Kā labāk dzīvot

Reizēm ļoti kārojas kādu lietu vai arī tā vienkārši ir nepieciešama. Bet kā atpazīt viltojumus, kā neuzķerties uz krāpnieciskiem piedāvājumiemun kā pasargāt savu preci vai ražojumu no viltošanas, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Patentu valdes pārstāve, atbildīgā par tīmekļvietni "Viltotarealitate.lv" Viktorija Kasara, Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Ella Niedra. Sazināmies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvi Sanitu Gertmani.

Agresija un neiecietība ir signāls, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar sabiedrību kopumā. Kas tas ir, kas liedz būt savstarpēji laipniem un kas ļauj aizskarošam komentāram interneta vietnē pārceļot uz sadzīvi un attiecībās, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē apzinātības pasniedzējs, psihoterapeits, psihologs Ansis Jurģis Stabingis un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

Latvijas iedzīvotāji ar sēnēm ir uz "tu". Tomēr dažas no tām var būt tādas, ar kurām attiecības var nebūt tik labas. Kuras ir ēdamas un kuras neēdamas sēnes, kur tās aug un varbūt arī kādas varam audzēt paši? Viss par un ap sēnēm raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar Latvijas Dabas muzeja mikoloģēm Diānu Meieri un Initu Danieli.

Kā nenokļūt telefonkrāpnieku lamatās un kam jāpievērš uzmanība, lai maciņa saturs vai bankas konts ir drošībā un arī sirds mierīga, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Finanšu nozares asociācijas eksperts Kaspars Zālītis, "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma un Valsts policjas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2.nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs.

Kaspars Zālītis norāda, ka telefonkrāpnieku upuru skaits ir pieaudzis, bankas iegulda lielus resursus, lai novērstu šos gadījumus. 

"Tuvojamies tam, ka esam novērsuši gandrīz pusi gadījumu. Krāpnieki izmanto arvien jaunas metodes, telefonkrāpniecību skaits ir būtiski pieaudzis. Šoreiz upuri ir ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi. Tāpēc izkrāptā summa ir būtiski lielāka, nekā bija pagājušajā gadā," stāsta Kaspars Zālītis. "

Summas ir ārkārtīgi iespaidīgas, mēs brīnāmies, ka cilvēki tik labprātīgi šo naudu dod. Tas nav piespiedu kārtā, cilvēki paši pieņem lēmumu nospiest attiecīgos kodus, vai pat izņemt naudu no bankomāta, atdot taksistam vai ielikt pakomātā. Vai pat paņemt patēriņa kredītu no bankas, izņemt skaidro naudu un iedot cilvēkam, kas ir blakus bankas filiālei. Tās ir šausmīgas situācijas. Summas diemžēl pieaug. Pēdējos divos mēnešos vērojama piesardzīgi pozitīva tendence – šie gadījumi sarūk."

Krāpnieki bieži uzrunā seniorus. Lai mudinātu cilvēkus, it īpaši seniorus, būt uzmanīgākiem un pasargāt sevi no telefonkrāpniekiem, šomēnes norisinās kampaņa "Izklausās aizdomīgi? – Met nost!". 

"Redzam, ja šis krāpnieks tiek līdz senioram, iespējamība tikt apkrāptam ir 70 -80 %," atzīst Kaspars Zālītis.

Tāpēc kampaņas ietvaros īpaši runā ar senioriem un skaidro aizdomīgus gadījumus.

"Ir gadījumi, kas daudziem šķitīs kuriozi, ka klients cenšas pārliecināt bankas pārstāvi, ka tas ir mans mīļotais, kurš dzīvo, piemēram, Bangladešā, mūžam neesmu viņu redzējis, bet gribu viņa palīdzēt… Bankas darbinieks ir bezspēcīgs šajā gadījumā," turpina Kaspars Zālītis.

