Kā labāk dzīvot

Vai un kā iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi? Kādas ir dzirdes traucējumu korekcijas iespējas un vai Latvijā tās ir tādas pašas, kā citur? Raidījumā Kā lābāk dzīvot skaidro dzirdes speciālists-audiologs Nauris Veits, sertificēta audiologopēde Dina Tanberga, otorinolaringoloģe Ilze Sokolova un paciente dzirdes korekcijas līdzekļu lietotāja Jeļena Medvecka-Glinska.

Šīs sezonas ķirbji novākti, jāsāk gatavoties jaunajai sezonai. Par ķirbju, paprikas, meloņu un arbūzu audzēšanu un konservēšanu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta ķirbjaugu, paprikas un čili piparu audzētājas Saiva Pekuse no dārzniecības "Neslinko", un Maija Čerjaka.

Saiva Pekuse iesaka vienkāršu ķirbju marinēšanas recepti:

1,5 kilogrami ķirbja, litrs ūdens, 400 - 600 grami cukura, 3 - 4 ēdamkarotes galda etiķa. Kā arī pievieno kanēļa mizu un krustnagliņas.

Marinādi uzvāra, liek iekšā ķirbi. Atkarībā no ķirbja šķirnes tas būs jāvāra ilgāk vai mazāku laiku. Varbūt tikai jāuzkarsē. Ķirbjus pilda burkās un pēc vajadzības vēlreiz uzkarsē marinādi, lej virsū ķirbjiem. Burkas aizvāko un glabā līdz apēšanai.

Ja vēlas marinēt, audzē vai pērk sulas ķirbi.

Ieteikums: Ja iegūst īpašumā ķirbi, gribas iemarinēt, bet nav saprotams, vai tam paredzēts, vai neizjuks karsējot, vajag paņemt 3 -4 gabaliņus ķirbja, sagrieztus tādā izmērā, kādā vēlas marinēt, un katliņā ar parastu ūdeni uzkarsē, skatoties, pēc cik ilga laika sāk jukt ārā. Ja sadalās ļoti ātri, ķirbis nav izmantojams marinēšanai, bet ir pankūku vai putras ķirbis.

Savukārt Maija Čerjaka dalās ar marinādes recepti paprikai.

Puslitrs ūdens, glāze cukura, glāze baltvīna etiķa un pusglāze olīveļļas. Uzvāra marinādi, met iekšā iztīrītas, gabaliņos sagrieztas paprikas, vāra 5 min., pilda burkās, kur jau priekšā ķiploka daiviņa. Burkas aizvāko un glabā.

Domājot jau par nākamā gada ražu, ir īstais laiks ielabot augsni. Sakritušās koku lapas var likt tur, kur paredzēts nākamā gadā stādīt ķirbjus. Izrok bedri, kurā pilda lapas, pērno zāli, tomātu lakstus no siltumnīcas, ber virsu zemi. Visu vagu piepilda ar jaunām barības vielām.

"Līdz pavasarim vēl nav īsti sadalījies, bet nākamā gadā rokot, pat stingrākās ozola lapas ir sadalījušās," atzīst Saiva Pekuse. 

Starp lapām ber pelnus, kas gan bagātina augsni ar kāliju, gan arī arī nedaudz silda lapas, notiek ātrāk sadalīšanās process. Lapas nevajag bērt biezā slāni, apmēram 20 cm.

Ķirbjus, kad novākti no lauka, nevajag mazgāt, jo tas noārda vaska slānīti, kas aizsargā un ilgāk palīdz uzglabāties.

 

No 25. līdz 29. oktobrim Latvijas Nacionālais dabas muzejā norisinās gadskārtējā rudens ražas izstāde „Ķirbjaugi un paprika 2023”, kurā var gūt ieskatu daudzveidīgajā ķirbjaugu un paprikas pasaulē, iepazīt selekcijas jaunumus, kā arī uzzināt par dažādām garšas un ārstnieciskajām īpašībām.

Sezonas noslēguma dārzkopības izstādē būs apskatāms plašs ķirbju šķirņu klāsts – gan iecienītas un gadu gaitā jau pārbaudītas, gan jaunas rudens lielogu šķirnes. To vidū būs gan ēdamie, gan dekoratīvie ķirbji, gan arī dažādi citi ķirbjaugi – kabači, cukini, patisoni, arbūzi, melotrijas jeb peļu arbūzi, tladiantas jeb sarkanie gurķi un momordikas jeb balzāmbumbieri. Īpaša vieta izstādē atvēlēta krāšņajai un bagātīgajai šī gada piparu ražai – būs gan saldā paprika, gan aso piparu šķirnes.

