Kā labāk dzīvot

Kā izskatās nākotnes juridiskā konsultācija un cik sekmīga varētu būt mākslīgā intelekta lietošana, risinot reizēm ļoti sarežģītas problēmas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt labāk, efektīvāk apkalpot klientus, kā tas var palīdzēt efektivizēt notāra biroja darbu un vai kaut ko vajag reglamentēt arī ar likuma spēku. Vērtē Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle Ilze Metuzāle.

"Lai kvalitatīvi apkalpotu klientu, nepieciešams apkopot informāciju dažādos reģistros un datu bāzēs, manuāli tas aizņem laiku. Ja tajā varam piesaistīt mākslīgo intelektu (MI), kas daudz ko sagatavo, apkopo un iedod notāram kaut kādu analīzi, līdz ar to vairāk laika var veltīt klientam. Ir daudzas lietas, ko MI tāpat kā pie ārsta vai jurisprudencē nespēs izdarīt, jo ir vajadzīga empātija, subjektīvas lietas, ko mašīna.. Ja pat ir vienādas mantojuma lietas, ir skaidrs, bet subjektīvi apstākļi liek iesaistīties cilvēkam un mašīna  vismaz tuvākā nākotnē to nevarēs izdarīt. Varbūt pēc 20 gadiem tas būs iespējams," analizē Jānis Skrastiņš.

"Arī šobrīd notārs strādā ar sagatavēm un ir sistēmas, kas mums palīdz, atzīst Ilze Metuzāle. "Vienkārša testamenta sagatavošana neaizņem vairāk par trim līdz piecām minūtēm varbūt. Neesmu pamēģinājusi, bet domāju, ka "chatgpt" vienkāršu novēlējumu varētu uzrakstīt un nekas nebūtu aplams un nepareizs. Bet vienmēr, lai cik būtu jaudīgas mākslīgā intelekta sistēmas, ir jāatceras, ka tie ir algoritmi, standartizēti algoritmi, ko sistēma ir apguvusi no iepriekšējām situācijām. Vienmēr būs vajadzīgs cilvēks, kurš pieņem lēmumu, cilvēks, kurš uzņemas atbildību par to, ko tā algoritmu mašīna ir saveidojusi. Arī cilvēks, kurš algoritmam iedod pareizo informāciju, pareizos atslēgas vārdus un varbūt pareizos apstākļus, lai dokuments būtu atbilstošs un vislabākais cilvēkam, kuram viņš ir vajadzīgs."

Bez cilvēka neiztiks! Tomēr Jānis Skrastiņš min, ka notāri kopā ar IT speciālistiem vēlas radīt rīku, kas atpazīst vajadzību un sašķiro informāciju.

"Lai nav katru reizi cilvēkam nav jāuzdod visi standarta jautājumi, to var izdarīt mašīna ar standarta frāzēm un jautājumiem. Saprast, kur cilvēku novirzīt, vai viņam vajag vienkāršu pilnvaru, vai tā ir sarežģīta mantojuma lieta vai kāds darījums. To darīsim tuvākajā laikā," atklāj Jānis Skrastiņš. "Primāri tikt galā ar sadrumstaloto komunikāciju un apvienot vienā kanālā, kur kāda klienta vajadzība nonāk - notāram vai konsultantam, pēc sarežģītības pakāpes."

Kā piemēru viņš min vecāku pilnvaru bērniem, dodoties uz kādu vasaras nometni.

"Tagad ir katram jāstāsta, viņš atsūta datus. Tas rīks varētu būt, ka cilvēks jau pats ievada savus personīgos datus mūsu sistēmā, tā uzģenerē dokumenta sagatavi, tad tikai atliek konkrētā laikā atnākt pie notāra, pārbaudīt, vai tiešām tu esi tas vecāks, pārbaudīt standarta lietas, ko pārbaudām - rīcībspēju, dokumentus, identitāti," skaidro Jānis Skrastiņš.