Raidījuma viesi atgādina, ka bankas pārstāvji nezvanīs un neprasīs saviem klientiem piekļuves datus. Policijas darbinieki nesūtīs savas apliecības "whatsapp", Valsts ieņēmumu dienests nesūtīs interesantus e-pastus ar kvadrātkodiem, „Latvijas pasts” nesūtīs nekādas saites, kuras mudinās atvērt. Tāpēc kampaņas ietvaros mudina cilvēkus, ja zvans šķiet aizdomīgs, nolikt klausuli un atzvanīt. Krāpnieki spēj būt agresīvi un iebiedēt.

Dati liecina, ka izkrāpt visbiežāk naudu izdevies no cilvēkiem vecumā no 60 līdz 69 gadiem.

Marija Celma atzīst, ka tieši vecākās paaudzes cilvēki ir vairāk atvērti sarunai. Cilvēks saņem zvanu, krāpnieki izdomā dažādus stāstus, lai grūtāk atpazīst krāpšanu, bet doma vienmēr ir saistīta ar to, ka no konta pazūd nauda, kāds jūsu vārdā mēģina paņemt naudu, vai arī mums ir aizdomas, ka jūsu iekārtā ir vīruss.

"Tas noved pie tā, ka kaut kas notiek ar banku,

vai nu bankas aplikācija ir kompromitēta, kāds varētu nozagt naudu, jāveic aktīvas darbības, lai to apturētu. Tās aktīvās darbības ir, vai nu nauda jāpārskaita kādam drošā glabāšanā, drošā kontā jānoliek. Vai arī saka, ka pie vainas ir negodprātīgs bankas darbinieks, tas arī ir iemesls, kāpēc jūs mēģina apkrāpt, tāpēc nevienam neko nedrīkst teikt, mēs ar jums strādāsim, jūs palīdzēsiet atklāt negodprātīgo darbinieku," stāsta Marija Celma.

Cilvēks domā, ka palīdz policijai un ir gatavs izmaksāt visus savus uzkrājumus. Šādos gadījumos cilvēki melo, viņi ir iebiedēti, pat ir bijuši gadījumi, kad ierodas bankā jau ar krāpnieku iedotu sagatavotu tekstu.

Oļegs Filatovs norāda, ka līdz šim vairāk zvani bijuši krievu valodā, kopš pagājušā gada rudens krāpnieki sāka izmantot arī latviešu valodu un krāpniecisko gadījumu skaits ir pieaudzis.

Gaļas, zivs un piena produktu aizvietošana ar augu valsts produktiem kļūst par ikdienu, ne veltī pērn Latvijas tirgū parādījuši vairāk nekā 120 jaunu augu valsts produktu. Kādēļ arvien vairāk cilvēku maltītēs iekļauj augu produktus un kā garšo augu valsts lasis vai krējums, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Cik daudz un dažādas pārsteidzošas augu produktu alternatīvas jau pieejamas Latvijā, vērtē uztura speciāliste Liene Sondore un "Augi & Draugi" un "Neapēd zemeslodi" vadītāja Lilita Kenta.

Arvien vairāk cilvēku uzturā iekļauj alternatīvus augu valsts produktus. Lilitas Kentas vadītās organizācijas veic aptauju par to, kādus augu valsts produktus cilvēki iekļauj un vēlas iekļaut uzturā. Lai arī produktu klāsts pieaug, aptauja rāda, ka cilvēki vēlas vēl vairāk augu valsts produktu. Tikai pusi apmierināta ar piedāvāto produktu klāstu.

"Katru reizi produkti, kas cilvēkiem pietrūkst, ir vieni un tie paši. Joprojām mums trūkst skābpiena produktu alternatīvas. Latvijā cilvēkiem ļoti garšo biezpiens, kefīrs, tādi produkti. Šim pagaidām augu valsts alternatīvas lielajos veikalos nav. Ir tikai atsevišķi mazie ražotāji," norāda Lilita Kenta.

Aptauju veic jau trešo gadu.

Lilita Kenta vērtē, ka sabiedrība Latvijā nav tik atvērta augu valsts produktu patēriņam kā tas Rietumvalstīs. Aptaujas rāda, ka tur vairāk nekā puse sabiedrības apzināti samazina gaļas daudzumu savā uzturā. Tie ir tā saucamie fleksitārieši. Šis virziens ir arvien populārāks.