Netieši dati rāda, ka vegānu skaits Latvijā turpina palielināties. Vegāniska uztura piedāvājums arī. Tomēr bažas par to, ka šāds uzturs ir nepilnvērtīgs un ilgtermiņā var radīt problēmas cilvēka veselībai, nekur nav pazudušas. Vai bažām ir reāls pamats, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas vegāns, zvērināts dzīvnieku advokāts Sandris Ādminis un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore.

"Piemēram, šobrīd aizvien vairāk runā par gaļas patēriņa samazināšanu, un tas varbūt simtprocentīgi neierakstās tajā idejā kā tādā, bet tas neizbēgami arī ir daļa no tā aicinājuma," par iespējamo motivāciju pievērsties vegānismam bilst Sandris Ādminis. "Sāksim ar to, ka paskatāmies, vai tas, cik mēs daudz apēdam tos dzīvniekus, tiešām atbilst tam, ko mums iesaka ārsti, veselības speciālisti, vai tiešām tas ir ilgtspējīgi vides mijiedarbības sakarā. Tas ir viens piemērs. Aicinājums varbūt ir kļuvis iekļaujošāks ar laiku, plašāks."

Lai uzturs būtu pilnvērtīgs, varbūt risinājums ir mākslīgi audzētas gaļas produkti pa reizei?

"Tas jau ir ļoti atkarīgs no apsvērumiem, no motivācijas, kāpēc cilvēks ir izvēlējies piebremzēt ar dzīvnieku produktu patēriņu vai vilkšana mugurā, tai skaitā. Tas jau nav tikai par uzturu, vegānisms tādā ziņā ir kaut kas plašāks par uztura veidu," norāda Sandris Ādminis.

"Ja cilvēkam kā apsvērums ir vairāk saistīts ar savu veselību, tad, piemēram, apēst reizi gadā vai reizi nedēļā kaut ko no dzīvniekiem kādu mazu zvēriņu - trusīti, vistiņu vai zaķīti - tas varbūt dramatiski nemainīs vides situāciju. Ja tā pārliecība ir saistībā ar morāliem apsvērumiem, ar sirdsapziņu, es gribu, lai manas izvēles dēļ nevienam netiek nogriezta galva, trusītim, piemēram, tad tas ir citādāk.

Atkarīgs no cilvēka iekšējās motivācijas."

"Ja es izvēlos būt par vegānu, gribu mainīt radikāli savu dzīvesveidu, savu ēšanu tādu vai šādu apsvērumu dēļ, tad, pirmkārt, noteikti būtu jāizdodas pie sava ģimenes ārsta, jānoskaidro savu veselības stāvokli, kāds tev ir šobrīd. Es esmu redzējusi ļoti gudrus, izglītotus, protams, vegānus, kuri seko līdzi savam veselības stāvoklim, asins, analīzēm, dzer papildus uztura bagātinātājus," analizē Liene Sondore.

"Šis dzīvesveids neiet pretrunā...

Priekšstats, ka vegāniem kaut kas trūkst, tas tā ne vienmēr ir. Es vienmēr saku, nu arī tiem, kas ēd tikai baltmaizi ar sardeli un pelmeni, arī nav pats labākais dzīvesveids. 

Tāpēc, pirmkārt, tev ir jāzina savs veselības stāvoklis. Un tad jau tālāk ārsts pateiks konkrēti, kādus uztura bagātinātājus vajadzētu uzņemt papildus. Būsim reāli, mēs varam varbūt kādu vegānu bārt - nu, nu, nu tagad tev jāapēd reizi mēnesī gaļa! Tā nebūs, ja šim cilvēkam ir konkrēta pārliecība. Bet es domāju, nevajag tās lietas dramatizēt. Mūsdienās ir ļoti daudz pieejami forši produkti. Es esmu absolūti par mājās gatavotu ēdienu un papildus, kas ir jāuzņem, tad tas ir jāuzņem."

