Raidījumā Divas puslodes runājam par notikumiem, kas risinās ap Ukrainu, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Daudz jaunu izteikumu un negaidītu pavērsienu, aiz kuriem stāv ASV prezidents Donalds Tramps.

"Ukraina ir darījusi pārāk maz, lai izbeigtu karu, tai ir jāpārvēl jauns prezidents. Tā nedrīkst uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes sektoram." Tie visi ir Donalda Trampa izteiktie pārmetumi, faktiski ultimāti Kijivai pēdējo dažu dienu laikā. Tikmēr pats Tramps ir vienojies pirkt Krievijas dīzeļdegvielu un slavē Putinu par viņa labvēlību. Šī Baltā nama saimnieka retorikas un politikas maiņa pēdējās dienās ir raisījusi pamatīgu trauksmi.

Analītiķi nešaubās, ka visi šie notikumi ir saistāmi ar Savienotajās Valstīs gaidāmajām Senāta un Kongresa vidustermiņa vēlēšanām.

Notikumus vērtē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, portāla "Delfi" žurnālists Andris Kārkluvalks un portāla "TVNET" žurnāliste Annija Vīnkalna.

Trampa saruna ar Putinu un nākamo dienu notikumu vilnis

9. oktobra pēcpusdienā ASV prezidents Donalds Tramps sava sociālā medija kontā ierakstīja, ka viņam ir notikusi saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un viņi abi vienojušies, ka Savienotās Valstis iegādāsies no Krievijas vairākus miljonus tonnu dīzeļdegvielas. Tas ļaušot strauji samazināt dīzeļdegvielas cenas, kuras, kā zināms, Irānas kara dēļ ir sasniegušas rekordaugstas atzīmes. Vēlāk, jau komentējot šo lēmumu sarunā ar žurnālistiem, Tramps izteica publisku pateicību Krievijas diktatoram par viņa labvēlību.

Tas arī aizsāka visus nākamo dienu notikumus. Ar neslēptu satraukumu uz šīm ziņām reaģēja gan Ukrainas prezidents, kurš brīdināja, ka tam būs bēdīgas sekas, gan arī citi Eiropas partneri. Jau nākamajā dienā Tramps izteicās, ka Ukrainai pašai ir jāpārdomā sava politika un jāapdomā prezidenta nomaiņu. Pēc Trampa domām, Volodimirs Zelenskis ir vainīgs, ka Krievijas agresija turpinās, jo Ukrainas prezidents nav darījis visu iespējamo, lai karu pārtrauktu. Drīz vien kļuva zināms, ka Baltais nams ir izteicis draudus pārtraukt ieroču pārdošanu Ukrainai un arī vairs nepiegādāt izlūkdienestu datus, ja Ukraina turpinās uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Tas vainagojās ar negaidītu Trampa paziņojumu svētdien, ka Krievija un Ukraina ir vienojusies par enerģētikas pamieru karā, proti, abas puses vairs neuzbruks enerģētikas infrastruktūrai. Kijivā šis paziņojums izraisīja neslēptu izbrīnu, jo nekādas sarunas starp abām valstīm jau kādu laiku nav notikušas, un Ukraina par tādu iniciatīvu uzzināja vien no preses. Savukārt Kremlis uz šo nekādi nereaģēja, un nebija skaidrs, vai tiešām Putins par to ar Trampu bija runājis.

Vien dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievija jau apšaudīja vairākus infrastruktūras objektus, tomēr sākotnēji Volodimirs Zeleneskis sacīja, ka ir ieinteresēts enerģētikas pamierā, tādēļ devis pavēli bruņotajiem spēkiem pagaidām uzlidojumus Krievijas naftas infrastruktūrai pārtraukt. Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka Krievija nekādu pamieru ievērot negrasās, un uzlidojumi turpinājās.

Runājot par vēlēšanām, Ukrainas prezidents atkārtojis jau iepriekš sacīto – ja Krievija ir gatava divu mēnešu pamieram, tad Ukraina var sarīkot valstī parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Maskava šādu iespēju publiski ir noliegusi.

