Vai un kāda nozīme ir izglītībai ģimenes veidošanā? Pētījumi rāda, ka mazāk izglītots vīrietis ir lielāks drauds laulībai, nekā mazāk izglītota sieviete. Tomēr abos gadījumos, palielinoties izglītības līmeņa starpībai, palielinās arī iespēja izšķirties. Vai tiešām tas ir tā, vērtē sociālantropologs, Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Marita Zitmane un psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

Pirmās grāmatas bērniem un lasīšana bērnudārzā. Interesējamies, vai mazuļiem nepieciešamas īpašas grāmatiņas, vai ir jēga tām bilžu grāmatām kāda ir grāmatu pieejamība bērnudārzos? Ģimenes studijā sarunājas Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pirmsskolas un sākumskolas nodaļas lektore Inese Eglīte, Rīgas centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas "Vidzeme" galvenā bibliotekāre Daiga Trakina un vecāku organizācijas „Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa Smildziņa.

Saskaņā ar starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma datiem optimāls vecums, kad ir jāsāk mācīties lasīt, ir četri gadi. Tiem bērniem, kuri sākuši mācīties lasīt tikai piecu gadu vecumā, sākumskolā ir zemāki sasniegumi mācībās, vēl zemāki sasniegumi ir tiem, kuri sākuši mācīties lasīt sešu vai septiņu gadu vecumā. Tāpēc Ģimenes studija jautā, vai bērnudārzā ir jāiemācās lasīt, cik plašs ir pirmsskolas vecuma bērniem domāto grāmatu klāsts un vai tas pieejams arī bērnudārzos?

"Labākā prakse, kad sākta būtu brīdis, kad mamma un tētis saprot, ka tas bērns viņam atsaucas un viņam interesē. Citam tas ir absolūti mazs vecums," norāda Vineta Jonīte. "Bet, ja runājam par to, kas rakstīts programmās, norādījusi metodiskajos ieteikumos, tad šobrīd arī četri gadi jau ir starpposms starp to, vai bērns lasa, vai tas ir pirms lasīšanas stadijā, vai viņam tiek motivēta un pamatota šī vēlme vidē."

"Visticamāk, ka mazuļi ir spējīgi atrast saikni starp lasīšanu. Es piesaukt arī uzreiz rakstīšanu, jo reizēm tas ir absolūti paralēls process kā vilciena sliedes. Tad, kad šī interese par to, ko es spēju izdarīt ar grāmatu, rakstīto vārdu, ar to, ko kāds man ir sagatavojis, un materiālu, tas ir ļoti svarīgi," turpina Vineta Jonīte.

Viņa arī norādka, ka nevajadzētu bažīties par to, ka bērnudārzā nav grāmatu vai nav materiālu, lai bērnam atbalstītu vēlmi un gribēšanu lasīt.

Latvijā tapuši jauni, mūsdienīgi mācību un metodiskie līdzekļi latviešu valodas apguvei skolēniem ar dzirdes traucējumiem. Tie ir izstrādāti Valsts izglītības satura centra projekta Skola2030 ietvaros, sadarbojoties ar Latvijas speciālistiem un iedvesmojoties no starptautiskās pieredzes. Kā tie tapuši, vai piemēroti visiem un kādi materiāli vēl nepieciešami, lai teiktu, ka virzāmies uz visaptverošu iekļaujošo izglītību, vērtējam Ģimenes studijā. Iepazīstina un skaidro pedagoģe, logopēde Inamora Zaiceva, jauno mācību līdzekļu autore, kas izmanto tos arī praksē, Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas direktora vietniece  un sākumizglītības skolotāja Justīne Smuļkēviča, Izglītības un zinātnes ministrijas Ministres padomniece iekļaujošās izglītības jautājumos Nellija Repina.

Ierakstā uzklausām Latvijas Bērnu Dzirdes centra ārsti Sandru Kušķi.

Atskatoties uz sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci! 2023", Ģimenes studijā saruna par to, kā vairot empātiju pret sarežģītajiem pusaudžiem skolās vidē un kāda ir emocionāli kompetenta skola? Kādi ir galvenie secinājumi pēc labdarības maratona, vērtē Latvijas bērnu atbalsta fonda vadītājs Kaspars Markševics, „Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, Jaunciema pamatskolas direktores vietniece, MOT trenere, bijusi sociālais pedagogs, bijusi Skola2030 iekļaujošas izglītības jomas vecākā eksperte Anna Zaula, atbalsta centrs "Tilts" pārstāvis, apmācību programmas "Emocionāli kompetenta skola" treneris Kaspars Prūsis un Iecavas vidusskolas skolotāja Sanita Meškalo.

19 % jeb katra piektā sieviete Latvijā pēc laulībām nemaina savu uzvārdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par Latvijā slēgtajām laulībām 18 gadu periodā no 2004. līdz 2022. gadam. Ģimenes studijā interesējamies, kādi ir biežākie iemesli uzvārda maiņai vai tieši pretēji - izvēlei to nemainīt.

Vērtē Latvijas Universitātes pētniece, sociālās antropoloģijas pasniedzēja Ilze Mileiko, demogrāfs un uzvārdu pētnieks Ilmārs Mežs un Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Bumbiere-Kaže.

Katru gadu Latvijā noslēdz vairāk nekā 10 tūkstošus laulību. 2022. gadā Latvijā reģistrētas 11 848 laulības. 2023. gada sākumā 49,1 % pilngadīgo vīriešu un 41,2 % sieviešu bija precēti. Noslēdzot laulību, visbiežāk sieviete pāriet vīra uzvārdā, tomēr ir arī izņēmumi.

