Divas puslodes

Vēsturiskā Ziemeļkorejas līdera un Savienoto valstu prezidenta tikšanās ir notikusi. Abi vadītāji veltījuši viens otram daudz atzinīgu vārdu īpaši Donalds Tramps, un viņi arī sola savu draudzību turpināt, tiekoties vēl vairākas reizes. Kas īsti šajās dienās ir noticis abu valstu attiecībās?

Pasaules mediji tikmēr salīdzina Trampa izteikumus par Ziemeļkorejas vadītāju un savu kaimiņu – Kanādas premjeru. Pret pēdējo Tramps ir bijis īpaši bargs. Kā to skaidrot, vai ASV vadītājam patīk totalitāras, ne demokrātiskas valstis? Tiekoties ar G7 partneriem Tramps bija daudz kritiskāks.

Balkānu valstī Maķedonijā ir radusies gandrīz iekšpolitiska krīze valsts nosaukuma dēļ. Prezidents ir paziņojis, ka neatbalstīs valdības apņemšanos mainīt valsts nosaukumu kaimiņvalsts Grieķijas prasību dēļ. Par valsts nosaukuma maiņu vienojušies Maķedonijas un Grieķijas ministru prezidenti.

Raidījuma viesi Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs Māris Andžāns, šīs universitātes starptautisko attiecību studente Alise Gaņģe un Drošības un stratēģiskā centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Singapūras samits

„Pasaule ir spērusi lielu soli prom no potenciālās kodolkatastrofas! Vairs nekādu raķešu palaišanu, kodolizmēģinājumu un izpētes darbu! Ķīlnieki ir atpakaļ mājās pie savām ģimenēm. Paldies priekšsēdētājam Kimam, mūsu kopīgā diena bija vēsturiska!” tā 12. jūnijā savā Twitter kontā ierakstīja Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

14. jūnijā līdzīgās noskaņās izpaudās priekšsēdētāja Kima Čenuna Twitter konta analogs – Korejas Tautas Demokrātiskās republikas mediji, slavējot sava līdera un amerikāņu prezidenta ciešo apņēmību izbeigt „nepieredzēti ilgo konfrontāciju” un „pavērt jaunu nākotni abu nāciju un starptautiskā miera un drošības interesēs”.

Lai kādi arī nebūtu 12. jūnija Singapūras samita konkrētie rezultāti, nevar nepiekrist, ka tā patiešām ir vēsturiska tikšanās. Pirmo reizi amatā esošs Savienoto Valstu prezidents tiekas ar komunistiskās Ziemeļkorejas vadoni. Pie tam starp abām valstīm joprojām nav diplomātisko attiecību, un pirms 65 gadiem izbeigtais Korejas karš joprojām nav vainagojies ar miera līgumu. Šis konflikts prasīja korejiešu tautai teju četrus miljonus dzīvību un padarīja Korejas pussalu par vienu no militarizētākajiem reģioniem uz zemeslodes.

Kopš pagājušā gadsimta nogales pretstāvei pievienojās jauns spriedzes moments, kad Ziemeļkoreja izvērsa savu kodolieroču izstrādes programmu. Laikā kopš 2006. gada notikuši seši kodolizmēģinājumi, no kuriem pēdējā, pagājušā gada septembrī, iespējams, izmēģināta ūdeņraža bumba. Tāpat pagājušā gada novembrī tika izmēģināta jaunā Ziemeļkorejas nesējraķete, kura, iespējams, varētu sasniegt jebkuru punktu Savienoto Valstu teritorijā. Šīs kodolaktivitātes ir galvenais iemesls arvien striktākām sankcijām, kuras pret Ziemeļkoreju vērsušas Apvienotās Nācijas.

Pagaidām tikšanās rezultāts ir tikai deklaratīva apņemšanās kopīgi darboties stabilam un ilgstošam mieram Korejas pussalā, kā arī Ziemeļkorejas apņemšanās virzīties uz pussalas denuklearizāciju, respektīvi – atteikties no kodolieročiem.

Pirmo konkrēto soli, šķiet, gan spēris prezidents Tramps, paziņojot, ka Savienotās Valstis pārtrauks kopīga militārās mācības ar Dienvidkoreju, kuras ziemeļu kaimiņš uzskata par provokatīvām. Cik noprotams, ar Dienvidkorejas vadību šis solis nav saskaņots.