Pareizi ir jāsaka un jāraksta - sociālās tīklošanās vietnes, sociālās saziņas (komunikācijas) platformas, arī sociālie mediji, bet ne sociālie tīkli vai soctīkli. Kāpēc tā? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro valodnieki: Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

"Sociālie tīkli ir, bet ieklausieties, ko stāsta mediju speciālisti, ka sociālie tīkli ir katram savi un tās platformas un vietnes, kur tīklojamies, kur nesam to visu uz āru, tie ir sociālie mediji," norāda Dite Liepa. "Nav iebildumu pret vārdu savienojumu "sociālie tīkli", ir runa par pareizu tā lietojumu. Tīkls ir man, tīkls ir jums, mums kaut kur tas tīkls un tad mēs tīklojamies, mums ir tā platforma, kur apmaināmies viedokļiem. Tā skaidro mediju speciālisti, tas nav šajā gadījumā tik ļoti valodas jautājums, ka es kategorijā pareizi - nepareizi runāju. Tas ir par izpratni, kā mums skaidro komunikācijas speciālisti."

"Ir arī iebildums pret vārda mediji lietojumu, jo daudzi uzskata, ka tie nav mediji. Tāpēc pēc arī piedāvā platformas, vietnes, turpina Dite Liepa.

"Šeit ir vēl problēma, ka tīklošanās vai tīmekļošanās, kurš ir īstais vārds, jo vispār mums ir tīmeklis un tas, kas notiek šajā jomā, tā būtu tīmekļošanās, bet tas ir traki garš vārds un grūti izrunājams. Tā kā laikam paliekam pie tīkliem un tīklošanās," pieblist Andrejs Veisbergs.

Par biškopi var kļūt ikviens, pat ja jūsu īpašumā nav zemes gabala, kur novietot bišu stropus. Pietiks ar daudzdzīvokļu mājas jumtu, protams, iesākumā saskaņojot savas darbības ar mājas iedzīvotājiem. Vai bišu vešana uz pilsētas ganībām liepu ziedēšanas laikā arī ir urbānā biškopība? Vai tomēr par pilsētas bitēm varam saukt tās, kas visu gadu pavada savās pilsētu dravās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kas ir urbānā biškopība un kā bites jūtas pilsētvidē. Raidījuma viesi: urbānais biškopis Valdis Janovs, Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs, biškopis Juris Šteiselis un pilsētplānotājs, sociālantropologs Viesturs Celmiņš.

"Bites dzīvo kur vēlas, ne tikai, kur cilvēks viņas noliek. Spiets var iespietot pilsētā un viņas kļūst par urbānām bitēm," atzīst Valdis Janovs. 

Vai kļūt par urbāno biškopiir vienkārši? "Jā, uzliec bišu stropus uz jumta un dravo. Vai viņām ir ko ēst, jā Rīga ir zaļa pilsētā," pārliecināts Valdis Janovs.

"Bites pilsētā ir ļoti socioloģiska lieta. Tas liek biškopim sadzīvot ar kaimiņiem, jo parasti sūdzības no kaimiņiem sākas tad, kad kāds sanīstas ar kaimiņu," atzīst Juris Šteiselis. "Tad uzreiz bites ir vainīgas. Līdz tam viņi dzīvo draudzīgi, bites netraucē, ja kāds... Bija gadījums Koknesē, kur puikas aplaupīja kaimiņienei šķūnīti, nozaga medus burciņas, uzreiz zvanīja uz Biškopības biedrību, aicināja palīgā, ka tur kaimiņa bites, sliktie puikas... Jāuztur labas attiecības.

Nopietni runājot, gribam vai negribam, dibengals bitei ir ass un ir jārēķinās ar to, jāņem arī vērā, ka ir kaimiņi, kuriem varbūt nepatīk, ka bites dzeļ."

Viesturs Celmiņš atzīst, ka cilvēki arvien vairāk dzīvo pilsētās un līdz ar viņiem šajā vidē ienāk arī bites. Ir tikai daudz aizspriedumu un tos vajag lēnām un pacietīgi atspēkot.

Normālais darba laiks, summētais darba laiks, virsstundas, kad ko apmaksā, kad nē – tik daudz variāciju, ka var apjukt… Kā neapmaldīties darba laika uzskaitē un kā vispār uzskaita darba stundas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante Maija Grebenko un jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs.

Ilgtermiņa laika prognozes liecina, ka Latvijā spēcīgu vētru vairāk nekļūs, bet tās arī nepazudīs.  Lielas vētras līdzi sev nes arī pamatīgus postījumus, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot noskaidrosim, kas ir atbildīgs par vētras postījumiem, ja krītošs koks vai norauts jumts nodarījis zaudējumus kādas personas mantai vai veselībai. Skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un jurists Pauls Vasks.

