Kā labāk dzīvot

Dāvanu gaidīšana ir īpašs prieks. Saņemšana – jo lielāks. Tomēr varbūt varam gūt arī prieku no dāvanu gatavošanas?  Tas noteikti nebūs mazāk vērtīgi. Viss par un ap dāvanām raidījumā Kā labāk dzīvot. Dāvanas veidot palīdz bloga "Liene gatavo" autore Liene Brunzete, žurnāla "Praktiskais Latvietis" redaktore Sandra Ruska.

Dāvināšana ziemassvētkos ir un būs, un to nevajag izskaust. Jā, tā ir kļuvusi komercializēta un reizēm kļūst par apgrūtinājumu," atzīst Sandra Ruska.

Abas viešņas dalās pieredzē, ka dāvanas var būt tikai bērniem, bet pieaugušie savstarpēji lozē, kuru apdāvinās. Tāpat šajā steidzīgajā laikā laba dāvana ir vienkārši kopābūšana.

Liene Brunzete piebilst, ka viņa ir par jēgpilnām dāvanām, lai ar putekļiem neapaug kārtējā svece. Varbūt mazliet zūd pārsteigums, bet draugu pulkā savstarpēji iesūta sarakstu, lai zina, ko cilvēki vēlas. Tad tiešām zina, ko cilvēks patiesi gaida un būs priecīgs saņemt.

Daži ieteikumi vienkāršām un ne pārāk sarežģītām garšīgam dāvanām

Grauzdētus zemesriekstus apviļā izkausētā šokolādē. Ar karoti veido nelielas piciņas un ļauj sastingt. Ātri un garšīgi.

Dateļu konfektes: dateles pārgriež, izņem kauliņus, iekšā liek, piemēra, zemesriekstu sviestu, apviļā kausētā šokolādē un ieliek uz kādām stundām ledusskapī. iznāk mazliet veselīgās konfektes!

Vienkārša recepte: pudelē ielej kvalitatīvu olīveļļu un tās garšu pastiprina ar dažādiem garšaugiem – rozmarīnu, ķiploka daiviņu vai čili. Tā ir dāvana, kas ilgi glabājama un derīga.

Vēl var uzpūstās kvinojas sēklas iejaukt kausētā šokolādē, izlīdzināt uz cepampapīra, pārkaisīt ar žāvētu ogu (piemēram, dzērveņu) gabaliņiem. Atdzesē, salauž gabaliņos un gatavs!

Šokolādes braunīji. 100 g tumšā šokolāde, 100 g baltā šokolāde, 170 g kviešu miltu, 80 g brūnā cukura, 80 g baltā cukura, 50 g valriekstu, 305 g kakao, 150 g sviesta un 3 olas.

Izkausē šokolādi un sviestu karstā ūdens peldē, iemaisa olas un pārējās sastāvdaļas. Rūpīgi sajauc, lej cepamtraukā un cep apmēram pusstundu 180 grādos.

Zemesriekstu sviesta cepumi. 270 g zemesriekstu sviesta, 80 g brūnā cukura, 1 ola. Visu samaisa, izveido mazas bumbiņas un cep 8-10 min. Gatavs.

Protams, var dāvināt ne tikai garšīgas dāvanas, bet arī teātra vai koncerta biļetes, abonementu baseina vai sporta zāles apmeklējumam.

Kopš 2022. gada elektroenerģijas cenu milzīgā kāpuma tās nu ir krietni kritušās, bet daudziem patērētājiem, joprojām spēkā ir ļoti neizdevīgi līgumi ar augstu fiksēto elektrības cenu. Kā šobrīd rīkoties šo līgumu īpašniekiem un tiem, kam tuvākajā laikā līgums jāpārslēdz? Kādu tarifu izvēlēties un kā pārvaldīt mājsaimniecības izdevumus par piegādes pakalpojumu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē AS "Sadales tīkls" komunikācijas direktore Gunta Līne, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, RTU pētnieks

Gunārs Valdmanis.

Gunta Līne skaidro, ka pamata vai speciālo tarifu plānu izvēlēties, kā arī pieslēguma veidus izvēlēties un mainīt var interneta mājaslapā. Plānu var mainīt reizi mēnesi, tikai jāņem vērā speciālā tarifu plāna nosacījumi.

