkanu), ir produkti, kas satur lielāku sastāvdaļu daudzumu, kas būtu jāierobežo ikdienas uzturā.

Uzklausām arī pircēju domas par to, vai šāda sistēma palīdz izvēlēties veselīgāku pārtiku. Varbūt būtu nepieciešama vēl kāda papildus sistēma, kas norādītu produktu veselīgumu vai tieši pretēji.

Ūdeni, īpaši vasarā, ir jādzer un daudz. Bet bez kvantitātes ir arī kvalitāte. Par kvalitatīva dzeramā  ūdens smalkumiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ūdens eksperts - ūdens someljē, veselīga dzīvesveida popularizētājs Dans Voļevahs, zinātniskā institūta BIOR laboratoriju vadītāja Olga Valciņa. Sazināmies ar diētas ārstu asociācijas vadītāju Andi Brēmani.

"Par avotiem ir sarežģītāk, jo tās ir atvērtas ūdensteces, kur iespējams ārējais piesārņojums," par ūdens kvalitāti skaidro Olga Valciņa. "Iespējams, ka kāds avots atrodas ļoti tuvu lauksaimniecības zemēm, kur notiek dažādi tradicionālie konvencionālās lauksaimniecība darbi - miglošana ar ķimikālijām, minerālmēsli, kas var ietekmēt ūdens saturu. Tur var būt blakus ganības vai kāda lielāka ferma, kur var būt fekālās vai urīna piedevas. Visbiežāk ar avota ūdeni saista zarnu nūjiņas - fekālo piesārņojumu. Tā ir neatbilstība, ksa avota ūdenī sastopama visbiežāk."

"Ūdens atvērtā ūdenstecē, kur analizēs veiktas pirms gada vai pat vakar, nenozīmē, ka ūdens ir drošs šodien. Jo piesārņojuma lietas plūst un mainās. Vakar nebija, šodien garām gāja kazu bars, uzturējās ilgāk, šodien tur ir piesārņots. Pēc tam nolīst lietus, viss iztīrās.

Nāk negaiss ar milzīgām ūdenstecēm, kas viss samaisās un atkal ieplūst avotā. Tās lietas nekad nav stabilas un vakar veikta analīze nenozīmē, ka šodien ir tas pats," norāda Olga Valciņa.

Viņa aicina domāt līdzi tos, kas dodas uz avotiem pēc ūdens.

"Vakar bija milzīgs negaiss, var redzēt, ka avotam bijis pārplūdums, neņem šodien tur ūdeni. Skaties, ganās kazu bars, neņem šodien ūdeni. Netīrs, piesārņots, neņem ūdeni. Pagaršo, pasmaržo, kaut mazākās aizdomas par piesārņojumu vai nepatīk kaut kas, kaut kāda piegarša, arī subjektīvi izmērāma, neņem to ūdeni. Tik vienkārši!" aicina Olga Valciņa.

Kam noteikti jābūt vasaras laikā mājas aptieciņā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā savu mājas aptieciņu sagatavot vasaras sezonai un uzturēt kārtīgu, drošu un pieejamu nepieciešamības gadījumos? Skaidro Latvijas Farmaceitu biedrības Ētikas komisijas vadītāja, farmaceite Sigita Čulkstena un farmaceite, uzņēmuma "Grindeks" psiholeptijas un onkoloģijas produktu mārketinga stratēģijas vadītāja Nellija Majore-Stonāne.

Daži farmaceitu ieteikumi, kam vajadzētu būt mājas aptieciņā vasarā:

Vasarā mājas aptieciņā noteikti jābūt saules aizsargkrēmam, kas arī regulāri jāatjauno uz ādas, lai pasargātu sevi no saules vai karstumdūriena.

Tāpat vasarā ieteicami pantenolu saturoši krēmi vai putas, ja ir apdegums. Ziede būs par smagu. Šāds krēms vai putas būtu arī pamatlieta, kam jābūt mājas aptieciņā visu gadu, jo tas var palīdzēt arī sadzīvisku apdegumu gadījumā, applaucējoties ar karstu ūdeni vai nejauši apdedzinoties, darbojoties pie plīts.

Vasarā pa rokai jābūt zālēm, ko lieto ikdienā, īpaši cilvēkiem ar sirds slimībām, kā arī migrēnas slimnieki daudz vairāk pakļauti saules ietekmei.

