Kā labāk dzīvot

Pagājuša gada nogalē tika pasniegtas ikgadējās Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas.  Par ko var saņemt šādu balvu un kas īsti slēpjas aiz vārdiem ilgtspēja un inovācijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Baltijas Ilgtspējas balvas žūrijas vadītājs Kristaps Cīrulis, Eiropas organizācijas "EIT Food Hub Latvia" vadītāja RTU Zinātnes un inovāciju centrā Alīna Dolmate, Zaļo tehnoloģiju klāstera pārstāvis Imants Martinsons.

No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmu jeb bio atkritumu šķirošana Latvijā ir obligāta. Runā, ka tas esot viegli! Kā pareizi šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa, kompostēšanas eksperte, konsultante un izglītotāja, vietnes "KompostsLV" vadītāja Zane Kopštāle un pieredzē dalās Laima Kubliņa.

Ierakstā par to, kā jelgavnieki gatavojas bioloģisko atkritumu šķirošanai.

Uzņēmums Jelgavas komunālie pakalpojumi saņēmis 64 pietiekumus par bioloģisko atkritumu konteineru piegādi Jelgavas pilsētā. Drīz tiks slēgti pirmie līgumi un uzsākta bioloģisko atkritumu šķirošana. Ar Jelgavas komunālo pakalpojumu uzņēmuma pārstāvi tikās un jelgavnieku domas par bioatkritumu šķirošanu uzklausīja Daina Zalamane.

Raidījuma viešņas norāda, lai arī bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta, šķirošanas konteineri ir jāpasūta un attiecīgi jāslēdz līgums. Pat ja tas ir obligāti, cilvēkam ir jāizsaka griba to dabūt.

Bet runājot par kompostējamo atkritumu savākšanu mājā vai dzīvoklī, raidījuma viešņas iesaka to sakārtot tā, lai pašam ir patīkami. Ja ir vajadzīgi skaisti un estētiski trauki to glabāšanai, var pirkt, bet var lietot dažādus saimniecības traukus, piemēram, plastmasas spainīti vai trauciņu, kurā pirms tam bijis saldējums vai kāposti. Vēlams ar rokturi, lai ērtāk iznest līdz lielajam konteineram pagalmā, un vāciņu.

Janvāris starptautiski ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis. Arī Latvijā speciālisti aktualizē dzemdes kakla vēža problēmātiku. Kāpēc tas ir tik svarīgi un kas par to būtu jāzina, vairāk analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, RAKUS galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, profesore Dace Rezeberga, onkoginekoloģe un kolposkopijas eksperte Arta Spridzāne un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, bērnu infektoloģe Dace Zavadska.

Ierakstā uzklausām Ivetas pieredzes stāstu. Iveta regulāri apmeklē gan ģimenes ārstu, gan citus speciālistus, tātad rūpējas par savu veselību, un regulāri dodas arī uz visām dzemdes kakla un krūšu bezmaksas profilaktiskajām pārbaudēm. Pēdējos gados Iveta uzaicinājumus uz valsts apmaksātajām pārbaudēm nav saņēmusi, tāpēc uzklausām viņu.

"Dzemdes kakla vēzis ir infekcijas slimība, to izraisa cilvēka papilomas vīruss. Tā ir viena no visbiežāk sastopamām seksuāli transmisīvām infekcijām, un katrs cilvēks - vīrietis un sieviete, visticamāk, savas dzīves laikā ar šo vīrusu sastopas," skaidro Dace Rezeberga.

"Vīrusa [papilomas] daba ir diezgan izpētīta. Ir diezgan liela bagāža zinātnisku pētījumu un sapratnes, kā šī slimība attīstās. Tā attīstās lēni. Tas nav tā kā saslimt ar iesnām, inficējas un tūlīt esi slims. Šis vīruss var ilgstoši atrasties organismā. Dažs organisms no tā atbrīvojas, īpaši jauni cilvēki, bet dažām šis vīruss tomēr paliek ilgstoši un var izraisīt sākumā pirmsvēža saslimšanas un pēc tam jau arī šo invazīvo vēzi," turpina Dace Rezeberga.