G7 samits 

Kā jau iepriekš tika paredzēts, G7 samits nebija viegls. ASV prezidents Tramps nepiekāpās jautājumos par tirdzniecību un saviem sabiedrotajiem veltīja skarbus vārdus, kā arī aicināja lielo un ekonomiski spēcīgo valstu pulciņā atkal uzņemt Krieviju. ASV šajā jautājumā atbalsta arī Itālija, taču tam iebilst pārējās lielā septītnieka ES valstis. Tā pat piepildījās prognoze, ka samits beigsies bez noslēguma komunikē. Neilgi pēc samita noslēguma Tramps tviterī apsūdzēja Kanādas premjerministru Džastinu Trudo negodīgumā un atsauca Vašingtonas atbalstu samita beigu paziņojumam, kurā pausta apņemšanās cīnīties ar protekcionismu.

Ziemeļmaķedonijas republika

13. jūnijā pasauli pāršalca ziņa, ka teju 30 gadus ilgais strīds starp Maķedoniju un Grieķiju par pirmās nosaukumu ir beidzies. Ziemeļmaķedonijas Republika - par šādu vārdu vienojās abu valstu premjeri. Nosaukuma maiņa varētu dot zaļo gaismu Maķedonijas ceļam uz NATO un ES valstu saimi, ko gadiem bija bloķējusi Grieķija. Maķedonijas prezidents gan paziņojis, ka viņš neparakstīs šo vienošanos, jo tā pārkāpjot Maķedonijas konstitūciju. Tas gan nenozīmē, ka viss darbs velti, jo vispirms par vienošanos ir jābalso parlamentam, tad tā jāparaksta prezidentam, kuram, līdzīgi kā Latvijā, ir iespēja vienu reizi to atgriezt parlamentā. Ja parlaments vēlreiz nobalsos par labu jaunajam valsts nosaukumam, prezidentam nekas cits neatliks, kā parakstīt vienošanos. Tiesa gan, parlamentā par labu šim lēmumam jānobalso 2/3 deputātu un šīs balsis nebūs viegli savākt.

Vēsturiskā Ziemeļkorejas līdera un Savienoto valstu prezidenta tikšanās ir notikusi. Abi vadītāji veltījuši viens otram daudz atzinīgu vārdu īpaši Donalds Tramps. Kas īsti šajās dienās ir noticis abu valstu attiecībās? Balkānu valstī Maķedonijā ir radusies gandrīz iekšpolitiska krīze valsts nosaukuma dēļ.

Krievijas kriminālās darbības ārzemēs

Slepeno dienestu operācijas, kurās tiek likvidēti uz ārvalstīm aizbēguši varas pretinieki, savu reizi piekopušas daudzas valstis. Krievija šai ziņā pēdējās desmitgadēs izveidojusi sev īpaši krāšņu reputāciju, kurā līdzās valsts drošības interesēm iezīmējas arī tendences apklusināt pārāk skaļus valdošā režīma kritiķus un sodīt par agrākiem grēkiem. 2006. gadā Londonā mokošā nāvē mira bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta pulkvedis, grāmatas „FDD uzspridzina Krieviju” autors Aleksandrs Ļitviņenko, kuram Lielbritānija bija piešķīrusi politisko patvērumu. Nāves cēlonis – saindēšana ar poloniju, kura radioaktīvās pēdas veda Maskavas virzienā. Pirms trīs mēnešiem Solsberijas pilsētā ar neiroparalītisku indi saindējās bijušais Krievijas armijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pulkvedis Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija. Abi gan izdzīvoja un jau kādu brīdi ir izrakstīti no slimnīcas. Savulaik notiesāts par valsts nodevību, spiegojot Lielbritānijas labā, Skripaļs pēc tam tika iemainīts pret Rietumos notvertiem Krievijas spiegiem un pēdējos gadus šķietami neaktīvi mitinājās Anglijas provincē. Versijas par slepkavību izskanējušas arī kādreizējā Vladimira Putina līdzgaitnieka, bet pēc tam oponenta Borisa Berezovska nāves sakarā. Lieki piebilst, ka Kremlis visos šais gadījumos noliedzis jebkādu saistību ar šiem nāves gadījumiem.

Uz šī fona ziņa par to, ka 29. maijā Kijevā nošauts krievu rakstnieks un kara ziņotājs Arkādijs Babčenko, izskatījās pēc kārtējās spilgtās detaļas šai mozaīkā. Kopš vairākiem gadiem kļuvis par Putina režīma agresīvās ārpolitikas konsekventu un asu kritiķi, Dienu vēlāk gan izrādījās, ka domātais upuris ir sveiks un vesels, un slepkavība tikusi inscenēta, nolūkā novērst īsto atentātu un notvert tā organizētājus. Kā apgalvo Ukrainas Drošības dienesta pārstāvji, viņu rīcībā nonācis saraksts ar veseliem 47 žurnālistiem un blogeriem, kuriem varētu draudēt nāve no Maskavas nolīgtu slepkavu rokas.

Studijā: RSU Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds, RSU studente Kristīne Degtjarova un Austrumeiropas politikas pētījumu centrs -  Andis Kudors.

Slovēnijas vēlēšanas un preses ietekme

3. jūnijā notikušajās Slovēnijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvaru svinēja radikāli populistiskā Slovēnijas Demokrātiskā partija, kuru vada bijušais premjers Janezs Janša. Viņš ir pazīstams kā Ungārijas prezidenta Viktora Orbana domubiedrs un tuvs sabiedrotais. Abi līderi sevi pozicionē sevi kā nācijas glābējus no svešas rases invāzijas. Šim vēstījumam, kā arī politisko oponentu diskreditēšanai, tiek izmantots privātu mediju tīkls, kas pēdējos gados īpaši izvērties Slovēnijā un Maķedonijā, un kura finansējums daļēji nāk no prezidentam Orbanam tuvām aprindām. Vēlēšanās sagraujot līdz šim dominējošos liberāli centriskos spēkus, Janšas partija ieguvusi lielāko mandātu skaitu, kas gan ne tuvu negrantē vairākuma koalīcijas izveidi. Mediju pirkšanas faktu telefonintervijā vērtē RSU Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne. 

G7 samits

8. jūnijā Kanādā sāksies 44. ikgadējais G7 valstu samits. Bet strīdi sākušies jau krietni agrāk, līdz ar ASV jauno muitas tarifu ieviešanu no 1. jūnija. Pgājušajā nedēļā notikušajā G7 valstu finanšu ministru un Centrālo banku vadītāju sanāksmē, ASV sabiedrotie norādīja , ka šādas -vienpusējas- tirdzniecības aktivitātes atstās negadītavu ietekmi. Sagaidāms, ka tirdzniecība, kā arī politika klimata pārmaiņu novēršanai, būs samita sarežģītākie jautājumi.

Jāpiebilst, ka parasti G7 samits beidzas ar noslēguma paziņojumu, kam būtu jāparāda pasaules ekonomiski lielāko valstu vienotība, uzsverot jautājumus, kuros tās spēj vienoties, bet izskatās, ka šogad šāda paziņoja nebūs.

Par notikumiem pasaulē: Krievijas noziegumiem, par vēlēšanām Slovēnijā un G7 samitu.

Šodien raidījumā „Divas puslodes” runājam par politisko krīzi Itālijā. Valdības tur nav, prezidents ir atļāvies nostāties pretī ievēlētajam parlamentam. Kas sagaida Itāliju tālāk, un kā tas draud ietekmēt mūs visus? Telefonintervijā no Itālijas Ieva Rimdzus.

Runājam arī par eirozonu. Itālijas krīze ir likusi vēl ātrāk sarosīties Briselē domāt par reformām eirozonā. Ko var izdarīt, lai politiskā zemestrīce kādā valstī nesatricina visu pārējo Eiropu? Situāciju Eirozonā un iespējamos risinājumus telefonintervijā komentē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Vēl viena sadaļa ierakstā. To sagatavojis žurnālists Briselē Artjoms Konohovs. Par „Breksitu” un nespēju vienoties par to, kādas būs tālākās britu un pārējo eiropiešu attiecības.

Studijā: politologs Ojārs Skudra  un komentētājs Pauls Raudseps.

Par notikumiem pasaulē: politisko krīzi Itālijā, reformām eirozonā un britu izstāšanos no ES.

Zakerbergs Eiropas Parlamentā

Kopš Cambridge Analytica skandāla marta vidū, Facebook radītāju un vadītāju Marku Zakerbergu ir vēlējušies redzēt daudzi politiķi. Otrdienas vakarā Zakerbergs devās uz Eiropas Parlamentu Briselē, lai atbildētu uz politisko grupu līderu jautājumiem par un ap lietotāju datu drošību. Šis jautājums satraucis daudzus, īpaši jau pirms nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Sākumā gan Facebook izpelnījās pamatīgu kritiku par mēģinājumu panākt, ka tikšanās notiek aiz slēgtām durvīm, tomēr EP nepiekāpās un , tā pat kā Zakerberga izvaicāšanu ASV kongresā, arī otrdienas tikšanos jebkurš varēja vērot tiešsaistē. Zakerbergs izmantoja iespēju atkal atvainoties par kļūdām un norādīt uz virkni pārmaiņām Facebook, kas sekojušas gan pēc Cambridge Analytica skandāla, gan iepriekšējiem pārmetumiem par kūtro cīņu ar viltus ziņām un viltus profiliem, kas aktivizējas pirms vēlešanām. Savukārt, deputāti uzdeva jautājumus gan par lietotāju datu drošību un jauno datu aizsardzības regulu, gan arī kritizēja Facebook ieviesto cenzūru pret labējiem viedokļu paudējiem. Vēlak deputāti arī pārmeta Zakerbergam neskaidras atbildes un izvairīšanos no tiešiem jautājumiem.

ASV- Ziemeļkorejas samits

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pieļāvis iespēju uz vēlāku laiku pārcelt 12.jūnijā plānoto tikšanos ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Tomēr sagatavošanās Singapūras samitam pagaidām nav pārtraukta. Ziemeļkorejas pārstāvji pagaidām atturas komentēt gaidāmās sarunas. Pagājušajā nedēļā Phenjana pat piedraudēja tās atcelt ASV un Dienvidkorejas kopīgo militāro mācību un Vašingtonas izvirzīto prasību dēļ. Par spīti neskaidrībai par to, vai samits maz notiks, Baltais nams ir izgatavojis īpašas monētas par godu šim notikumam.

Migrācija

Regulāra migrācija uz Eiropas Savienību no attīstības valstīm pastāv jau vairākas desmitgades, un etniski jauktu sabiedrību veidošanās vecajās savienības dalībvalstīs jau sen tiek uztverta kā normāls process. Taču pēdējie gadi šai ziņā likuši saskarties ar jauniem izaicinājumiem – ar negaidīti lielu un, attiecīgi, grūti kontrolējamu migrācijas plūsmu, kas savu kritisko apogeju sasniedza 2015. gadā, liekot runāt par bēgļu krīzi. Nestabilo reģionu kaimiņvalstis – tādas kā Libāna, Jordānija, Turcija un Pakistāna – piedzīvojušas vēl krietni lielāku bēgļu pieplūdumu. Kopumā, pēc ANO ziņām, pārvietoto personu skaits pasaulē šobrīd sasniedz apmēram 40 miljonus, kas ir augstākais līmenis kopš Otrā pasaules kara beigām.

Līdz ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu studijā arī žurnālisti Andris Kārkluvalks un Ansis Bogustovs.

Zakerbergs Eiropas Parlamentā, ASV- Ziemeļkorejas samits un citi notikumi pasaulē.

Notikumus p[asaulē komentē LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds, politologs, LU asociētais profesors Ivars Ījabs, kā arī Gints Amoliņš no Latvijas Radio Ziņu dienesta.

Notikumi Izraēlā

Pasaulē lielāko satraukumu raisījis slaktiņš Izraēlā- Gazā, kur vienas dienas laikā zaldāti nogalinājuši vairāk nekā 60 palestīniešu, bet simtiem ievainoto ir slimnīcā. ASV vēstniecības pārcelšana uz Jeruzalemi bijusi negaidīti asiņaina. Kādas tam visam tālāk būs sekas? Šis būs mūsu pirmais temats, ko šodien apspriest.

Sociāldemokrātijas vēsture un šodiena

Vienu no tematiem saistām nevis ar pašreizējām aktualitātēm, bet drīzāk ar vēsturiskajiem akcentiem. Šajā mēnesī aprit 200 gadi kopš pasaulē nāca filozofs Kārlis Markss. Viņš kļuva par tēvu un elku sociāldemokrātijas idejai pasaulē. Tā dzīvo joprojām, taču kas gan ar šo ideju par šķiru cīņu ir noticis 200 gadu laikā? Runāsim šodien arī par to.

Eiropas daudzgadu budžets - ko varam sagaidīt nākotnē?

Eduards Liniņš ir sagatavojis plašāku materiālu ierakstā – no Briseles. Šodien par Eiropas savienības naudu - daudzgadu budžetu un to, kam nākotnē pietiks naudas un kam jārēķinās ar mazākām summām.

Ar skatu pasaulē - par sociāldemokrātijas attīstību, notikumiem Izraēlā un Eiropas budžetu.