Kā labāk dzīvot

Ja ilgstoši trūkst viens vai vairāki zobi, pārējie zobi palielinātas slodzes dēļ var mainīt savu atrašanās vietu, kā arī pastiprināti nodilt, radot būtiskas pārmaiņas žoklī un sakodienā, un pazeminot dzīves kvalitāti. Ko mūsdienās iespējams panākt ar zobu protezēšanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes, žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs.

"Izņemama protēze lielākai daļai dzīves kvalitāti pasliktina. Izveidot skaistu smaidu ar izņemamu protēzi ir iespējams, bet galvenais ir funkcija un tā cieš visvairāk. Piemēram, cietāku ēdienu vairs nevar sakošļāt," norāda Arnolds Bite.

Statistika rāda, ka kraukšķīgi un cietāki ēdieni cilvēkiem ar izņemamu protēzi nav pa spēkam. Bet ir arī cilvēki, kas nejūt protēzes spiedienu. Tomēr lielākai daļai tas ir dzīves kvalitātes kritums, ēdiena izvēles izmaiņas un ilgtermiņa sekas. 

Ārsts mudina apdomāt, vai izņemama protēze būs optimālais risinājums. Bet katrs gadījums ir individuāls.

Klāt tomātu ražas laiks, bet kā sasniegt izcilus rezultātus šo ogu audzēšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj tomātu audzētāji - tomātu kolekcionārs Valdis Pūliņš un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse.

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 16. līdz 20. augustam norisināsies tradicionālā tomātu izstāde, kurā vienkopus varēs apskatīt vairāk nekā 300 dažādas tomātu šķirnes. Līdzās tomātiem būs apskatāmi arī krāšņi un aromātiski garšaugi.

Mājokļa skursteņu tīrīšana primāri ir ugunsdrošības lieta, bet nedrīkst arī aizmirst - pareizi iztīrīts skurstenis  ekonomē apkurei paredzēto kurināmo. Par skursteņu tīrīšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā skursteņslauķis Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes pārstāve Iveta Uka.

"Katru gadu līdz apkures sezonai noteikti jāiztīra skursteņi un dūmvadi. Ja tie nav darba kārtībā vai tehniskais stāvoklis nav atbilstošs, piemēram, skurstenis ir apdrupis, tas noteikti ir jāremontē un jālabo," norāda Iveta Uka.

Arī apkures ierīcēm un iekārtām - krāsnīm un plītīm - jābūt sakoptām līdz apkures sezonas sākumam.

Diemžēl skursteņi joprojām deg un ir arī ugunsgrēki, ko izraisījušas netīrītas apkures ierīces.

2022. gadā Latvijā reģistrēti 6700 ugunsgrēki, no kuriem 26% bija dzīvojamās mājās, savukārt 13 % no tiem izcēlās bojātu vai nepareizi lietotu apkures ierīču dēļ.

Pieaug izsaukumu skaits arī uz gadījumiem, ka deg sodrēji. Tas liecina par to, ka skursteņi nav tīrīti.

Māris Bambis uzskata, ka bieži skursteņi netiek regulāri apkopti arī nezināšanas dēļ. Protams, vissliktākais stāvoklis ir skursteņiem vecās mājās. Viņš arī atgādina, ka par to, kā sakārtot apkures sistēmu un dūmvadus ir jādomā no mirkļa, kad beidzas iepriekšējā apkures sezona.

Iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli un ieteikumi, kas jāņem vērā tagad un kas gaidāms nākotnē. Padomus raidījumā Kā labāk dzīvot sniedz mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs

Mareks Kļaviņš un "Latio" mājokļu nodaļas vadītāja, nekustamo īpašumu eksperte Evija Dzenīte.

12. augustā norisināsies Latvijas Dabas fonda rīkotais pirmais Pļavas festivāls. Par tā mērķiem, norisi un daudzveidīgo aktivitāšu klāstu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Dabas fonda botāniķe Rūta Sniedze un Latvijas Dabas fonda īstenotā pļavas produktu zīmola projekta vadītāja Inga Muižniece.

