Kā labāk dzīvot

Vīteņaugiem papildus balsti, ķirbjiem, melonēm un arbūziem apgriezt liekos pumpurus un bieža zāliena pļaušana. Kādi vēl dārza darbi darāmi jūlijā? 

Svarīgākos šī brīža dārza darbus apspriedīsim ar Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku.

Turpinām noskaidrot visu nepieciešamo par jumtiem, to remontu un uzturēšanu kārtībā raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar namdari Tāli Salu un jumiķi Ilmāru Jurjānu. 

Ko darīt, ja jumts pil, ja vajadzība spiež to atjaunot vai jābūvē jumts no jauna, runājām arī iepriekš raidījumā "Kā labāk dzīvot".

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Svarīgas izmaiņas skars dzīvnieku turēšanu, pavairošanu un atsavināšanu, nebūs atļauts turēt suni piesietu. Izstrādātas arī jaunas prasības patversmēm un viesnīcām, kā arī palielināti atsevišķi sodi par pārkāpumiem.

Likuma izmaiņas vērtējam kopā ar Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāvi Litu Konopori un Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta nodaļas vadītāju Agiju Mediņu.

No 1. jūlija sāks darboties izmaiņas Notariāta likumā, kas paredz jaunu tiesību institūciju – partnerību. Pastāv uzskats, ka jaunais institūts domāts tikai viendzimuma pāru attiecību legalizēšanai. Tā nav! Par Partnerības institūta iespējam interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Ko šie likuma grozījumi paredz un kas jāsaprot ar jēdzienu "partnerība", studijā runājam ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāju Aigaru Kaupi un LZNP priekšsēdētaja vietnieci Ilzi Metuzāli.

Jāņi gadu simtos ir apauguši ar tik dažādām tradīcijām, ka pat grūti iedomāties, kāpēc tā vai cita pielipusi tieši  šiem svētkiem. Par Jāņiem bez šašlika un zaļumballes raidījumā Kā labāk dzīvot. Svinam saulgriežus un sagaidām Jāņu dienu dabā kopā ar SIA "Rīgas Meži" apsaimniekošanas plānošanas nodaļas vadītāju Juri Zariņu, filoloģijas zinātņu doktori, folkloristi Janīnu Kursīti-Pakuli, sazināmies ar mūzikas terapeiti Baibu Vanagu.

Korporatīvā ballīte – jā vai nē? Vai kopā būšana ar kolēģiem satuvina vai attālina? Varbūt, ka labi domātie mēģinājumi uzlabot vai nostiprināt attiecības izgāžas, bet varbūt tieši otrādi, saliedē kolektīvu? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe.

Lai rīkotu ballīti, jāņem vērā, kādas ir uzņēmuma tradīcijas sanākt kopā neformālā vidē.

"Manuprāt tā neformālā vide ir būtiska un svarīga, jo darba vide ir darba vide, savukārt tādās ballītēs mēs ieraugām kolēģus pavisam no citas puses," vērtē Eva Selga. "Bet

ir jāņem vērā vairākas lietas, pirmkārt, vai darbinieki to vēlās, jo uzspiest ballīti ir sliktāk nekā to nerīkot. Ja cilvēki to nevēlas, varbūt ir jāietur pauze."

Viņa uzskata, ka šobrīd pēc Covid noilgojušies pēc aktivitātēm, sporta spēlēm, vienkārši sanākt kopā, parunāt un kaut padarīt. Varbūt ne vienmēr milzīgi tēriņi vajadzīgi.

Jana Strogonova norāda, ka šādi pasākumi noteikti ir vajadzīgi, tas stiprina uzņēmuma kultūru, rada kopības sajūtu, caur tiem var paust un stiprināt uzņēmuma vērtības un stiprināt savstarpējās saites ne tikai vienas komandas ietvaros, bet arī starp komandām. Vadībai iespēja veidot saikni ar saviem darbiniekiem. Protams, šādi stiprina darbinieku iesaisti 

"Veids, kā parādīt uzņēmuma cilvēcīgo pusi," norāda Jana Strogonova.

Agnese Orupe, atsaucoties uz pētījumiem, bilst, ka ir labi, ka cilvēkam darbā ir "labākais draudziņš", bet lai šādu draugu atrastu un iegūtu, cilvēki ir jāiepazīst.

Šādos pasākumus, protams, jārēķinās, ka visi nekad nebūs laimīgi. Ieteicams pirms tam veikt aptauju. Radītājs – cik atnāk, cik piedalās un no kurām struktūrvienībā.