Jānis Abāšins skaidro, ja cieš cilvēks vai īpašums no krītoša koka vai sniega, apdrošinātāji izmaksā atlīdzību. Apdrošinātājs paskatās, vai ir iespēja pret kādu vērst regresa prasību, bet ne vienmēr tas tiek darīts, jo reizēm darbs izmaksā dārgāk, nekā ir kompensācijas apjoms.

"Modelēsim situāciju, ka ir kaimiņš, kuram aug bērzs pie robežas un šis bērzs vienu dienu vējā nokrīt. Ne visos gadījumos, kad šis bērzs nokrīt un uzgāžas automašīnai, un tiek nodarīti zaudējumi, ne vienmēr būs pamats vērst zaudējuma prasību," norāda Pauls Vasks.

Jursists skaidro, lai varētu prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ir jāiestājas trīs priekšnosacījumiem: prettiesiska rīcība no vainīgās personas, konkrēts zaudējumu apmērs un celoniskā saikne starp šo prettiesiski rīcību un nodarītajiem zaudējumiem.

Ir jārūpējas par bīstamajiem kokiem savā īpašumā. Kaimiņam bija pienākums šo koku nozāģēt, viņš to nav izdarījis, viņš ir pieļāvis tiesību normu pārkāpumu.

"Ja koks ir labā stāvoklī un nokrīt vētrā vai dienā bez nevienas vēja pūsmas, viņš nevarēja paredzēt šādu zaudējumu iestāšanos, viņš nav vainīgs. Viņš ir rūpējies par savu īpašumu, viņam nevar pārmest prettiesisku rīcību," skaidro Pauls Vasks. "Par vētrām runājot, tiesu prakse ir viennozīmīga, vai tā ir vētra vai brāzma, kritērijs ir, kāds bija koka stāvoklis. Ja viņš ir bīstams, atbilst noteikumiem, ka būtu bijis pienākums viņu nozāģēt, būs pamats prasīt atlīdzību."

Jaunākajā ES ziņojumā par to, kā dalībvalstīm ir klājies pēdējos desmit gadus digitalizācijas attīstības jomā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāju sekmes digitālo pamata prasmju apgūšanā ir stipri viduvējas. Kāpēc Īrijā 70% iedzīvotāju ir apguvuši digitālās prasmes, bet Latvijā tikai 49%, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē LIKTA prezidente Signe Bāliņa un uzņēmuma "Crayon Latvija" pārstāvis Agris Ivbulis.

"Digitālās prasmes, gan termins, gan tas, ko šīs prasmes ietver, arvien mainās, jo tehnoloģijas nāk arvien jaunas klāt. Tagad pēdējais bubulis, no kura visi baidās, ir mākslīgais intelekts. Protams, tas ir arī saistībā ar drošību, ar kiberdrošību," vērtē Signe Bāliņa. "Kādreiz pietika, ka ieslēdzam datoru, saprotam, kas ir internets, ja mākam atbildēt uz e-pastiem, lieliski. Mūsdienās, ja tev nav sapratne par drošību digitālajā vidē, ja nav sapratne par to, kas ir mākslīgais intelekts vai kādas citas jaunas tehnoloģijas, kas nāk, mēs no viņām baidīsimies, neizmantosim."

"Ja mans darba devējs mani nemāca, vai nu es pats par to rūpējos, vai meklēju citu darba devēju, kas par to gādās un veicinās manu izaugsmi," turpina Signe Bāliņa.

Digitālās pamatprasmju kopums mūsdienās:

saprotu, kāda ir digitālā vide, jo varu darīt, ko ne, tas ir jautājums par drošību, jautājums par to, kā es pats varu radīt saturu - video, audio vai teksts;

tas ir jautājums par komunikāciju, kā es komunicēju ar virtuālo Ivaru, kā es komunicēju ar kolēģiem, kādas ir manas komunikācijas prasmes digitālajā vidē, jo komunikācijas rīku kļūst arvien vairāk;

kā izmantoju tehnoloģijas lēmumu pieņemšanā, kā spēju izanalizēt informāciju, izanalizēt datus, lai varētu pieņemt lēmumus.

