Nesen bija sasaukta Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde, lai runātu par jauno māmiņu lomu darba tirgū. Vai un kādas izmaiņas gaidāmas normatīvajos aktos, lai bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā vecāks līdztekus rūpēm par mazuli varētu arī nedaudz piestrādāt, Ģimenes studijā skaidro Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Inese Upīte, Saeimas deputāte, Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas priekšsēdētāja Zane Skujiņa-Rubene un „mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Pastāv viedoklis, ka vasarā var nostiprināt imunitāti un rūdīties, lai slimošanas laiks mazajiem, apmeklējot izglītības iestādes, samazinātos. Mīts vai apgalvojumam ir pamats, Ģimenes studijā skaidro un analizē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Daira Brenča, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga un bērnu ārste no Somijas Linda Rautiainena.

Vērojot vairāk nekā 600 mācību stundas dažādos mācību priekšmetos, Latvijas Universitātes pētnieki secinājuši, kas ir milzu atšķirība starp to, kā skolotāji savas zināšanas nodod skolēniem. Kā iespējams uzlabot pedagogu sniegumu, lai skolēni varētu apgūt 21. gadsimta prasībām atbilstošu izglītību, Ģimenes studijā analizē Latvijas Universitātes vadošā pētniece, Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītāja Dace Namsone, izglītības eksperte, Latvijas Universitātes padomes locekle Mārīte Seile, Liepājas 5.vidusskolas direktore Inta Korņejeva un Bauskas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja, direktores vietniece Lāsma Krastiņa.

Kopš 2018. gada 12 Latvijas Universitātes eksperti pētījuma "Kā izglītības sistēma var atbalstīt skolotāji, lai skolēni varētu apgūt 21. gadsimta prasībām atbilstošu izglītību" ietvaros vēroja un analizēja 633 mācību stundas dažādos mācību priekšmetos 50 Latvijas skolās. Secinājums: ir milzu atšķirības starp to, kā skolotāji savas zināšanas nodot skolēniem, ir skolotāji eksperti un ir skolotāji, kas māca neprasmīgi. Profesionāla un prasmīga skolēnu mācīšana Latvijas skolās notiek 42% mācību stunda stundu. Kā izglītības sistēma var atbalstīt skolotājus, lai augtu viņu profesionalitāte?

Ģimenes studija ciemojas pie Terēzes un Uģa Gruntmaņiem, kuri jau vairāk nekā 22 gadus dzīvo ASV. Taču saites ar Latviju un latvisko nav pārtrūkušas. Piemēram, Terēze kopā ar mazmeitiņu Remī Māru kopā pin vainagus. Viņi ar patiesu interesi seko līdzi visam, kas notiek Latvijā un ģimenē runā tikai latviski.

Terēze Gruntmane ir māksliniece, viņas vīrs - ārsts, profesors Uģis Gruntmanis. Mēģinājums pēc Amerikas Savienotajās valstīs nodzīvotajiem 22 gadiem atgriezties Latvijā diemžēl izrādījās neveiksmīgs. Latvijā nebija vajadzīgas Uģa Gruntmaņa otrpus okeāna iegūtās zināšanas un uzkrātā pieredze medicīnā. Tāpēc Gruntmaņi atgriezās ASV un jau trešo gadu dzīvo Ņūhempšīras štatā. Viņiem ir sava saimniecība ar puķu un dārzeņu dobēm, vistām un aitām. Tā vairāk ir Terēzes pasaules un reizē viens no viņas hobijiem.

Terēze ir bērnu modes zīmola "Zaza Couture" dibinātāja, taču tagad priekšplānā citas radošas aktivitātes. Uģis Gruntmanis ir endokrinoloģijas profesors Dartmutas universitātē. Ar viņiem kopā dzīvo jaunākais dēls - 14 gadus vecais Teodors, bet ciemošanās reizē mājās ir arī mazmeitiņa Remī Māra un Toms, kurš kā apmaiņas students mācās Amerikā un Gruntmaņu ģimene ir viņa viesģimene. Paciemoties atbraukusi arī Uģa Gruntmaņa mamma.

