Kā labāk dzīvot

Bites ir lieliski ārsti – precīzāk, tās spēj dot izejmateriālu, ko var izmantot, radot produktus cilvēka veselības saglabāšanai un dažādu slimību ārstēšanai un, kas ir patiesi labi, šī prakse ir lieliski savienojama ar tradicionālās medicīnas ārstēšanas līdzekļiem. Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Jūras medicīnas centra neiroloģe, arī apiterapeite Maruta Naudiņa, diētas ārste Lolita Neimane un Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs biškopis Guntars Melnis.

Apiterapija – veselības uzlabošana ar bišu produktiem

Dienas deva būtu 30 – 50 grami medus dienā, vērtē Lolita Neimane. Tas var būt 2 -3 ēdamkarotes dienā pieaugušam cilvēkam, kuram nav nekādu problēmu, norāda Maruta Naudiņa. Viņa arī atzīst, ka nekontrolēti medu nevajadzētu lietot.

"Nevajag likt medu karstā tēja un kafijā, mazāk ar medu vajag termiski darboties, tad tas maina savas ķīmiskās īpašības," piebilst Lolita Neimane.

Guntars Melnis uzskata, ka zināšanas par medu cilvēkiem mazinās un nezina, cik un kā lietot šo produktu. Viņš arī atzīst, ka maksimums trīs ēdamkarotes medus pieaugušajiem vajadzētu patērēt dienā. 

"Tās trīs karotes ir tad, kad cenšamies pirtī pabarot savu ķermeni, tie ir 100 grami, visu ķermeni pabarot ar šo vērtīgo produktu. Ikdienā vienu karoti pieliekam pie tējas vai ūdens, otru karoti pieliekam pie ēdiena, trešo var ieziest galvā, lai mati aug stiprām saknēm, vai vienkārši uz ķermeņa," uzskata Guntars Melnis.

Ierakstā uzklausām pētnieku domas par medu. Medus kvalitāti "Biškopju valsts atbalsta programmas" ietvaros pēta institūta BIOR zinātnieki. Kopumā Latvijā ievāktais medus ir labas kvalitātes - tā vērtē BIOR vadošā pētniece Iveta Pugajeva.

Ja kāds apgalvos, ka nekad nav iekritis uz viltus ziņām, tad šis cilvēks vai nu liekuļo, vai neklausās radio, neskatās televīziju, nelasa avīzes un žurnālus, nelieto sociālos tīklus un citus plašsaziņas līdzekļus. Tehnoloģijas ļauj ietērpt viltus ziņas tik glītā iepakojumā, ka tām var noticēt ikviens. Un tomēr, kā turēties pretī viltus ziņu lavīnai? Raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka politikas zinātnes doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, „Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, medijpratības eksperte Klinta Ločmele.

Inga Spriņģe atzīst, ka cilvēki apzinās, ka problēmas, ir jāuzmanās no nepatiesas informācijas, tomēr statistika rāda, ka cilvēki diezgan augstu vērtē savas zināšanas un spēju atpazīt dezinformāciju.

"Tas, ko es redzu ikdienā, cilvēki optimistiski uzskata, - mani jau neapčakarēs," bilst Inga Spriņģe. "(..)

Kritiskā domāšana nenozīmē domāt kritiski par citiem, tas nozīmē, ka tu domā kritiski pats par savu domāšanas procesu, kā izvērtē informāciju."

Viņa iesaka izmantot "10 sekunžu likumu", ko zviedri māca saviem iedzīvotājiem.

"Tu pat varbūt nezināsi, vai tas avots ir uzticams, vai nē, bet apzināties, ka pamatā sociālajos medijos ieraugi kaut ko, ka esi uzvilcies, ka esi dusmīgs, ja vari šajā brīdī sevi nobremzēt un apturēt, pirms sāc mesties komentēt, kāpēc visi ir idioti, un saprast - paga, paga, kāpēc es kļuvu dusmīgs? Šis ieraksts mani sadusmoja. Ko es zinu par to, vai pazīstu cilvēku, kas to uzrakstījis?" norāda Inga Spriņģe.

