Kas ir bērna pozitīvā disciplinēšana un kā to var pielietot ne tikai vecāki mājās, bet arī pedagogi skolās?  Vai vecākiem un arī pedagogiem izdodas cieņpilni un arī neaizvainojoši panākt, ka bērns ievēro pieaugušo izvirzītos noteikumus. Ģimenes studijā analizē klīniskā psiholoģe, Ulbrokas vidusskolas psiholoģe Agnese Aspere, psiholoģe centrā „Dardedze” Sindija Dziedātaja un četru bērnu mamma, atbalsta centra „Tilts” darbiniece Lilija Geža.

"Disciplinēt pēc savas būtības nozīmē mācīt, tas nav sods, tā nav kontrole vai vēlmju ierobežošana, bet tā ir mācīšana. Mēs mācām bērniem, kā uzvedamies šajā pasaulē, kā dzīvojam, kā risinām dažādas situācijas, kā iegūstam vēlamo vai tieši pretēji, kā panākam, ka jādara kaut kas nevēlams. Kā vieglāk ar to tikt galā," norāda Agnese Aspere. "Tas ir mācību process."

 Agnese Aspere skaidro, ka vispirms bērni mācās no vides, kurā atrodas, no cilvēkiem, kas apkārt.

"Bērna uzvedība veidojas no tā, ko redz, viņš pamēģina, viņš paeksperimentē, vai tā turpināsies vai nē, atkarīgs, kādas būs sekas šai uzvedībai," vērtē Agnese Aspere. "Ja viņš savai uzvedībai, lai sasniegtu kaut ko vēlamu, piedzīvo pozitīvas sekas, viņš, ienākot lielveikalā krīt gar zemi un to mantu vai saldumiņu iegūst, tas ir liels risks, ka atkārtojoties šādai uzvedībai, tā turpināsies kā ieradums."

"Iemācītais nekur nepazūd. Ar laiku iemācāmies jaunus komunikācijas modeļus, iemācāmies risināt, iesaistīties, diskutēt. To, kas ir iemācīts bērnībā, nekur nepazūd, kaut kādās krīzes situācijas tas var likt sevi manīt," atzīst Agnese Aspere.

Uzklausām dažādus viedokļus par ilgzīdīšanu, ko tas dod mazulim, ko - mammai un kāpēc ir tik grūti pārtraukt šo mammas un bērna ciešo kopābūšanu, īpaši, ja bērns pieradis aizmigt pie mammas krūts? Ģimenes studijā skaidro Latvijas zīdīšanas veicināšanas konsultatntu asociācijas vadītāja Sandra Lase, PEP mamma, zīdīšanas konsultante Baiba Kauliņa, kurai pašai ir ilgzīdīšanas pieredze, un pediatre un miega speciāliste Marta Celmiņa.

Zīžot mammas pienu, mazulis ne tikai remdē izsalkumu, bet arī atgūst mieru. Visbiežāk zīdīšana tiek pārtraukta, bērnam sasniedzot pusgada vecumu, taču Pasaules veselības organizācija iesaka turpināt zīdīšanu līdz diviem gadiem un pat ilgāk.

Kā pārapmācīs 9.klases absolventus, kuri nenokārtoja matemātikas eksāmenu, un vai skola, domājot par nākamo gadu, gatava ko uzlabot, lai matemātiku vismaz elementārā līmenī varētu iemācīties visi?

Diskutē Valsts izglītības un satura centra vecākais eksperts Jānis Vilciņš, Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošā pētniece Ilze France, Limbažu valsts ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja Gunta Lāce, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas direktore Valda Gaure un Aizputes vidusskolas mācību pārzine Vita Buzoverova.

Šogad pirmo reizi pamatskolēni kārtoja centralizētos eksāmenus, lai, vērtējot tos valsts līmenī, gūtu objektīvāku pārskatu par rezultātiem. Ap 5% no 9. klases skolēniem nav nolikuši matemātikas eksāmenu, kas raisījis plašas diskusijas par eksāmena sarežģītības līmeni un pašu bērnu, vecāku, skolotāju, kā arī valsts izglītības sistēmas atbildību sliktajos rezultātos. Tikmēr līdz šim 216 skolēni vai viņu vecāki eksāmena rezultātus jau apstrīdējuši.