"Tas nozīmē, ka tu pamazām veido savu uzturu uz augu valsts produktiem - graudaugi, pākšaugi, dārzeņi, augļi, rieksti. Visādi gardumi. Bet nav tā, ka pilnībā izslēdz piena produktus vai gaļu. Tu vienkārši samazini. Tas ir labākais, ko darīt. Tā ir alternatīva pieeja visu vai neko domāšanai, kas ir graujošs veids, kā skatīties uz lietām, jo cilvēks domā, ja nevar būt perfekts, nedarīs neko. Patiesībā vajag spert mazos solīšus un pamazām samazināt, aizstāt vienu produktu, otru.

Kaut vienā maltītē. Tas ir šis fleksitārisms. Rietumvalstīs tas ir ļoti populāri, pie mums - augoši, aptuveni trešdaļa to dara vai vēlas, jaunieši - apmēram puse, vērtē Lilita Kenta.

Liene Sondore atzīst, ka ir gandarīta, ka šī izvēle par labu augu valsts produktiem ir apzināta un vairs nav modes lieta. Viņa pievērš uzmanību, ka Latvijā cilvēki daudz patērē tieši dažādus gaļas produktus - desas, cīsiņus.

"Ja desu maizes ir pusdienas, brokastīs, vakariņās, nebrīnāmies, ka pēc kāda laika var būt problēmas," norāda Liene Sondore.

Viņa arī norāda, ka jāpievērš uzmanība pārstrādātiem augu valsts produktiem.

"Nav nekādas problēmas neēst gaļu, jautājums, ko mēs ikdienā gatavojam. Es vairāk esmu pret rūpnieciski pārstrādātiem produktiem arī no augu valsts," atzīst Liene Sondore. "Arī Pasaules veselības organizācija jau 2021. gadā izdeva materiālu, kur bija uzsvērti gan plusi, ka uzturā vairāk nāk dārzeņi, augi, rieksti, sēklas, bet bija šajā ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka nelietot ikdienā pārāk daudz vai nelietot nemaz šos pārstrādātos produktus.

Līdzīgi kā teicu par desām, arī šeit ir jāskatās sastāvs. Es savus pacientus vienmēr mudinu, ka pupas, zirņus, lēcas vai kādus riekstu dzērienus varam labi mājās paši pagatavot. Mūsdienu cilvēces vēl viena liela problēma - mēs esam slinki, vai noveļam vainu uz laika trūkumu. Bet tad arī skatāmies sastāvā. Ja sastāvā 90% ir kokosa tauki, mazliet kaut kāda garšiņa klāt un vēl kokoss, es to par sieru nevērtēju. Tas ir vienkārši kaut kāds piesātināto tauku produkts, kuru varbūt nevajadzētu pirkt.

Ja kaut ko tādu gribi, gatavo pats. Meklē receptes!"

Jūlijs ir laiks, kad dārzā viss aug griezdamies, kāds teiks dārzniekam īstais laiks atpūsties un baudīt augļus. Bet tas nenozīmē, ka dārza darbi atcelti - kādi ir aktuālākie dārza darbi vasaras otrajā pusē, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā dārzkopes - kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.

Ērkšķogu krūmu pēc ražas novākšanas var vēl veidot, zaru galus, ko ogas noliekušas, var apgriezt, aptīrīt apdobi un krūmu samēslot.

Arī zemenes tagad, pēc ražas, var un vajag apkopt. Vasaras avenēm var izgriez vecos zarus, var likt apkārt kompostu, vai mēslot ar mēslojumu, kur mazs slāpekļa saturs. Svarīgi mikroelementi.

Kad kabači un gurķi aug griezdamies, bet pēdējie ķirši vairs vēderos nelien, ir īstais brīdis sagatavot krājumus ziemai. Kādas ir šis vasaras marinējumu un konservējumu tendences, kas ar ko šogad sapas kopā vislabāk, bet kādas ir nemainīgās vērtības, pārrunājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un dārzniecības " Neslinko" vadītāja Elga Bražūne.