Nav īsu un vieglu padomu, kā neuzķerties uz dezinformācijas, bet ir pāris attieksmes, ko attīstīt, vērtē Mārtiņš Hiršs.

"Pirmais, muļķības var radīt uz knipja sitienu, izdomāt kaut ko jaunu. Radīt viegli, atpazīst grūti. Muļķības ir visapkārt, sociālie tīkli pilni ar nepārbaudītu, nepamatotu vai sagrozītu informāciju. Tāpēc ikvienam jābūt kā digitālam detektīvam mūsdienās," norāda Mārtiņš Hiršs.

"Par visu, kas mūs sasniedz, pirmajai reakcijai jābūt, vai tiešām tas ir pamatots? Līdzīgi kā 90. gados mācīja bērniem neņemt konfektes no svešiem, nekāpt svešās mašīnās, tagad visiem jāmāca - neņem no svešiem šīs informācijas konfektes, kuras ir pārāk labas, un neaizej neceļos."

SKDS aptaujas dati liecina, ka 60% iedzīvotāju uzskata, ka būtu nepieciešams ieviest īpašu marķējumu, lai būtu iespējams noteikt produktu patiesās izcelsmes valsti. Kā varam atpazīt un būt pilnībā pārliecināti, ka izvēlētais pārtikas produkts ir ražots Latvijā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Jānis Altenburgs, PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča- Miļjanoviča, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Guntis Gūtmanis. Sazināmies ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārklu.

Gada nogale tradicionāli ir lielāku un mazāku pirkumu laiks un daļa no tiem tiek veikti interneta veikalos. Attālinātai pirkšanai ir savi plusi un mīnusi. Par virtuālās iepirkšanās riskiem un ieguvumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa un CERT.LV kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns.

"Kā reālajā dzīvē, arī interneta veikalos ir brīnišķīgas vietas, kur iepirkties un šaubīgākās vietas, kur iepirkties. Cilvēkam jāatšķir. Jācenšas ar kritisko domāšanu pieiet šai vietņu vērtēšanai, kur iegādājamies, kur atstājam naudu, kā maksājam. Tad arī viss būtu kārtībā," atzīst Baiba Vītoliņa.

Kaspars Svilāns iesaka interneta veikalu izvēlē uzticēties draugu un paziņu ieteikumiem.

"Liekas, ka daudzi cilvēki neņem vērā, ka tā jau ir tāda prakse, kā ikdienā, ka daudzi veikali ieguvuši reputāciju savām precēm, ja cilvēki runā par to preci vai veikalu. Ja tu uzzini no drauga vai paziņas, ka nopirku šādu preci no šī veikala, tas ir kā kvalitātes standarts, ka cilvēki runā par šo preci," uzskata Kārlis Svilāns.

"To var pielīdzināt interneta veikaliem, viens no ātrākiem veidiem, kā uzzināt, ka tas ir īsts interneta veikals, ka mums ir draugs vai paziņa, kas pasūtinājis tur produktu, saņēmi un ir apmierināts ar to produktu. Tad mēs iegūstam lielāku ticamību, ka tas nav krāpniecības veikals."

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas patērētāju informēšanas centrs uzsācis informatīvi izglītojošu kampaņu "Veiksmīga iepirkšanās tiešsaistē – izaicinājumi patērētājiem". Kampaņas mērķis – informēt un izglītot patērētājus par viņu tiesībām un pienākumiem saistībā ar iepirkšanos internetā, lai pirkumi būtu veiksmīgi, izgaismot biežāk pieļautās kļūdas, iepērkoties interneta vidē, kā arī uzsvērt priekšrocības, ko nodrošina iepirkšanās ES iekšējā tirgū.