Lai sekotu līdzi dažādām izmaiņām, lai saprastu esošās izmaksas un rēķinātu gaidāmas izmaksas,viņa iesaka ievadīt datus mājaslapā un iepazīties ar rezultātiem.

"Nav īpaši vienkārši, to es apzinos. Droši vien tā ir ar jebkuru preci," atzīst Gunta Līne.

Nav tādas publiskā sektora profesijas, kuras pārstāvji necieš no klientiem nākošas emocionālās  un arī fiziskās vardarbības. Izpētot gana daudz statistikas rādītāju pirmajā vietā pārliecinoši ir tiesībsargājošo struktūru darbinieki, kas tiek aizskarti verbāli un fiziski. Bet tā kā pati profesija paredz, ka tajā strādājošajiem ar to ir jāsaskaras, tad policistus strīpojam ārā un te rodas būs jauns līderis - veselības nozarē strādājošie. Gan ASV, gan Eiropā pacienti un to tuvinieki nereti brūk ar dūrēm un lamām virsū ārstiem, medmāsām un sanitāriem. Diemžēl situācija tikai pasliktinās arī Latvijā. Vai tai var atrast kādu risinājumu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē speciālisti. Raidījuma viesi: ārsts nefrologs Kārlis Rācenis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, profesors psihiatrs Māris Taube.

Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, asociētais profesors, ķirurgs Haralds Plaudis.

"Praktiski ikviens medicīnas darbinieks ir saskāries ar emocionālu vai fizisku vardarbību, domāju, ka tas lielākais "piķis" manā karjerā šajā aspektā bija Covid pandēmijas laiks," vērtē Kārlis Rācenis.

Viņš atzīst, ka nepublisko ziņas, ko saņēmis, bet ja būt publicējis simtiem ziņas ar draudiem, tas ir satraucošs rādītājs. Arī fiziski piedzīvojis Covid laikā uzbrukumu auto stāvvietā pirms došanās uz darbu. Pēc stundu garām pārrunām ar uzbrucējiem izdevies doties uz darbu, bet Rācenis atzīst, ka pārdomas bijušas vēl ilgi un no tā arī cieš pacienti, jo šāds konflikts ietekmē dziļi emocionāli, ir grūti pārslēgties uz pragmatiskām lietām.

"Situācijas ir tik biežas, ka man tas vairs nav pārsteigums. Negribu teikt, ka viss kārtībā mediķu pusē. Protams, ir daudz jāmācās un mēs arī mācāmies, arī empātiju var mācīties. Komunikācijas spējas ir jāmācās," atzīst Kārlis Rācenis. "Skaidrs, ka ārsts, medicīnas māsa un ārsta palīdz saprot, ka mūsu darbs ir palīdzēt slimam cilvēkam, kurš jau ir tādā diez gan trauslā stāvoklī. Viņa psiholoģiskais stāvoklis ir trausls. Vienam trauksme var būt lielāka, citam - mazāka. Tomēr ir kaut kādas robežas jānovelk."

Rācenis vērtē, ka par šo problēmu ir ne tikai jārunā, bet jābūt arī likumiskām izmaiņām, lai zinātu, kā rīkoties un kāda ir aizsardzība pieejama.

Arī Liene Cipule atzīst, ka ir gandarīta, ka par problēmu sāk runāt, jo uzbrukumi mediķiem notiek.

"Tas apdraudējums, ko jūt dienesta darbinieki, nevar teikt, ka tā ir normālība, bet tā ir jau darba daļa. Faktiski katru dežūru ir vismaz trīs mediķi, kas saskaras ar vardarbību," komentē Liene Cipule.

"Mums tā ir darba daļa. Risinājumiem ir jābūt plašiem, sākot no atbildības palielināšanas par šādu rīcību, jo tā apdraud nākamos pacientus, kam jāsaņem palīdzība," turpina LIene Cipule. "Tas ir pacientu drošības jautājums, gan mediķu izvēli strādāt šo darbu, kas jau tā ir diezgan izaicinošs - ziemā, naktī uz ceļa mežā strādāt. Ja esi arī ļoti apdraudēts, vari arī vienkārši pieņemt lēmumu doties prom. Neviena nauda, neviens algas pielikums nevar šo sajūtu mazināt."