Atskatāmies uz 2023. gadā paveikto: kādas bijušas tendences raidījumu tematikā, kādas bēdas un problēmas apspriestas un analizētas, kas iepriecinājis un kas izdevies, ko gribētos turpināt risināt un aktualizēt arī nākamajā gadā. 

Mairita Znotiņa izceļ raidījumu par bērnu diendusu bērnudārzā un raidījumu, kas skanēja pirms Tēvu dienas.

Sarmīte Kolāte min, ka šajā gadā daudz runāts par smagām tēmām, bet šajā reizē izceļ sarunas par iespējām vecākiem savienot bērnu kopšanas atvaļinājumu ar papildus darbu, kā papildināt ģimenes ienākumus laikā, kad viens no vecākiem ir bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Agnese Linka izceļ raidījumus, kuros bija saruna par šķirto vecāku saskarsmes tiesībām ar bērniem, ar kuriem nedzīvo kopā. Tāpat viņa min pētījumu, kas rezultējas ar raidierakstu sēriju "Līdera apskāviens".

Liene Vimba savukārt min raidījumu par sekmēm, kas viņai pašai kā mammai palīdzējis rast risinājumu problēmām, lai palīdzētu bērnam vieglāk mācīties. Tāpat viņa min raidījumu "Dod pieci!" ietvaros par ārpusskolas nodarbībām pusaudžiem.

Ziemassvētki nosvinēti, bet Jaunā gada sagaidīšana vēl priekšā. Vairums ģimeņu tieši Ziemassvētkiem kopā gatavojās, domāja, lai tie būt ne tikai pasēdēšana pie bagātīgi klāta galda, bet arī neaizmirstami mirkļi sarunājoties, kopā dziedot vai ejot rotaļās. Kā radu sanākšanas ne tikai Ziemassvētkos, bet citos godos rīkot tā, lai tā būtu priecīga un gaidīta tikšanās visu paaudžu ģimenes locekļiem? Kā noorganizēt atmiņā paliekošu lielu radu saietu, kurā satiekas cilvēki, kas ir radi, bet viens otru pat lāga nepazīst?

Ģimenes studijā sarunājas izglītības darbiniece no Praulienas Guna Ruļuka, kura bieži rīko dažādas radu sanākšanas. Vismaz reizi nedēļā tiekas vismaz 15 cilvēki. Arī veselības nozarē strādājošā Anta Nasteviča pati rīkojusi radu saietus, lielus dzimtas saietus, kur pulcējos no 60 līdz 100 cilvēkiem. Tāpat folkloras un tautas mūzikas eksperte Katrīna Feldmane organizē ģimenes svētkus sev un draugiem. Savukārt uzņēmējs Uģis Ozoliņš, kurš arī organizē dzimtas saietus, uzdāvinājis visai ģimenei dzimtas ģerboni

Sociālajos medijos laiku pa laikam pavīd informācija, kur kāds jau pilngadīgs cilvēks, skatoties uz analogo pulksteni, nezina, cik tas īsti rāda. It kā ir attaisnojums - dzīvojam laikmetā, kurā dominē digitālais laikrādis. Tāds atrodams katrā tālrunī un arī mājās bieži vien ir tieši šāds laika rādītājs. Vai bērniem skolā tagad ir grūtāk iemācīt, cik rāda analogais pulkstenis, vai bērniem laika izjūta ir līdzīga pieaugušo laika uztverei? Vai laiks "skrien" arī bērnībā?

Raidījumā Ģimenes studija vērtē un analizē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas vadītāja, asociētā profesore Ineta Helmane, Rīgas 6.vidusskolas sākumskolas skolotāja un klases audzinātāja Kadrija Beirote un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.

Raidījumā uzklausām arī Mārupes valsts ģimnāzijas 1. un 2. klases skolēnu domas par pulksteņlaiku.

Ziemassvētku noskaņās Ģimenes studija dodas uz Leļļu teātri, kur nesen renovētajā Latvijas Leļļu teātra vēsturiskajā ēkā pirmizrādi piedzīvoja iestudējums "Riekstkodis un Žurku ķēniņš". Ar kādām sajūtām atgriežas aktieri vēsturiskajā ēkā, kādu brīnumu gaida mazie skatītāji, vai bija noilgojušies pēc teātra un vai Ziemassvētku sajūta ir katrā mūsos?

Nesen iznākusi grāmata bērniem par dzimumu līdztiesību "Puika, kas spēlējās ar lellēm". Grāmatas autors Ilis, īstajā vārdā Iļja Marija Boļšakovs – filozofs, teologs, mācībspēks, dažādu stāstu, publikāciju, mācību līdzekļu un nu arī bērnu literatūras autors. Cik aktuāla problēma bērnu audzināšanā ir dzimumu stereotipi un vai puikas un meitenes būtu audzināmi atšķirīgi, diskutējam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: grāmatas autors - rakstnieks, filozofs Iļja Marija Boļšakovs, sociālantropoļoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa, ārste-psihoterapeite Laura Valaine un trīs bērnu mamma Māra Veselova.

Dzimumu līdztiesības jautājums,  sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana ir iekļauta gan mūsu pašu valsts plānos un stratēģijās, gan dažādos starptautiskos dokumentos. Taču ik pa laikam veikti pētījumi liecina, lai gan Latvijas iedzīvotāji dzimumu līdztiesību uzskata par svarīgu vērtību un vēlas dzīvot līdztiesīgā sabiedrībā, reālā situācija tomēr mums vēl ir diezgan tālu no vēlamās. Par dzīmumu līdztiesību un puiku un meiteņu audzināšanu diskusija ar raidījuma viesiem.