Kā labāk dzīvot

Ar ādas sēnīšu izraisītajām slimībām ir grūti tikt galā – tas reizēm ir kaitinoši un prasa milzu pacietību. Varbūt mums ir jauni sabiedrotie cīņai ar viltīgajām sēnītēm? Kā tās uzveikt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro asociētā profesore Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Infektoloģijas katedras pētniece, Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko un dermatoloģe Veselības centru apvienībā Valentīna Rožnova.

Pasaules sirds veselības dienas pasākumi Latvijā šonedēļ notiks Rīgā un Liepājā. Vairāk par to norisi un jaunākajām atziņām, kā rūpēties par savu sirdi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz un atgādina Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Sazināmies ar ģimenes ārstu Aini Dzalbu.

Sirds veselību Rīgā varēs pārbaudīt jau rīt, 28. septembrī, telts atradīsies Neatkarības laukumā iepretī Saeimai. Vispirms biedrības pārstāvji aicinās uz sarunu Saeimas deputātus.

Andrejs Ērglis atgādina, ka svarīgi katram pašam rūpēties par sirds veselību. Viņš atgādina, ka katram jāzina savs asins spiediens, holesterīna līmenis un cukura līmenis, kā arī savs svars un vēdera apkārtmērs. Tāpat jāpaskatās, ko ēdam, ko dzeram: lai it sevišķi sievietes pievērš uzmanību tam, cik daudz vīna izdzer nedēļā, lai katrs puika paskatās, cik izsmēķē, kā arī paskaita, cik soļus veic nedēļā. 

Kad to visu zina, tas ir vienkāršs datu apjoms, no kura var secināt, kāds ir risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām un cik kvalitatīvi dzīvojam. 

Protams, tikai viens riska faktors ir labāk, nekā vairāki kopā.

"Ja cilvēks brauc ar riteni, viņam nav svara, viņš veselīgi dzīvo, bet smēķē, iespējams, lai arī tas skan jocīgi, tas ir labāk, nekā ja tas ir kāds, kurš nesmēķē, toties ir resns, nekustas un neko nedara," atzīst Andrejs Ērglis.

Kustēties var sākt jebkurā vecumā, bet dārza ravēšana nav kustības, jo lai to veiktu, ir daudz piespiedu pozu un ķermenis tiek nepareizi noslogots.

Mēdz būt, ka cilvēki pārāk daudz pievēršas dažādām sportiskām aktivitātēm, kas arī jau kļūst par atkarību. Iespējams, ka šī atkarība noteikti ir labāka, bet arī tā ir jākontrolē un jākonsultējas ar ārstu.

"Sporta atkarība ir daudz labāk, nekā nikotīna, alkohola vai narkotiku atkarība," uzskata Andrejs Ērglis.

Ik gadu katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kilogramu pārtikas, kas, kopā saskaitot, pārvēršas miljardos eiro mērāmos naudas un miljonos tonnu izniekotas pārtikas zaudējumos. Ko mēs darām nepareizi? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē profesore, ekonomikas doktore, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, biedrības "Zero Waste Latvia" valdes locekles Elīna Kolāte un Maija Krastiņa.

Starptautisko pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienu tiks atzīmēs 29. septembrī. Vai esat padomājuši, cik pārtikas jūs izmetat atkritumos? Kāda daļa no tās ir svaiga un izmantojama? Vai vienmēr veikalā nopērkat tikai to, kas ir vajadzīgs?

Maija Krastiņa norāda, ka ikviena mājsaimniecība izmet ap 500 eiro gadā pārtikā, bet to ir iespējams ietaupīt.

"Šķiet, ka mēs jau tā nedarām, ne jau es, bet kad sāk mazliet sekot līdz, pa santīmam, pa eiro tā summa savācas," norāda Maija Krastiņa. "Mums pārtikas un bioloģiskie atkritumi veido 35-40% procentus visiem atkritumiem. Ja esam dzirdējuši, ka "Getliņi" ir pilni, jāsaprot, ka uz turieni sūtam 35-40% lielas slapjas masas, kas tur vienkārši sēž un pūst. Mēs vispirms ietaupīt 500 eiro un samazināt pārtikas atkritumus dažādos līmeņos. Pirmais, mājās paši. Otrkārt, varētu ietaupīt arī uz atkritumu konteineru."

