Uz vispārējā sajūsmas viļņa arī Ģimenes studijā saruna par basketbolu. Cik pieejams šis sporta veids ir bērniem un jauniešiem Latvijā, kāpēc vērts vest bērnu tieši uz basketbola treniņiem, ko tas dod bērna attīstītībai un ko arī prasa no ģimenes? Sarunājas Bertānu Valmieras basketbola skolas direktors Arnis Vecvagars, Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece, divu dēlu mamma Karlīna Pilābere, bērnu un jaunatnes sporta skolas „Rīdzene” trenere Ingūna Markūne un bērnu un jaunatnes sporta skolas „Rīga” trenere Daiga Jansone, kuras divas meitas ir basketbolistes.

Atsākoties mācību gadam, daudzās ģimenēs aktuāls kļūst jautājums, kā mācīt bērnam patstāvību? Kā saprast, kurš ir īstais brīdis tam pievērsties un kāda pieeja ir labākā? Kas ir tie iemesli, kāpēc bērns nevēlas kļūt patstāvīgs, un ko darīt, ja bērns jau gana agri vēlas kļūt pieaudzis? Ģimenes studijā diskutē klīniskā psiholoģe Sofija Semenova, psiholoģe, psihoterapijas speciāliste Jolanta Lamstere un "Uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa.

Jolanta Lamstere vērtē, ka vecāku novērojumi par sava bērna patstāvību paraasti ir precīzi, jo viņi labi pazīst savus bērnus. Tāpēc arī vecāki pauž bažas par to, ka bērns ir pārāk maz patstāvīgs vai arī pārāk pārgalvīgs un visu grib darīt pats, un tā iekuļas dažādās nepatikšanās, jo trūkst iemaņu, kā atrisināt situācijas.

Sofija Semenova uzskata, reizēm vecākiem ir taisnība, ka bērns varētu būt patstāvīgāks, bet viņam pietrūkst zināšanu un iemaņu.

"Mēs dzīvojam digitalizācijas procesā, kad bieži bērnam, sākot skolas gaitas, nav pieredzes, ka viņš pats kaut kur dodas, komunicē ar citiem bērniem vai pieaugušajiem viens. Tāpēc varētu būt, ka pieaugušajiem rodas priekšstats, ka bērnam vajadzētu būt patstāvīgam, bet viņš nevar. Tam ir dažādi faktori, viens no tiem - nav pieredzes," uzskata Sofija Semenova.

Līga Bērziņa norāda, ka pārāk augstas un arī pārāk zemas prasības pret bērnu var beigties attīstības traucējumiem, uzvedības traucējumiem un citiem izaicinājumiem.

"Tāpēc vien ir labi, ka bērns uzturas  dažādās vidēs. Parasti, vērojot bērnu dažādās vidēs un vērojot viņa prasmes dažādās vidēs, vecāki ir pārsteigti, cik daudz bērns spēj, prot un var, ja viņam ļauj. Vai arī pretēji, cik daudz prasmju līdz patstāvībai vēl trūkst," analizē Līga Bērziņa.

Viņa norāda, ka tieši sākumskolas klasēs var redzēt bērnus, kuri ļoti mazpatstāvīgi, un bērnus, par kuriem vecāki patiešām uztraucas, vai viņa tiekšanās pēc patstāvības neapdraud viņa paša drošību un arī nerada vecākiem nepatikšanas.

"Ja pirmās klases bērns uzskata, ka viņš ir tik patstāvīgs, ka var divpadsmitos vakarā aiziet uz degvielas uzpildes staciju pēc piena. Mums ir arī tādi stāsti," atklāj Līga Bērziņa.

Pamatoti daudz uzmanības pievēršam sievietes veselībai grūtniecības laikā, bērniņa un topošās mātes labsajūtai. Taču par to, kas ar sievieti un viņas ķermeni notiek pēc dzemdībām, sarunas apsīkst vai pieklust, pat pietrūkst. Kā pēc dzemdībām mainās sievietes ķermenis, galvenokārt iegurņa muskulatūra? Vai ir iespējams atgriezties atpakaļ pie tāda ķermeņa, kāds bija pirms dzemdībām? Kā pašai rūpēties par savu ķermeni un kas ir tās situācijas, kad jāmeklē speciālista palīdzība?

Uz jautājumiem atbildes palīdzēs rast ginekoloģe Laura Rācene, fizioterapeite Signe Beķere un fizioterapeite Egija Kovaļenko.