Svētkos nevienam negribas domāt ar nepatīkamo, tomēr, lai vasarīgas svinības izvērstos veiksmīgas, Ģimenes studijā atgādinām par bērnu drošību dažādos svētkos. Raidījuma viesi: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīgs, mediķis ārstu speciālistu brigādē Alvis Osmanis, biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Vita Vītola.

Pēdējās nedēļās skaļi izskan ziņas par vairākiem pusaudžu piekaušanas gadījumiem. Šoreiz galvaspilsētā Rīgā. Bandu kari vai novārtā pamestu nelaimīgu bērnu pāridarījumi vienaudžiem? Kā tos apturēt? Ģimenes studijā analizē Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas vecākā inspektore Tatjana Caune, Pusaudžu resursu centra Tukuma filiāles vadītāja, klīniskā un veselības psiholoģe Diāna Gema, biedrības "OPEN Radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietniece Gita Kalniņa.

Tatjana Caune norāda, ka vardarbība jauniešu vidū nav zudusi. Šobrīd daudz vairāk ir redzama sabiedrības negatīvā attieksme pret šādiem gadījumiem, kur cieš citi bērni no vienaudžu puses, vai bijuši aculiecinieki šādiem notikumiem.

Konflikti, kas eskalējas un beidzas ar vardarbību, nav tikai Rīgas problēma. Tas aktuāls visā Latvijā.

Diāna Gema atzīst, ka savā darbā sastopas ar bērniem un jauniešiem, kas ir gan upuri, gan pāri darītāji. Lielākoties tie ir bērni, kam ir psihoemocionālas grūtības vai kādi apstākļi, kādēļ iesaistījušies šādās grupās. 

"Nereti mēs redzam, ka grupās iesaistās divu iemeslu dēļ, viens ir, ka meklē piederību, jo citur nevar to atrast, otrs -

viņi baidās, viņiem tiek draudēts, baidās pateikt nē un kļūt par upuri paši. Nereti pats varmāka ir arī upuris," uzskata Diāna Gema.

Edijs Klaišis norāda, ka vienmēr ir bijušas bandas un grupējumi. Bet viņu pārsteidz politiķu rīcība, jo pēc jebkura publiski izskanējuša gadījuma tiek veidota darba grupa un kaut ko lemj. Viņš jautā, "kur jūs visu laiku bijāt ar savām darba grupām un gudrajām idejām?" Kāpēc visu laiku kaut kas netika darīts? Viņš uzskata, ka grupējumu uzbrukumi vienaudžiem ir sekas vienaldzībai.

Gita Kalniņa vērtē, ka kopumā pieaug agresivitāte sabiedrībā un svarīgi ir domāt, kādu piemēru vecāki rāda bērniem ar savu uzvedību.

Lai vecāki justos drošāk par savu pusaudzi, kurš kaut kur dodas, Diāna Gema iesaka iepazīties ar bērna draugiem un viņu vecākiem. Daudz dod tas, ka vecāki zina, kur ir bērns un ar ko viņš ir kopā.

Vecāku neinformētība ir liels riska faktors, ka pusaudži iesaistās kādos grupējumos.

Tatjana Caune piekrīt, ka ir svarīgs kontakts ar pusaudzi ģimenē, ka viņš arī stāsta par savām gaitām un problēmām. Viņas ieteikums - neiesaistīties konfrontējošā situācijā: ja prasa kādu mantu, atdod to un neriskē ar savu dzīvību. Bērnam ir jāiemāca sajust, ka draud briesmas. 

Gita Kalniņa norāda, ka svarīga ir savstarpējā uzticēšanās vecākiem un bērniem, lai vecāki zina, kur bērns dodas un ar ko kopā. Vai vecāki izskaidrojuši, kā rīkoties konkrētā situācijā. Svarīgi atrast laiku bērnam un būt sasniedzamam, lai var izstāstīt, kas satrauc.

Edijs Klaišis saka vienkārši - nevajag līst uz kašķi un bars pret baru nekad nebūs viens kautiņš.

Bet nav universālu padomu.