Vasarā aptieciņā vēlams būt gēlam vai krēmam pret kukaiņu kodumiem, kas mazina uzpampumu, niezi. Ieteicamas arī pretalerģijas zāles, kas mazina reakciju pēc, piemēram, bites vai lapsenes koduma.

Pārsienamiem materiāliem ir jābūt katrā mājas aptieciņā. Tie arī jāņem līdzi, dodoties izbraucienos pie dabas. Tāpat jābūt līdzekļiem brūču tīrīšanai, dezinfekcijai.

Katrā aptieciņā jābūt arī ērču pincetei. Jo nevajag nemaz iet mežā, lai iegūtu ērci. Tāpat bērniem vajadzētu lietot līdzekļus, kas atbaida odus un ērces.

Braucot ceļojumos, ieteicams ņemt līdzi gēlu pret sasitumiem, nobrāzumiem.

Arī minimālā daudzumā pretsāpju līdzekļiem un līdzekļiem pret temperatūru jābūt mājas aptieciņā. Protams, arī termometram, lai varētu uzzināt, vai temperatūra ir paaugstināta.

Vasarā mājas aptieciņā ieteicams glabāt aktīvo ogli vai jebkuru citu absorbentu. Ja šo līdzekli lieto, jāatceras, ka citas zāles jādzer ar vismaz pāris stundu intervālu.

Runājot par mājas aptieciņu karstā laikā, jāatceras par tās atrašanās vietu. Visas zāles vislabāk turēt sausā, vēsā un tumšā vietā. Protams, bērniem nepieejamā vietā!

Vēlams arī ik pa laikam pārskatīt aptieciņas saturu, lai tur nebūtu medikamenti, kam beidzies derīguma termiņš. Jāatceras, ka daļa medikamentu jāglabā ledusskapī.

Vēl speciālistes atgādina, ka karstā laikā jābūt pieejamam ūdenim, kas daudz jālieto!

Tāpat, ja gadās karstu ūdeni uzliet, vislabāk skarto vietu dzesēt ar aukstu ūdens strūklu. Varbūt nemaz nevajadzēs lietot krēmu vai putas.

Izrakšu dīķi, būs man, kur zivis ķert, ūdens dārza laistīšanai un vieta veldzējošām peldēm. Bet dīķi nepieciešams ne tikai pareizi izrakt, bet arī kopt. Kas jāzina, veidojot un apsaimniekojot mākslīgas vai dabiskas ūdenstilpes māju tuvumā vai savā īpašumā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta vides un ūdens saimniecības inženiere Daina Ieviņa un SIA "Labie koki" vadītājs, arborists un kokkopis Edgars Neilands. Sazināmies ar Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldes direktora vietnieku Armandu Veliku.

"Jo lielāks dīķis, jo lielāka kopšana. Ja taisa maziņu, jārēķinās, kā ir kā ar zālāju, kuru katru nedēļu jāpļauj, tā arī dīķis katru nedēļu jākopj. Tāpēc, pirms rakt dīķi, rūpīgi jāizdomā, kam tas būs paredzēts," atzīst Daina Ieviņa.

Jāatceras, ka trīs metrus no kaimiņu robežas nedrīkst neko darīt bez saskaņošanas ar kaimiņu.

Ja vēlas lielu dīķi, ir jāveic gruntsūdeņu izpēte. Tas ir salīdzinoši dārgi - 50 eiro metrā viens urbums. Meistari ir arī aizņemti.

"Tie ir izdevumi, bet tos vajag uztvert kā ieguldījumu, jo pārbaidīsim, kas ir zem mūsu zemes. Varbūt, ka ir tik caurlaidīga grunts, ka nav jēga rakt. Sausajās vasarās redzējām, ka daudzi dīķi palika tukši," atgādina Daina Ieviņa.

"Pēdējā laika tendence, ka dīķis ir kā baseins, bet tajos var dzīvot vardes un zivis un arī augu gar malām augt. Tas ir bez hlora, bez ķīmijas. Parādās sūkņi, filtri, kompresori. Tas būs izaicinājums dīķu veidotājiem, domāju, ka tā būs ļoti populāra tēma nākamos 20 vai vairāk gadus," vērtē Edgars Neilands.