Ar ko sākt konservēšanu, ja gribas pamēģināt? Visvienkāršākais izvārīt kādu mērcīti, tas būtu kā pagatavot sakņu sautējumu. Visi eksperimenti jāveic ar mazām porcijām. Un svarīgākais ir - kā garšos. Ja ģimene negribēs, nav vērts gatavot.

Iveta Galēja konservē, jo viņai  patīk to darīt, patīk pats process. Patīk sagatavot vasarā un rudenī burciņas, ko pietiek ziemā un pavasarī atvērt un izmantot kā zupas sagatavi. Lai arī pašai mājinieki ievārījumus neēd, viņai patīk tos gatavot un dāvināt citiem.

Elga Bražūne savukārt sākusi konservēt, jo dārzeņu daudz izaug un visus prom neatdosi. Otrs iemesls - kādreiz veikalos nebija tik plašs, dažāds un garšīgs konservējumu piedāvājums. Tāpēc sākusi gatavot kopā ar bērniem. Bērni šo gatavošanas tradīciju ir pārņēmuši un paši labprāt vāra dažādas mērcītes, konservē dārzeņus.

Viņa arī atzīst, ka konservēšana aizrauj. Lai arī liekas, ka pagrabā visa vēl gana un varētu arī mazāk konservēt, kad sākas sezona un vēl ir jaunas receptes, ko izmēģināt, tad atkal pārņem vēlme gatavot. Un ja arī ir par daudz sagatavots, salātu vai gurķu burciņa var būt arī brīnišķīga dāvana.

Iveta Galēja atklāj, ka ērkšķogām nevajadzētu noplūkt zieda galiņu pirms gatavošanas, jo tajā ir daudz labu vielu, vārot rodas vēl citas vielas. Ērkšķogas labi garšo kopā ar kivi, var mēģināt vārīt arī ar saldu meloni.

 

Elga Bražūne uz raidījumu līdzi paņēmusi burciņu ar saldskābiem gurķiem, kuru recepte var šķist neparasta - kā var gurķus gatavot ar cukuru? Viņa neslēpj, ka arī pašai pirmajā brīdī bijis pārsteigums par marinādes sastāvdaļām.

Saldskābie gurķi

Marināde: Uz litru ūdens 15 ēdk. cukura ar kaudzi, 2 ēdk. sāls, pievieno 9% etiķi 2-5 ēdk. Ja grib „ņiprākus”, var vēl karoti etiķa pievienot. Pārējās sastāvdaļas kā parasti, marinējot gurķus.

Burciņās sapilda garšvielas un gurķus, pārlej ar vārošu ūdeni, pagaida 5-10 min. Tad ūdeni nolej katliņā un gatavo marinādi. Uzvāra, lej atkal virsū gurķiem, burkas aizvāko un pārklāj ar segām līdz nākamam rītam.

Elgas Bražūnes recepte salātiem vai zupas piedevai

1 kg tomātu, 1 kg burkānu, 1. kg sīpolu. Dārzeņus sagriež vai sarīvē.

Glāze cukura un glāze eļļa. Visu salej kopā, samaisa un pagaida, lai atsulojas. Vāra apmēram 30 minūtes. Beigās pievieno etiķi vai etiķa esenci (2-3 ēdk.). Jāpagaršo!

Salej burkās, aizvāko un aizmirsti. 

Var pievienot zupai, var izmantot kā salātus pie griķiem, makaroniem vai kartupeļiem.

Abas raidījuma viešņas gatavo piķeļus

Burkā saliek dažādus dārzeņus – burkānus (maziņus vai sagrieztus gabaliņos), gurķīšus, mazus tomātiņus, puķkāpostu rozītes, Briseles kāpostus, mazus sīpoliņus, negrieztus. Pieliek garšvielas un pārlej ar parasto marinādi. 

Šie konservi gan ir jākarsē, citādi nestāvēs.

Iveta Galēja stāsta, ka šādu recepti redzējusi vecās pavārgrāmatās, kas izdotas 19. gadsimta beigās. 