Kā vienā ģimenē sadzīvo divi profesionāli vēsturnieki? Gan mamma Liene, gan tētis Alberts strādā Valmieras muzejā. Kopā viņi ir Rokpeļņu ģimene, tajā aug arī trīs dēli, kam gan aktuālas savas, ar vecāku profesiju nesaistītas intereses. Taču visi viņi ir rosīgi un atzīst, ka jo īpaši šī vasara paskrējusi kā nemanot - piedalījušies Dziesmu svētkos, pabijuši "3x3" nometnē, devušies nu jau pat tradīciju kļuvušajā vasaras ceļojumā un vecākiem noslēdzies teju 10 gadus veidotas jaunas muzeja ekspozīcijas darbs. Lielie dēli Alberts un Ernests šogad uzsāk mācības 7. un 4. klasē, bet pastarītis Voldemars vēl apmeklē bērnudārzu, ko pats dēvē par skolu.

Bieži runājam par to, kā vienlīdzīgāk sadalīt pienākumus ģimenē, lai tēvi vairāk iesaistītos bērnu audzināšanā un mājsaimniecības uzturēšanā. Taču šoreiz - Tēvu dienas priekšvakarā - Ģimenes studija uz sarunu aicina tēvus, kuri par saviem bērniem uzņēmušies ikdienas rūpes.

Tādi ir Centra "ZIN" vadītājs un "Fonds Plecs" valdes loceklis Georgs Rubenis, plaša profila speciālists, divu bērnu tētis Gustavs Terzens un vizuālās mākslas skolotājs un karikatūrists Bruno Bahs. 

 

--

Precizējums:

Raidījuma pieteikumā ēterā tika minēts, ka uz sarunu ir uzaicināti tēvi, kuri par saviem bērniem uzņēmušies lielāko rūpju daļu. Šis pieteikums nepareizi raksturo situāciju ar vienu no raidījuma dalībniekiem – Gustavu Terzenu. Saskaņā ar vecāku sniegto informāciju, G.Terzens un viņa bērnu māte pēc šķiršanās ir vienādi uzņēmušies pienākumus un atbildību par abu bērniem.

Atvainojamies iesaistītajiem vecākiem un klausītājiem!

Uz jautājumu vai bērns drīkst negulēt diendusu atbildi raidījumā meklējam kopā ar pediatri un miega speciālisti Martu Celmiņu, Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāju Ilonu Drišļuku, Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju Vinetu Jonīti un PII "Ketes māja" vādītāju Sintiju Šteinbergu.

Vasarā ar savu vērtējumu par projekta Skola 2030 rezultātiem klajā nāca arī 12. klašu absolventi, pieprasot atrisināt ar to saistītās problēmas. Un kritisku piezīmju par Skola 2030 netrūkst. Sākoties jaunajam mācību gadam, Ģimenes studijā lūkosim vērtēt, kas tad ir diskutablākie jautājumi par Skola 2030.

Diskutējam kopā ar vienu no vēstules autoriem, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventu Tomu Putniņu, izglītības eksperti, projekta Skola 2030 bijušo vadītāju Zani Oliņu, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes pētnieku un lektoru, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotāju Ģirtu Zāģeri un Valsts izglītības satura centra metodiskā atbalsta departamenta pedagogu profesionālās atbalsta nodaļas vadītāju Santu Kazāku.

Iepriekš plašu rezonansi medijos un sociālajos tīklos raisīja kādas mammas stāsts, kura dalījās ar savu pieredzi, kad slimnīcā palīdzība bērnam ar vaļēju, asiņojošu brūci ir jāgaida teju 12 stundas. Kāpēc tā var notikt? Un vai varam būt droši, ka bērniem ir pieejama neatliekamā palīdzība tieši tad, kad tas ir vajadzīgs?

Raidījumā diskutējam ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas pediatri Zandu Pučuku, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārsti Renāti Snipi, ģimenes ārsti no Olaines novada Līgu Soidi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvā vadības centra vadītājas vietnieci Diānu Tkačenko.

Pievienosimies Zinību dienas jeb 1.septembra svinībām Drabešu Jaunajā pamatskolā, lai sarunās ar skolas pedagogiem, skolēniem un vecākiem skaidrotu, kā šai mazajai skolai izdodas konkurēt ar citām labām izglītības iestādēm bagātajā Cēsu pusē šogad 1. klasē pulcinot vairāk skolēnu nekā iepriekšējos gados un vai ir izdevies noturēt elitāras skolas statusu, kā tas bija iecerēts dibinot skolu 2017.gadā.

Vai un kā jēdzīgāk sadalīt pienākumus ģimenē, lai jaunais mācību gads nav iemesls strīdiem un neapmierinātībai, jo kādam šī otrā slodze mājās ir pārlieku liela?

Raidījumā diskutē Sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Nansija Lībiete, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktorante, mātišķības pētniece Elza Lāma un biedrības Tēvi pārstāvis,tētis 2 meitām Gatis Smidrovskis.