Latvijā gandrīz puse (42 %) aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka vislielākais šķērslis bioloģisko atkritumu šķirošanā ir specializētu konteineru trūkums dzīvesvietas tuvumā, liecina uzņēmuma "Getliņi EKO" un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums informatīvās kampaņas "Viss, ko neapēd, ir noderīgs ietvaros". Vai esam gatavi bioloģisko atkritumu šķirošanai?

Kā problēmu risināt, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē "Getliņi EKO" Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite, "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa, "Eco Baltia" vide direktors Andris Ziemelis un "Clean R" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane. Sazināmies ar Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani.

Liene Rumpane norāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju motivāciju vai vēlmi šķirot argumentē ar to, ka viņiem nav infrastruktūras.

"Var piekrist, var arī nepiekrist, ņemot vērā, ka ir namu apsaimniekotāji, kuriem to var prasīt. Namu apsaimniekotāji saprotamu iemeslu dēļ izvēlas konteineru uzstādīt, vai nē: vai pagalmā trūkst vietas, vai redz iedzīvotāju kopējo noskaņojumu pret šķirošanu," atzīst Liene Rumpane.

"Otra lieta, tā bija lielāka daļa no nešķirotājiem, kas atbildēja, ka viņi neredz motivāciju, neredz iemeslu un vajadzību šķirot atkritumus, kamēr viens konteiners aizņems vienu auto stāvvietu."

Tāpat viņa vērtē, ka cilvēkiem ir daudz neskaidrību par to, kas tad ir bioloģiskie atkritumi.

"Ja runājam par "bioloģiju", tad tur pilnīgi pareizi nonāk sadzīves atkritumi, iedzīvotāji nesaprot starpību starp maisiņu tipiem. Ne viss, kur ir uzrakstīts "bio" ir bio. Tas, ko iedzīvotāji šķiro un labticīgi tic tam, kas uz maisiņa ir uzrakstīts, ja tas ir bio pamperis, tie ir kompostējami. Ja tās ir bio kaķu smiltis, ka tās drīkst nonākt konteinerā. Ja veikala tirgotāji saka, ka viņam ir maisiņi ar bio piedevu, ka tas ir maisiņš, kuru drīkst izmest. Iedzīvotāju daļa labticīgi tic tam, kas rakstīts uz iepakojuma. Tad ir daļa, kuri nepadomā, piemēram, pilnu piena paku izmet bio konteinerā," vērtē Liene Rumpane.

Atkritumu apsaimniekotāji norāda, ka vismaz Rīgā sarežģīta ir komunikācija ar namu apsaimniekotājiem jeb starpniekiem starp iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem. Daudzi pirms pāris gadiem noraidījuši piedāvājumu uzstādīt bioloģisko atkritumu konteinerus. Tam, ka sarunas mēdz būt smagas, piekrīt arī Ģirts Beikmanis, norādot, ka namu apsaimniekotāji rīkojas ar svešu mantu, jeb iedzīvotāju iēpašumu, bet ir arī labie piemēri.

Ierakstā stāsts par Valkas novada pieredzi.

Valkas novadā nākamgad brūnos bioloģisko atkritumu konteinerus uzstādīs sešās vietās Valkas pilsētā pie daudzdzīvokļu mājām, kur jau šobrīd atrodas atkritumu šķirošanas konteineri. Ēdināšanas iestādēm bioloģiskie atkritumi būs jāšķiro obligāti, bet privātmāju īpašnieki varēs slēgt individuālus līgumus. Interesējamies, ko gatavojas darīt Valkas novada pašvaldība un ko par bioloģisko atkritumu šķirošanu domā iedzīvotāji.

Bioloģisko atkritumu šķirošana no 2024. gada 1. janvāra Latvijā būs obligāta. Papildu jau esošajiem atkritumu konteineriem būs pieejams vēl viens – brūnais.

Rudenī cilvēki kļūst krietni uzņēmīgāki pret dažāda veida vīrusa infekcijām. Ar daļu no vīrusiem, kas gatavi iekārtoties mūsu organismā, var cīnīties, ievērojot elementāras higiēnas prasības, bet ar citiem būs sarežģītāk. Par pretdarbību vīrusu infekcijām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un Slimību profilakses un konroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova.