No nākamā gada arī Latvijā būs jāšķiro bioloģiskie atkritumi. Tas arī ļautu samazināt sadzīves konteinera izmaksas, kā arī cilvēkus, kas dzīvo privātmājā, Maija Krastiņa mudina kompostēt bioloģiskos atkritumus. Tā vēl var samazināt izmaksas.

Latvijā ievērojama sabiedrības daļa joprojām dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados un kurām nepieciešami nopietni renovācijas darbi. Bet tam nepieciešama liela nauda. Kur to dabūt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē "Jurisconsultus" vadītājs un jurists Jānis Uzulēns, Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis valdes" priekšsēdētāja Dace Vārna. Sazināmies ar "Altum" energoefektivitātes programmu departamenta vadītāju Ievu Vērzemnieci un Liepājas domes izpilddirektora vietnieku nekustamā īpašuma jautājumos Mārtiņu Tīdenu.

Dace Vārna atzīst, ka padomju laikā celtās mājas laika zobs nav saudzējis un viens no jautājumiem ir, kā spēj dzīvokļu īpašnieki vienoties par mājas atjaunošanas jautājumiem. Viņa vērtē, ka, saprotot, ka ģeopolitiskā situācija ir smaga, gan energo resursu cenas ir augstas, arī motivācijai atjaunot ēkas vajadzētu būt augstākai.

2023. gada sākuma veikta aptauja rāda, ka jautājumā par to, kādam jābūt atbalstam, lai renovācija un siltināšana vispār notiktu 59% atbild, ka to nav iespējams vispār veikt, jo cilvēkiemjau ir citas kredītsaistības.

Vaicāti par līdzfinansējuma apjomu, kāds būtu nepieciešams, lai saņemtos ēkasa atjaunošanas darbiem, gandrīz 23 % norādīja, ka līdzfinansējumam jābūt vismaz 70%, lai spētu uzņemties saistības. Savukārt 21% norādīja, ka līdzfinansējumam no ES vai valsts jābūt vismaz 90%. 

"Finansējuma jautājums nav vienkāršs," norāda Dace Vārna un vērtē, ka Eiropā jādara viss iespējamais, lai dzīvojamo fondu atjaunotu.

Savukārt Ieva Vērzzemniece norāda, ka ēkas renovācija prasa no mājas iedzīvotājiem ieguldījumu gan cilvēkresursu, gan laika ziņā.

"Sagatavot māju, uzsākt projekta sagatavošanu, piesaistīt banku, meklēt būvnieku, tas prasa no mājas diezgan lielu ieguldījumu gan cilvēkresursu, gan laika ziņā," skaidro Ieva Vērzzemniece. Vispirms jāveic energo audits, jāsagatavo tehniskā dokumentācija, projekts jāsagatavo, kas ir laikietilpīgs process.

"Altum" atbalsta programmai kvalificējas trīs un vairāk dzīvokļu māja. Svarīga laba maksāšanas disciplīna, lai saņemtu atbalstu. Nedrīkst būt kavēti vairāk kā 10% komunālo maksājumu.

"Parasti, ja mājas iedzīvotāji izvēlas renovācija, tā ir gan jumta, gan pamatu un fasādes siltināšana," atzīst Ieva Vērzzemniece. "Ja pieņem lēmumu par mājas renovācijas projekta sagatavošanu, dara visu, jo renovācijas projekta īstenošana ir laikietilpīgs process un kādu laiku tas sagādā arī zināmas problēmas iedzīvotājiem."

Deviņstāvu mājā izmaksas ir mazākas nekā trīs vai piecu dzīvokļu mājā, bet lielā mājā ir vairāk iedzīvotāju un vispirms ir aktīvi jāstrādā ar iedzīvotājiem, lai panāktu pozitīvu lēmumu vispār darbu veikšanai.