Vasara savulaik bieži bija arī mazbērnu un vecvecāku kopīgais laiks. Mainoties tam, kā dzīvojam kopā un strādājam, skaidrs, ka tā vairs nav. Kā mainās bērnu un vecvecāku attiecības mūsdienās? Kādas ir kopā būšanas tradīcijas agrāk un tagad? Ģimenes studijā sarunājas sociālantropologs Artūrs Pokšāns, mediatore un sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Lelde Kāpiņa, opis, Latvijas orientēšanās sporta leģenda Rodrigo Slaviņš un opis Ivars Balodis, kurš parasti Radio viesojas kā invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs.

Latvijas Universitātes sociālo zinātņu pētnieki ir iesaistījušies pētījumā par starppaudžu attiecībā un senioru vientulību un ar šo tematu iedvesmojuši arī diskusijai raidījumā.

Artūrs Pokšāns iepazīstina ar pētījumu, kurā piedalās arī Somija, Zviedrija un Vācija, kopā aplūkojot, kā mainās senioru ikdiena, īpaši to senioru, kuri dzīvo vieni, ikdiena.

Arī starppaudžu attiecības ietekmē šī transformācija, kas īpaši notika Covid laikā, kad iemācījāmies biežāk sazināmies - zvanīt un sūtīt ziņas. Tas ir mainījis veidus, kā sazināmies arī ģimenēs. 

Runājot par attiecībām ģimenē, Artūrs Pokšāns norāda, ka pieaug to cilvēku skaits, kas dzīvo vieni un arī attiecības mainās. Bet dzīvot vienam ir ļoti izplūdis jēdziens.

Lelde Kāpiņa stāsta par saviem vērojumiem un piekrīt, ka ir milzīga dažādība, kā cilvēki dzīvo un kā izvēlās sadarboties, audzinot un pieskatot bērnus. Nav viena modeļa, nav viena pareizā un tipiskā veida, kā tiek veidota komunikācija.

Viņa piekrīt, ka šobrīd, tehnoloģiju laikmetā, bieži mazbērni daudz vairāk var iemācīt vecvecākiem. 

Lelde Kāpiņa arī norāda, ka vecāki bieži balstās savā pieredzē un viņi negrib saviem bērniem dot to, ko neatzīst, ka tas būtu labi.

"Ja viņiem ir bijušas labas attiecības ar saviem vecvecākiem, ja viņi ir mierā ar to, kā vecāki ir viņus audzinājuši, tad viņi ir brīvāki un drošāki savus bērnus atstāt, iesaistīt un uzaicināt vecvecākus pieskatīt bērnus vai uz vasaru atstāt. Jo sliktāka vai grūtāka pieredze, jo lielāka piesardzība," atzīst Lelde Kāpiņa.

Ir vecvecāki, kuri ir ļoti iesaistīti mazbērnu pieskatīšanā, ir tādi, kas ir ļoti distancēti

Rodrigo Slaviņš un Ivars Balodis dalās savā ģimenes pieredzē.

Pavasarī Valsts kontrole ziņoja, ka bērniem ar autisma diagnozi piešķirtie vairāki simti tūkstoši eiro nav izlietoti paredzētajiem mērķiem, bet pārdalīti un tērēti citur. Tikmēr sabiedrība ziedo, bet ģimenes pauž neizpratni, kāpēc viņiem atkal jālūdz līdzcilvēku palīdzība. Situāciju un tās nākotnes prognozes skaidrojam Ģimenes studijā. Diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vecākā eksperte Rimma Beļikova un mamma bērnam ar tautiskā spektra traucējumiem, centra "Solis augšup" viena no dibinātājām Elīna Augustinoviča.

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem 2019. gadā Latvijā bija 2360 bērni ar autiskā spektra traucējumiem vai aizdomām par autismu. Gadu gaitā bieži izskanējušas ziņas un arī Ģimenes studijā esam runājuši par grūtībām, ar ko jāsaskaras ģimenēm, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem. Daudzkārt dzirdēts, rindas pie speciālistiem garas, trūkst speciālistu, trūkst līdzekļu ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumiem. Arī Ministru Kabinetā psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanās plānā ir norādīts, ka bērniem ar autiskā spektra traucējumiem veselības aprūpes pakalpojumi nav pieejami sistemātiski un pieejamība ir ierobežota. 

