Kā labāk dzīvot

Preču zīme ir ne tikai kas tāds, kas ļauj atpazīt preci vai notikumu. Tas ir prestižs, kvalitāte un arī aizsargājams īpašums. Viss par un ap preču zīmēm raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro  Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Laima Daugavvanaga, Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta pārstāve Ella Niedra, uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs un basketbola kluba "Rīgas zeļļi" direktors Edgars Buļs.

Ja gribat apvienot jaunu garšu pieredzi ar iespēju pabūt kādā viesmīlīgā vietā un iepazīt Latviju no jauna, izmantojiet Mājas kafejnīcu dienas. Tās atkal ir klāt un notiek jau ceturto gadu! Un vasara var pārtapt lielā gastronomijas maratonā pa visu Latviju.

Raidījumā Kā labāk dzīvot uz Latvijas reģioniem baudīt gardus ēdienus aicina doties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vecākā projektu vadītāja Agita Birziete un Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele. Sazināmies ar Lauru Spunderi, Latgales Mājas kafejnīcu dienu reģionālā koordinatori, un Mairu Ķikuri, mājas kafejnīcas "Mežonīgie Rietumi" saimnieci no Dobeles novada.

Ierakstā uzklausām Skujenes saimniekus, kas izvēlējušies šogad piedalīties Mājas kafejnīcu dienās. Pēc trim nedēļām - 3. un 4. augustā - Mājas kafejnīcu dienas notiks Cēsu novada Skujenes pagastā. Tur viesus uzņems četrās lauku saimniecībās. Saimniekiem, kas ikdienā ar cilvēku ēdināšanu nenodarbojas, viesu uzņemšana ir izaicinājums.

Izvēloties galamērķi, jāatceras, ka

labāk ir iepriekš pieteikties;

ņemt līdzi labu garastāvokli;

ņemt līdzi skaidru naudu;

nedomāt, ka brauc uz restorānu, bet ciemos.

Mājas kafejnīcu dienas šogad norisinās katru nedēļas nogali no 29. jūnija līdz 15. septembrim, ikreiz citā novadā, kopumā 40 galamērķos. Šī unikālā akcija ļauj ikvienam uz nedēļas nogali atvērt improvizētu kafejnīcu savā sētā, terasē, verandā, ceļot viesiem galdā ēdienus, kas vislabāk izdodas un garšo pašam. Tieši tāpēc Mājas kafejnīcu dienas ir lielisks iemesls Latvijas apceļošanai.

Ar piedāvājumu var iepazīties internetā.

Izaudzēt zivis paša patēriņam cilvēkam bez nopietnām zināšanām zivsaimniecībā nevajadzētu būt problēmām, tikai - jāievēro pāris noteikumi. Par pareizu zivju audzēšanu piemājas dīķī saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz vides un ūdens saimniecības inženiere Daina Ieviņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības (akvakultūras) eksperts Raivis Apsītis un Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijas vadītājs Jānis Baltačs.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir veikts apjomīgs pētījums par situāciju ar dūmu un bezdūmu tabakas izstrādājumiem Latvijā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādātas rekomendācijas smēķēšanas ierobežošanai  un ieteikumi ierobežošanas stratēģijai nākamajiem pieciem gadiem. Kam tad vajadzētu mainīties nākamajos piecos gados, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar pētījumu iepazīstina RSU Sabiedrības veselības institūta pētniece Ļubova Tihomirova un atkarību psiholoģe, RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras pasniedzēja Aelita Vagale.

Kāpēc cilvēki dod priekšroku elektroniskajām cigaretēm? Viens no iemesliem, tās nedūmo, nesmird, kopumā šķiet patīkamākas.

"Tas, kas satrauc mūs kā sabiedrības veselības speciālistus, ka cilvēki lieto elektroniskās cigaretes, jo viņiem liekoties, ka tas ir mazāk kaitīgi, nekā parastās cigaretes. Patiesībā tā nav," norāda Ļubova Tihomirova.

Pētniece skaidro, ka elektroniskās cigaretes ir salīdzinoši jauns produkts un par to pirmie pētījumi parādās tikai tagad. Tie liecina, ka nav mazāk kaitīgas vai var kalpot kā smēķēšanas atmešanas līdzeklis. CIlvēkiem ir maldīgs priekšstats.