Koki nepacieš grunts uzbēršanu uz esošās sakņu sistēmas, īpaši mālainas augsnes uzbēršanu. Speciālisti atgādina, ka dīķi vajadzētu veidot vairākus metrus no kokiem, lai pasargātus tos.

Vēl jāņem vērā, ka no kokiem dīķi sabirst lapas un zari, kas nozīmē daudz rūpīgāku tīrīšanu.

"Ir jau skaisti, ka vītols ir pārliecies pāri dīķim, tie skati un bildes. Bet kāds kopšanas darbs tur apkašā, lai tas dīķis gadiem būt kvalitātē, kāds bija izrakšanas brīdī," min Daina Ieviņa.

"Ja dīķi plāno rakt un negribas ar lapām cīnīties, ieteiktu sagaidīt rudeni un paskatīties, kā valdošie vēji palīdz kokiem tikt vaļā no lapām. Tad ar mietiņiem nosprauž zonu, kur lapas ir vairumā. Tad zinām, ka tur dīķi nē. Tie ir knifiņi, ja vēl tikai plānojam dīķi."

Labākais dīķa tīrīšanas laiks – agrs pavasaris, kad viss sāk zaļot, vai rudenī, kad sezona beigusies. Tas būs novembris, kas gan nav patīkamākais laiks, bradāt pa ūdeni.

Bet dīķi labāk rakt vasarā, kad gruntsūdeņi nokritušies viszemākie un zeme ir sausa. Vai arī ziemā, kad zeme sasalusi un ir zemākas cenas traktortehnikas īrei.

Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet tikai 2024. gadā Latvijā pirmo reizi norisinās konkurss "Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024". Labāk vēlāk nekā nekad! Par konkursa norisi raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk stāsta asociācijas "Mājoklis" pārstāve Ilze Kurēna, kokaudzētavas „Dzērves” saimniece, dārzu ierīkotāja, Ogres tehnikuma pasniedzēja apstādījumu veidošanā un kopšanā, konkursa žūrijas locekle Maruta Kaminska un Rīgas domes Rīgas apkaimju attīstības nodaļas vadītājs Gatis Štolcers.

Ierakstā par māju iekšpagalmu uzturēšanu uzklausām aizkraukliešu pieredzi.

Aizkraukle, pilsēta Daugavas krastā pie Pļaviņu HES, no citām Latvijas pilsētām atšķiras ar to, ka lielākā daļa daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu pieder nevis daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, bet pašvaldībai. Līdz ar to iekšpagalmu uzturēšanai tiek izmantota gan pašvaldības budžeta nauda, gan piesaistīts arī Eiropas Savienības finansējums.

Konkurss “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” mērķis ir popularizēt kopienu sadarbību un saliedēšanos, tā veicinot un padarot daudzdzīvokļu mājas pagalmus un kvartālus sakoptākus. Izsakot atzinību un lepojoties par paveikto, kopības tiek mudinātas sadarboties, lai veidotu kvalitatīvāku dzīves vidi.

Pieteikumus varēs iesniegt no 10. jūnija līdz 16. augustam. Konkursa uzvarētājus paziņos septembrī.

Labas dzīves definīcijas ir daudz un dažādas. Kas tad ir laba dzīve katram no mums, ko ar to saprotam un kā katrs veidojam priekšstatu par to, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas psihoterapeite Katrīna Ošleja un Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš.

"To, kas ir laba dzīve, katrs pats sev definē, balstoties uz savu pieredzi. It kā dzīves laikā veidojam stāstu par sevi, citiem un pasauli. Vai es esmu labs cilvēks, kurās situācijās es esmu labs, ko man vajadzētu darīt, lai būtu labs? Ko nevajadzētu darīt? Ko citiem vajadzētu darīt un ko man nozīmē laba pasaule?" skaidro Katrīna Ošleja.

Viņa stāsta, ka pati daudz mācījusies un lūkojusies pēc atbildēm ārpusē, bet bijis iekšējs neapmierinājums ar to, ko ieguva. Tad sapratusi, ka varbūt jāvēršas vairāk sevī un jāmeklē atbildes tur.

"Meklēt, kā es sev esmu izveidojusi stāstu, kas man traucē, kas palīdz piedzīvot dzīvi kā labu. Kas ir manas pārliecības, noteikumi, ko esmu radījusi," atzīst Katrīna Ošleja.