23. septembris ir Bioloģiskās pārtikas diena, kad Latvijas iedzīvotāji ir aicināti maltītes gatavošanā izmantot pārtiku, kas audzēta ar bioloģiskām metodēm. Par to, kas nepieciešams, lai bioloģiskā pārtika būtu mūsu ikdienas uztura pamatā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas lauksaimniecības politikas eksperts un žurnāla "Biolģiski" galvenais redaktors, Marta Eglīte, aktīva mamma no Ozolniekiem, kopā ar ģimeni pirms diviem gadiem piedalījusies akcijā "Bio izaicinājums", kuras laikā desmit dienas izvēlējās maksimāli daudz bioloģiskās pārtikas produktu ģimenes uzturā un analizēja, kāpēc ir vērts mainīt uztura paradumus par labu bioloģiskajai pārtikai, un Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente. Sazināmies ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārklu.

Pirms kāda laika iesākām sarunu par zobu protezēšanu un tām iespējām, ko sniedz mūsdienu zobārstniecības tehnoloģijas smaida un vispārējā veselības stāvokļa atjaunošanā. Turpinām sarunu par šiem jautājumiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā

Arnolds Bite un mutes un žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs.

Zobu protezēšana palīdz uzlabot dzīves kvalitāti. Pirmā saruna.

Tehnoloģijas turpina attīstīties un līdz ar tām dažādi produkti kā, piemēram, palīgierīces, kas domātas cilvēkiem gados un invalīdiem. Par jaunākajām palīgierīcēm, kas dzīvi var padarīt vieglāku un labāku senioriem vai slimības gadījumā, interesējamies raidījumā. Cik dažāds un plašs ir to piedāvājums mūsdienās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro mobilās lietotnes "Help in LV" izstrādātājs Armīns Kalniņš, SIA "Exceed" valdes loceklis Gatis Grīntāls, Latvijas Nedzirdīgo savienības domes priekšsēdētāja Inese Immure. Sazināmies ar biedrības "Sustento" valdes priekšsēdētāju Guntu Anču.

Gunta Anča norāda, ka vārds palīgierīce ir ļoti plašs, jo tas, kas sākumā ir palīgierīce, nākamā mirklī jau ir ikdienas ērtība visiem. Kā piemēru viņa min televizora pulti, automātiskās durvis vai zemās grīdas tramvajus.

Viņa ir gandarīta, ka daudzas digitālās lietas attīstās ļoti ātri un cilvēkiem dzīvot ir arvien labāk, jo cilvēkiem gados un cilvēkiem ar invaliditāti palīgierīces ir svarīgas un nepieciešamas ikdienā.

"Mans mērķis ir, lai cilvēkiem, kas ir ratiņkrēslos, izdomātu dronus. Būtu tik jauki, ja es varētu savu ratiņkrēslu piekarināt pie drona un nedomāt par to, kurā vietā ir vai nav pakāpieni," bilst Gunta Anča.

Inese Immure norāda uz daudzām tehnoloģijām un palīgierīcēm, kas palīdz nedzirdīgiem vai vājdzirdīgiem cilvēkiem ikdienā, kā arī bilst, ka šobrīd pasaulē strādā pie tā, lai zīmju valodā teikto pārvērstu runātā tekstā. Tas joprojām ir izaicinājums. Vieglāk ir pārvērst runāto zīmju valodā, ne zīmju valodā teikto skaņā. 

"Visas palīgierīces vai atbalsta sistēmas ir nedzirdīgiem vajadzīgas, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē, jo pasaule pārsvarā balstās uz runu, uz skaņu signāliem. Visas palīgierīces vajadzīgas, lai jūsu runu saprastu. Ja visa pasaule runātu zīmju valodā, tad palīgierīces nebūtu vajadzīgas," vērtē Inese Immure.

Šogad aprit pieci gadi, kopš Latvijā spēkā ir Sociālo uzņēmumu likums. Ir, ar ko lepoties, un ir arī lietas, ko izvērtēt un darīt citādāk. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Regita Zeiļa, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis, sociālā uzņēmuma "Centra sevī" dibinātāja un vadītāja Madara Mickeviča un sociālā uzņēmuma "Veizāna deju skola" vadītājs Edmunds Veizāns.