Saskaņā ar PTAC datiem,- 2023. gada astoņos mēnešos no par precēm saņemtajās sūdzīibās 284 gadījumos no 735 iesniegumiem, iegādes vide bijusi internets,- biežāk pieļautās kļūdas iepērkoties interneta vidē: interneta veikala izvēle pēc lētākās preces cenas, nepārliecinās par paša veikala drošumu, tikai pēc problēmu rašanās tiek meklētas atsauksmes un sūdzības par konkrēto tirgotāju, nepārliecinās par preču piegādes termiņu u.c.

Par interneta veikaliem sūdzības PTAC lielākoties ir par nepiegādātām precēm, nenotikušiem pasākumiem, kā arī atteikuma tiesību un arī kvalitātes jautājumos.

"Atteikuma tiesības ir raksturīgākās un viens no strīdiem ir, ka cilvēki diemžēl, bet mēdz izmēģināt preces un tā pa nopietno izmēģināt. To tomēr nevajadzētu darīt. Vispārējs princips, ka mājās izmēģināt atteikuma tiesību laikā preci var tikpat, cik tu to varētu veikalā,"skaidro Baiba Vītoliņa. "Tas nenozīmē, ka tev vajadzētu ar putekļu sūcēju iztīrīt māju, tas nenozīmē, ka tev vajadzētu izspiest ar sulu spiedi biešu sulu, kura atstāj... Principā vērtība pēc tam nav vairs tai precei īsti, nav ko brīnīties, ka paprasa 50% cenas atmaksu vai vēl vairāk.

Tas ir strīds, kas būtu risināms tiesā, cik īsti precei vērtība ir pēc tam. Principā cilvēkiem jāsaprot, ka viņam ir atbildība par vērtības samazināšanos atteikuma perioda laikā. Nav jāpaņem kleita uz kāzām un pēc  divām nedēļām jāsūta atpakaļ. Tā nav normāla prakse.

Saskaņā ar Eiropas direktīvu, cilvēkam netiek noņemtas atteikuma tiesības, bet viņam jāatlīdzina zaudējumi komersantam."

Nenoliedzami, ka Latvijā valsts un pašvaldības invalīdiem sniedz dažāda veida atbalsta instrumentus. Bet, pat krietni palielinot atbalstu, mēs nepadarīsim cilvēkus ar īpašām vajadzībām piederīgus sabiedrībai, nemazinot sociālo atstumtību. Kā var to mainīt, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē biedrības "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis un Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

Ivars Balodis norāda, ka šobrīd Latvijā ir vienalga, ievēro vai neievēro vides pieejamības normatīvus. Otra lieta, ko nosaka arī dažādi starptautiskie normatīvi, ka jāievēro samērīguma princips.

"Mēs īsti Latvijā nezinām, ko tas nozīmē. Piemēram, ir tā maza kafejnīca otrajā stāvā, trīs galdiņi, viņai vajag būt pieejamai vai nevajag. Vai, piemēram, Miķeļa bāka, lai uztaisītu, lai  Gunta tiktu iekšā [ar ratiņkrēslu], droši vien jāuztaisa liftu, kas divreiz lielāks par pašu Miķeļbāku. Tas ir samērīgi vai nav samērīgi?" analizē Ivars Balodis.

Viņš uzskata, ka likumdošanā būtu jānosaka, kas ir samērīgums.

"Jābūt cilvēkiem, kas spēj izvērtēt, pateikt un ieteikt uzņēmējiem, pašvaldībai, arī valstij, bieži vien par to, kā vienā vai otrā situācijā vajadzētu rīkoties. Labā ziņa ir tā, ka šogad Labklājības ministrija ir izveidojusi apmācības piekļūstams ekspertiem," turpina Ivars Balodis. Tāpat viņš norāda, ka svarīgs ir universālais dizains.

"Pieejamas telpas - tām ir lielāka pievienotā vērtība. Tur var izvietot ārstniecības iestādes, vairāk cilvēki nokļūst iekšā, kā rezultātā pieejamas telpas Rīgā meklē ar uguni un atrast nevar. Tā ir vērtība, kas tagad pēkšņi parādījusies, un cilvēki novērtē un saprot, ka tā tiešām ir tā lieta, ka tas būs nepieciešams," atzīst Ivars Balodis.

