Kā labāk dzīvot

Krūts vēža skrīnings palīdz glābt dzīvību un veselību. Par to, cik tas ir svarīgs, lai novērstu onkoloģisku procesu tālāku attīstību un cik daudz varam darīt paši, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa, fizioterapeite un onkoloģijas paciente Ieva Vasiļjeva.

Sazināmies ar Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta veselības aprūpes pakalpojumu projektu vadītāju Jūliju Voropajevu.

"Kāpēc mēs nevaram sasniegt šo 75% vēlamo aptveri, kurai jābūt? Nepietiek jau, ka tikai ar to, ka tāds skrīnings ir, bet ir vajadzīga tā pārvaldība. Ir vajadzīgs pacienta ceļš, datu uzkrāšana, kādam ir jābūt saimniekam par šo skrīningu," analizē Aija Geriņa-Bērziņa. "Droši vien ir jāveido vai nu skrīninga centri, vai tam jābūt zem Slimību kontroles un profilakses centra Statistikas daļas.

Nepietiek jau tikai, ka izsūta elektroniskos uzaicinājumus šim skrīningam. Ir vajadzīgs atkārtot, varbūt ir vajadzīga jauna sistēma. Kāpēc, piemēram, veikals sūta savus atlaižu kuponus uz uz e-pastiem, telefonu. Šim atgādinājumam varbūt jābūt arī tādā veidā organizētām, jā, sievietei šodien nav laika aiziet, bet viņai atnāk vēlreiz atgādinājums, ka es to neesmu izdarījusi. Vai arī tajā sistēmā iekrīt, ka joprojām veselu gadu sarkanā gaismiņa mirgo, ka šī pacienti nav aizgājusi uztaisīt mamogrāfiju. Viena lieta ir, protams, šī pacientu pašu atbildība, bet, ja būs šīs rūpes par pacientiem, jo mēs vairāk atgādināsim, tā būs vienlīdzības zīme pacientu atsaucībai uz skrīningu, un arī šie rezultāti būs labāki. 

Līdzīgi Aija Geriņa-Bērziņa min arī par "dzelteno koridoru", ka pietrūkst pārvaldības.

"Trešā lieta ir arī kapacitāte. Par to, ko mēs sākām celt trauksmi jau agrāk, bet tas aizvien vairāk aktualizējas. Nepietiek jau tikai šiem aparātiem, nav cilvēkresursu, to trūkst arvien vairāk, nav speciālistu tik daudz, cik varētu apskatīt pacientus," norāda Aija Geriņa-Bērziņa. "Mēs arī šo "dzelteno koridoru" novirzām uz universitātes slimnīcām, viņas ir pārslogotas ar esošajiem pacientiem, viņas arī nevar paņemt tik daudz šos izmeklējumus, kas ir jaunie pacienti. (..) Nav pieejams nevis tāpēc, ka dakteris negribētu, bet tāpēc, ka šī te kapacitāte ir tik, cik ir. Mēs varam izdarīt tik, cik mēs varam, jo lielākā daļa mediķi, mēs jau strādājam ar pārslodzi.

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene ir ārste ginekoloģe un 14. Saeimā vada Onkoloģisko pacientu atbalsta grupu. Viņas vadībā pirms pieciem gadiem tika izstrādāts pilotprojekts, lai palielinātu valsts apmaksātu skrīninga izmeklējumu aptveri. Saeimas Onkoloģisko pacientu atbalsta grupas vadītāju uzklausām ierakstā.

Saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā, no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām ir pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. Vai un kas ir mainījies šo sešu mēnešu laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē SIA "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons, "Elektrum" pārstāvis Uldis Mucinieks un uzņēmuma "Latvijas gāze" valde loceklis Egils Lapsalis.

Augsta inflācija mūsu naudas uzkrājumus gluži neiznīcina, bet padedzina tās vērtību gan. Vai ar to var cīnīties? Eksperti saka, ka naudu jātur finanšu instrumentos. Viegli pateikt, bet vai tikpat viegli ir izdarīt?  Raidījumā Kā labāk dzīvot risinājumus iesaka Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un pūļa finansēšanas platformas „CrowdedHero” līdzīpašnieks Jānis Blaževičs.

"Ja pirms gada studijā būtu runājuši par to, kā nauda stāv banku kontos, tas būtu viens scenārijs, šobrīd tas ir cits. Ir bankas, kas uz nakti arī norēķinu kontiem piedāvā kaut kādas procentu likmes. Nelielas un šobrīd neiet rokrokā ar kredītprocentu likmēm, bet kaut kādas iespējas ir arī šādā formātā, atzīst Aija Brikše.

"Krājobligācijām ienākumu nodokļa nemaksāšana, valsts atbalsts iedzīvotājiem iegādājoties krājobligācijas, noteikti ir ļoti nozīmīgs naudas izteiksmē, ja runājam par lielākām summām," turpina eksperte.