Savukārt Veselības ministrijas valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana bērniem ar autiskā spektra traucējumiem 2022. gadā bija noteikta kā prioritāte un tam piešķirti vairāk nekā 840 tūkstoši. Taču Valsts kontrole, izvērtējot finansējuma izlietojumu, atklājusi būtiskas neatbilstības. Tikmēr bērni ar autiskā spektra traucējumiem turpina saņemt pakalpojumus, kurus nodrošina ar ziedotāju atbalstu. Kāpēc izveidojusies šāda situācija?

Šoreiz Ģimenes studijā tiekamies ar Lukstiņu ģimeni no Mārupes. Tētis Miks nodarbojas ar rotaļu laukumu, sporta un atpūtas zonu radīšanu, ir arī šīs nozares drošības inspektors un kopā ar sievu Lindu audzina divas meitas - Keitu un Līvu. Arī Linda ir uzņēmēja. Ideja par savu biznesu viņai nobriedusi tieši esot pirmā bērna kopšanas atvaļinājumā.

Saruna ar Lukstiņiem par ceļotprieku ar telti uz jumta, paaudžu sadarbību bērnu audzināšanā un to, kāda ir ģimenei draudzīga ārtelpa.

Miks un Linda atzīst, ka ir ārkārtīgi lutināti ar vecvecāku palīdzību. Parasti ir iespēja atstāt meitas "viena zvana attālumā". 

"Arī bērniem ir forši, ka viņiem ir šī cita paaudze, kas ar viņiem daudz pavada laiku. Vienmēr vecāki ir aktīvā darba vecumā, kad audzina bērnus. Neizbēgami, nedalīto uzmanību, lai kā gribētu teikt, ka esam labi vecāki un daudz ar bērniem, bet tik daudz laika nav neviena vecākam. Tad vecvecāki, sevišķi mana vecāmamma, šīs meitenes ir viņas dzīves motors un dzinulis," stāsta Miks.

Lai arī vecmāmiņas ir aktīvas savā ikdienā, vēlas iesaistīties un palīdzēt.

"Tas nav sāpīgs jautājums, pat dažreiz viņas mums prasa, kad būsiet pie mums, kur vizināties riņķī, kad būsiet mājās, gribas satikt," atzīst Linda.

Linda stāsta, ka tieši vecmamma vecākajai meitai iemācījusi tautasdziesmu "Upe nesa ozoliņu". Pašiem tas neienāktu prātā. Tāpēc viņa ir gandarīta, ka viņas un Mika vecāki bērniem spēj dod ko atšķirīgu un bērni to uzsūc.

Miks smej, ka kādreiz runājuši, vai pat ar sievu tikai divatā mācētu izaudzināt bērnus. Arī lasīšana, par ko nedaudz saruna raidījuma sākumā, ir vecvecāku nopelns. Vecāki bērniem nemaz nav mācījuši lasīt. Un Miks neslēpj, ka viņam nemaz nav pacietības mācīt lasīt.

Kamēr ģimenes definīciju katrs kā tādu "deķīti" katrs velk uz savu pusi pēc savas izpratnes un ieskatiem, mums blakus dzīvo cilvēki, kuru ģimenē bērnu nav. Kādam tas ir apzināti pieņemts lēmums, pārim savstarpēji diskutējot, kādam tas ir dzīves pārbaudījums. Bet vai ģimene bez bērniem ir ģimene un kādas tiesības apkārtējiem izteikt savu viedokli par šadu ģimeni?

Raidījumā Ģimenes studija diskutē trīs sievietes, katrai no viņām ir savs stāsts par bezbērnotību: dažādības eksperte Vita Stiģe-Škuškovnika, krīžu konsultante Inta Lākute un Sandija Šteinberga, sieviete, kas bezbērnotību izvēlējusies apzināti.

 "Childless" un "childfree" ir angļu valodas termini, kam tagad arī radīti latviski ekvivalenti – gribēta bezbērnotība un negribēta bezbērnotība.