Vņa norāda, ka vakcinēties būtu svarīgi meitenēm un zēniem pirms uzsākt dzimumdzīvi, tas aizsargātu no vīrusa ilgstošas uzturēšanās organismā.

"Un tālāk ir jau skrīnings, kad mēs meklējam sievietēm dzemdes kakla pirmsvēža saslimšanas. Arī tās ir iespējams veiksmīgi ārstēt, arī ķirurģiski ārstēt, saglabājot reproduktīvo funkciju. Šie skrīninga izmeklējumi ir jāveic ar noteiktu intervālu visas dzīves laikā," norāda Dace Rezeberga.

"Vakcinācija ir viens, un skrīnings ir otrs, un viņi iet abi divi roku rokā. Arī vakcinētajiem cilvēkiem ir jāpiedalās šajās skrīninga programmās."

Arta Spridzāne aicina, ka sievietēm nevajadzētu baidīties doties uz skrīniga pārbaudēm, jo runa ir par  priekšvēža saslimšanu atklāšanu. Turklāt lielākajai daļai šīs analīzes būs negatīvas.

"Savukārt tām sievietēm, kam atklās priekšvēža saslimšanas, tās lielākoties arī ir pilnībā izārstējamas ar salīdzinoši vienkāršām metodēm ātri, un to arī mūsu valsts apmaksā un rūpējās par to, lai tālākais izmeklējums un ārstēšana būtu kvalitatīva," bilst Arta Spridzāne.

Dace Rezeberga piekrīt, ka vārds vēzis cilvēkus bieži baida un vārdi, kas rakstīti uzaicinājuma vēstulēs sievietēm, varbūt ne vienmēr uzrunā.

"Vārds vēzis reizēm arī baida cilvēkus uzzināt patiesību. Tā ir kā tāda strausa metode - iebāzt galvu smiltīs un labāk nezināt. Bet atšķirībā tiešām no citiem skrīningiem - kolorektālā un krūts vēža skrīninga, kur mēs meklējām jau esošu vēzi, šinī gadījumā vēža vēl nav un var novērst šī vēža attīstību. Tā ir milzīga atšķirība. Tā kā no tā vārda un dzemdes kakla vēzis nevajadzētu baidīties. Tiešām," tā Dace Rezeberga.

Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot iespējas suni turēt piesietu. Ja grozījumi stāsies spēkā, vai Latvija būs gatava dzīvot pa jaunam, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: zoopsiholoģe Inga Cerbule, Juglas dzīvnieku patversmes "Labās mājas" valdes locekle, Latvijas kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Kļučniece un zvērināta advokāte, dzīvnieku aizsardzības brīvprātīgā Ineta Krodere.

Ineta Krodere skaidro, ka šobrīd nedrīkst turēt suni piesietu līdz 10 mēnešu vecumam. Ar paredzamajiem grozījumiem likumā vajadzētu ieviest korekcijas tuvākā vai tālākā nākotnē dzīvnieku labturībā. Tāpat top arī jauni dzīvnieku labturības noteikumi.

"Lielā mērā tie ir izstrādāti, ir gatavs projekts ar visiem pielikumiem par voljēru platību, bet pašlaik noteikumi netiek virzīti, kamēr nav pabeigts darbs pie likuma grozījumiem," norāda Ineta Krodere.

Tas gan nenozīmē, ka klasiskā suņu būda ar ķēdi pazudīs tūlīt pēc likuma grozījumu pieņemšanas.

"Pašreizējā redakcijā, kā ir otrajā lasījumā pieņemts, ka piesietus jeb pie ķēdes būs aizliegts turēt tikai suņus, kuri dzimuši pēc 2023. gada 31.augusta. Tas ir piesaistīts tam, ka tie ir suņi, kurus jau tagad nedrīkst turēt pie ķēdes vai piesietus," skaidro Ineta Krodere.