Bērni, kuri nav sasnieguši vajadzīgo 10% slieksni būs spiesti 9. klasē mācīties vēlreiz.

Ģimenes studijā viesojas ģimenes, kurām Dziesmu un deju svētki ir arī ģimenes svētki, jo tajos piedalās vairāki ģimenes locekļi. Par ģimenes lomu svētku tradīcijas turpināšanā, izaicinājumiem un prieku saruna Svētku studijā.

 

Ne mazums ir ģimeņu, kurās laiku un iespējas dziedāt, dejot vai muzicēt un tad arī piedalīties Dziesmu un deju svētkos rod vairāki ģimenes locekļi. Kā iesaiste svētku kustībā kļūst jau par ģimenes tradīciju un kāda ir ģimenes loma šīs tradīcijas veidošanā un turpināšanā, kas sagādā izaicinājumus un dod prieku?

Savus Dziesmu un deju svētku sajūtu un pieredzes stāstus stāsta Santa un Elīza Strautmanes, mamma Santa dzied Rīgas kamerkorī, meita Elīza dzied jauniešu korī "Kamēr…"; Una un Emīlija Stāmeres, mamma Una dzied korī "Jasmīna", meita Emīlija dzied Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas korī un spēlē kokli koklētāju ansamblī "Sakta", Evita un Guntis Dlohi, kuri dzied korī "Pa saulei".

Vai Dziesmu un deju svētki ir saturs arī bērniem un jauniešiem? Stāsts ir ne tikai par to, kāpēc nedrīkst bērnu ratiņus novietot starp skatītāju rindām Mežaparka lielajā estrādē, bet arī par to, kā vecākiem motivēt bērnus piedzīvot vismaz dažus svētku notikumus, lai jau nākamajos svētkos šie bērni, iespējams, tad jau pusaudži teiktu - tas bija vareni, es gribu to izjust vēlreiz. Ģimenes studijā sarunājas Dziesmu svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, pētniece Anda Laķe un režisors Jānis Znotiņš.

Ierakstā uzklausām divu mammu - Ievas un Zandas - viedokli, vai doties ar bērniem uz svētku noslēguma koncertu.

Sarunā iesaistām arī Jānis, kuram ir astoņi gadi. Viņš kopā ar tēti apmeklēs noslēguma koncertu. Puika par to nav sevišķi priecīgs.

Ucināmpanti, ķircināmpanti un skaitāmpanti - tā ir daļa no mūsu folkloras bagātības. Vai un kā tie derīgi mūsdienās arī pedagoģijā, kā un kāpēc tie sekmē bērna attīstību, vai tos zinām un lietojam? Ģimenes studijā skaidro Una Smilgaine, folkloras pētniece, četru bērnu mamma, Rasa Pakalniņa, pirmsskolas pedagoģe, bloga "Rasa par bērniem" autore, un rakstnieks Māris Rungulis, kurš savācis un sakārtojis nesen izdoto skaitāmpantu un ķircināmpantu krājumu „En den dīno šoko loko tīno”.

Vai arī mazu bērnu vecāki var būt dziesmu un deju svētku kustības dalībnieki: vai un kā viņi rod laiku dejošanai, dziedāšanai un vispār saviem vaļaspriekiem, interesējamies Ģimenes studijā. Raidījumā sarunājas mammas un tētji, kuri ir bijuši vai ir Dziesmu un deju svētku kustības dalībnieki: kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, bērnu un jauniešu shēmas terapijas speciāliste apmācībā, trīs bērnu mamma Gunita Kleinberga, divu dēlu tētis, TV3 raidījuma "Bez tabu" žurnālists Artūrs Špaks, "e-veseliba.lv" vadītāja, trīs bērnu mamma, tautas deju ansambļa „Dancis” vidējās paaudzes kolektīva dejotāja Dace Vintere un četru bērnu tētis Andrejs Veitners, kurš dzied korī „Domino” un vokālajā grupā "Vokālika".

Cik lielā mērā mūsdienu skola, sabiedrība un vecāki spēj izaudzināt nākamos Dziesmu svētku dalībniekus? Kas pietrūkst un kas apdraud Dziesmu svētku kustību nākotnē, un vai būs kas dziedun dejo pēc 50 gadiem, Ģimenes studijā analizē Sarmīte Pāvulēna, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja, Zanda Mūrniece, Valsts izglītības satura centra  Sadarbības atbalsta departamenta Nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vecākā eksperte, Edgars Vītols, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktā kora diriģents, un Reinis Suhanovs, režisors, viens no nākamo Skolēnu Dziesmu un deju svētku idejas autoriem.