Ierakstos uzklausām par sociālo uzņēmumu darbību Siguldā un Valmierā.

Veikals "Visi var" atrodas Siguldā un to dibinājusi biedrība "Cerību spārni". Veikalā strādā cilvēki ar invaliditāti un pērn veikals atzīts par vienu no labākajiem darba devējiem Siguldas novadā.

Savukārt Valmierā pirms 10 gadiem pēc vecāku ierosmes darbu uzsāka Zaļā skola - privātā pamatskola, kurā ir arī sešas pirmsskolas grupas. Skola, kā sociālais uzņēmums darbojas ekoskolu programmā, piedāvā arī mājmācību.

Edmunds Veizāns izvēlējies savai skolā sociālā uzņēmuma statusu, jo "atbalsta mērķa grupa ir bērni, jaunieši no daudzbērnu ģimenēm. Un, protams, ir arī Ukrainas civiliedzīvotāji, no bērnunamiem ļoti bieži". 

"Katru gadu kāds [bērnunami] sūta savus dejotājus pie mums, pa vienam, pa diviem. Tad viņi tur pamācās kaut ko un iet atpakaļ uz savu internātskolu, bērnunamu un māca pārējiem. Tur ir izlases kārtībā, kurš būs nākošais "aģents", kuru sūtīs šeit, kurš varbūt tas vēstnesis. Sadarbība notiek tādā līmenī, un tā ir mūsu mērķauditorija," atklāj Edmunds Veizāns. 

Jau kopš skolas dibināšanas atbalsts bijis daudzbērnu ģimenēm.

"Es pats esmu no šādas ģimenes un saprotu, ka palaist vienu bērnu uz kaut kādu pulciņu ir dārgi, bet ja tev divi trīs jāpalaiž, nedod Dievs, četri pieci, tad matus var izplēst un atbalsts 10 eiro, 20 eiro katrambērnam, tas ir budžets, tas ir atspaids šai ģimenītei. Tas ir mūsu lauciņš," skaidro Edmumds Veizāns.

Viņš min, ka sākumā Ukrainas civiliedzīvotāju bērni nākuši darboties pa brīvu, "bet tād mūsējie kļuva greizsirdīgi, kāpēc viņiem par velti un kāpēc mēs maksājam? Tad mēs arī viņiem ieviesām līdzmaksājumu, bet šī arī nav, tā teikt, masveida parādība."

Lai šos sapņus īstenotu, nākas saskarties arī ar birokrātīju.

"Zaudējums ir tāds, ka mēs esam zaudējuši horeogrāfu Veizānu, es esmu kļuvus par projektu rakstītāju," atzīst Edmumds Veizāns. 

Varbūt vajadzīgs palīgs?

"Horeogrāfus ir vieglāk apmācīt, nekā cilvēkus, kas sēž un raksta, iedziļinās, saprot no projektiem," uzskata Edmunds Veizāns.

Madara Mickeviča piekrīt, ka arī kļuvusi par "pilna laika projektu rakstītāju, finansējuma piesaistītāju", lai arī turpina darbu kā kapelāne un garīgajā aprūpē.

"Tas ir brīnišķīgi, ka izdodas parādīt sociālo uzņēmumu kā sociālo partneri un ka arī uzņēmumi novirza savu finansējumu šādās labdarības kampaņās, bet tas ir smags darbs, to izdarīt," atzīst Madara Mickeviča.

"Kādēļ ne vienkārši uzņēmums, vai dzīvot no fondiem, tāpēc, ka tās visbiežāk ir paša īpašnieka ambīcijas, prasmes, spējas, talanti. Un tā viena nianse, manuprāt, kas atšķiras no parastiem uzņēmējiem, ir spēja nepadoties, spēja strādāt, neredzot sava darba augļus. Jo tas atšķir sociālu no nesociāla.