ASV drīz vidustermiņa vēlēšanas

Trīs nedēļas ir atlikušas līdz vidustermiņa vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs, kas notiks 3.novembrī. Šajās vēlēšanās pārvēlēs visus 435 deputātus Pārstāvju palātā, un arī trešdaļu ASV senāta. Turklāt vairāk nekā 30 štatos tiek ievēlēti gubernatori, un lielākajā daļā pavalstu štatu likumdevēji un amatpersonas.

ASV politiskā pieredze rāda, ka prezidenta partija vidustermiņa vēlēšanās bieži vien zaudē, jo tās lielā mērā tiek uztvertas kā prezidenta līdzšinējā darba novērtējums. Tāpēc Republikāņu partijai šogad ir pamats raizēties. Pēc divu gadu prezidentūras Donalds Tramps ir kļuvis par vienu no nepopulārākajiem valsts vadītājiem, vien nepilna trešdaļa amerikāņu viņa darbu novērtē pozitīvi. Protams, visvairāk amerikāņus uztrauc dzīves dārdzība. Cenas kopš Trampa ienākšanas Baltajā namā ir strauji kāpušas, un tam par iemeslu ir gan uzsāktais karš ar Irānu, gan viņa īstenotā tarifu politika. Tieši cenu stabilizācija bija viens no galvenajiem Trampa solījumiem viņa priekšvēlēšanu retorikā, bet realitāte ir izrādījusies pretēja. Arī Baltā nama starptautiskā politika neraisa ļaužu simpātijas.

Lai gan tā nav vispārēja partijas nostāja, tomēr redzams, ka daļa republikāņu mēģina distancēties no Donalda Trampa. Arī pašam prezidentam par vēlēšanu rezultātiem ir jāraizējas. Ja kaut vienā no Kongresa palātām vairākums būs demokrātiem, Donaldam Trampam būs grūti turpināt realizēt savas ieceres, īpaši finanšu un ekonomikas jomā. Tiesa, starptautiskajā arēnā prezidentam ir brīvākas rokas, un šo politiku vēlēšanu rezultāti ietekmēs mazākā mērā. 

Sagatavoja Aidis Tomsons.

Raidījumā Divas puslodes runājam par notikumiem, kas risinās ap Ukrainu, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Daudz jaunu izteikumu un negaidītu pavērsienu, aiz kuriem stāv ASV prezidents Donalds Tramps. "Ukraina ir darījusi pārāk maz, lai izbeigtu karu, tai ir jāpārvēl jauns prezidents. Tā nedrīkst uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes sektoram." Tie visi ir Donalda Trampa izteiktie pārmetumi, faktiski ultimāti Kijivai pēdējo dažu dienu laikā. Tikmēr pats Tramps ir vienojies pirkt Krievijas dīzeļdegvielu un slavē Putinu par viņa labvēlību. Šī Baltā nama saimnieka retorikas un politikas maiņa pēdējās dienās ir raisījusi pamatīgu trauksmi. Analītiķi nešaubās, ka visi šie notikumi ir saistāmi ar Savienotajās Valstīs gaidāmajām Senāta un Kongresa vidustermiņa vēlēšanām. Notikumus vērtē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, portāla "Delfi" žurnālists Andris Kārkluvalks un portāla "TVNET" žurnāliste Annija Vīnkalna. Trampa saruna ar Putinu un nākamo dienu notikumu vilnis 9. oktobra pēcpusdienā ASV prezidents Donalds Tramps sava sociālā medija kontā ierakstīja, ka viņam ir notikusi saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un viņi abi vienojušies, ka Savienotās Valstis iegādāsies no Krievijas vairākus miljonus tonnu dīzeļdegvielas. Tas ļaušot strauji samazināt dīzeļdegvielas cenas, kuras, kā zināms, Irānas kara dēļ ir sasniegušas rekordaugstas atzīmes. Vēlāk, jau komentējot šo lēmumu sarunā ar žurnālistiem, Tramps izteica publisku pateicību Krievijas diktatoram par viņa labvēlību. Tas arī aizsāka visus nākamo dienu notikumus. Ar neslēptu satraukumu uz šīm ziņām reaģēja gan Ukrainas prezidents, kurš brīdināja, ka tam būs bēdīgas sekas, gan arī citi Eiropas partneri. Jau nākamajā dienā Tramps izteicās, ka Ukrainai pašai ir jāpārdomā sava politika un jāapdomā prezidenta nomaiņu. Pēc Trampa domām, Volodimirs Zelenskis ir vainīgs, ka Krievijas agresija turpinās, jo Ukrainas prezidents nav darījis visu iespējamo, lai karu pārtrauktu. Drīz vien kļuva zināms, ka Baltais nams ir izteicis draudus pārtraukt ieroču pārdošanu Ukrainai un arī vairs nepiegādāt izlūkdienestu datus, ja Ukraina turpinās uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Tas vainagojās ar negaidītu Trampa paziņojumu svētdien, ka Krievija un Ukraina ir vienojusies par enerģētikas pamieru karā, proti, abas puses vairs neuzbruks enerģētikas infrastruktūrai. Kijivā šis paziņojums izraisīja neslēptu izbrīnu, jo nekādas sarunas starp abām valstīm jau kādu laiku nav notikušas, un Ukraina par tādu iniciatīvu uzzināja vien no preses. Savukārt Kremlis uz šo nekādi nereaģēja, un nebija skaidrs, vai tiešām Putins par to ar Trampu bija runājis. Vien dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievija jau apšaudīja vairākus infrastruktūras objektus, tomēr sākotnēji Volodimirs Zeleneskis sacīja, ka ir ieinteresēts enerģētikas pamierā, tādēļ devis pavēli bruņotajiem spēkiem pagaidām uzlidojumus Krievijas naftas infrastruktūrai pārtraukt. Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka Krievija nekādu pamieru ievērot negrasās, un uzlidojumi turpinājās. Runājot par vēlēšanām, Ukrainas prezidents atkārtojis jau iepriekš sacīto – ja Krievija ir gatava divu mēnešu pamieram, tad Ukraina var sarīkot valstī parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Maskava šādu iespēju publiski ir noliegusi. ASV drīz vidustermiņa vēlēšanas Trīs nedēļas ir atlikušas līdz vidustermiņa vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs, kas notiks 3.novembrī. Šajās vēlēšanās pārvēlēs visus 435 deputātus Pārstāvju palātā, un arī trešdaļu ASV senāta. Turklāt vairāk nekā 30 štatos tiek ievēlēti gubernatori, un lielākajā daļā pavalstu štatu likumdevēji un amatpersonas. ASV politiskā pieredze rāda, ka prezidenta partija vidustermiņa vēlēšanās bieži vien zaudē, jo tās lielā mērā tiek uztvertas kā prezidenta līdzšinējā darba novērtējums. Tāpēc Republikāņu partijai šogad ir pamats raizēties. Pēc divu gadu prezidentūras Donalds Tramps ir kļuvis par vienu no nepopulārākajiem valsts vadītājiem, vien nepilna trešdaļa amerikāņu viņa darbu novērtē pozitīvi. Protams, visvairāk amerikāņus uztrauc dzīves dārdzība. Cenas kopš Trampa ienākšanas Baltajā namā ir strauji kāpušas, un tam par iemeslu ir gan uzsāktais karš ar Irānu, gan viņa īstenotā tarifu politika. Tieši cenu stabilizācija bija viens no galvenajiem Trampa solījumiem viņa priekšvēlēšanu retorikā, bet realitāte ir izrādījusies pretēja. Arī Baltā nama starptautiskā politika neraisa ļaužu simpātijas. Lai gan tā nav vispārēja partijas nostāja, tomēr redzams, ka daļa republikāņu mēģina distancēties no Donalda Trampa. Arī pašam prezidentam par vēlēšanu rezultātiem ir jāraizējas. Ja kaut vienā no Kongresa palātām vairākums būs demokrātiem, Donaldam Trampam būs grūti turpināt realizēt savas ieceres, īpaši finanšu un ekonomikas jomā. Tiesa, starptautiskajā arēnā prezidentam ir brīvākas rokas, un šo politiku vēlēšanu rezultāti ietekmēs mazākā mērā. Sagatavoja Aidis Tomsons.

Raidījumā Divas puslodes runājam par notikumiem, kas risinās ap Ukrainu, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Daudz jaunu izteikumu un negaidītu pavērsienu, aiz kuriem stāv ASV prezidents Donalds Tramps.

"Ukraina ir darījusi pārāk maz, lai izbeigtu karu, tai ir jāpārvēl jauns prezidents. Tā nedrīkst uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes sektoram." Tie visi ir Donalda Trampa izteiktie pārmetumi, faktiski ultimāti Kijivai pēdējo dažu dienu laikā. Tikmēr pats Tramps ir vienojies pirkt Krievijas dīzeļdegvielu un slavē Putinu par viņa labvēlību. Šī Baltā nama saimnieka retorikas un politikas maiņa pēdējās dienās ir raisījusi pamatīgu trauksmi.

Analītiķi nešaubās, ka visi šie notikumi ir saistāmi ar Savienotajās Valstīs gaidāmajām Senāta un Kongresa vidustermiņa vēlēšanām.

Notikumus vērtē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, portāla "Delfi" žurnālists Andris Kārkluvalks un portāla "TVNET" žurnāliste Annija Vīnkalna.

Trampa saruna ar Putinu un nākamo dienu notikumu vilnis

9. oktobra pēcpusdienā ASV prezidents Donalds Tramps sava sociālā medija kontā ierakstīja, ka viņam ir notikusi saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un viņi abi vienojušies, ka Savienotās Valstis iegādāsies no Krievijas vairākus miljonus tonnu dīzeļdegvielas. Tas ļaušot strauji samazināt dīzeļdegvielas cenas, kuras, kā zināms, Irānas kara dēļ ir sasniegušas rekordaugstas atzīmes. Vēlāk, jau komentējot šo lēmumu sarunā ar žurnālistiem, Tramps izteica publisku pateicību Krievijas diktatoram par viņa labvēlību.

Tas arī aizsāka visus nākamo dienu notikumus. Ar neslēptu satraukumu uz šīm ziņām reaģēja gan Ukrainas prezidents, kurš brīdināja, ka tam būs bēdīgas sekas, gan arī citi Eiropas partneri. Jau nākamajā dienā Tramps izteicās, ka Ukrainai pašai ir jāpārdomā sava politika un jāapdomā prezidenta nomaiņu. Pēc Trampa domām, Volodimirs Zelenskis ir vainīgs, ka Krievijas agresija turpinās, jo Ukrainas prezidents nav darījis visu iespējamo, lai karu pārtrauktu. Drīz vien kļuva zināms, ka Baltais nams ir izteicis draudus pārtraukt ieroču pārdošanu Ukrainai un arī vairs nepiegādāt izlūkdienestu datus, ja Ukraina turpinās uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Tas vainagojās ar negaidītu Trampa paziņojumu svētdien, ka Krievija un Ukraina ir vienojusies par enerģētikas pamieru karā, proti, abas puses vairs neuzbruks enerģētikas infrastruktūrai. Kijivā šis paziņojums izraisīja neslēptu izbrīnu, jo nekādas sarunas starp abām valstīm jau kādu laiku nav notikušas, un Ukraina par tādu iniciatīvu uzzināja vien no preses. Savukārt Kremlis uz šo nekādi nereaģēja, un nebija skaidrs, vai tiešām Putins par to ar Trampu bija runājis.

Vien dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievija jau apšaudīja vairākus infrastruktūras objektus, tomēr sākotnēji Volodimirs Zeleneskis sacīja, ka ir ieinteresēts enerģētikas pamierā, tādēļ devis pavēli bruņotajiem spēkiem pagaidām uzlidojumus Krievijas naftas infrastruktūrai pārtraukt. Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka Krievija nekādu pamieru ievērot negrasās, un uzlidojumi turpinājās.

Runājot par vēlēšanām, Ukrainas prezidents atkārtojis jau iepriekš sacīto – ja Krievija ir gatava divu mēnešu pamieram, tad Ukraina var sarīkot valstī parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Maskava šādu iespēju publiski ir noliegusi.

ASV drīz vidustermiņa vēlēšanas

Trīs nedēļas ir atlikušas līdz vidustermiņa vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs, kas notiks 3.novembrī. Šajās vēlēšanās pārvēlēs visus 435 deputātus Pārstāvju palātā, un arī trešdaļu ASV senāta. Turklāt vairāk nekā 30 štatos tiek ievēlēti gubernatori, un lielākajā daļā pavalstu štatu likumdevēji un amatpersonas.

ASV politiskā pieredze rāda, ka prezidenta partija vidustermiņa vēlēšanās bieži vien zaudē, jo tās lielā mērā tiek uztvertas kā prezidenta līdzšinējā darba novērtējums. Tāpēc Republikāņu partijai šogad ir pamats raizēties. Pēc divu gadu prezidentūras Donalds Tramps ir kļuvis par vienu no nepopulārākajiem valsts vadītājiem, vien nepilna trešdaļa amerikāņu viņa darbu novērtē pozitīvi. Protams, visvairāk amerikāņus uztrauc dzīves dārdzība. Cenas kopš Trampa ienākšanas Baltajā namā ir strauji kāpušas, un tam par iemeslu ir gan uzsāktais karš ar Irānu, gan viņa īstenotā tarifu politika. Tieši cenu stabilizācija bija viens no galvenajiem Trampa solījumiem viņa priekšvēlēšanu retorikā, bet realitāte ir izrādījusies pretēja. Arī Baltā nama starptautiskā politika neraisa ļaužu simpātijas.

Lai gan tā nav vispārēja partijas nostāja, tomēr redzams, ka daļa republikāņu mēģina distancēties no Donalda Trampa. Arī pašam prezidentam par vēlēšanu rezultātiem ir jāraizējas. Ja kaut vienā no Kongresa palātām vairākums būs demokrātiem, Donaldam Trampam būs grūti turpināt realizēt savas ieceres, īpaši finanšu un ekonomikas jomā. Tiesa, starptautiskajā arēnā prezidentam ir brīvākas rokas, un šo politiku vēlēšanu rezultāti ietekmēs mazākā mērā.&nbsp;

Sagatavoja Aidis Tomsons.

"Enerģētikas pamiers" nedarbojas. Republikāņu raizes par vidustermiņa vēlēšanām

No šodienas Latvijas Radio ēterā sāk skanēt jauns raidījums Divas puslodes. Tajā žurnālisti Eduards Liniņš un Aidis Tomsons kopā ar vēl uzaicinātiem ekspertiem analizē pasaules aktualitātes.

Slovākijā nogalināts viens no pētnieciskajiem žurnālistiem. Viņš pētījis dažādus koruptīvos darījumus, un policija domā, ka tieši tāpēc viņš arī noslepkavots. Pirms dažiem mēnešiem līdzīga traģēdija notika Kiprā. Kāpēc Eiropā tiek nogalināti žurnālisti? Savukārt vakar Argentīnā lidostā ar lielu kokaīna bagāžu aizturēts viens Krievijas pilsonis. Šim faktam tur pievērsta īpaša uzmanība tāpēc, ka šajās dienās vēl vairāki cilvēki arestēti gan Krievijā, gan Argentīnā milzīgas kokaīna kravas dēļ, kas atrasta Krievijas vēstniecības skolā. Vēl viens temats: Itālijā jau pēc pāris dienām ļoti svarīgas vēlēšanas. Tur tiek diskutēts, vai Itālijai ir jābūt daļai no Eiropas Savienības, un ja - jā, kādai jābūt valsts politikai. Kā zināms, Itālija visakūtāk piedzīvojusi migrantu krīzi, un par to, kā Itālijas vēlēšanas var ietekmēt ikvienu no mums – par to runāsim raidījuma beigu daļā.

Studijā šodien arī Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš un Latvijas ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis.

.

No šodienas Latvijas Radio ēterā sāk skanēt jauns raidījums Divas puslodes. Tajā žurnālisti Eduards Liniņš un Aidis Tomsons kopā ar vēl uzaicinātiem ekspertiem analizē pasaules aktualitātes. Slovākijā nogalināts viens no pētnieciskajiem žurnālistiem. Viņš pētījis dažādus koruptīvos darījumus, un policija domā, ka tieši tāpēc viņš arī noslepkavots. Pirms dažiem mēnešiem līdzīga traģēdija notika Kiprā. Kāpēc Eiropā tiek nogalināti žurnālisti? Savukārt vakar Argentīnā lidostā ar lielu kokaīna bagāžu aizturēts viens Krievijas pilsonis. Šim faktam tur pievērsta īpaša uzmanība tāpēc, ka šajās dienās vēl vairāki cilvēki arestēti gan Krievijā, gan Argentīnā milzīgas kokaīna kravas dēļ, kas atrasta Krievijas vēstniecības skolā. Vēl viens temats: Itālijā jau pēc pāris dienām ļoti svarīgas vēlēšanas. Tur tiek diskutēts, vai Itālijai ir jābūt daļai no Eiropas Savienības, un ja - jā, kādai jābūt valsts politikai. Kā zināms, Itālija visakūtāk piedzīvojusi migrantu krīzi, un par to, kā Itālijas vēlēšanas var ietekmēt ikvienu no mums – par to runāsim raidījuma beigu daļā. Studijā šodien arī Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš un Latvijas ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. .

4. martā gaidāmās Itālijas parlamenta vēlēšanas un citi notikumi pasaulē

Raidījumā padziļināti tiks pārrunātas 4. martā gaidāmās Itālijas parlamenta vēlēšanas.

Raidījums par ārpolitikas aktualitātēm, kurā kopā ar ekspertiem un ārpolitikas pārzinātājiem apspriežam un analizējam nedēļas svarīgākos notikumus pasaulē.

Aidis Tomsons: "Pasaule ir daudz mazāka, nekā mums reizēm šķiet. Notikumi, kas risinās otrā pasaules malā, atstāj nospiedumus arī uz mūsu ikdienu. Mūsu uzdevums - skaidrot ne tikai to, kas notiek, bet arī kāpēc un kādu iespaidu tas var atstāt uz pasaules skatuves."

Eduards Liniņš: "Saprašanai par "te un tagad" ļoti noder zināšana par "reiz un citviet"."

Society & Culture

Raidījums par ārpolitikas aktualitātēm, kurā kopā ar ekspertiem un ārpolitikas pārzinātājiem apspriežam un analizējam nedēļas svarīgākos notikumus pasaulē. Aidis Tomsons: "Pasaule ir daudz mazāka, nekā mums reizēm šķiet. Notikumi, kas risinās otrā pasaules malā, atstāj nospiedumus arī uz mūsu ikdienu. Mūsu uzdevums - skaidrot ne tikai to, kas notiek, bet arī kāpēc un kādu iespaidu tas var atstāt uz pasaules skatuves." Eduards Liniņš: "Saprašanai par "te un tagad" ļoti noder zināšana par "reiz un citviet"."

Share Divas puslodes

Sign up to save your podcasts

Divas puslodes

Divas puslodes episodes

About Divas puslodes

More shows like Divas puslodes

Zināmais nezināmajā

Kā labāk dzīvot

Šīs dienas acīm

Šķiltava | Žurnāls Ir

Krustpunktā

Atvērtie faili

Politikas podkāsts

Brīvais mikrofons

Ārskats | Žurnāls Ir

Brīvības bulvāris

Spried ar Delfi

Kāpēc

Laikmeta krustpunktā

Zinātne vai muļķības

(ne)Diplomātiskās pusdienas