Grūstīšanās, verbāli aizskārumi ir ikdiena.

Šobrīd sabiedrībā jūtams neliels satraukums par to, ka no 2024. gada portālam "eveseliba.gov.lv" varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem - ar mobilo lietotni "eParaksts mobile" vai personas apliecību (eID karti), un vairs nebūs iespējams izmantot internetbanku, lai pieslēgtos sistēmai. Vai tiešām ir pamats uztraukumam, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine un Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas projektu vadītāja Aleksandra Kozlova.

Raidījuma viešņas skaidro, ka iecerētās izmaiņas, pirmām kārtām, saistītas ar drošību, lai cilvēkiem būtu drosa piekļuve saviem veselības datiem.

No 2024. gada 1. janvāra bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēma būs obligāta un tiks nodrošināta visā Latvijā. Bet vai iedzīvotāji izmaiņām ir gatavi, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe un Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, ZERO Waste Latvia pārstāve Mairita Lūse.

Sazināmies arī Latvijas pašvaldību savienības padomnieci lauku attīstības jautājumos Sniedzi Sproģi.

Jaukās ziemas dienas vilināt vilina laukā, uz mežu un varbūt kādu arī izaicina uz ziemas peldi. Tomēr jāpadomā arī par drošību, tāpēc ka ziemas galvenais ierocis aukstums var radīt dažādas problēmas. Kā sevi pasargāt, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (galvenais ārsts Uģis Zariņš un Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Apdeguma centra direktors Sergejs Smirnovs.

Uģis Zariņš iesaka ziemā mašīnā braukt apģērbā, it kā būtu ārā, ja notiek negadījums un nav iespēja izkļūt no mašīnas, ir daudz lielāka iespēja ilgāk būt silti.

"Kādreiz ar apbrīnu skatos uz cilvēkiem, kas ziemas laikā pirms kāpj mašīnā novelk virsdrēbes, paliek pat kreklā vai kleitā. Laba mašīna ar labu apsildīšanu viss it kā kārtībā. Bet jāatceras, ka jūs vienmēr varat ciest negadījumā. Ja mašīna ar visu labo apsildi ielido grāvī, aizmīca durvis ciet, nevar neviens dabūt no šīs mašīnas ārā, vai varbūt nepamana jūs. Un jūs esat mīnus grādos, piemēram, t-kreklā, tad tas ir minūšu jautājums, lai cilvēks nosaltu pat līdz nāvei," norāda Uģis Zariņš. "Ja palīdzība parādās pēc ilgāka laika, kaut vai pusstundas, stundas, ar to pietiek, lai cilvēks ne tikai gūtu apsaldējumus, pat aizietu bojā.

Mans ieteikums būtu ziemā braukt ar transporta līdzekli tādā apģērbā, it kā ietu ar kājām. Speciāli neizģērbties, lai paliktu dzīvs. Varbūt tā trauma, ko var gūt satiksmes negadījumā, nav tik smaga, bet ir ierobežota iespēja izkļūt no transporta līdzekļa. Tad var nosalt."

No 2024. gada 1. janvāra publiskās vietās jābūt pieejamiem automatizētiem ārējiem defibrillatoriem. Vai tas nozīmē, ka kritiskā situācijā šo aparātu drīkstēs lietot jebkurš? Par pirmās palīdzības sniegšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kardiologs Ainārs Rudzītis un kardiologs Andris Skride, kā arī Natliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes mediķis un pirmās palīdzības speciālists Miķelis Puķītis.

Andris Skride skaidro, ka ar Ministru kabineta noteikumiem definēs, kur šīm ierīcēm būs jāatrodas un attiecīgi valsts iestādei, pašvaldības vai privātai iestādei būs jārūpējas, lai šī ierīce, kas patiešām var glābt dzīvību, tur būtu. Pirmām kārtām tās būtu telpas, kur pulcējas daudz cilvēku.

Sarunas laikā Skride rosina, ka viena no vietām, kur šādam defibrillatoram būtu jāatrodas, ir Latvijas Radio priekštelpa. 