"Ja salīdzina ar citām valstīm, ar smēķēšanas atmešanas politiku mums nav tik slikti un smēķēšanas ierobežošanu kā tādu. Mums ļoti labi strādā aizliegumi smēķēt noteiktās vietās - restorānos un kafejnīcās. Citur pasaulē tā nav. Mums labi strādā tabakas industrijas reklāmas un sponsorēšanas aizliegums, ka tabakas industrija nedrīkst sponsorēt jauniešu pasākumus, sporta pasākumus. Tas strādā," vērtē Ļubova Tihomirova.

Pētījuma laikā eksperti intervijās atzinuši, ka klibo palīdzības sniegšanas cilvēkiem, kas vēlētos atmest smēķēšanu. Tādas palīdzības valstiski nav.

Ļubova Tihomirova arī norāda, ka aizliegumi, iebiedēšanas stratēģija, īpaši strādājot ar jauniešiem smēķēšanas atmešanas programmās, nestrādā. 

"Ja mēs jauniešiem stāstām, ka tev būs vēzis, tev nokritīs tas... Tas nestrādā, jo jaunietim, kam ir 13, 15 gadu, viņam ir ļoti grūti identificēties ar to. Tas viņam šķiet kaut kad nākotnē, bet viņš dzīvo tagad. Līdz ar to ir jādod cilvēkam iespēja izvēlēties, jārada alternatīvas. Teiksim, ja tu nesmēķēsi, tev būs šis, ja nesmēķēsi, varēsi ietaupīt tik daudz naudas, skaidro Ļubova Tihomirova. "Rīgā mazāk, bet reģionu skolās, ja jaunietim parādā, cik var gada laikā ietaupīt naudu, ja katru dienu nepērk cigarešu paciņu, tur acis lielas un prieki lieli. Par to naudu var nopirkt skūteri, datoru! Ja parādi caur tādu prizmu, domāšana veidojas citāda. Tiklīdz ir aizliegumi, kaut kāda kaunināšana, tas nestrādā."

Aelita Vagale norāda, ka smēķēšanu veicina cigarešu pieejamība. Tas, ka vienmēr būs pieaugušie, kas nepilngadīgiem jauniešiem nopirks cigaretes, ja paprasa. Tās ir viegli pieejamas. Turklāt elektroniskās cigaretes var smēķēt jebkur, tas ir ļoti liels mīnuss.

 

RSU Sabiedrības veselības institūta apjomīgajā pētījumā par situāciju ar dūmu un bezdūmu tabakas izstrādājumiem noskaidrots, ka pašreizējā smēķēšanas (cigaretes, cigāri, cigarellas, tabaka) izplatība Latvijā 2020. gadā bija 32 % (vidējais ES valstu rādītājs – 23 %). Latvijā smēķējošu vīriešu īpatsvars ir ievērojami lielāks nekā vidēji ES, savukārt sieviešu īpatsvars ir līdzīgs ES valstu vidējam rādītājam. Karsējamās tabakas lietošanas izplatība dzīves laikā vidēji ES 2020. gadā bija 6 %, Latvijā – 14 %, turklāt lietošanas izplatība bija izteikti lielāka jauniešu vidū. Elektronisko cigarešu lietošanas izplatība dzīves laikā, gan ES valstīs, gan Latvijā vīriešu vidū (attiecīgi 17 % un 28 %) bija lielāka nekā sieviešu vidū (12 % un 15 %). 15–24 gadus vecu iedzīvotāju vidū elektronisko cigarešu lietošanas rādītāji Latvijā ir ievērojami augstāki nekā vidēji ES valstu iedzīvotāju vidū.

Kopumā Latvijā nav novērojami uzlabojumi attiecībā uz smēķēšanas epidemioloģisko situāciju ne attiecībā uz tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem, ne uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Eksperti īpaši uzsver elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas straujo pieaugumu pēdējo gadu laikā. VID produktu patēriņa dati apstiprina tabakas un nikotīna epidēmiju Latvijā.

Šogad 1. augustā beigs darboties esošā obligātajā civiltiesiskajā transportlīdzekļu apdrošināšanā (OCTA) izmantotā "Bonus Malus" sistēma, aizstājot to ar centralizētu apdrošināšanas vēsturi.