Vīrusi cirkulē visu gadu, bet rudenī to aktivitāte pieaug, jo arī rudenī pieaug cilvēku aktivitātes vairāk telpās un kopā.

"Kļūst vēsāks, mēs negribam tik daudz iet ārā, tik daudz arī atvērt logu. Aukstais un mitrais laiks ir labvēlīgāks pašiem vīrusiem izturības ziņā. Savukārt mēs esam mazliet ievainojamāki, jo nosalšana un mazāk patīkami faktori ietekmē arī imūno sistēmu. Tas ir imūnai sistēmai papildus stress," norāda Dace Zavadska. "Ja esam nosaluši vai mums nepieslēdz apkuri, mēs netaisām vaļā logu, vīrusiem ir vieglāk pieķerties."

Tas viens no faktoriem, kas to ietekmē vīrusu aktivitāti. Vīrusi cirkulē visu laiku, bet mēs kā cilvēki papildus veicinām to, ka vairāk slimojam: jo vairāk slimojam, jo vairāk aplipinām citus. Tā tas vilnis kļūst arvien lielāks.

Runājot par vakcināciju pret Covid, Dace Zavadska atzīst, ka "nav jāspiež un nav jāiet visiem vakcinēties, bet ir jārunā un jāskaidro, kāpēc ir jāiet vakcinēties tiem, kam tas ir svarīgi viņu veselības dēļ. Būtiski ietekmēt cirkulāciju sabiedrībā ar vakcīnu mēs šobrīd nevaram. Teikt, ja visi būsim vakcinējušies, tad Covid nebūs, nav pamata."

Jaunais Covid paveids "Eris" Latvijā cilvēkiem nav reģistrēts, ir tikai pamanīts notekūdeņos. Nav pamata domāt, ka nāk kaut kas dikti nāvējošs. Ceļošana ir lielisks veids, kā jaunajiem variantiem pie mums nonākt, analizē speciālistes. 

"Mēs nerunājam par primāro vakcināciju, ir tikai viena deva. Visiem, kas ir slimojuši iepriekš, bijuši vai nebijušu vakcinēti, mēs runājam tikai par vienu devu turpmāk, arī maziem bērniem," skaidro Dace Zavadska.

"Tie, kam tiešām vajadzētu iet pēc savas sezonālās arī Covid vakcīnas devas, ir 65+, jo cienījamāks vecums, jo vairāk ir jāiet. Cilvēki, kam ir nopietnas viena vai vairākas blakus saslimšanas. Noteikti visi, kas ir smagi imūnsupresēti, vienalga kurā vecumā. Un joprojām grūtnieces sevi dēļ, gan mazulīša dēļ ir augstā riska pakāpē."

Pret gripu speciālistes iesaka vakcinēties ikvienam.

Masku vajadzētu vilkt, ja ir kāda akūta elpceļu infekcija un ir jāiet sabiedrībā. Tas būtu solīdāk pret apkārtējiem.

Masku valkāšanā pasargā ne tikai apkārtējos, bet arī pašu, īpaši cilvēkus ar novājinātu imūno sistēmu. Šiem cilvēkiem maskas ieteicams lietot, dodoties pašiem uz poliklīniku vai slimnīcu.

Šomēnes Latvijas pensionāri saņem indeksētās pensijas. Tā kā pensiju pielikums šoreiz ir aprēķināts citādāk nekā iepriekšējos gadus, valda zināms apjukums, cik tad liela būs jaunā pensija. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kas mainījies aprēķinos. Raidījuma viešnas - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodikās vadības daļas vadītāja Egita Garā un Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura - atbild arī uz klausītāju jautājumiem.

Šajā gadā visām valsts pensijām – vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām 1. oktobrī piemērots indekss – 1,0640.

"Zinot indeksu un indeksējamās pensijas apmēru, jebkurš iedzīvotājs var pats aprēķināt gaidāmo pielikumu. Savukārt indekss veidojas, ņemot vērā valstī esošos statistikas datus un algas apdrošināšanas iemaksas," norāda Egita Garā.

Tā kā šogad algas apdrošināšanas iemaksu reālais pieaugums ir ar negatīvs, ir piemērots viens indekss visām pensijām un visiem stāžiem.

Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, vienkāršāk sakot - tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā  bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

"Var teikt, ka valsts ir nākusi pretī, jo, ņemot vērā negatīvo indeksu, varēja sanākt, jo lielāks stāžs, jo mazāks indekss. Tāpēc jūnijā tikai veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ja reālais algas iemaksu indekss ir negatīvs, to nosaka kā vienu, lai neveidotos kritums," skaidro Egita Garā.

Kā notiks pensiju indeksācija nākamā gadā, to šobrīd nevar pateikt.

"Nepatīkamais pārsteigums cilvēkiem bija, ka visas pensijas indeksē ar vienu indeksu," atzīst Sanita Letapura.

Ar minēto indeksu pārrēķina pensijas līdz 609 eiro, ja pensija lielāka, indeksē šo summu.

"Reālais pieaugums varētu būt mazāks, jāņem vērā, ka pensijām virs 500 eiro ietur iedzīvotāju ienākumu nodokli. Cilvēkiem, kuriem pensija ir zem 500 eiro, viņiem reālais ieguvums ir tāds, kās aprēķināts, tiem, kam ir virs 500 eiro, ņemsim 609 eiro, viņiem klāt nāk pēc indeksācijas 38 eiro, bet pēc INN ieturēšanas apmērs ir mazāks," norāda Egita Garā.

Šī gada sākumā tika uzsākts projekts ar mērķi palielināt Latvijas un Igaunijas dabas tūrisma produktu eksportu uz Lielbritāniju. Par dabas tūrismu Latvijā un projekta sekmēm interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un iepazīstina asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele un Latvijas Dabas tūrisma asociācijas pārstāvji Vents Strautmanis, Andra Marta Babre un Zaiga Kaire.

Jaunā interneta platforma ir šobrīd Latvijā vienīgā interneta vietne, kurā dabas tūrisma produkti Latvijā un Igaunijā ir apkopoti vienuviet, līdz ar to tā noderīga arī vietējiem ceļotājiem. Šobrīd mājaslapā pieejami vairāk nekā 70 dabas tūrisma pakalpojumi Latvijā un Igaunijā.

Tapis jauns pētījums par Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību. Kādi ir tā rezultāti un ko plānots darīt nākotnē, balstoties uz pētījuma atziņām, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns un LAtvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite.

Viena no būtiskām atziņām pētījumā - cilvēki neapzinās, ka jūt depresiju un nevēršas pēc palīdzības, problēma joprojām ir aktuāla. Ir arī dažādu trauksmes stāvokļu izplatība. Ir noteiktas sabiedrības grupas, kam traucējumi vairāk raksturīgi vai biežāk sastopami.

"Tiem, kas saka - es jūtos slikti, varbūtība, ka viņiem ir depresija, var būt 4-5 reizes liekāka, nekā tam, kurš atteiktu - es jūtos lieliski," atzīst Elmārs Rancāns.

Viņš arī min, ka pandēmijas laikā pieauga trauksme un depresija. Cilvēki, kam jau iepriekš bijuši psihiski traucējumi, reaģē jutīgāk. Cilvēki, kam bijuši pašnāvības mēģinājumi, krīzes situācijās reaģē vēl spilgtāk.

"Psihiskā veselība ir nozīmīgs sabiedrības indikators," norāda Elmārs Rancāns. "Ja Covid pandēmija pierima, karš Ukrainā ir nākamais izaicinājums."

Ieva Bite arī norāda, ka

viens no faktoriem, kas pasliktina psihisko veselību, ir vientulība, kas ir saistīta ar mūsu sēdēšanu datorā, ierīču izmantošanu, sociālo kontaktu samazināšanos pandēmijas laikā, kas turpinās arī šobrīd.

Tāpat arī negatīvā bērnības pieredze ietekmē cilvēka psihisko veselību šobrīd.

Tāpat pētnieki norāda, ka vīriešiem vecuma grupā no 40 līdz 55 gadiem visaugstākais pašnāvību mēģinājumu līmenis. 