Mārcis Auziņš sarunai ar sevi aicina pievienot sarunu ar gudriem cilvēkiem, bet ar to domājot - lasīt pasaules literatūras klasiku, kur ir daudz izcilu sarunu biedru. Un tekstus lasīt ļoti lēni, turp un atpakaļ. Tā var atrast daudzas interesantas atbildes.

Savā dzīvē Mārcis Auziņš izmanto šādu formulu: mēs nevaram izmanīt visu pasauli un padarīt kaut kādas lietas citādas, nekā tas notiek. Tas nav mūsu spēkos. Šajā situācija var sakārtot savu apziņu un prātu. Tad varbūt nav nepieciešams mainīt pasauli.

Latvijā šobrīd valda tādi laika apstākļi, ka viss aug griezdamies. Un strauji izplatās arī dažādi augu kaitēkļi. Ko vēl preventīvi var paspēt dārzā izdarīt, lai vēlāk nebūtu jācīnās ar sekām, vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "trauksmes cēlājs" - Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs, stādaudzētavas „Dimzas” vadītājs Andrejs Vītoliņš, Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande un biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte.

Dažādu dārza kaitēkļu šajā sezonā tiešām ir daudz, un Andrejs Vītoliņš norāda, ka nopietni ir jāinformē dārzu īpašnieki, kā ar tiem cīnīties.

Viņu uztrauc dažādi sadzīviski padomi, kas pieejami sociālajos medijos. Izmantojot ieteiktās metodes un līdzekļus, varbūt arī augus no kaitēkļiem pasargās, bet pastāv iespēja pašiem saindēties.

Vadoties pēc dažādiem tautas padomiem var nonākt pie tā, kas visus satrauc, - mēs indējam pasauli.

"Vienā rokā mums ir komentāri un sabiedrības viedoklis par to, ka vajadzētu ekoloģiskāk, zaļāk un saudzēt vidi, pretējā pusē ir sabiedrības daļa, kas šausminās, netiek galā ar kaitēkļiem un slimībām un cīnās ar visiem pieejamiem līdzekļiem," komentē Andris Vītoliņš.

Anitra Lestlande norāda, ka daudzi amatierdārzkopji vēlas izķert jebkuru kukaini dārzā, nepadomājot, vai tas ir kaitēklis vai labs kukainis. Visu gribas ātri un efektīvi.

"Mums ir tāda vīzija izveidojusies, ka ar vienu kaut ko izdarot, uzpūšot kādu brīnumlīdzekli, es tikšu vaļā no problēmām uz visu vasaru. Dabā tā nemēdz būt," skaidro Anitra Lestlande. "Labi zinām, ka atkarībā no laika apstākļiem kaitēkļi mēdz savairoties vai sabremzēties. Ir dažādas nianses, kas tiem, kuri interesējas par augiem, par dārzu, uzliek ne gluži pienākumu, bet vajadzētu tā būt, ka viņi interesējas par kaitēkļu bioloģiju, par augu bioloģiju, kā to ietekmē laika apstākļi."

"Bīstams mīts, ka ar ķīmiju var iznīcināt kādu sugu," norāda Mārīte Gailīte. "Sugu var iznīcināt tikai tad, ja tās sugas dzīvotnes vairs nav. Kamēr apstākļi ir labvēlīgi sugas dzīvei, tā būs. Mēs varam tikai aizsargāt savus augus. Iznīcināt sugu - neceriet."

Vītoliņš piekrīt, ka nemaz nav arī jāiznīcina, tikai jāsamazina apjoms, vispirms saprotot, cik lielā mērā jācīnās.

Viņš mudina vērsties pie padoma pie speciālistiem dārzkopībā, lai gan viņi tiek izslēgti no dažādām sociālo mediju dārzkopju grupām.

"Ja par kādu jautājumu atbilde skan: "es domāju, ka vajadzētu tam strādāt tā", ignorējiet," norāda Andrejs Vītoliņš. "Tāpat kā par politiku un viltus ziņām, ir jāmācās filtrēt arī šādas dārzkopības ziņas, kuras korektas, kompetentas. Sliktākajā gadījumā zvaniet, ja nevarat saprast no interneta, audzētavas blakus ir, augu aizsardzības inspektori arī ir pieejams. Publiski lasām mājaslapās kontaktu sadaļas un zvaniet visiem pēc kārtas."