 

Iveta Galēja nesen atgriezusies no Austrijas, kur mācījusies dziedniecisko konservēšanu. Ievārījumam, ko izmanto arī kā zāles, viena no galvenajām sastāvdaļām ir medus. 

Ievārījums ar avenēm un zemenēm

200 g zemeņu, 100 g aveņu, 100 g medus, 50 ml ūdens, vēlams pievienot tējkaroti ābolu pektīna.

50 g zemeņu sagriež četrās daļās un noliek malā, pārējos produktus sablenderē. Liek katlā un vāra ap 5 min. Liek mazās burciņās un stāv vismaz gadu. Turklāt šim ievārījumam nav jānosmeļ putas.

Ievārījums palīdz pret gremošanas problēmām, depresiju, mazina iekšķīgos iekaisumus.

Pēc pamatreceptes var gatavot citus ievārījumus.

Latvijas iedzīvotāju peldētprasme ir zem katras kritikas. Ne velti ik gadu ūdens paņem teju 130 cilvēku dzīvības. Par to, kā skaudro statistiku varam uzlabot mēs katrs pats, sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs, biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Rafaels Ciekurs.

71% Latvijas iedzīvotāju nespēj nopeldēt vismaz 200 metru, liecina Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) un biedrības "Peldēt droši" veiktā aptauja. Katrs trešais aptaujātais atzinis, ka dzīves laikā ir nonācis dzīvībai potenciāli bīstamā situācijā ūdenī. Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 129 cilvēki, no kuriem septiņi ir bērni.

Pētījumā respondentiem tika uzdoti divi jautājumi - kā jūs vērtējat savas prasmes un bija iespēja izvēlēties no ļoti labi līdz neprotu peldēt. Otrs jautājums bija - ko tieši jūs varat izdarīt? Piedāvātie atbilžu varianti bija: var peldēt ilgi un bez apstājas; var nopeldēt 200 metrus, mazāk 

"Svarīgi ņemt vērā arī šo savstarpējo sasaisti. Tas, ko mēs redzam, diezgan liela problēma ir augstais pašvērtējums.

Bieži vien cilvēki uzskata, ka viņi ir labi peldētāji, un tad, kad mēs prasām, vai jūs spētu nopeldēt 200 metrus, tad atbilde ir - nē, nē, kādus 200 metrus, labi ja simts. Ir arī cilvēki, kas uzskata sevi par labiem peldētājiem, bet tai pašā laikā atzīst, ka spēj nopeldēt ne vairāk kā 50 metrus.

Tā kā šīs pašvērtējums un izpratne par to, ko nozīmē prast peldēt, jau ir ļoti atšķirīga," atzīst Aivars Platonovs.

Viņš norāda, ka fundamentāla problēma ir vienota definīcija tam, ko nozīmē - prast peldēt. 

"Mēs balstāmies uz skandināvu definīciju, kuras īsā versija ir - spēt nopeldēt 200 metrus, tai skaitā 50 metrus uz muguras. Šis ir tāds minimums, ar ko mēs varam teikt - jā, mēs spējam justies daudzmaz droši dažādās situācijās uz ūdens. Paplašinātā definīcija ietver arī pārējos ūdens kompetences elementus, tajā skaitā spēju nirt, ielikt galvu ūdenī, aizturēt elpu zem ūdens, spēju ienirst dziļumā un spēju gulēt ūdenī. Spēju arī pēc šīm visa uzdevumu kopuma neaizelšoties izkāpt ārā no ūdenstilpnes, īpaši, ja tas ir baseins vai varbūt kāds kāds ezers ar augstākām malām, vai kur ir laipas. Ja mēs to visu spējam izdarīt, tad mēs varam justies daudzmaz droši," norāda Aivars Platonovs. "Cilvēks, kurš ir apmācīts, kurš ir iemācījies peldēt, viņš ir izgājis cauri arī šīm potenciālajām riska situācijām, un tad, kad dzīvē viņš nokļūst šādā situācijā, viņam tā vairs nav pirmā reize. Viņš nekrīti panikā, viņš zina, ko vajadzētu darīt vai vismaz ko nevajadzētu darīt, un tas jau bieži vien uzlabo šo situāciju. Mēs nesākam panikot, mēs nesākam rīstīties ar ūdeni, pat ja mēs aizrijāmies, zinām, ka tas nav nekas traģisks, mēs spējam nomierināties, nedaudz atelpoties un tad turpināt savu ceļu līdz krastam. Šī iepriekšējā pieredze, kas ir apgūta organizētās nodarbībās, ir vitāli svarīga tieši dzīves kritiskajās situācijās."