"Festivāls ir veltīts pļavām, jo tās ir ekosistēmas, kas strauji izzūd. Tās veidojušās ilgstoši, cilvēkam saimniekojot dabā, un nespēj saglabāties bez cilvēka klātbūtnes. Tāpēc būtiski par to stāstīt, ja vēlamies saglabāt ziedošās pļavas, kas ir arī nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība, vajag cilvēku izprati un līdzdarbošanos, zināšanas par procesiem, kas notiek pļavā un ko pļava var dot arī 21. gadsimtā," skaidro Rūta Sniedze.

Savvaļas augu sēklu vākšanas meistarklase, kukaiņu ķeršana, pļavas produktu tirdziņš, radošas darbnīcas un lekcijas, ainavu tūre un mūziķes Keitijas Bārbales koncerts – tik daudzveidīga ir Latvijas Dabas fonda Pļavas festivāla programma. Festivāls notiks 12. augustā plkst. 10.00 – 22.00 Mazjumpravas muižas teritorijā.

Mazjumpravas muiža atrodas Rīgā, Ķengaragā. Turp var doties arī ar 7. tramvaju. Vietas izvēle bijusi diezgan spontāna. Pirms gada Ķengaraga promenāde vienā daļā Latvijas Dabas fonds sāka veidot pilsētas pļavu un kāda aktīva sēklu vācēja Ilga dzīvo tieši šajā rajonā. Viņa tieši Ķengaragā, Daugavas malā, ir savākusi daudzu augu sugu sēklas un arī aktīvi piedalījusies sēšanā. Šķitis, kā šī ir laba vieta, kur parādīt, ka daudzveidīga daba ir tepat līdzās arī Rīgā.

Par mūsdienīgu pilsētvidi saistībā ar klimata neitralitātes mērķiem - kā būvēt energoefektīvākas mājas, kā ar pilsētas apzaļumošanu kompensēt pilsētā radīto piesārņojumu, kā pilsētas iedzīvotājiem sadarboties, lai sekmētu tīrākas un veselīgākas vides saglabāšanos pilsētā. Tāpat ļoti būtiska nozīme pilsētas plānošanā ir apzaļumotajām zonām, parkiem, kas pilsētniekiem ļauj atvilkt elpu steidzīgajā skrējienā un palīdz uzturēt labu mentālo veselību.

Šo tematu pārrunājam kopā ar arhitekti Andru Šmiti, Rīgas pilsētas galveno dizaineri Evelīnu Ozolu, urbāno antropologu Matīsu Šteinertu un studijas "Arhis Arhitekti" arhitektu Raimondu Saulīti.

Kā saņemt ieroča atļauju? Kādos gadījumos šo atļauju nevar saņemt? Kā atļauju pagarināt? Kad ieroci drīkst lietot? Par ieročiem un to turēšanu ir tik daudz mītu un aizspriedumu! Kur sākas/beidzas tiesības uz savu aizsardzību un kādi ir pienākumi/atbildība pret mūsu kopējo drošību?

Par to visu studijā runājam ar Latvijas Samariešu apvienības Ārstu medicīniskās komisijas vadītāju Inesi Vectirāni, Latvijas Mednieku savienības pārstāvi Jāni Baumani un sazināmies arī ar Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieku Andri Melkeru.

Kas mums jāzina par izmaiņām tiešo norēķinu kārtībā pēc tam, kad par jauno Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojektu darba grupa sprieda 1.augustā? Vai godprātīgus maksātājus tas pasargās no pakalpojumu atslēgšanas?

Studijā iztaujājam "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītāju Gati Rozi un Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītāju Vitoldu Peipiņu.

Zināt kas notiek maciņā, ir svarīgi gan jaunam, gan arī jau savu darba mūžu pavadījušam cilvēkam.

Kas jauns par pensijām, to indeksāciju un citiem svarīgiem jautājumiem - skaidrojam kopā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāju Egitu Garo un vecāko eksperti Sanitu Letapuru.

Dārzs vienmēr gaida mūsu uzmanību un rūpes, jo īpaši vasaras beigās, augustā, kad jāsāk domāt par to, lai dārzs būtu skaists un auglīgs arī nākamajā gadā.

Studijā tiekamies ar Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku.

Raidījumā izskan atbildes arī uz klausītāju iesūtītajiem jautājumiem.