"Ja pasākums ir labi noorganizēts, aktivitātēm vajadzētu atvērt cilvēkus. Lielākā problēma, kas šādos pasākumos parādās, ja tie ir ar nakšņošanu, tad parasti parādās alkohols un tad kolēģi drusku ieraugi tādā gaismā, kādu varbūt no rīta negribi atcerēties. Lomas varētu būt arī sarežģītas, kad naktsmītnes jādala, ar kuru cilvēku vienā istabiņā tiec salikts…," uzskata Eva Selga.

Ja pasākums ir darba laikā, darba devējs var prasīt obligātu līdzdalību, citādi tas ir absolūti brīvprātīgi.

Nav jābūt profesionālam dziedātājam, lai saskartos ar balss pārpūles problēmām. Kādi ir iemesli, kāpēc aizsmok balss un kā ar to cīnieties, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē otolaringoloģe Alise Adoviča un neiroloģe, miogrāfijas speciāliste Marija Mihailova.

Krekšķināt nav veselīgi balss saitēm. No krekšķēšanas būtu labi izvairīties, labāk blakus sarūpēt ūdens glāzi. Tas būs veselīgāk.

"Krekšķēšana ir skaņa, kas rodas tāpat kā mēs runājam, tikai klepus laikā. Šīs abas balss saites savstarpēji sasitas ar ārkārtīgi lielu spēku. Pastāvīgi klepojot, mēs varam izdarīt traumatizāciju mūsu balss saitēm. Teiksim, mēs pastāvīgi viņas dauzām kopā, kāds no mazajiem asinsvadiem var pārplīst un veidoties asins izplūdumi, kas var būt arī viens no pamata iemesliem, kāpēc tad mēs aizsmokam, kad esam pārpūlējuši savu balsi, pārklieguši," norāda Alise Adoviča.

Ārste vērtē, ka tiem, kuriem balss ir darbarīks, būtu labi iziet kursus par to, kā balsi pareizi nostādīt, kā to pareizi lietot. To māca aktieriem, operdziedātājiem un citu profesiju pārstāvjiem, bet sāpīgais jautājums ir skolotāji. Kas notiek ar viņiem? Vai viņiem ir pietiekami liela izpratne par to, kā pareizi noslogot savu balsi, kā nenodarīt sev pāri? Pētījumi rāda, ka visā pasaulē tā ir problēma. Ir valstīs, kur tieši skolotājiem ir izveidota programma, kurā viņi var reizi gadā kopā ar balss treneri vai audiologopēdu, kā pareizi lietot balsi, parāda elpas vingrinājumus, lai nepārslogotu balss saites.

"Runāšanai nevajadzētu sagādāt sāpes, diskomfortu," norāda Alise Adoviča. "Nav jādomā par to, kā es tagad runāšu. Ja sākam domāt par to, kas notiek kaklā, kad runājat, tas nozīmē, ka kaut kas nav pareizi."

Bet ja zināt, ka Jāņos gaidāma pamatīgāka dziedāšana, kas nav jūsu ikdiena, vēlams balsi patrenēt, respektīvi iedziedāties. Ikdienā savukārt balss saites kārtībā palīdz uzturēt ūdens. Regulāra padzeršanās arī mitrina visas šūniņas kaklā.

Salīdzinot ar ziemas mēnešiem, jūlijā un augustā apkalpoto pasažieru skaits lidostā „Rīga” teju dubultojas, tāpēc, lai nerastos nevajadzīgi kreņķi un nepatīkami pārsteigumi tiem, kas lido ne pārāk bieži, par drošības un loģistikas jautājumiem raidījumā Kā labāk dzīvot iztaujājam lidostas pārstāvi: studijā lidostas "Rīga" komunikācijas vienības vadītāja Laura Kulakova. Sazināmies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvi Sanitu Gertmani.

Ja reiss kavējas, pasažierim ir iespēja arī doties ārpus lidostas un, nākot atpakaļ, atkal jāveic drošības pārbaude.

"Tas nav aizliegts. Drošības pārbaude nav domāta, lai iespundētu tajā zonā. Drošības pārbaude ir domāta, lai pārbaudītu, vai jums ir attiecīgais dokuments ceļošanai un vai jūs nevedat līdzi kaut ko kas nav atļaut, kas var apdraudēt lidojumu vai citu pasažierus," norāda Laura Kulakova.

Ir vairākas lidostas citviet pasaulē, kur turpat blakus ir vai nu viesnīca vai moduļu mājas, kur var atpūsties un pagulēt, ja reiss kavējas krietnu laiku.