"Nebūs tas, par ko cilvēki komentāros ir ļoti nobažījušies, ka tagad visi ķēdes suņi būs jāatlaiž vaļā, ka viņi skries pa ciemu un visus kodīs. Nē, tas tā nebūs, tas notiks pakāpeniski. Suņi, kas dzimuši pēc 2023. gada 31. augusta, viņi šobrīd nedrīkst būt pie ķēdes un viņus arī nedrīkstēs likt pie ķēdes."

Līdz ar to pārejas periods būs garš. Bet jaunie labturības noteikumi paredz uzlabojumus arī tiem suņiem, kurus drīkstēs turēt piesietus. Gan ir palielināts ķēdes garums, gan arī troses garums ir noteikts lielāks. 

"Vislielākās bažas izraisa voljēru aspekts. Gan paredzēto izmēru ziņā, līdz 15 kg suni 2x3 kvadrātmetru voljērā. Tas ir maz. Otrs aspekts, ka voljēru var nogrūst sava īpašuma vistālākajā kaktā," vērtē Ineta Krodere.

Tāpat regulējumā ir daudz aspektu par fiziskajā aktivitātēm, bet tur daudz atkarīgs no dzīvnieka īpašnieka izpratnes un godaprāta.

"Mums tradīcija kā Vācijā, kur pelītei ne tikai, cik lielas būris, bet kādi pakaiši vēlami. Mums nav tāda tradīcija likumdošanā," atzīst Vija Kļučniece.

Viņas pieredze rāda, jo konkrētāki ir normatīvie akti, jo prakse pierāda, ka sāk rasties problēmas un tie ir jāmaina. Vija Kļučniece atzīst, ka strādāts daudz un ir nopietns uzlabojums.

"Suns pie ķēdes kļūst psihiski nenosvērts un ja laiž vaļā periodiski, var būt tiešām bīstams,"' norāda Vija Kļučniece un uzskata, ka suņa turēšana pie ķēdes ir pagātnes atlieka.

Vija Kļučniece arī vērtē, ka paredzamais lielums voljēram nav mazs. 

"Bet problēma ir  cita – suns ir sociāls dzīvnieks, viņam ir vajadzīgs savs bars, vajadzīgs "divkājainais suns" – cilvēks, kas ir viņa vadonis, kuram var arī izdabāt, aru kuru veidojas normālas attiecības," bilst Vija Kļučniece.

Arī viņa atzīst, ka jābūt godaprātam saimniekiem, bet arī kontrolējošām institūcijām jābūt uzdevumu augstumos.

"Suns nav pirmās nepieciešamības lieta, tā ir faktiski ekskluzīva lieta, kurai jāvelta līdzekļi un laiks. Ja to nevari atļauties, lūdzu, neņem to dzīvnieku," aicina Vija Kļučniece.

Ko nozīmē - dzīvot labāk? Tieši uz šo jautājumu atbildes  meklēsim 2024. gada pirmajā raidījumā, kā arī labprāt uzklausīsim klausītāju viedokli par to, kādus tematus būtu interesanti iztirzāt šī gada raidījumos. Raidījuma viesis - sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks.

Klausītāji vēlas un iesaka, lai raidījuma Kā labāk dzīvot viesis atkal būtu gastroenterologs Anatolijs Danilāns, lai atgriežas ēterā rīta vingrošana. Tāpat klausītāji rosina vairāk runāt par praktiskām lietām saistībā ar automāšīnām, kā arī braukšanas kultūru. Arī padomi ēst gatavošonā, uzkrājumu veidošanā, kā arī latviešu valodas raidījumu klausītājiem šķiet aktuāli un saistoši un tos mudina turpināt.