Kaspars Peisenieks vērtē, ka var mēģināt ieguldīt izglītība, lai saprastu, kā labāk investēt, ne visi vadīties tikai tīri emocionāli - izskatās, ka viss ir labi. Internetā var ir pieejami dažādi piedāvājumi, bet jāizvērtē, kas māca un ko māca.

"Jebkurš, kurš sola kaut ko garantētu, tur uzreiz ir jābēg prom," atzīst Kaspars Peisenieks.

"Vai sola ātru un lielu peļņu un sāk saukt zināmus cilvēkus, kas ļoti ātri jau ir nopelnījuši un sāk izmantot tādus "paskatieties, viņš gada laikā kļuva par miljonāru"," papildina Aija Brikše. "Ātras, vieglas peļņas iesācējam finanšu tirgos nebūs, visticamāk nebūs ar tam, kas tur kādu laiku darbojas. Visticamāk, kad sola šo kombināciju, tad ejam prom."

Interneta krāpnieki. Par virtuālās pasaules zagļiem un viņu nedarbiem varam dzirdēt teju katru dienu, bet vai šis negatīvais fons ietekmē e-komercijas attīstību, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "NESS" pārstāvis Jānis Karāns, e-komercijas stratēģis Vilnis Dreimanis, interneta veikala "220.lv" pārstāvis Kārlis Ozols un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Aptaukošanās ir cieši saistīta ar sirds veselību. Kas par to jāzina? Pacientu biedrība “ParSirdi.lv” kopā ar speciālistiem uzsākusi akciju “Viegli – BŪT!”. Vai viegli būt vieglam, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas kardioloģe Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, biedrības "Par sirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un endokrinoloģe Kristīne Ducena.

Inese Mauriņa atzīst, ka ar ilgtermiņa akciju “Viegli – BŪT!” biedrība vēlas pievērst sabiedrības uzmanību problēmai, kas sāk uzņemt pandēmijas apmērus, tā ir aptaukošanās.

"Virziens, kurā visi dodamies kā sabiedrība, to var salīdzināt ar komētas triekšanos pretī katastrofai. Labā ziņa ir tā, ka šo katastrofu iespējams novērst. To varam darīt paši. Ir daudz labas iespējas cīnīties ar šo sērgu," norāda Inese Mauriņa.

Pētījuma dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 30 % ir liekais svars un 30% ir aptaukošanās. 

"Tas nozīmē, ka gandrīz 60% procentiem cilvēku ir par daudz un daļai ir daudz par daudz," bilst Inese Mauriņa. Tāpēc vēlas runāt par šī liekā svara ietekmi uz veselību.

"Runa nav par smukumu, runa ir par veselību. Tiešā saistība aptaukošanās kā riska faktors sirds un asinsvadu slimībām ir pārliecinoša, ir daudz netiešu ietekmju, tas nozīmē, ka risks pieaug ģeometriskā progresijā. Katra lielā ķermeņa masas vienība diemžēl, bet tas ir fakts, bojā veselību," atzīst Iveta Mintāle.

Kristīne Ducena norāda, ka Pasaules veselības organizācijas dati apstiprina, ka vidēji 45-50% pasaules populācijas ir aptaukojusies. Pacientiem viņa kopā ar kolēģiem stāsta, ka liekais svars nav kosmētiska problēma.

"Arī nedaudz palielināts holesterīns, asinsspiediens, cukura līmenis nesāp kā zobi vai vēders, bet pirmā izpausme var būt miokarda infarkts un tā var būt arī pēdējā," bilst Kristīne Ducena.

Ar holesterīnu nav nekādi joki. Par ko liecina zema blīvuma holesterīna rādītāju izmaiņas un kas notiek, ja nekas netiek darīts, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, profesors Pēteris Stradiņš un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure.

Jautāta, kas varētu veicināt cilvēka veselības uzlabošanos, runājot par riskiem, kas saistīti ar holesterīna rādītāju izmaiņām, Alise Nicmane-Aišpure atgādina jau zināmas lietas, kas saistīti ar dzīves veida ieteikumiem - par kustībām, uzturu, pietiekamu miegu un arī stresa menedžmentu, kas var radīt ar hormonālas izmaiņas.

"Tie ir tādi pamata ieteikumi, ar kuriem noteikti sākt. Ja pacientam pusgada laikā izdodas šos ieteikumus savā dzīvē ieviest un ievērot, un, kontrolējot holesterīnu atkārtoti pēc sešiem mēnešiem, redz, ka efekts ir pietiekošs, cilvēks var turpināt ieviestos paradumus uzturēt," atzīst Alise Nicmane-Aišpure.

Tajā pašā laikā viņa piekrīt, ka nav vienkārši šādas pārmaiņas ieviest un uzturēt ikdienā.