"Man nav bažas, runājot par pētījumu, par iedzīvotāju prasmi, vai tas ir 49 vai 51%, tās ir nianses, jo Eiropā vidējais ir 54%. Turpat mēs vien esam," uzskata Agris Ivbulis. "Uztrauc organizāciju segments. Ja runājam par mākslīgo intelektu, tehnoloģijām, jāsaprot, ka šie risinājumi ir bāzēti mākoņpakalpojumu sniedzējplatformās. Lai līdz mākslīgajam intelektam tiktu, ir jāsalauž domāšana, jāsaprot, ka bez pilnīgas vai daļējas resursu pārnešanas uz mākoņplatformu, mēs šīs tehnoloģijas nemaz nespējam pielietot. Jāsāk ar to. Šie cipari ir dramatiski, ja Igaunijā  mākoņservisus izmanto 51% orgaizāciju, Latvijā - 21%. Atpaliekam divas reizes," vērtē . "Tā, pirmkārt, ir nezināšana, otrkārt, - iracionālas bailes, lai arī situācija uzlabojas pēdējos gados."

Signe Bāliņa norāda, ka daudzi izmanto mākoņpakalpojumus to ne nemaz nezinot.

"Skatoties uz notikumiem pasaulē, ir skaidrs, ka arvien vairāk būs jādomā par kiberdrošību. Uzbrukumi, šīs pašas vēstules, kas bija visām skolām un izglītības iestādēm, tas ir pasaules fons. (..) Ja izmantojam mākoņpakaļpojumus, esam daudz drošāki, nekā tad, ja neizmantojam. Tie resursi, ko lielie pasaules vendori [programmatūru piegādātāji] var ieguldīt tajā visā, ir citi, kā mazais uzņēmums, kuram nosacīti serveris stāv zem galda. (..)

Es negribu nevienu biedēt, bet kiberuzbrukumi kļūst arvien biežāki. Šī pāreja uz mākoni ir viens veids, ka pasargāt savu uzņēmumu, kā pasargāt sava uzņēmuma datus," analizē Signe Bāliņa. "Varbūtība, ka hakeris uzlauzīs lielo mākoni, ir daudz zemāka, nekā, ja viņi uzbruks vienam mazajam serverītim. Aizvien vairāk uzbrukumi ir slimnīcām, medicīnas iestādēm, bankām. Visur mēģina."

Lai noskaidrotu, kādas ir Siguldas novada Inčukalna pagasta iedzīvotāju digitālās prasmes, dodamies uz Inčukalna bibliotēku. Tur pēc stundām pie trīs datoriem pulcējas skolēni, bet no rītiem bibliotēkā visbiežāk iegriežas seniori, lai samaksātu dažādus rēķinus.

Interneta krāpnieki šogad no Latvijas iedzīvotāju kontiem nozaguši sešus miljonus eiro. Un gads vēl nav beidzies. Par jaunākajām krāpšanas metodēm un kā no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš un "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns.

Elviss Strazdiņš norāda, ka krāpnieku darbības shēma parasti ir šāda: nozog identitāti, tiekot pie cilvēka Smart ID vai Mobile scan, kas nu kurai bankai. Pēc tam ar šo identitāti jau ņem kredītus vai nomaksas preces.

"Ar pliku personas kodu neviens naudu nenozags," norāda Elviss Strazdiņš.

Eksperti atgādina neveikt nekādus apstiprinājumus paziņojumiem, kur uzsvērts: nevienam nesakiet šo kodu!

"Viņi izmēģinās visu. Ja redzēs, ka cilvēks ir tāds, kas varētu iekrist, viņiem ir smalka analītika, kur viņi skatās cilvēku profilus. Ja pēc vārdiem un tavu zināšanu līmeņa, dzimuma, intelekta līmeņa savelkas kopā, ka tu būtu tas, kurš varētu uzķerties uz šo, mēģinās vienu metodi, otru, trešo, ceturto," bilst Elviss Strazdiņš.

"Jābūt vērīgiem un uzmanīgiem ar pilnīgi visiem datiem, ko rakstām internetā. Tā ir mūsu digitālā identitāte. Ar vienu personas kodu daudz neizdarīs, ja ir personas kods, bankas kods, tur var sākt izkrāpt lielas summas. CVV kods nemaz nav nepieciešams, lai krāpnieku varētu veikt maksājumus ar jūsu bankas karti," turpina Kārlis Svilāns. "Tas atšķiras no valsts uz valsti, kā banku kartes var izmantot visādas transakcijās, vai ar kādiem dāvanu kuponiem. Ir vairāki veikali, kas neprasa pilnu kredītkartes informāciju, pietiek ar numuru."