Strādājot ar sociālā riska grupām, mēs ejam pie jauniešiem, kuri ir šī vardarbība, mobings, ar kuru netiek galā ne skolas, ne sociālie dienesti, ne terapeiti. Un mēs apmācām sociāli emocionālo prasmju trenerus, kuri spēj ar šīm situācijām tikt galā. Tāpat kā deju skolā, tāpat arī mūsu nodarbībās mēs strādājam ar bērniem, kuri ir zaudējuši cerības uz visu: viņu reģionā vairs nav skolu, viņu ciemā ir divas ielas un viens veikals. Viņi netic nekam, pat ne vairs sev. Viņiem nav ģimeņu, pie kā aiziet un pajautāt padomu vai paraugu, un tad šajā pilsētā ir palicis viens bibliotekārs, kurš raksta projektus par 300 eiro, un mēs braucam vadīt nodarbības šiem te jauniešiem, kuri turpat negrib nākt. Tā ir sociālā atbildība - turpināt to darīt. Tad ir viena reize, otra trešā reize, un šim jaunietim jau parādās cerība, ka pasaule tomēr ir laba vieta, kur dzīvot. Tāpēc ka kādam rūp viņa dzīve tajā brīdī, kad nevienam nerūp. Tas attiecas ne tikai uz jauniešiem, tas attiecas uz senioriem, uz veciem cilvēkiem, uz mirstošiem cilvēkiem, uz bēgļiem, uz cilvēkiem ar invaliditāti. Kāds viņiem ir noticējis, par spīti tam, ka viņš ir pretojies, par spīti tam, ka viņš ir spurojies, viņš ir noraidījis 10 reizes šo palīdzību, bet 11. reizē viņš pieņems. Un tikai tādā veidā ir iespējams izmainīt cilvēka dzīvi."

"Būtiskākā atšķirība ir tieši tas sistemātiskums, jo tas ir vienkārši projekts, mēs aizbraucam uz divām nodarbībām, un tas beidzas. Nauda beidzas, beidzas arī aktivitātes.  Tas, ko es redzu, ka

sociālie uzņēmumi tieši ar to nepadošanos iet uz priekšu un arī tā sistemātiski maina, kā mēs saprotam lietas, vai tā būtu izglītība, vai tie būtu sociālie pakalpojumi. Viņi cenšas iet cauri šiem mūriem un mūru ir ļoti, ļoti daudz, lai vispār ieraudzītu un novērtētu to, kas ir šis cilvēks otrā pusē.

Lai izdarītu visu, kas ir nepieciešams, lai palīdzētu arī nodzīvot dzīvi jēgpilni ar visdažādākajiem papildu pakalpojumiem. Un man liekas, tieši tā sistemātiskā pieeja un tas, ka tur ir modelis, kas strādā, tas nav vienkārši projekts, un tā, man liekas, arī būtiska atšķirība," vērtē Regita Zeiļa.

Ar jauna mācību gada sākumu Latvijas Radio 1 ēterā atgriežas latviešu valodas stunda. Valodas rēbusus risinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Noslēdzam raidījumu ciklu par vietām, kam cilvēka prāts un rokas ir devušas jaunu dzīvi. Vidzemē viesojāmies Maizes mājā, Zemgalē - Igo mākslas un mūzikas centrā "Ceplis", Latgalē - Andrupenes lauku sētā, bet šodien esam Kurzemē - Nurmuižā Talsu novada Laucienas pagastā, kas ir lielākais un vecākais muižas komplekss Latvijā un ir ne tikai Talsu novada tūrisma pērle.

Šo vietu visdrīzāk gaidīja bēdīgs liktenis, lēna pārvēršanās par drupu kaudzi, neskatoties uz to, ka Nurmuiža ir kultūras piemineklis. Tomēr 2000. gadu sākumā notika brīnums un lielākais un vecākais muižas komplekss ieguvis jaunu dzīvi. Gandrīz 20 gadi bija nepieciešami, lai no nolaistas un puspamestas vietas Nurmuiža pārtaptu par elegantu atpūtas centru. Par Nurmuižas pagātni, tagadni un nākotni stāsts raidījumā. Iepazīstina un par tūrisma iespējām Talsu pusē stāsta novadpētnieks, Nurmuižas pārvaldnieks un gids jeb "Nurmuižas dvēsele" Aldis Denčiks, Nurmuižas "garšu virtuozs" Jurijs Benko, Talsu tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Svarinska. Raidījumā piedalās arī dziedātājs Miķelis Ābols.