Runājot par pašvērtējumu un savu prasmju pārvērtēšanu, Rafaels Ciekurs atzīst, liela problēma ir alkohola lietošana.

"Mūžīgi mūžīgā Latvijas sērga un lielākā problēma ir alkohola lietošana gandrīz jau vai visur, gan pie auto stūres, gan pie ūdenstilpnēm, nu tā pārgalvība.

Latvijas cilvēki ļoti augstu vērtē savas spējas, tostarp savas spējas, piemēram, peldēties savienojumā ar alkohola lietošanu," bilst Rafaels Ciekurs.

Pētījums rāda, ka cilvēki, kas atbildējuši, ka peldēt iemācījušies pašmācības ceļā, ne organizētās nodarbībās, ir mazāk kritiski.

"Viņi biežāk iet peldēties alkohola reibumā, viņi diezgan labi novērtē savas spējas, pat nereti labāk nekā tie, kas mācījušies organizētās nodarbībās. Viņi arī biežāk piedalās kaut kādās no pārgalvīgākās situācijās," komentā Aivars Platonovs. "Mēs, protams, varam novelt tādu tūlītēju vainu uz karstajiem laikapstākļiem un alkoholu, kas, protams, ir taisnība, bet tā fundamentālā problēma jau veidojas mūsu izpratnē un mūsu izglītībā. Tur nelaime ir tāda, ka

mums neviens bērniem nav iemācījis pamatzināšanas, šo respektu pret ūdeni, šo bijību pret ūdeni un saprast, ko tad nozīmē peldēties, ko nozīmē atpūsties pie ūdens un kā uzvesties. Un ja šī visa nav un mēs joprojām dzīvojam ilūzijās, ka es pats savam bērnam iemācīšu peldēt, tad rezultātā bērns pieaugot dzīvo tieši ar tādu atieksmi."

Par piemiņu no ceļojuma mājās pārvests gliemežvāks, skaists savvaļas zieds vai koraļļu kaklarota lai nepadara jūs par noziedznieku. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kā nekļūt par kontrabandistu. Ko labāk neizvēlēties kā suvenīru tālā zemē, atgādina rāpuļu eksperts Andris Čeirāns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta muitas virsuzraudze Linna Mukāne.

Lai ierobežotu cilvēku vēlmi pārvest mājās kādus eksotiskus dzīvniekus vai augus, izveidota Vašingtonas konvencijas jeb  CITES, kas pieņemta jau 1975. gadā. Latvija tai ir pievienojusies 1997. gadā.

"Kad aizbrauciet uz ārzemēm, ieejot vietējā tirdziņā vai vienalga kur, skatoties uz dažādiem interesantiem objektiem, kas varētu būt nākuši no dabas, vislabākais būtu turēt rokas kabatās un galvu vēsumā. Tāpēc ka CITES sarakstos ir iekļautas ap 35000 augu un dzīvnieku sugu.

Ja kāds no šiem dzīvniekiem vai augiem atrodas šajos sarakstos, tā jau ir cita līmeņa aizsardzības pakāpe. Lai nevestu pāri robežām un netirgotu šos priekšmetus, ir ierobežojumi," norāda Māris Lielkalns.

Jābūt uzmanīgam, vēloties iegādāties krokodilādas, čūskādas somiņas, dažādas rotaslietas, kas ir no bruņurupuču bruņām taisītas, dažādas kažokādas. Arī korāļi, kas salasīti jūras krastā, arī dažādi gliemeži, kas arī guļ jūras krastā, dažādas spalvas, pulverīši. Pat krēmos var būt iekļautas vielas, ko nedrīkst pārvadāt.