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad mēs varam atskatīties uz to, kādi ir bijuši iepriekšējie 12 mēnēši, kā esam tos aizvadījuši. Neliels interesantāko atziņu apkopojums no šī gada raidījumiem par to, kā tad ir labāk dzīvot. Īsā un vienkāršā atbilde – joprojām mācāmies, lai arī šo raidījumam jau bija 18. sezona.

2023. gada raidījumos esam vairāk risinājuši problēmas, nevis domājuši, kā skaistāk un labāk dzīvot. Bet esam arī jaunas atziņas guvuši šī gada raidījumos. Tās arī atgādinām gada noslēdzošajā raidījumā

Nogurt var ne tikai no smaga darba, bet arī citu faktoru ietekmē. Kas izraisa hronisku nogurumu un kā ar to cīnīties, pētīsim raidījumā Kā labā dzīvot. Analizē Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un rehabitologs Raimonds Puksts.

Ilze Aizsilniece norāda, ka hronisks noguruma sindroms var rasties pēc slimošanas, bet tā var var būt arī ilgstoša emocionāla un fiziska spriedze, kā arī nepietiekams uzturs, svaiga gaisa un fizisko aktivitāšu trūkums, kā arī vitamīnu trūkums.

Vistipiskākais vitamīna tŗūkums, kas rada hronisko noguruma sindromu, ir D vitamīna trūkums organismā.

"Ja no rīta ir grūti piecelties, vakarā - grūti aizmigt, ir it kā miegainība un tajā pašā laikā trauksmainība. Biežāk saslimstam ar akūtām vīrusu saslimšanām. It kā mazinās imunitāte. Ļoti vienkāršs rādītājs - paskatīties vitamīnu D. Nevis tikai sekot, tam, ka es lietoju, jo ārsts ieteica, bet paskatīties, kāds ir tā līmenis organismā," norāda Ilze Aizsilniece.

Viņa skaidro, ka cilvēkiem, kam ir nepareizs uzturs, nenotiek vitamīna D uzsūkšanā, līdz ar to, neskatoties uz to, ka vitamīnu lieto, tas būs nepietiekams organismā.

Arī Raimonds Puksts min, ka zarnu trakta veselībai ir liela nozīme, lai neviedotos hronisks nogurums.

Kamēr  dārza augi guļ ziemas miegā, īstais brīdis pievērsties telpaugu labsajūtai. Par  telpaugu apčubināšanu ziemas laikā saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa.

"Ziemas laikā nav tā, ka lejkanniņu var nolikt malā un neko nedarīt. Vienīgi kaktusi ir devušies „ziemas miegā”," norāda speciālistes.

Populārajam naudas kokam vasarā ir miera periods un var nelaistīt, bet pašreiz viņš, ja ir veiksmīgi uzturēts, zied.

Telpaugiem šajā laikā visbremzējošākais faktors ir gaisma: ja ir mazāk gaismas, tad arī vajag mazāk laistīt un mēslot augus.

Pastaiga vai citas vieglas aktivitātes, iespējams, šādas varētu būt domas 26. decembra rītā. Bet var arī padomāt par pašu gatavotu maltīti. Kāds pārmetīs - atkal būs jāēd. Kāpēc ne - pāris stundu eksperimenti virtuvē un varbūt taps kaut kas, līdz šim vēl neizgaršots. Lai rosinātu kulinārās fantāzijas lidojumu, raidījums Kā labāk dzīvot viesos aicinājis pavārus. Padomus sniedz "Pavāru mājas" šefpavārs Ēriks Dreibants, "Gastronome" šefpavārs Ingmārs Ladigs un ceptuves "Čau" īpašnieks un pavārs Kaspars Alksnis.

Un ja nenoderēs šajos svētkos, varēs izmēģināt citās brīvdienās. Ieteikumi no profesionāļiem arī par to, kādu pannu ņemt līdzi mežā.

2023. gada pēdējā latviešu valodas stundā atkal tiksimies ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu. Pārlūkojam tematus, kas bijuši aktuāli aizvadītajā gadā un atbildam uz klausītāju jautājumiem.