"Tās nav tikai materiālās problēmas, drīzāk, kāds ir viņa dvēseles stāvoklis," atzīst Elmārs Rancāns un min, ka svarīgi ir, vai cilvēki ir gatavi runāt par savām problēmām.

2023. gadā publicētajā Pētījumā par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā noskaidrots, ka klīniski nozīmīgi depresijas simptomi ir 6,4% Latvijas iedzīvotāju, ģeneralizēta trauksme 3,9% Latvijas iedzīvotāju, savukārt alkohola lietošanas traucējumi 13,1% Latvijas iedzīvotāju. Domu par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšanas un pašnāvnieciskas uzvedības pēdējā mēneša prevalence sasniedza 10,6%.

Psihiskā veselība ir būtiska kopējās sabiedrības veselības komponente. Latvijā līdz šim bija pieejami atsevišķi datu avoti un pētījumi, kas sniedz informāciju par dažiem psihiskiem traucējumiem. Tomēr šajos pētījumos nebija aptverti visi psihiskie traucējumi, kā arī ne vienmēr izlase ir bijusi reprezentatīva Latvijas kopējai populācijai. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku komanda no 2019. gada jūnija līdz 2023.gada maijam veica pētījumu par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā.

"Latvijas Zaļais punkts" uzsācis kampaņu "Nodod motoreļļu, nevis planētu". Vai šobrīd valstī pastāv problēmas ar izlietotas motoreļļas un vecu auto riepu utilizāciju, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, AS "AJ Power Recycling" valdes loceklis Uldis Skrebs un Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs.

"Ja salīdzinām nolietotās riepas ar izlietoto smēreļļu, tad nolietotās riepas tā īsti pēc tam nevienam nav vajadzīgas. Ja gribi rūpnīcā tās riepas pārstrādāt, par to ir jāpiemaksā diezgan liela maksa," norāda Kaspars Zakulis.

Viņš arī atzīst, ka situācija uzlabojas.

"Kad cilvēki paši nopērk riepas un netiek samaksāts par to apsaimniekošanu, respektīvi pārdevējs nav noslēdzis atbildības līgumu ar ražotāju, pārdot riepas mazliet lētāk, cilvēkam jārēķinās, ka servisā riepas mainīs, viņam pateiks, vari paņemt savas riepas līdz. Jo apsaimniekošanas nauda nav ienākusi un šie atkritumi ir tava problēma, nevis servisa," skaidro Kaspars Zakulis.

Var arī samaksāt nodokli, mainot riepas.

"Runājot par smēreļļām, ir cits aspekts. Smēreļļas ļoti labi deg. Es negribu vienmēr vainot autoservisus, ir arī citur krāsnis, kas darbojas ar šķidro kurināmo, kur tiek sadedzināta atstrādātā eļļa. Ja pērkat speciālo kurināmo degvielu, tā ir gana tīra, pēc tam pa skursteni nekas pārāk ļauns nenāk ārā. Kad dedzināt atstrādāto eļļu, tur no motora ir pielasījies pilns, negribētu teikt Mendeļejeva tabula, bet tas viss nāk laukā pa skursteni, kurš nav aprīkots ar speciāliem filtriem. Ja tāds serviss atrodas starp privātmājām vai blakus bērnudārzam un vējš pūš nepareizā virzienā, ko jūs brīnāties, ka izkarinātā veļa ir melna. Un jūs to pašu arī elpojat," vērtē Kaspars Zakulis.

Raidījuma klausītāji min gan pozitīvos, gan negatīvos piemērus Latvijā par izstrādāto eļļu un nolietoto riepu nodošanu vai pārstrādi.

Eksperti uzskata, ka valdības veiktie grozījumi Elektroenerģijas likumā faktiski apstādina tālāko mikroģenerācijas attīstību, jeb saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās. Vai bez neto uzskaites sistēmas saules baterijas kļūst neizdevīgas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē saules paneļu lietotāji Agris Krusts, Jānis Kronbergs un Ēriks Dobelis.

Sazināmies ar biedrības "Saules enerģijas asociācija" pārstāvi Aigaru Kalniņu.