Kāpēc cilvēki izvēlas šādus eksotiskus suvenīrus – daudzos gadījumos tās ir mirkļa emocijas – ļoti gribas, foršs, jauks un vēl lēti.

Arī Latvijas un Eiropas dzīvnieki ir iekļauti CITES sarakstos. Rīgas Zoodārzā ir ap 125 sugu, kas iekļautas CITES sarakstos. Arī šos dzīvniekus transportējot ir vajadzīgas ievešanas un izvešanas atļaujas.

"Būtu ļoti skaisti, ka pasažieri nāktu pie mums un stāstītu, ka ir iegādājušies čūsku pudelē vai čūskas ādas jostu, bet parasti tā nenotiek, un mums ir jāveic kontroles pasākumi," norāda Linna Mukāne. "Protams, vienmēr aicinām pasažierus, ja viņiem ir neskaidrības un jautājumi, vai tomēr viņš drīkst vai nedrīkst šādu preci ievest, doties pa sarkano koridoru lidostā, meklēt muitnieki un teikt, ka ir šāda prece, ko vēlas atmuitot. Tā ir ideālā pasaule, uz ko mēs tiektos un par ko mēs ļoti priecātos. Diemžēl tā nenotiek, lielākoties pasažieri dodas uz zaļo koridoru, kas nozīmē, ka viņam nav nekas deklarējams."

Visbiežāk lietas, kas iekļautas CITES sarakstos, tiek ievestas no Āzijas valstīm, Okeānijas, tāpat bieži tas ir neapzināti, ka cilvēks, pastaigājoties okeāna krastā, pacēlis kādu gliemežvāku vai koralli, vai nopircis tirdziņā kādu suvenīru, nedomājot, ka tam nepieciešama īpaša atļauja, lai to pārvadātu. Šogad vēl nav bijis neviens gadījums, kad kaut kas no CITES sarakstā iekļautā būtu konstatēts lidostā. Linna Mukāne ir gandarīta, ka cilvēki kļūst arvien apzinīgāki.

Viens no lidostas muitas darbinieku pieredzē neparastākiem priekšmetiem, ko cilvēks mēģinājis ievest, ir lāčāda ar visu lāča galvu.

"Ir bijis, kad persona kā tādu mazo mīļdzīvnieku uz rokas nes izbāztu mazo krokodillīti, aligatoriņu. Tādi ir tie spilgtākie, kas mums paliek atmiņā. Un tādi koraļļi jau kā ikdiena," bilst Linna Mukāne.

Atkritumu šķirošana ir kļuvusi par pašsaprotamu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Un tomēr - vai zinām visu, ko darīt ar dzērienu pakām, tekstilizstrādājumiem vai cigarešu galiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, "Eco Baltija vide" valdes loceklis Andris Karlsons un "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse.

Tekstila atkritumi ir apģērbs, ko cilvēks velk mugurā, rokās, galvā un kājās. Vēl tas ir arī mājas tekstils. Šajā atkritumu kategorijā nav iekļauti matrači un paklāji.

N0 2025. gada 1. janvāra visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jāizveido šķiroto tekstila atkritumu savākšanas sistēma. Iedzīvotājiem jābūt iespējai šos atkritumus šķiroti nodot.

Jau no šī gada 1. jūlija Latvijā pieaug iespēja nodot tekstila atkritumus.

"Principā katram, kas ir apģērbu nopircis, jābūt iespējai šo apģērbu pēc kalpošanas beigām ievietot šajā konteinerā," norāda Kaspars Zakulis.

Savukārt, runājot par tukšajām dzērienu pakām, kuras satur kartonu, raidījuma viesi norāda, ka tās šobrīd vajadzētu būt iespēja nodot iepakojuma atkritumu konteinerā. Tiesa, vispirms būtu jāpainteresējas, vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums attiecīgajā pašvaldībā pieņem šo iepakojumu.