Pirmajā brīdi, aplūkojo darba un uzņēmuma līgumus, liekas, ka lielu atšķirību starp tiem nav. Bet tā ir tikai šķietamība. Par kopīgo un atšķirīgo šajos līguma veidos saruna raidījumā Kā labā dzīvot. Skaidro maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā, jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos

Kaspars Rācenājs un Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.

Civillikuma nodaļā "Prasījumi no darba attiecībām" ir noteikts regulējums darba līgumam un uzņēmuma līgumam. Šķiet, daudziem darba ņēmējiem Latvijā īsti nav skaidrs, ko tad nozīmē darba līgums un uzņēmuma līgums, kur ir atšķirības, kur ir riski, ja sākam strādāt ar uzņēmumu līgumu, nevis darba līgumu un kādas tam visam ir sekas?

"Ja mēs runājam par darbiniekiem, tad uzņēmuma līgumu aizmirstam," norāda Kaspars Rācenājs. "Ar darbiniekiem mēs slēdzam darba līgumu. Kaut arī mēs darba attiecībās piemērojam Civillikumu, Darba likums ir speciālais likums, kurā lielākā daļa visu jautājumu ir noklāti. Ja mēs sākam jau lietot terminu uzņēmuma līgums, tad atkāpjamies no darbinieka jēdziena, un tad jau mēs runājam Civillikuma izpratnē par tiem gadījumiem, kad pēc būtības divas vienlīdzīgas personas slēdz līgumu par dažādu pakalpojumu sniegšanu."

Rācenājs norāda, bieži "vai nu jauc šos jēdzienus neapzināti, vai gluži otrādi - apzināti"

"Tajā brīdī, ja jums uz galda uzliks uzņēmuma līgumu, jums ir jāsaprot, ka tās garantijas, kas ir noteiktas Darba likumā, uz jums neattieksies. Piemaksas par virsstundu darbu, nakts darbu, darba atpūtas laika regulējums - par to visu aizmirstiet, ja būs noslēgts uzņēmuma līgums," skaidro Rācenājs.

"Bet tas, kas ir jāskatās, ka ļoti bieži darba devēji cenšas darba līgumu noslēpt kā uzņēmuma līgumu un saraksta tās lietas, kuras pēc būtības atbilstu uzņēmuma līgumam, kaut gan praksē dzīvē persona strādā kā darbinieks," tā Rācenājs. "Un tad jau būs strīds, ar kuru jūs nāksiet pie juristiem un iesiet uz tiesu, lai tiesas ceļā pierādītu, ka pēc būtības jums ir faktiski darba attiecības, nevis uzņēmuma līguma attiecības. Arī to ir iespējams tiesā apstrīdēt."

"Darbiniekam noteikti, parakstot līgumu, jāpievērš [uzmanība] ir ne tikai nosaukumam, bet arī tīri saturiski, kas ir ielikts iekšā. Arī  pie uzņēmuma līguma, kur varbūt puses vienojas it kā varbūt nevar saukt viņu par darba devēju, jo tad viņš ir pasūtītājs, var būt pārliecina otru pusi, ka uzņēmuma līgums ir labāks. Bet ja tur ir arī šī pakļautība, ir pienākumi, kas ir jāpilda, lai sasniegtu galarezultātu, tas tomēr vairāk norāda uz uz darba līguma darba tiesiskajām attiecībām," skaidro Karīna Platā.

Uzņēmuma līgums būtībā ir kā attiecības starp diviem uzņēmumiem.

Rīgā līdz 31. jūlijam risinās bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojekts "Pūt vai nepūt?”, kurā piedalās četru galvaspilsētas māju iedzīvotāji. Par to, kā Latvijai sokas ar bioloģisko atkritumu šķirošanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē SIA "Getliņi" ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš, "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, Rīgas namu pārvaldes valdes loceklis Mārtiņš Paurs un SIA "Latvijas Namsaimnieks" direktore Agnese Karlsone.

Mācību gada pēdējā latviešu valodas stundā kopā ar ar filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu un Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu vēlreiz pārlūkojam svarīgākos valodas jautājumus, par kuriem runājām iepriekšējos sezonas raidījumos.