"Ja vadāt informāciju krāpnieku lapās, tad uz katru taustiņa spiedienu, katru simbolu, ko ievadāt, visu laiku uz serveri aiziet visi dati, ko ievadījāt. Ja paspējāt ievadīt kartes numuru un neko vairāk, ar to pietiek, lai nozagtu naudu no jūsu kartes. Tāpēc, pat ja nenospiedāt pogu "sūtīt", tie dati tāpat ir nosūtīti uz serveri. Momentā bloķējiet karti, ja atklājat, ka esat tikai ievadījuši kartes datus," mudina Elviss Strazdiņš.

"Atnāk  ziņojums par sūtījumu, kam jāveic priekšapmaksa vai muita jāmaksā. Internetā ievada daļu kartes numura un saprot, ka tā ir krāpnieku lapa, ar to pietiek, lai zagtu datus no kartes. Uzreiz jābloķē."

Ja parādās paziņojums "šī lapa ir bīstama", to nevajag ignorēt. 

"Piemēram, ieejat "Swedbank", pēkšņi parādās paziņojums "šī lapa ir bīstama", visticamāk, tam ir iemesls," norāda Elviss Strazdiņš. "Ja ieejat "amazon" un ir  saglabāti karšu dati pārlūkā, un ignorējat paziņojumu par bīstamību, kad veiksiet pirkumu, automātiski ievadīsies karšu dati un tie aizies krāpniekiem."

Pa Latvijas koplietošanas ceļiem ikdienā pārvietojas ievērojams skaits automašīnu, kurām nav izieta tehniskā apskate un nav iegādāta  obligātās civiltiesiskās atbildības polise. Kāpēc speciālisti ceļ trauksmi par šādu problēmu, kas pastāv gadu desmitiem, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvis Agris Daukšte, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Valsts policija Satiksmes drošības vadības biroja priekšnieks Arturs Smilga.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) un Valsts policija oktobrī aktualizējusi tēmu par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas tehniskās apskates un OCTA. Tas aktualizēts, jo aizvien ir ļoti liels to satiksmes dalībnieku skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgiem dokumentiem.

1-2% satiksmes negadījumu izraisa braucēji, kam nav izieta tehniskā apskate un arī iegādāta OCTA, skaidro Agris Daukšte.

"Tas ir pietiekoši daudz, lai tās varētu radīt problēmas. It sevišķi problēmas tas radīs pašiem braucējiem," analizē Oskars Irbītis. "Ja mēs skatāmies, cik mums ir gada laikā negadījumu vispār, tie ir apmēram 40000 negadījumu katru gadu. Vidēji vismaz divi automobiļi katrā šajā negadījumā [ir iesaistīti], tātad ap 80000 automobiļu, kas iesaistīti negadījumos. Aktīvi transportlīdzekļi, kas piedalās satiksmē, mums ir apmēram 800000, tie, kas iziet apskati, kas reāli parādās uz ceļa, tie, kurus var nofiksēt. Tas nozīmē, ka katrs desmitais automobilis reāli iekļūst negadījumā. (..) Tātad ir darīšana ar apdrošinātājiem un tas nozīmē, ka risks, ka tomēr nāksies maksāt pašam no savas kabatas un tie cipari var būt diezgan lieli, ir ļoti reāls. Cilvēks vienkārši neapzinās to, ka faktiski vislielākās finansiālās problēmas ne jau sagādās policija vai kāds no šiem uzraugošajiem, bet tie varētu būt arī apdrošinātāji, piemēram, ar regresa prasību, ka cilvēkam pašam nāksies samaksāt par to, ko viņš apskādējis."

Statistika rāda, ka negadījumos, kuros iesaistīts neapdrošināts transportlīdzeklis, ļoti bieži ir "džentelmeņa komplekts" - transportlīdzeklim nav arī tehniskā apskate un vadītājs vēl ir dzērumā. 2022. gadā no negadījumiem, kas izraisīti bez OCTA, 30% ir tie, kurus izraisījuši transportlīdzekļi, kuriem nav arī tehniskās apskates.

Raidījuma viesi ir pārliecināti, ka nevar būt nekādi aizbildinājumi un attaisnojumi cilvēkam, kāpēc viņi izmanto auto bez tehniskās apskates un OCTA, respektīvi neievēro noteikumus. Tas rada apdraudējumu ne tikai pašam vadītājam gadījumā, kuru raksturoja Oskars Irbītis, bet tas ir arī tiešs apdraudējums visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem.