Divas puslodes

Mēs jaucam suverenitāti un nacionālismu. Es saku, ka suverenitātei patiesi tic tieši proeiropeiski domājošie: Eiropa ir mūsu iespēja atgūt pilnīgu suverenitāti… Suverenitāte nozīmē iedzīvotāju kolektīvas izvēles, kuras viņi brīvi īsteno savā teritorijā. Un suverenitāte nozīmē efektīvas rīcības spēju. Pašreizējo nopietno izaicinājumu priekšā būtu vienkārši iluzori – un kļūdaini – rosināt visu pārbūvēt nacionālā līmenī. Saskaroties ar migrantu plūsmām, starptautiskā terorisma draudiem, klimata pārmaiņām, digitalizāciju, kā arī amerikāņu un ķīniešu ekonomisko pārākumu, tieši Eiropas līmenis ir tas, kurā jārīkojas.

Tā Francijas prezidents Emanuels Makrons raksta savā grāmatā „Revolūcija”, kas pirmoreiz nāca klajā 2016. gada novembrī. Uzvaru prezidenta vēlēšanās Makrons svinēja 2017. gada aprīlī, savukārt jūnijā viņa samērā jaunā partija „Uz priekšu, republika!” pārliecinoši dominēja Francijas Nacionālās Asamblejas vēlēšanās, iegūstot parlamentā pārliecinošu vairākumu.

Raidījumā par Emanuela Makrona skatījumu uz Eiropu, Francijas dzelzceļnieku streiku un gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām. Sarunā piedalās Eiropas latviešu apvienības politiskā referente Elīna Pinto, Vidzemes augstskolas starptautisko attiecību lektors Jānis Kapustāns un Filips Lastovskis no portāla Delfi.

Raidījumā par Emanuela Makrona skatījumu uz Eiropu, Francijas dzelzceļnieku streiku un gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām.

Tā kā sākas svētku dienas, kas ir kristīgi svētki, tad šodien raidījumā Divas puslodes pievēršamies tam, kāda ir bijusi un ir reliģijas ietekme - īpaši Rietumu pasaulē. Galvenais akcents - par kristietības nozīmi, kā tā ir mainījusies vēstures gaitā. Taču arī islāms ir bijis vienmēr tuvumā, un pēdējā laikā tā nozīme ir krietni pieaugusi. Vācijas kanclere Angela Merkele nesen atzina, ka tagad islāms ir arī Vācijas kultūras sastāvdaļa. Tiesa, pašā Vācijā šie izteikumi raisījuši pretrunīgi reakciju. Dažādās Eiropas valstīs situācija ir atšķirīga. Ir valstis, kur kristīgās baznīcas nozīme ir bijusi un ir joprojām liela. Taču sabiedrība mainās.

Nedēļas nogalē plašus protestus Polijā raisīja konservatīvo politiķu vēlme stingrāk ierobežot abortus. Par ko tas liecina, pievēršamies arī šim tematam. Raidījumu vada žurnālisti Aidis Tomsons un Eduards Liniņš. Studijā arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un RSU Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents, katoļu priesteris Andris Priede.

Tā kā jau sākas svētku dienas, kas ir kristīgi svētki, tad šodien raidījumā "Divas puslodes" pievēršamies tam, kāda ir bijusi un ir reliģijas ietekme - īpaši Rietumu pasaulē.

Krievijā nekādu pārsteigumu nav. Prezidents Putins ir ievēlēts ar milzīgu balsu pārsvaru. Viņš tagad sola samazināt savu kara retoriku un netieši norāda uz vēlmi uzlabot attiecības ar Rietumiem. Vai viņam tas izdosies? Pievēršamies šim tematam raidījumā "Divas puslodes".

Runājam arī par Džordžu Sorosu. Ne tikai Latvijā, arī dažās citās Austrumeiropas valstīs viņa vārds ir kļuvis par tādu kā bubuli, ar kuru baidīt sabiedrību. Kāpēc gan tā ir noticis?

Un vēl viens skandāls šajās dienās strauji uzņem apgriezienus. Sociālā tīkla Facebook dati nelikumīgi izmantoti, lai ietekmētu vēlētājus dažādās valstīs. Kā tas bijis iespējams, un kādas tam varētu būt tālākās sekas?

Studijā kopā ar žurnālistiem Aidi Tomsonu un Eduardu Liniņu arī Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis, Rīgas Stradiņu Universitātes profesors Deniss Hanovs un Latvijas Radio 4 producente Viktorija Terentjeva.

Krievijā nekādu pārsteigumu nav. Prezidents Putins ir ievēlēts ar milzīgu balsu pārsvaru. Viņš tagad sola samazināt savu kara retoriku un netieši norāda uz vēlmi uzlabot attiecības ar Rietumiem. Vai viņam tas izdosies? Pievēršamies šim tematam raidījumā "Divas puslodes".

Aukstais karš, kurš, šķiet, izvēršas starp Krieviju un Lielbritāniju, aizēno gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanās. Gan Krievijas, gan starptautiskie mediji par spiegu sāgu vien runā. Mediji min, ka Krievija šādā veidā pasaulei demonstrē savas politiskās metodes. Ko varam sagaidīt no Krievijas tālākajos gados, jo Putins grasās būt pie varas vēl vismaz 7 gadus?  Tas ir viens no tematiem raidījumā „Divas puslodes”.

Pārrunājam arī Vācijas jaunās valdības izveidošanu. Angela Merkele joprojām ir kanclere, taču sociāldemokrāti ir panākuši lielāku ietekmi. Kā tas izpaudīsies?

Un vēl. ASV notikusi kārtējā personāliju maiņa Trampa komandā. Šoreiz tā skārusi valsts sekretāra amatu. Tikai gads bija vajadzīgs, lai Tramps secinātu, ka viņam iepriekš tik slavētais Tilersons nepatīk. Kā vērtēt šīs pārmaiņas un kā tās ietekmēs ASV ārpolitiku? Studijā kopā ar žurnālistiem Aidi Tomsonu un Eduardu Liniņu ir arī divu augstskolu mācībspēki -  Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra un Biznesa augstskolas „Turība” profesors Ainārs Dimants.

Vācija. Notikumi Krievijā. Tamps atlaiž Tillersonu. Tie ir notikumi, par kuriem Aida Tomsona un Eduarda Liniņa saruna studijā ar Ojāru Skudru un Ainaru Dimantu.

8.marts kopš padomju laikiem tiek svinēts kā sieviešu diena. Taču ne jau puķu dāvināšana bija tā, par ko sākotnēji domāja sieviešu līdztiesības aizstāvji. Par to, kā aizsākās cīņa par sieviešu līdztiesību un kāpēc tā joprojām raisa tik lielu pretestību, runāsim jaunajā raidījumā „Divas puslodes”. Studijā: LU docente Marita Zitmane un režisore Marta Elīna Martinsone.

Vēl viens temats: Lielbritānijā saindēts bijušais Krievijas izlūkdienestu virsnieks Sergejs Skripaļs. Viņš ar meitu atrasts guļam bezsamaņā, un viņu veselības stāvoklis joprojām ir kritisks. Londona jau piedraudējusi - ja notikušajā tiks atrastas Krievijas pēdas, reakcija būs ļoti stingra. Šajā pasaules notikumiem veltītajā jautājumā pārrunāsim arī Krievijas prezidenta paziņojumu, ka Krievija izveidojusi īpaši neatvairāmu ieroci, un nu pasaulei būs vairāk jārēķinās ar Krievijas ietekmi. Šajā kontekstā visi, kas lieto tviteri, Latvijas Radio 1 kontā aicināt balsot par jautājumu: kā jūs vērtējat Krievijas prezidenta paziņojumus par superieroču radīšanu? Vai tiešām tas ir sākums jaunam aukstajam karam un militārai sacensībai, vai arī tas ir tikai paziņojums Krievijas iekšējai lietošanai – lai iespaidotu savus vēlētājus? Vai arī Krievija patiešām uztraukusies par savu drošību un dara visu savai aizsardzībai? Sarunā piedalās arī Andis Sedlenieks no laikraksta "Diena" un Andris Kārkluvalks no portāla "Delfi".

8.marts kopš padomju laikiem tiek svinēts kā sieviešu diena. Lielbritānijā saindēts bijušais Krievijas izlūkdienestu virsnieks Sergejs Skripaļs. Krievijas prezidenta paziņojums, ka Krievija izveidojusi īpaši neatvairāmu ieroci.