Migrēnas lēkmes ievērojami pazemina cilvēka dzīves kvalitāti un darba spējas. Lielai daļai ar migrēnu sirgstošajiem nākas ar slimību sadzīvot, bet pastāv iespējas to arī izārstēt. Par slimības ārstēšanu un simptomu mazināšanu raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Gaiļezera slimnīcas Galvassāpju vienības vadītāja Līga Mekša un Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāve Karīna Zaņģe.

Ārste skaidro, ka migrēna ir stipras un ļoti stipras galvassāpes, kas bieži traucē arī darba kvalitāti. Darba spējas atgūst ātri. Starp lēkmēm cilvēks ir pilnīgi vesels. Ir cilvēki, kuriem lēkmes ir divas reizes mēnesī, ir tādi, kam - reizi gadā.

Migrēna ir saistīta arī ar "ikdienas trigeriem".

"Smadzenes ir gatavas sāpēt ātrāk un vairāk, dot tik viņām iemeslu," norāda Līga Mekša.

Viena no pirmajā ārstēšanas metodēm ir trenēt, apzināt savas emocijas, ievērot režīmu, vingrot, ēst, dzert ūdeni, gulēt, nepārstrādāties, sabalansēt darba un atpūtas režīmu, ka arī psiho emocionāls treniņš. 

"Psihoterapija ir numur viens terapija, jo sāpes ir sajūtas, un jebkuras sāpes mēs varam analizēt, sadalīt un censties ierobežot vai kā citādāk izplatīt apzināti. Ne visas var izdzēst, bet katrā gadījumā ar tām ir ļoti nozīmīgi strādāt," norāda Līga Mekša. "Latvijā pishoterapija nav apmaksāta, tā pieejama tiem, kas to var atļauties. Daudzi izmanto iespējas pašmācības ceļā. Vispolārākā ir kognitīvi biheiviorālā terapija - prāta uzvedības terapija, atlasīt savus klupšanas akmeņus, kurā brīdī domas kā aitas sāk maldīties, viņas salasīt atpakaļ, koncentrēties uz režīmu, uz psihoemocionālo stabilitāti. Tas ir ļoti nopietns darbs ar sevi, pastāvīga meditācija, elpošanas vingrinājumi, un tikai tad, protams, ir medikamenti, kas arī ir prātīgi jāizvēlas pareizā laikā, pareizā devā, atkarībā no tā, kas katram pacientam ir piemērots, tādēļ tos vislabāk pārrunāt ar ārstu vai nu tai brīdī farmaceitu, ja tikai aptieka pieejama."

Karīna Zaņģe dalās pieredzē, atklājot, ka slimība liedz viņai jau pāris gadus atrast darbus, kas savukārt nozīmē, ka nav ikdienas ienākumu, lai spētu sevi nodrošināt. Tas rada papildus stresu, bet nepieciešamā terapija viņai mēnesī izmaksā ap 200 - 250 eiro.

"Protams, tas ir ļoti liels darbs ar sevi, psiholoģiskās traumas, bet diemžēl psihoterapiju apmeklējot, pareizi daktere minēja, tas nav visiem pieejams. (..) Varbūt man meditācija, joga neder, katram ir savs. Tas ceļš ir nenormāli milzīgs, un diemžēl ceļš uz diagnozi arī vienas stundas vai gada garumā, tie ir vairāki izmeklējumi, vairāki speciālistu, ar kuriem tev sakrīt. Ļoti lielu analīzi ar sevi, vēlme vispār to darīt, spēt piecelties, nekrist depresijā un izprast pašam sevi. Un tad jau, ka tu izproti, tad tu kļūsti mierīgāks un nākamais mans solis bija dalīties, lai mēs neejam uz tām burvju tabletītēm, lai neveidojas zāļu atkarība, kam es izgāju cauri. Temats ir ļoti garš - ēšana, miegs, ja režīms, hobiji, draugi, darba vide, viss iet kopā."

Ko darīt un kurus darbus vēl atlikt dārzā šobrīd, kad rudens vairāk līdzinās vasarai? Padomus sniedz

Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Jautājam arī, ko darīt ar dārzā sakritušajām koku un krūmu lapām?