"Mēs jau kā sabiedrība ļoti strauji novecojam. Pēc 10, 15 gadiem šeit būs vairāk vecāka gadagājuma cilvēku nekā jaunie, spriganie, veselie. Ja mēs tagad to vides pieejamību neveidosim tādā veidā, lai tiešām tā izmantojamība būtu pēc iespējas plašāka, tad pēc 10 -15 gadiem vai nu mēs nemuksim vispār nekur no mājas, nevarēsim iziet ārā, jo vecajam cilvēkam kājas tāpat sāp un viņš nevar pa tām trepītēm uzkāpt augšā. Tas būs briesmīgi un tas ir tas, ko mēs nodarīsim paši sev."

Pacienta un ārsta attiecībām ārstēšanas procesā ir svarīga nozīme. Tomēr tas nav viss – pacienta pieredzi ārstniecības procesā veido ļoti daudzi komponenti. Kas vēl darāms Latvijā, lai pacientu pieredze būtu atzīstama par labu, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pacientu pieredzes speciāliste Vita Šteina, ģimenes ārste Linda Šauriņa un P.Stradiņu klīmiskās universitātes slimnīcas virsārsts akūtajā ķirurģijā Andrejs Brikuns.

Pacientā pieredze arvien uzlabojas medicīnas iestādēs Latvijā, atzīst raidījuma viesi. Daudzās medicīnas iestādēs tā jau ir ieviesta pacientu pieredzes aptauja, no 2024. gada tas būs obligāti.

Par veselību ir jābūt abpusējai komunikācijai, gan no ārsta, gan pacienta puses. Šobrīd lielākoties cilvēki uztver kā resursu, bet par to būtu jādomā kā par investīciju.

Vēl tā īsti neesam panākuši, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir apguvuši elementārās digitālās prasmes, kas jau rada problēmas daļai sabiedrības pilnvērtīgi iesaistīties aktuālajos ekonomiskajos un politiskajos procesos, kad klāt jauna robežšķirtne - mākslīgais intelekts. Vai mākslīgais intelekts jau šobrīd dod priekšrocības tā lietotājiem attiecībā pret nelietotājiem, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "EY Latvija" Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris Nauris Kļava un "Tilde" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs.

"Viennozīmīgi liela daļa uzņēmumu uz šo skatās un arī izmanto dažādus mākslīgā intelekta risinājumus. ChatGPT un līdzīgu risinājumu parādīšanās tirgū pēdējā gada laikā interesi ir vairojusi, un arī pielietojumi ir dažādi. Globāli tendence ir ļoti mērķtiecīgi skatīties, kā to var izmantot gan uzņēmuma iekšējo procesu pilnveidošanai, gan arī jaunu produktu radīšanā sadarbībā ar klientiem," vērtē Nauris Kļava.

"Kas rīkosies ātrāk, būs ieguvēji, un būs zināmas priekšrocības," piekrīt Nauris Kļava.

"Izplatība paredzama tik strauja un pieejamība, kas pavērusies, ir ļoti plaša, līdz ar to viennozīmīgi apgalvot, ka kāds, kurš neizmanto šodien, ir neglābjami palicis iepakaļ, nevar. 

Lielās korporācijas ar milzīgiem finanšu resursiem uz to jau strādā gadiem, ir zināmas priekšrocības. Bet pieejamība atvērtā koda risinājumiem, gan maksas risinājumiem kļūst tik liela, ka izmantošana kļūst arvien plašāka un būs arī plašam uzņēmumu lokam arī Latvijā. ChatGPT lieliski komunicē arī latviešu valodā.

Priekšrocības, kas ir lielajiem uzņēmumiem angliski runājošās valstīs vai valstīs ar lielu iedzīvotāju skaitu, zināmā mērā izzudīs, jo risinājumi ir universāli. Valodas barjera strauji mazinās."