"Varbūt kādam ir grūtāk atmest smēķēšanu, bet vieglāk sākt sportot un izvēlēties citus produktus ikdienā. Kādam varbūt ir daudz sarežģītāk pietiekoši gulēt, bet viņš var vieglāk atmest smēķēšanu un atsākt kustību apjomu," norāda Alise Nicmane-Aišpure.

Ārste min, ka pacientiek iesaka vienkāršas lietas - izkāpt vienu pieturu ātrāk ārā un aiziet līdz darbam kājām, vai, ja uz darbu parasti steidzas, tad vismaz atpakaļceļā izkāp kādu pieturu ātrāk un noiet ar kājām šo gabalu. 

"Ir cilvēki, kuri ļoti motivēti un ļoti ātri viņiem izdodas, un arī atkarībā no ģimenes. Jo ģimene ir līdzestīgāka, jo visa ģimene vairāk iesaistās tajā, ka uzturs tiek mainīts, jo vienkāršāk. Ja, piemēram, es savās mājās teikšu, ka gribētu ēst zivis divreiz nedēļā, bet manā mājā neviens zivis neēd, negrib ēst un vaiksta degunu, visticamāk, būs grūtāk. Vai, ja mans partneris regulāri smēķē un mēs smēķējam kopā, un alkohols mūsu mājās ir diezgan lielā daudzumā regulāri, un es izlemju, ka gribu to mainīt, bet mans dzīvesbiedre varbūt nav tik līdzestīgs un bieži vien mani paaicina, lai tomēr atjaunoju vecos paradumus, noteikti noturēties pretī ir sarežģītāk. Tas ļoti atkarīgs no vides, kurā mēs esam, no mājām, no ģimenes."

Ja cilvēkam ir izmaiņas holesterīna līmeni, parasti viņi turpina sekot tām un arī cenšas vismaz daļēji ievērot dzīves veida nosacījumus, pirms sākt lietot medikamentus. Vairāk par savu holesterīna līmeni aizdomājas cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Nav gluži, ka par holesterīna līmeni interesētos jaunieši.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija 2022. gadā  veica 25195 pirmreizējās invaliditātes ekspertīzes. Tomēr no traumas brīža līdz invaliditātes noteikšanai paiet ilgs laiks, kas cilvēkam bez finanšu uzkrājumiem, var izvērsties ļoti grūts. Kā šo laiku saīsināt, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Metodiskās vadības un kontroles nodaļas vecākais ārsts eksperts Roberts Rezgalis.

Vai  jau pienācis laiks dārza ieziemošanai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, kas veltīts novembrī dārzā darāmajiem darbiem. Studijā Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Dārzkopju padomi:

Rozes apgriež un noliec, kamēr vēl ir silts, lai kāts nesastingst. Segt nevajag, jo daudz par siltu un ir liels mitrums. Ja sasegs, tad pūs.

Jāpadomā, ko augļu kokiem un dekoratīviem kokiem, sevišķi jauniem siet ap stumbriem kokam, lai pasargātu no sala un zvēriem. Jaunums  - cepamo papīru var veiksmīgi izmantot. Bet vislabāk parastos egļu zarus.

Hortenzijas vēl segt pa agru. Jāgaida, kad nokritīs lapas. Šogad hortenzijām pāri nodarīja spēcīgās pavasara salnas.

Jāķer mirkļi, kad vēl var nopļaut zāli, jo tā ir salīdzinoši gara. Bet jāatceras lapas pēc tam no nopļautā novākt, lai nepūst.

Jāsāk stumbrus balsināt, to vajag darīt, jo nenokaļķoti koki kaitēkļiem ir viesnīca, tāpat pavasarī var plaisāt miza saulē. Vēlams pievienot urīnvielu, lai efektīvāka dezinfekcija.

Urīnvielu var miglot pār kritušām lapām. Tas arī dezinfekcijai.

Lai sāktu daudzdzīvokļu mājas renovāciju, ir nepieciešams ēkā veicamo darbu būvprojekts. Tā izstrāde nebūt nav viegla pastaiga un arī ne lēts process. Kā nonākt līdz saprātīgam būvprojektam, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "KasunK.Studija" valdes loceklis Kaspars Beitāns un "Jurisconsultus vadītājs" un jurists Jānis Uzulēns. Pieredzē dalās Ervins Arents no Rīgas.

Klimata pārmaiņas un zaļais kurss. Termini, kas bieži dzirdami, redzami un lasāmi medijos, bet vai gana apspriesti sabiedrībā? Varbūt plašāka diskusija nemaz nav iespējama, jo vienkārši mums trūkst informācijas, lai formulētu savu viedokli un nostāju tik svarīgos ar cilvēces nākotni saistītos jautājumos? Kā klimata pārmaiņas uztver sabiedrībā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas dabas fonda valdes locekle, Latvijas Universitātes pasniedzēja Liene Brizga-Kalniņa, organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāvis, sociālantropologs Kārlis Lakševics.

Ierakstā uzklausām Liepājas ielās sastapto cilvēku domas par klimata pārmaiņām.