"Mums arī būs, pavisam drīz. Šajā vasarā, visticamāk, jūlijā mums atvērs Kepler kapsulu viesnīcas, kas būs pieejama gan no publiskās puses, gan pasažieru. Būs divās daļās. Būt tieši šādas kapsulas, kur var aiziet pagulēt, attiecīgi būs arī higiēnas telpas, dušas, tualetes, arī tikšanās telpas. Tas mums tāds liels jaunums, kas drīz būs," atklāj Laura Kulakova.

Veidojot finanšu uzkrājumus, ir jānosprauž mērķis, kāpēc es to daru. Tā apgalvo finanšu speciālisti. Viegli pateikt, bet vai tikpat viegli izdarīt, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis un personīgo finanšu mentore, sertificēts finanšu koučs Inga Bolukemini.

"Divas lielākās emocijas par naudu ir bailes un kauns jeb vaina. Tās ir sajūtas, ko neizrādām. Mums liekas, ka visi apkārt dzīvo laimīgi, priecīgi, tērē, braukā ceļojumos. Bet divas populārākās emocijas ap naudu ir vaina un bailes," norāda Inga Bolukemini.

"Daudz ērtāk, ja es paņemu un saprotu, ka tas man ir svarīgi, no tā es neatsakos. Par to man vairs nav kauna vai vainas sajūtas, ka es tērēju. Jo sajūta, ka nopērku, iztērēju, tad dzīvoju ar kauna vai vainas sajūtu, kāpēc es pirku, vajadzēja kaut ko labāku, tā sajūta īstenībā ir daudz dārgāka sajūta nekā tas topiņš."

Kad apzināmies to, kas ir svarīgi un nodefinējam tam limitu. Līdzīgi kā ir dotas 24 stundas dienā, nebūs 25 stundas, kad noskatīties divas seriāla sērijas, kurām pietrūka laika.

"Ieliekam limitu, no tā, kas ir svarīgi, neatsakāmies. Pirmais mērķis - mēs veidojam savu nākotni, bet tajā pašā laikā baudām  tagadni. Nav, ka viens vai otrs. Tikai tā tagadne tiek baudīta ar lietām, kas patiešām ir svarīgi, nevis impulsu vadīts - ieraudzīju, iepatikās. Kā mazs bērns lielveikalā. Savādāk, ar ko mēs atšķiramies no sešgadnieka? - viss patīk, visu gribu, visu tagad..." skaidro Inga Bolukemini.

Šogad publiskajā telpā vairākās reizes izskanējusi informācija par cilvēkiem, kurus Latvijā sakodošas čūskas. Iespējams, sakritība, bet varbūt čūsku kļuvis vairāk? Kā rīkoties, ja čūska ir iekodusi, un kā izvairīties no šādas dzīvībai bīstamas situācijas skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro rāpuļu eksperts Andris Čeirāns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Ierakstā uzklausām Rīgas Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītāju, anesteziologu-reanimatologu Robertu Stašinski. Viņš stāsta, ka gadījumi, kad odzes iekož cilvēkiem, Latvijā nav bieži, ne vairāk kā piecas reizes gadā, bet šogad sakosti jau divi cilvēki. Ko šādā gadījumā darīt un, tikpat svarīgi, ko nedrīkst darīt?

Pirms runāt par čuskām, Māris Lielkalns atgādina:

Autobraucēji, braucam uzmanīgi, jo šobrīd ir jūnijs un aļņu mātēm dzimst teļi. Iepriekšējā gadā teļi tādi nervozi skraida riņķī, neskatās ne uz kurieni. Ja trāpīsies bums, tad labi nebūs. Tā kā braucam prātīgi! 

Pasaulē dzīvo nepilni 4000 sugu čūsku un apmēram 25%, ceturtā daļa ir indīgās čūskas. Latvijā 33% ir indīgo čūsku, jo mums ir trīs čūsku sugas un viena no tām ir indīga - odzes.

"Pavasarī laiks kļūst siltāks, čūskas kā aukstasiņu dzīvnieki, sajutuši siltumu, arī sasildījušies, arī kļūst aktīvāki un sāk dzīvoties apkārtnē. Tā kā viņas dzīvo visai tuvu mums kaimiņos, līdz ar to ir pilnīgi loģiski, ka mēs ar viņām satiekamies. Tā kā mēs arī labprāt gribam iebrist viņu īpašumos - dažādos mežos un ūdeņos peldēties, nu tad viņas sastopam. Kā nu kuram sanāk, cits māk apieties ar tām čūskām, cits nemāk apieties. Ja gadās, ka nemāk, tad...," komentē Māris Lielkalns

"Problēma sākās tad, kad paliek siltāks laiks un cilvēki dodas dabā, un tur viņi arī sastop čūskas. Es nevarētu teikt, ka Latvijā čūsku paliek vairāk. Principā, cik viņu bija, tik arī ir. Rīgas apkārtnē ir ļoti labs no rāpuļu viedokļa ļoti labs klimats. Rīgas apkārtnē ir daudz zalkšu. Tāpēc arī nav nekas pārsteidzošs, ja dodaties kaut kur Pierīgā pie ezera, teiksim, Juglas ezera, vai Ķīšezera, vai pie kāda mazākā ezera peldēties, sauļoties, atpūsties, ka ieraugāt zalkti. Tas ir normāli," vērtēAndris Čeirāns.