Andrejs Vasiļjevs brīdina, ja mākslīgam intelektam paprasīs faktoloģisku informāciju, ir ļoti būtiski pārbaudīt katru faktu, ko pateicis mākslīgais intelekts, jo modeļi mēdz būt pārcentīgi un "bieži vien šīs halucinācijas ir ļoti ticamas".

"Ja paprasīsies faktoloģisku informāciju, viņš var iedot tik detalizētu un it kā ticamu aprakstu, bet tas noteikti ir jāpārbauda. To es ieteiktu visiem lietotājiem, kas nevis vienkārši eseju brīvā formā palūdz uzrakstīt, bet kaut kādu konkrētu informāciju arī mācību darbos," norāda Andrejs Vasiļjevs.

"Ir ļoti būtiski pārbaudīt katru faktu, ko pateicis mākslīgais intelekts. Jūs būsiet pārsteigti, ka ir kāds it kā pārliecinoši pateikts fakts, kuram neatradīsiet nekādu apstiprinājumu, kas bieži būs maldīgs."

Andrejs Vasiļjevs skaidro, ka šobrīd pie tā strādā, lai mākslīgā intelekta sniegtā informāciju būtu arvien precīzāka. "Cerams, ka drīzā laikā tas tiks atrisināts, bet mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Tas ir tas cilvēka faktors, kas joprojām ir būtisks," bilst Andrejs Vasiļjevs.

Viņš skaidro, ka tagad mēģina apvienot lielos valodas modeļus ar informācijas meklēšanas un izguves sistēmām, pavisam citu tehnoloģiju. 

"ChatGPT varat redzēt, ka teksts veidojas, vārdu pa vārdam virpina šo tekstu. Tas ir statistisks modelis," bilst Andrejs Vasiļjevs. "(..) Šobrīd strādā pie tā, ka šie modeļi dod paredzamas atbildes un mums nav jābrīnās, kāpēc šādu atbildi iedeva un ka šī atbilde ir uzticama. Pašreiz šī problēma nav atrisināta."

"Nedrīkst izmantot akli. Tas var būt lielisks padomdevējs, lielisks ideju ieroesmes avots, bet rezultāts ir jāpārbauda," vēlreiz atgādina Andrejs Vasiļjevs. "Varat būt daudz efektīvāks - iegūt sagatavi, jēlmateriālu, bāzi, jaunas ierosmes, bet viss jāpārbauda, jāizlaiž caur cilvēka intelektu. Mākslīgais intelekts vislabāko rezultātu dod apvienojumā ar cilvēka intelektu."

Andrejs Vasiļjevs piekrīt, ka "vajag izveidot lielo valodas modeli latviešu valodai, kurš apkopo visu, kas ir zināms un pierakstīts, un digitāli pieejams par latviešu valodu, ne tikai publiskajās interneta krātuvēs, bet arī Nacionālās bibliotēkas digitālajās krātuvēs, arhīvos un citur, lai mākslīgais intelekts vislabāk zinātu latviešu valodu un visu par Latvijas vēsturi, kultūru, ekonomiku un būtu mums ļoti noderīgs rīks Latvijas un latviešu vajadzībām".

Bezaršanas tehnoloģijas pielietošana graudkopībā var dot ievērojamu finanšu un laika ekonomiju, kā arī būs krietni videi draudzīgāka par klasisko zemes apstrādes metodi. Tomēr ir daudz skeptiķu, kas uzskata šo pieeju par niekošanos, un ka nekas tur labs sanākt nevar. Var vai nevar, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi Latvijas Lauku konsultāciju centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks un Aivars Cimmermanis, kurš jau izmanto bezaršanas metodi savā saimniecībā.