Šajos Dziesmu un deju svētkos piedalās 40560 dalībnieku. Un, kaut arī ko VID pandēmijas laikā izjuka. viens otrs koris un deju kolektīvs, tas ir otrais vēsturiski lielākais dalībnieku skaits, kāds jebkad piedalījies svētkos. Vairāki bija tikai 2018. gadā.

Ģimenes studija dodas viesos pie Kuksiku ģimenes, kas dzīvo tepat, Rīgas pievārtē, Salapils lauku teritorijā. Andris un Maija audzina četrus bērnus - Kati, Kristianu, Miku un Kurtu - un pagājušajā rudenī rada iespēju uz astoņiem mēnešiem pārcelties uz Kanāriju salām. Kā ģimenei klājās saulainajā Tenerifē, kādu pieredzi bērni guva, ejot tur skolā ar spāņu mācību valodu un ar kādām sajūtām viņi atgriezušies mājās?

Maija stāsta, ka Andra ierosinājums pārziemot Tenerifē nav bijis liels pārsteigums. 

"Viņš mierā nevar, ja izdara vienu lietu, nākamā dienā viņam dzimst jauna ideja, ko vajadzētu realizēt," atklāj Maija. "Kad dzirdu, ka viņš saka: es izdomāju vai man ienāca prātā, man jau ir aukstas tirpas - kas atkal?"

Viņa arī stāsta, ka vīra idejas pieņem palēnām. Arī Kate stāsta, ka sākumā bijusi pret došanos prom, jo te ir draugi, ģimene, skola, dziedāšana, sava istaba.

Andra stāsts neparastāks. Viņš atklāj, ka ar ceturtā bērna ienākšanu ģimenē radusies vajadzība arī tētim doties bērnu kopšanas atvaļinājumā un kas "atvēra logu realizēt sapni - padzīvot siltajās zemēs vienu ziemu". 

"Sākumā, kad Maija pateicu tādu piedāvājumu, viņa atbildēja, tu, dullais, es ar tevi vairs nerunāju," stāsta Andris. "Pēc nedēļas es viņai vēlreiz pārjautāju. Man bija trīs litru burka, kur liku visas divu eiro monētas, kas ienāca manā kabatā. Es nedrīkstēju atdot nevienam. Pēc divām nedēļām pārrunu ar Maiju, es izteicu piedāvājumu paskatīties, cik mums ir naudas burkā un cik maksā biļetes uz Tenerifi. Mēs saskaitījām naudu burkā un paskatījāmies avio biļešu cenas un šīs abas summas bija pilnīgi identiskas. Teicu: Maija, vai tā nav Dieva zīme. Viņa pēc divām dienām teica: jā, braucam."

Divu nedēļu laikā viss bija jāsakārto, un devāmies ceļā. 

 

Pirms kāda laika Kuksiku ģimene viesojās arī raidījumā Gudrības pilieni.

Lai brīvo laiku vasarā bērni pavadītu saturīgi un aizraujoši, būtiski, lai viņi to pavadītu arī kopā ar draugiem. Cik ciešas bērnu draudzības un vai bērnu draugu ģimene var un grib pieskatīt ne tikai savu bērnu, bet arī viņa draugus, interesējamies Ģimenes studijā. Diskutē mamma Laura Truškāne, mamma Laura Grēviņa, kura kopā ar draugiem, paziņām, kaimiņiem vasarā kopīgi organizē bērnu pieskatīšanu, tētis Lauris Bokišs un klīniskā psiholoģe Jolanta Segliņa-Gluškova.

Jūnija sākumā Laura Truškāne sociālajos tīklos rakstīja, ka meklē draugu savam pirmklasniekam, kādu, kurš garlaikojas savā privātmājas pagalmā, jo nav ar ko kopā kopā uzspēlēt bumbu vai paskriet pagalmā, jo mamma aizņemta. Viņa vēlējās savu septiņgadnieku, kurš savukārt garlaikojas dzīvoklī, dažas dienas nedēļā uz dažām stundām sūtīt ciemos. Par samaksu vienojoties.