Odze biežāk ir sastopama Latvijas austrumu daļā. Rīgas apkārtnē arī pa kādai odzei gadās, bet tā nav biežāk sastopamā čūsku suga šajā Latvijas daļā.

Vieta, ko dēvē par čūskulāju, aizaugušu vietu, čūskām nemaz tā nepatīk

"Viņām varbūt patīk tādas vietas, kur ir atklātāk, kur saulīte, kur viņa var izrāpot pasauļoties. Bieži cilvēki saka, ka mēs tur ejam mežā, baidāmies no čūskām, bet arī mežs kā dzīvotne nav čūskām raksturīgākā vieta. Varbūt viņām drīzāk patīk mežā kaut kādi izcirtumi, mežmalas, kaut kādas klajākas vietas, jo mežs ir diezgan ēnains.

Bet čūsku ir tā saucamais aukstasiņu dzīvnieks, viņai šad tad vajadzīga saulīte, kurā pasildīties, un tāpēc tāds riktīgi ēnains mežs vai arī čūskulājs viņam pat īsti nepatīk," skaidro Andris Čeirāns.

No cirsmām, trokšņa dēļ un smagās tehnikas darba radītās vibrācijas dēļ, čūskas būs aizgājušas projām un centušās aizrāpties tālāk no bīstamās vietas. 

"Tas nozīmē reizēm arī to, ka mežā notiek mežizstrāde un apkārtējās mājas sajūt, ka tur ir pieplūdums," papildina Māris Lielkalns.

"Ja, piemēram, tas ir slēgts, ēnains mežs, un tā cirsma būs izolēta mežā, tad tās čūskas var to cirsmu nemaz neatrast. Savukārt, ja tur netālu no cirsmas ir kaut kāda vieta, kur tās čūskas jau dzīvoja, tad ir liela iespēja, ka viņaš parādīsies arī tajā cirsmā un uzturēsies tur gadus 20 - 30, kamēr tā cirsma neaizaugs," norāda Andris Čeirāns.

"Biežāk čūsku kodumi gadās tad, ja cilvēki paņem čūskas rokās. Tā ir parastākā lieta," atzīst Andris Čeirāns.

"Un kas galvenais? Ja jūs esat ieraudzījuši čūsku, tad nekāpiet virsū, apstājieties, saglabājiet mieru. Trakākais ir tas, ka tanī brīdī pazaudē galvu, sākās neloģiskas darbības - rokas, kājas pa gaisu, vai, vai, vai un vēl tālāk, un tālāk. Tad arī beigu beigās sataisām paši lielākās problēmas. Tā kā mieru - netuvojāmies, ieraudzījām, apstājāmies, atgādina Māris Lielkalns.

"Otrām kārtām, viņas ļoti labi saprot, kādās svara kategorijās abi divi atrodās un visbiežāk jau, ja jūs arī tā smagāk ejat pa mežu, uzkāpjot uz kāda zariņa, tas arī priekš kādiem citiem nevēlamajiem draugiem varētu palīdzēt. Viņa sajūt vibrācijas un saprot. Vienkārši sēž savā vietiņā nekustīgi, jo tad viņa ir nepamanāma. Visbiežāk mēs viņu pamanām tad, kad, būtībā astes galu, kad viņa jau ir sapratusi, ka tas lielais lempis nāk virsū un tad ir jāiet projām," skaidro Māris Lielkalns.

"Ja gadās, ka jums ir čūska jāpārvieto un gribat viņu aizvākt nost, piemēram, ja ir pagalms, kur bērni regulāri spēlējas, jūs gribat to čūsku aizvākt, un tajā pašā laikā jūs negribat nodarīt dzīvniekam pāri, labākais veids ir tiešām paņemt kaut kādu spaini vai bļodu, nolikt blakus un mēģināt to čūsku iebikstīt tur iekšā, vai nu kaut kādā veidā pamēģināt saķert viņu aiz astes un ielikt tajā traukā un aiznest prom," bilst Andris Čeirāns.

Attālums - jo tālāk, jo labāk. Vismaz pāris kilometri uz kādu saulainu pļaviņu.