Ainārs Rudzītis piebilst, ka svarīgas ir labi pamanāmas norādes, kur šāds aparāts atrodas, lai nepieciešamības gadījumā cilvēki varētu orientēties. Viņš kā ārsts ārvalstīs ievērojis labi pamanāmas norādes jau ierodoties stacijā vai lidostā.

Ainārs Rudzītis arī iepazīstina, kā rīkoties ar šādu defibrillatoru, ja nepieciešams kādam sniegt palīdzību.

Vai mums ir jāuztraucas par mikoplazmas pneimoniju, kas izplatījusies Ķīnā? Ja arī nē, tad joprojām ir lērums citu vīrusu un baktēriju, kas vēlas mūs noguldīt slimības gultā. Par šobrīd izplatītākajām infekcijas slimībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure. Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāju Larisu Savrasovu.

"Saslimstība pieaug, to var izteikti manīt jau pēdējās trīs nedēļas, no pagājušās nedēļas ārkārtīgi. Varētu domāt, ka ir gripas epidēmija, bet tā nav gripas epidēmija, ir milzīgi daudz Covid infekcijas, ir daudz paragripas vīrusu, pa kādam gripas gadījumam, norāda Alise Nicmane-Aišpure.

Ārste arī min, ka cilvēki vairs nav tik piesardzīgi kā Covid laikā.

Dace Zavadska atzīst, ka šobrīd cirkulē visi trīs vīrusi, gan gripa ir sākusies, nav nomācošā vairākumā, bet gadījumu skaits pieaug. Covid savukārt ir izteikti maziem bērniem, zīdaiņiem līdz gada vecumam.

Ģimenes ārste iesaka, ka pie pirmajām iesnām, piesmakušas balss, sāpēm kaklā, nesaprotama noguruma muskuļos vai drudža sajūtu būtu gudrāk palikt mājās.

"Covid ir lipīgs jau divas dienas pirms parādās simptomi, arī pārējās vīrusa infekcijas. Ja es sajūtu, ka tikko palieku slims, gudrāk ir palikt mājās," mudina Alise Nicmane-Aišpure.

Ārste mudina vienoties pa tālruni ar ģimenes ārstu par darba nespējas lapu vai darbā par iespēju strādāt attālināti, lai lieki infekciju neizplata, jo tā ir vislipīgākā pirmajās dienās.

Iepazīstinot ar saslimšanas statistiku, SPKC pārstāve Larisa Savrasova norāda, ka kopš gripas monitoringa sākuma saslimstība nedaudz pieaug, līdzīgā līmenī gripas izplatība ir arī Eiropas valstīs.

Pērkot labi zināmu zīmolu viltojumus, ir jārēķinās, ka tas var izrādīties finansiāli ļoti neizdevīgs pirkums. Kāpēc? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departaments projekta koordinatore Viktorija Kasara, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Arturs Kovaļenko un VAS "Latvijas Pasts" valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Pēdējos gados Latvijas laukos slēgtas daudzas pasta nodaļas. Tukuma novada Vānes pagastā dzīvo 740 iedzīvotāji un pasta nodaļa Vānē tika slēgta šogad. Tad izveidoja pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, (Latvijā kopumā tādas ir 403), kas atradās Vānes pagasta pārvaldē un iedzīvotāji pastnieku varēja satikt stundu no rīta. Šobrīd arī pasta pakalpojumu sniegšanas vieta Vānē ir likvidēta un iedzīvotājiem tiek piedāvāts pakalpojums "pasts uz mājām". Kādas ir iedzīvotāju iespējas laukos saņemt pasta sūtījumus un citus pasta pakalpojumus?

Šogad decembrī Latvijā valda pilnvērtīga ziema ar attiecīgiem braukšanas apstākļiem. Tāpēc pāris labu padomu no drošas braukšanas speciālistiem par to, kā savaldīt savu dzelzs rumaku tad, kad slīd un snieg, par sliktu nenāks nevienam. Raidījumā Kā labāk dzīvot tos atklāj Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes docents un CSDD Statistikas daļas vadītājs Juris Kreicbergs un Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Par drošu braukšanu rudenī un ziemā runājām arī novembrī, kad vēl nebija sasnidzis.