Raidījumā Kā labāk dzīvot par izmaiņām stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste un Latvijas Auto moto biedrības prezidents Juris Zvirbulis.

Arī pēc izmaiņām īpašnieks varēs redzēt savu apdrošināšanas vēsturi, apdrošināšanas dienas, apdrošināšanas negadījumus, kas izraisīti ar viņa transportlīdzekli. Vēsture būs redzama no 2004. gada 1. maijā, kad stājās spēkā jaunais OCTA likums. To var uzzināt LTAB, autorizējoties caur Latvija.lv.

"Nemainām un nejaucamies formulās un nosacījumos, ko izmanto apdrošinātāji OCTA prēmijas aprēķināšanai. Vienīgā lieta, ko mainām, kas būs redzams uz āru katram pašam," skaidro Agris Daukste. "Izmaiņām, kas plānotas no 1. augusta, OCTA cenas nebūtu jāietekmē. Apdrošinātājs var tāpat ka līdz šim rēķināt riskus. Izmaiņas šo posmu neskar vispār."

"Katram apdrošinātājam ir savs algoritms, kādus faktorus ņem vērā un kā maina OCTA cenu, balstoties uz tiem. Tas ir katra apdrošinātājā komercnoslēpums. Vienīgais, kas OCTA likumā ir noteikts, ka prēmijai, maksājumam par polisi jābūt tādam, lai apdrošinātājs nākotnē varētu segt zaudējumus," norāda Agris Daukste.

"Bonus Malus" klase bija viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka OCTA jeb obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas cenu, un tā ir Latvijas oriģināla sistēma. Katram transportlīdzekļa īpašniekam, atkarībā no ceļu satiksmes negadījumiem un kas tos ir izraisījis, tiek piešķirta klase no 1 līdz 17. Jo zemāka klase, jo šoferis biežāk iekļūst negadījumos un attiecīgi viņa OCTA cena ir augstāka. 17. jeb augstāko klasi bija sasnieguši vairāk nekā viena trešā daļa no visiem  apdrošināšanas pircējiem.

Šī sistēma Latvijā ieviesta 2006. gadā. To pilnveidoja 2009. gadā, un kopš tā laika izmaiņas nav bijušas. Laika gaitā biedrība  "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" no iedzīvotājiem saņēma sūdzības un neizpratni, kā sistēma aprēķina to klasi.

No 1. augusta, vērtējot klientu riskus, apdrošinātāji joprojām ņems vērā transportlīdzekļa īpašnieka vai reģistrētā turētāja apdrošināšanas vēsturi – apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu, kā arī citus kritērijus un riska faktorus, kuri ir katra apdrošinātāja ziņā (piemēram, dati par īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķis, vieta u.tml.).

Tā būs centralizēta sistēma ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas atvieglos datu saņemšanu uz un no citām valstīm.

Noglabāt lieko ogļskābo gāzi kokā. Tā vienkāršoti var raksturot lieko siltumnīcefektu radošo gāzu piesaistīšanas programmu. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kā tas darbosies dzīvē. Skaidro uzņēmuma "Rīgas meži" valdes loceklis Jānis Ģērmanis, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.

Lai arī dažādas institūcijas mudina stādīt kokus, tā mazinot CO2 pēdu, Jānis Ģērmanis norāda, ka nevar tā vienkārši nocirst mežu un iestādīt tajā pašā vietā atkal kokus.

"Ja runājam par CO2 piesaisti kokos, tas var notikt tikai teritorijās, kur koki līdz šim nav auguši. Tas ir papildus tam, kas notiek parasti," norāda Jānis Ģērmanis.

Nevar vienkārši zemes īpašnieks vai apzinīgi uzņēmēji izdomāt – es te tagad stādīšu mežu un to darīt. "Rīgas meži" piedāvā ekosistēmu pakalpojumu - jaunas mežaudzes veidošana, kā rezultātā tiek piesaistīts (kompensēts) CO2.

Andis Lazdiņš vērtē, ka iniciatīva par koku stādīšanu mazāk vērtīgās lauksaimniecības zemēs ir atbalstāma. Taču viņš arī norāda, ka nevar vienkārši tikai stādīt, jādomā arī tālāk par nākamo soli - par koksnes izmantošanu, kad šis koks būs izaudzis.

„Bez koku stādīšanas ir arī citi CO2 kompensācijas mehānismi,” noslēgumā bilst Jānis Brizga.

Pasaulē visdārgākā prece ir dati. Ko būtu jāzina katram, lai savus datus pasargātu un ko jāzina uzņēmējiem, lai nepieprasītu datus, kurus nemaz nav tiesību pieprasīt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs un programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš.

Liela tiesa vēl padomju laikos uzstādīto liftu ir nolietojušies un tiem būtu nepieciešams kapitālais remonts, kuru izmaksas sniegsies desmitos tūkstošu eiro. Var arī uzstādīt jaunu liftu, bet tas būt vēl dārgāk. Remontēt, pirkt jaunu vai slēgt ciet? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze, Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs, aktīvs rīdzinieks Romans Loginovs, kurš vēlas savai mājai jaunu liftu, un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Bīstamo iekārtu un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Nils Sproģis.

Bīstamo iekārtu reģistrs liecina, ka ar katru gadu situācija pasliktinās. Latvijā ir ap 3800 liftu, kam jāveic drošuma novērtēšanas pārbaude. Pēc tās ir jāveido risku novērtēšanas vai samazināšanas plāns un tad attiecīgi var izvērtēt, kas ir izdevīgāk, liftu mainīt vai veikt remontu, skaidro Nils Sproģis.

Mārtiņš Paurs norāda, ka lifta remonts neatrisinās to, ka tas joprojām būs padomju laika lifts. Remontā var ieguldīt, bet nevar paredzēt, kad atkal vajadzēs remontēt. Vidēji jauna lifta uzstādīšana deviņstāvu mājā izmaksātu 60000 eiro.

"Izvēloties jaunu liftu, paredzam, ka garāku laika periodu ieguldījumi nebūs vajadzīgi," vērtē Mārtiņš Paurs. "Izvēloties jaunu liftu, var arī uzlabot ērtības, var paredzēt platākas durvis, kas ir būtiski jaunajām māmiņām. (..) Izvēloties jaunu liftu, var atrisināt piekļūstamību un rodas iespējas piesaistīt finansējumu, piemēram no "Altum"."

Kapitālais remonts būs apmēram par 20000 lētāks, bet ieguvumu ir mazāk, atzīst raidījuma viesis.

Romāns Loginovs stāsta, ka viņš dzīvo 18 stāvu mājā un lifts tur ir nepieciešams. Šobrīd ir divi piedāvājumi, kas izmaksā ap 75 – 80 tūkstoši. Par līdzekļu piesaisti vēl diskutēs/

"Ir divi scenāriji – vai nu palielina ikmēneša rēķina maksu, vai arī dibina biedrību un piesaista "Altum" finansējumu," atzīst Romāns Loginovs.

Lielākais izaicinājums – dažādas paaudzes un cilvēki nesaprot, ka tas ir kopīpašums, par kuru arī pašiem jārūpējas. Esošais lifts jau ir remontēts, pēdējais remonts izmaksājis jau 14 tūkstošus. 

Gatis Roze nav optimistiski noskaņots un atzīst, ka jaunu liftu uzstādīt ēkā izvēlēsies tikai ap 10% iedzīvotāju. Lai tas notiktu, bieži vien ir nepieciešams vairāku gadu skaidrošanas darbs.

No 1. jūlija reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Kas tagad mainīsies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro bankas "Citadele" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vecākā eksperte Ilze Vindele un "SEB Investment management" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.

Ilze Vindele skaidro, ka līdz 1. jūlijam par to, kādā ieguldījumu plānā atrodas un kāds ir uzkrātais kapitāls, zināja VSAA un arī pats cilvēks to varēja apskatīties. Tagad šo informāciju zina arī līdzekļu pārvaldītāji.

Ko tas mainīs?

Sākot no 1. jūlija līdzekļu pārvaldītājiem ir ne tikai tiesības uzzināt, kas ir viņu klienti un kādi pensiju plāni ir kuram cilvēkam, bet arī nāk klāt papildus pienākumi.

"Tas saistīts ar to, ka liela daļa iedzīvotāju atrodas vecumam neatbilstošos plānos, kā rezultātā neiegūst maksimālo efektu no uzkrājuma. Uzkrājums vai nu nevairojas maksimāli daudz, vai gluži pretēji, tuvojoties pensionēšanās vecumam, svārstības uzkrājumam ir pārāk lielas un pastāv risks, ka uzkrājuma vērtība pensionējoties būs mazāka, nekā tā varētu būt, izvēloties citu plānu," norāda Kārlis Purgailis.

Pēc diskusijām at valsts institūcijām secināts, ka līdzekļu pārvaldniekiem arī ir jāiesaistās tiešā komunikācijā ar iedzīvotājiem

"Zinot savus klientus, īpaši tos klientus, kas atrodas neatbilstošos plānos, varēs viņus uzrunāt un aicināt padomāt par to, ka varbūt jāmaina plāns. Plānu maiņas pienākums un atbildība ir paša iedzīvotāja ziņā. Pārvaldniekiem vismaz reizi gadā būs jākomunicē ar klientiem, kas atrodas vecumam neatbilstošā plānā," skaidro Kārlis Purgailis.

Kādi ir kukaiņu kodumi un to sekas? Un kā no tiem visveiksmīgāk izvairīties? Ar ko atšķiras kukaiņu kodumi un dzēlieni? Kāda ir normāla ādas reakcija uz kukaiņu dzēlienu? Kad jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība? Ko darīt kukaiņu kodumu vai dzēlienu gadījumā?

Par to interesēsimies raidījumā, kad studijā viesos būs farmaceite Ieva Virza un ģimenes ārste Linda Šauriņa. Sazināmies ar dermatologu Raimondu Karlu, kurš stāsta, kā rīkoties, ja iekodusi lapsene un ir sākusies kāda alerģiska reakcija.

Bieži cilvēki kukaiņu atbaidīšanai iegādājas repelentus (dabīgas vai ķīmiski sintezētas vielas, ko izmanto galvenokārt asinssūcēju divspārņu un ērču atbaidīšanai).

Ieva Virza norāda, ka repelenti ar ķīmisku sastāvu pēc savas formulas ir atļautie pesticīdi, tā darbības ilgums ir atkarīgs no konkrētā līdzekļa koncentrācijas. Jāpievērš uzmanība, cik ilgi katrs konkrētais līdzeklis darbojas un vai drīkst lietot maziem bērniem, grūtniecēm un pusaudžiem.

"Bieži bērniem domātus repelentus drīkst lietot 1 - 2 reizes dienā, tātad salīdzinoši reti, norāda Ieva Virza.

"Dabiskā vēlme ir atjaunot vēl un vēl, jo gan odi, gan citi kukaiņi atkal lido riņķī arvien uzmācīgāk. Tajos brīžos noteikti jāatceras, ka tas ir pesticīds. Pirmkārt, daļēji var uzsūkties, īpaši caur bērna ādu. Tāpēc jāievēro ražotāja instrukcija. Ja ražotājs ir norādījis reizi dienā, pie tā jāpieturas, nevis ik pa stundai papūst un appūst pusi ķermeņa bērnam.

Repelents ir atbaidītājs. Nebūs tā, ka uzpūš repelentu un odu 3 - 4 metru attālumā vairs nav. Nē, viņi būs dezorientēti, neatpazīs mūs kā iekārojamu objektu, bet būs visu laiku apkārt. Nevēlēsies iekost."

Dabiskie repelenti pārsvarā satur citronzāli, tos arī atkarībā no koncentrācijas var lietot arī bērniem jau zīdaiņa vecumā, kā arī grūtnieces.

Tāpat Ieva Virza norāda, ka nedrīkst nopūst ķermeni ar repelentu un uzvilkt apģērbu. 

"Ja dodamies staigāt pa mežu vai sēņot, zem apģērba pūst nevajadzētu. Vai nu pūšam uz apģērba vai atklātas ādas, lai āda varētu elpot," atzīst Ieva Virza. "Otrais noteikums, īpaši, ja vēlamies arī seju appūst, izvairoties no acīm un mutes tuvuma, kad atnākam no garākas pastaigas, kur esam vienu, divas, pieaugušie pat vairākas reizes pūtuši šo repelentu, būtu ieteicams nomazgāties, noskaloties, ieiet dušā, jo repelnets nekur nepazūd."