Finanšu sektors pamet lauksaimniecību. Iemesls tam ir klimata pārmaiņas un ar to saistītie riski, respektīvi, kapitāls nepazudīs, bet ar lauksaimniecību nodarbosies riska kapitālisti. Tas var radīt problēmas ar visa veida apdrošināšanu, nemaz nerunājot par tādu sīkumu, kā kredītlīnijas. Gan jau kaut kas būs, bet par kādiem procentiem būs runa, bail iedomāties. Badā jau arī nenomirsim, bet cik par pārtiku būs jāmaksā turpmāk, arī bail iedomāties. Tāpēc, lai nākotne nerādītos pārāk tumšos toņos, saruna par bezaršanas tehnoloģiju, kas būtu solis klimata pārmaiņu mazināšanai un, kas zina, arī graudkopības glābšanai Latvijā.

Eksperti nereti uzsver, ka arī nākotnes pensionāriem ar valsts garantēto vecuma pensiju labai dzīvei varētu nepietikt. Ko tad darīt, lai nodrošinātu sev labklājību ne tikai šodien, bet arī nākotnē, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska.

Šodien, 27. novembrī, sākas "Tavas pensijas nedēļa" – pasākumu un aktivitāšu kopums, kuru Latvijas finanšu nozares dalībnieki rīko jau trešo reizi, lai veicinātu pārdomātu un savlaicīgu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu.

Aija Brikše skaidro, ka atklāšanas pasākumā eksperti stāstīs, kā izvēlēties sev piemērotāko pieeju pensiju uzkrājuma veidošanai.

Visu nedēļu portālā naudasskola.lv publicēs instrukcijas, kā praktiski katrs var pārliecināties, kas notiek viņa 2. pensiju līmenī.

"Mums būs video instrukcijas, kur jāiet, kas jāspiež, kādu sadaļu jāatver, kur tu vari redzēt, cik tev tagad ir uzkrāts, kā tu vari nomainīt, kādu tev ir plāns. Var sekot, reizi dienā viena šāda instrukciju parādīsies," stāsta Aija Brikše. "Tāpat visu nedēļu portālā LSM.lv var pildīt testu, noskaidrot, kādas ir tavas zināšanas par pensiju sistēmu Latvijā."

"Bet viens, kas man pašai liekas, viena no visbūtiskākajām lietām, ko mēs esam šai nedēļai sagatavojuši ir buklets par pensiju sistēmu bukletus vieglajā valodā. (..) Par to pensiju sistēma reizēm ir tik sarežģīti saprast, kas tur īsti notiek, man liekas, tas ir materiāls, kas noderēs ikvienam lasītājam.

Ļoti vienkārši, bez svešvārdiem. Mēs arī daudz esam šo materiālu testējuši dažādās auditorijās. Viņi saka, nu beidzot mums ir skaidrs. Šie vieglās valodas materiāli tiks publicēti par visiem trīs [pensiju] līmeņiem, tos noteikti iesaku apskatīt," norāda Aija Brikše.

Arī šis buklets pieejams portālā naudasskola.lv.

Nu jau gan var likt dārzu mierā! Tiešām? Par dārza darbiem un darbiņiem, kas vēl šogad dārzā būtu paveicami, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas vēl izdarāms, lai arī sniegs jau klāj lielāko daļu dārzu, stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Ieteikumi darbiem

Tikko uzsnigušo sniegu var mest uz rozēm, tā ir laba un silta sega.

Savukārt skujeņi vai kādi citi augi jānopurina no slapjā un smagā sniega. Arī no hortenzijām.

Tūjas un eglītes podos nevajag turēt istabā pa ziemu. Eglīti pēc svētkiem var pārstādīt arī janvārī dārzā, ja vien zeme nav sasalusi.

Jāatceras pasargāt it sevišķi jaunos augļu kociņus no meža zvēriem, jānomiglo ar meža zvēru asinīm, vai jāapliek ar aitu vilnu. Var aplikt ar egļu zariem.

Vīnogas vēl var apgriezt, bet ja ir lielāki mīnusi, tomēr nevajadzētu.